Svētdiena, 28. februāris Skaidrīte, Justs, Skaidra
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

07.07.2006 02:19

0

Staļina laiks. Latvijā radīta efektīva represīvā un pārvaldes sistēma. Ekonomika ir pilnībā sovjetizēta, izļodzītas daudzas tradicionālās morāles normas. Ir izveidojusies gandrīz perfekta sabiedrības pakļaušanas un kontroles sistēma. Dažādas piespiešanas metodes plaši izmanto ne tikai politiskās pretestības apspiešanai, bet arī ekonomisko pasākumu īstenošanai. Uz Latviju pārnes Padomju savienībā aprobēto sistēmu, kuras pamatprincips ir kolektīvā atbildība: atteikšanās piedalīties kādā pasākumā vai slikta tā organizācija tiek uzskatīta par nelojalitāti pret padomju varu. Vienkāršā jeb mazā cilvēka tēls vārdos tiek cildināts, bet faktiski varas attieksme pret viņu ir nevērīgi ciniska. Tieši mazajam cilvēkam ir jānes vislielākais upuris, lai PSRS kļūtu par superlielvalsti.
Hruščova laiks. Politiskās un ekonomiskās reformas nav konsekventas. Būtisks apstāklis, kas veicina cerības par cita sociālisma modeļa iespējamību, ir 1957.gadā sāktā decentralizācija. Tiek nodibināta Tautsaimniecības padome, kurai nodod Vissavienības pakļautības uzņēmumus. Gandrīz visu rūpniecību kontrolē republikas vadība. Rodas cerības, ka ekonomiku varētu attīstīt atbilstoši Latvijas interesēm. Cīņa starp nacionālkomunistiem un staļiniešiem beidzas 1959.gada jūlijā, kad notiek Latvijas Komunistiskās partijas CK plēnums. Pie varas nāk Maskavai padevīgais Arvīds Pelše.
Piecdesmitajos gados Liepājas iedzīvotāju skaits pieaug no 64,2 tūkstošiem 1950.gadā līdz 72,8 tūkstošiem 1960.gadā. 1959.gadā 52,4 procenti no pilsētas iedzīvotāju skaita ir latvieši, 34,3 – krievi, 3,6 – ukraiņi, 2,4 – baltkrievi, 2,8 – lietuvieši, 2,2 – poļi, 1 – ebreji, 0,2 – igauņi, citu tautību pārstāvji ir 1,1 procents. Nākamajās desmitgadēs latviešu skaits Liepājā samazināsies.

1951.gads
Pilsēta lēni, bet neatlaidīgi dziedē kara cirstās brūces. Turpinās drupu novākšana. Laukumā starp Lielo ielu, Skolas ielu un Veco ostmalu iekārto jaunu zālienu. Novācot ēku gruvešus starp Lielo un Jūras ielu, to paredzēts paplašināt. No drupām atbrīvo arī Vītolu ielu. Liepāja kļūst arvien zaļāka. Tūkstošiem koku, krūmu un ziedu dēstu tiek stādīti visur tur, kur aizvāktas drupas un aizbērtas tranšejas. Pilsētas laukumos un parkos skan 56 radioreproduktori, bet pavisam Liepājā to ir 3000.
Presē lasāms, ka, lai gan mehānismu pielietošana kravu izstrādē Liepājas ostā pieaugusi līdz 86,8 procentiem, joprojām nepieļaujami lielos apmēros tiek aizturēti vilcienu vagoni. 1951.gada divos mēnešos vien ostai jāmaksā dzelzceļam 100 tūkstošu rubļu liels sods.
“Sarkanajā metalurgā” atver Baltijā pirmo skārda velmētavu. Tā atrodas ēkā, kas celta ar vācu karagūstekņu rokām. Rūpnīca saņem pasūtījumu izgatavot lielu daudzumu lāpstu Kuibiševas HES vajadzībām. Arī Korķa un linoleja fabrika pilda pasūtījumus, izgatavojot korķa paklājus Kuibiševas HES, Staļingradas HES, Volgas un Donas kanāla kuģniecībai un linkrustu Maskavas universitātei.
Zvejnieku artelis “Boļševiks” svin savu piecu gadu jubileju, 1951.gadā “dodot valstij tik daudz zivju, cik 1946.gadā visi Padomju Latvijas zvejnieku arteļi kopā”.
1951.gadā Liepājas Skolotāju institūtu pabeidza 116 studentu, pilsētā ir 16 skolas, 8 bērnudārzi, 30.jūnijā tiek atklāta skolas jaunceltne Ziemeļu priekšpilsētā. Liepājā pavisam ir 9338 skolēni un studenti. Joprojām diezgan liels ir to skolēnu skaits, kuri pārtrauc mācības, sasniedzot 15 gadu vecumu. Pēdējā mācību gadā viņu ir 152.
1951.gada pavasarī notiek atjaunotā Liepājas Simfoniskā orķestra pirmais koncerts. Jaunliepājā uzsākusi darbu jauna bibliotēka.

