”KĀRĻA ZĀBAKS” VIRGĀ
Vispopulārākais vēsturiskais notikums Virgā ir Zviedrijas karaļa Kārļa XII vizīte pirms 300 gadiem. Virgā atradusies zviedru armijas ziemas nometne. Šo notikumu piemiņai uzstādīts ”Kārļa zābaks”.

ZVIEDRU VĀRTI UN SKATU TORNIS PRIEKULĒ
Bijušie Priekules muižas vārti (1688). To galvenā funkcija bijusi kontrolēt tirdzniecības ceļu uz Lietuvu un ievākt nodevas barona Korfa kasei. Teikas stāsta par vārtos iemūrētām vērtslietām un apakšzemes ejām. Netālu atrodas 19. gs. būvēts muižas skatu tornis. Pilī šobrīd atrodas skola. Netālu slejas 1998. gadā atjaunotā Priekules baznīca, ar kuru saistīta teika par Priekules Ikaru.

GROBIŅAS PILSDRUPAS
Pils celta 13. gs. vidū. Tā bijusi konventa tipa pils, vietvalža fogta sēdeklis un atbalsta punkts ceļā uz Prūsiju, Kurzemes hercogistes laikā tai bijis rezidences raksturs. Pils 18. gs. nopostīta. Ar pili saistās vairākas teikas — gan par pazemes ejām, gan par nelaimīgu mīlestību un iemūrētu bruņinieka meitu. Grobiņas pilī viesojušies dažādi ievērojami vīri — hercogs Jēkabs, Prūsijas karalis Fridrihs Vilhelms III, Zviedrijas karalis Kārlis XII. Pretī pilsdrupām atrodas Grobiņas baznīca.

TĀŠU MUIŽA
Izcila vēlā baroka laika muiža (1734. g.). Saglabājušies unikāli mākslas priekšmeti — akmens portāls un 3 kamīni. Leģenda par baronesi fon Korfu, kura noindēta, jo gribējusi dot Tāšu zemniekiem brīvlaišanu agrāk, kā tas noticis visā Kurzemē.
Tel. 2 9133136

ZIEMUPES BAZNĪCA
Celtne ir bez torņa, jo bija aizliegts būvēt augstus un maldinošus orientierus kuģu ceļu tuvumā. Ap baznīcu akmeņu krāvuma žogs.

DURBES PILSDRUPAS
Pils celtniecība sākta ap 1263. gadu Livonijas–Prūsijas ceļa apsardzībai. Tā celta uz mākslīgi veidota paaugstinājuma. Pils nopostīta Poļu–zviedru un Ziemeļu kara laikā.
Durbes kauja notika pie Trumpes upes. Labajā upes krastā atradās apmēram 4 tūkstoši žemaišu, kreisajā – vismaz piecas reizes lielāks Livonijas ordeņa un tam pakļauto vietējo iedzīvotāju — kuršu, igauņu u.c. — karaspēks. Kaujai sākoties, vietējie iedzīvotāji uzbruka nevis žemaišiem, bet ordeņa karaspēkam un to pilnīgi iznīcināja. Kaujas laukā esot palikuši ap 20 tūkstošiem vīru.

VĒRGALES MUIŽA UN BAZNĪCA
Celta 19. gs. kā Ugāles barona Bēra pils ar metāla ģerboņa cilni fasādē, tagad Vērgales pamatskola. Kalpotāju dzīvojamā ēka — šodien pasts, klēts — kultūras nams, muižas pārvaldnieka dzīvoklis — pagasta padome, spirta brūzis — muzejs. Ap muižu 4 ha liels parks, no kura paveras gleznains skats uz dīķi.
Baznīcas pirmsākumi meklējami 16. gs. Pie baznīcas atrodas piemiņas plāksne nelaimīgajiem mīlētājiem vācietim fon Stempelim un latviešu meitenei Annai. No dzīves viņi aizgāja 1912. gadā nošaujoties, jo kārtu aizspriedumi neļāva viņiem būt kopā šai saulē. Viņi izvēlējās būt kopā miruši, atstājot pēcnāves vēstuli ar lūgumu apglabāt viņus vienā kapā. Kapu rotā uzraksts ”Mēs citādi nevarējām”.

CĪRAVAS MUIŽAS PILS UN PARKS
Pils celta 1752. gadā, piederējusi Manteifeļu dzimtai, bet savas tagadējās negotiskās formas ieguvusi 19. gs. Blakus pilij 19. gs. veidots parks, kurā atrodas dīķis ar divām salām un savdabīgs uzkalniņš — barona suņu kapsēta.

AIZPUTES PILSDRUPAS
Jau 13. gadsimtā toreiz kuģojamās Tebras upes krastā pie Rīgas –Prūsijas ceļa atradās kuršu pils. Tās vietā iebrucēji uzcēla Kurzemes bīskapijas domkapitula pili, bet Tebras pretējā krastā – Livonijas ordeņa pili, kura vēl ir daļēji saglabājusies. Nostāsti vēstī, ka viduslaikos pili apakšzemes eja savienojusi ar franciskāņu sieviešu klosteri.

MUIŽAS ATPŪTAS KOMPLEKSS ”GARĪKAS”
Senā lauku muižā ar savdabīgu vēsturi ierīkota mūsdienīga apskates saimniecība, kas specializējusies šitakē sēņu audzēšanā. Muižā var gan nogaršot sēnes, gan pārnakšņot un nopērties pirtī.
Tel. 2 9147778

KAZDANGAS PILS UN PARKS
Pils celta ap 1800. g., atjaunota 1907. g. Vietas nosaukums pēc nostāstiem, saistīts ar pilī iemūrētu kazlēnu, ir arī teika par pilī iemūrētu jaunavu. Seni nostāsti vēstī par baroniem Manteifeļiem, kas Kazdangu pārvaldījuši 14 paaudzēs un cēlušies no bīskapa suņu piķiera, kurš bijis spiests apprecēt pavestu vietējo meiteni. Kazdangā izveidoti pirmie zivju dīķi Latvijā, te darbojušās vairākas nozīmīgas lauksaimniecības skolas. Tagad Kazdangas pilī darbojas lauksaimniecības tehnikums. Pie pils atrodas parks ar daudzu svešzemju sugu kokiem.

VALTAIĶU BAZNĪCA
Baznīca celta 1792. gadā. Interjers klasicisma stilā ar rokoko elementiem. Baznīcas lepnums ir 15 vitrāžas. Viens logs izmaksāja 700 zelta rubuļus, salīdzinājumam — viena govs maksāja 3 zelta rubuļus.
Tel. 2 3334610.

APRIĶU MUIŽA
Muiža atzīta par visviesmīlīgāko muižu Latvijā akcijas “Apceļosim Latvijas pilis!” 2001. g. dalībnieku aptaujā. Muižas apbūves baroka ansamblis veidojies pie Alokstes upes 18. gs., kad ap pagalmu uzcelta kungu māja, klēts un pārvaldnieka māja, kā arī izveidots regulārs dārzs, kurš 19. gs. beigās paplašināts un pārveidots par nelielu ainavu parku. Pilī atrodas Apriķu pamatskola un Apriķu novada muzejs.
Tel. 2 9184684

APRIĶU LUTERĀŅU BAZNĪCA
Apriķu luterāņu baznīca celta 17. gs. vidū. Baznīcas interjers pārsteidz ar unikāliem kokgriezumiem un griestu gleznojumiem. Tas ir izcilākais sakrālās mākslas paraugs Latvijā.