1952.gads
Izpildkomiteja pieņem lēmumu par tramvaja kustības pārkārtošanu pilsētā. Līdz šim kustība pa viensliežu ceļu notikusi abos virzienos. Tas ierobežo braukšanas ātrumu, liek vagoniem gaidīt pārmiju vietās. Turpmāk posmā no Uzvaras laukuma līdz Brīvības ielai veido vienvirziena kustību. Braucot no Līvas laukuma uz “Sarkano metalurgu” kā līdz šim, atceļā tramvajs kursēs pa Brīvības, Baseina, Raiņa ielām un Parādes laukumu.
Augustā Uzvaras laukuma galā uzsāk rakt būvbedri Liepājas padomju nama jaunceltnei (tag.Pedagoģijas akadēmijas vietā).
Jau kopš iepriekšējā gada nogales sakarā ar bojājumiem elektriskās apgaismošanas tīklā Valsts Liepājas drāmas teātris skatītājiem slēgts. Izrādes atjauno tikai februāra vidū. Latvijas teātros “boļševistiskās kritikas gaismā” notiek jauno mākslinieku darbu skate. No liepājniekiem veiksmīgākie ir Dz.Ritenberga, V.Zvaigzne, L.Locenieks un Z.Stungure.
Maijā Liepājā viesojas komponists A.Žilinskis. Koncertu ievada viņa stāstījums par VK(b)P CK lēmumiem, kas palīdzējuši komponistam radīt jaunus, idejiski pilnvērtīgus darbus. Gada nogalē liepājniekus iepriecina izcilo aktieru L.Bērziņas un A.Dimitera viesošanās H.Fasta lugas “Trīsdesmit sudraba graši” iestudējumā.
Oficiālā statistika konstatē, ka 1952.gadā salīdzinājumā ar 1951.gadu pilsētas uzņēmumu rūpnieciskās ražošanas apjoms pieaudzis par 8 procentiem.

1953.gads
Pilsētas partijas aktīvs apspriež jautājumu par plaša patēriņa preču un pārtikas produktu ražošanas uzlabošanu un tirdzniecības paplašināšanu. Kaut arī pēdējos gados tirdzniecības tīkls paplašināts par 40 vienībām, iedzīvotāju, īpaši nomalnieku, vajadzības tas neapmierina. Arī dzīvojamo māju celtniecība ir gausa un nepietiekama. Pēckara gados uzcelti tikai 49 nami. Dzimumu vienlīdzība saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē pieaug atbilstoši sociālisma celtniecības lielajiem uzdevumiem. Apspriežot jautājumu “Par darbu ar sievietēm un pasākumiem tā uzlabošanai”, kompartijas pilsētas plēnumā konstatē, ka strādājošo sieviešu vidū ir ap 4000 strādnieču, 472 vadošas darbinieces, ap 100 ārstes, vairāk nekā 250 skolotājas.

Liepājā izveidotas 5 autobusu līnijas, satiksmi ar laukiem un citām pilsētām uztur 6 autobusi. Liepājniekiem pieder 784 vieglās automašīnas.

Mūzikas vidusskolu pavasarī absolvē 26 audzēkņi. Par sevišķi labām sekmēm uzslavē kordiriģentus K.Kluci un A.Pumpuri. Skolā pirmo mācību gadu darbojas kora klase. Bet pilsētas pamatskolās joprojām daudz skolēnu pārtrauc mācības pēdējā, tas ir, septītajā klasē. Pirmajā mācību pusgadā no skolām aizgājuši 93 jaunieši.

Pilsētā ir ap 4000 pašdarbnieku. Dziedošās Liepājas priekšgalā – J.Dreimaņa vadītais vīru koris “Dziedonis”. Pēdējo septiņu gadu laikā tas sniedzis ceturtdaļtūkstoti koncertu.

1953.gada sākumā Valsts Liepājas drāmas teātra galvenā režisora amatā Ž.Braslu nomaina N.Mūrnieks.

Gada beigās pilsētas slimnīcā liepājniekiem jau ir iespējams veselības stāvokļa pārbaudēs izmantot jaunu aparātu – elektrokardiogrāfu.

1954.gads
1.janvārī, kā raksta avīzes, ierindā stājas Liepājas Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca. Tā izveidota uz Lokomotīvju un vagonu rūpnīcas bāzes. Jau pirmajā darbības gadā uzņēmumam jāizlaiž vairāki tūkstoši lopbarības sagatavošanas agregātu un ar ūdeni pildāmu veltņu. 7.aprīlī pirmie 220 veltņi tiek nosūtīti uz PSRS atmatu un vecaiņu rajoniem jeb neskartajām zemēm. Speciālu pasūtījumu saņem Liepājas Eļļas fabrika, kurai tādēļ jāveic izmaiņas ražošanas tehnoloģijā, sojas eļļas vietā uzsākot sezama eļļas ražošanu. Izejvielas – kunžuta sēklas saņemtas no Ķīnas Tautas republikas. Savukārt uz sērkociņu fabrikas “Baltija” produkcijas etiķetēm attēlotais ikvienam atgādinās par ukraiņu tautas dzīves visprogresīvākā notikuma – atkalapvienošanos ar Krieviju 300.gadadienu.

Īpašs 1954.gads ir Liepājas zvejniekiem, jo “Valsts jūras zvejas pārvaldes kolektīvs pirmo reizi Latvijas vēsturē apguvis siļķu zveju Atlantijā”.

Pilsētā ir 4217 komjauniešu. Viņi kopā ar citiem jauniešiem “dedzīgi atsaucas partijas un valdības aicinājumam doties apgūt atmatas un vecaines. Ap 300 iesniegumu saņemts no Liepājas jaunajiem patriotiem, kas vēlas braukt uz Altaju un Kazahiju”.

Sākoties 1954.–1955. mācību gadam, divgadīgais Liepājas Skolotāju institūts tiek pārveidots par četrgadīgu Valsts pedagoģisko institūtu.

Liepājas kultūras dzīvē nozīmīgs notikums – Emiļa Melngaiļa 80.jubilejas atcere. Tā izdodas īsteni nacionāla – ne tikai pēc formas, kā jābūt šajos laikos, bet arī pēc satura.

Pilsētas mākslinieki sāk nopietni domāt un rūpēties par sava organizatoriskā centra izveidošanu.

Jaunumi veselības aprūpē: pilsētas poliklīnikā sāk darboties fluorogrāfs, tiek atvērta poliklīnikas filiāle Jaunliepājā.

1955.gads
“Sarkanajā metalurgā” izveidota plaša patēriņa preču ražošanas nodaļa. Ja iepriekš rūpnīcā radušos metāla atgriezumus nodeva marteniešiem, tad tagad tos savāc šajā nodaļā, kura izlaiž stieples un skārda dakstiņus.

Izpildot “partijas un valdības lēmumus par lauksaimniecības straujāku kāpinājumu, pilsēta sniedz lielu praktisko palīdzību šefībā ņemtajiem kolhoziem un mašīnu un traktoru stacijām: pastāvīgā darbā uz laukiem nosūtīti turpat 300 lauksaimniecības speciālistu, inženieru un tehniķu”.

Atzīmējot 85.gadadienu kopš V.I.Ļeņina dzimšanas dienas, tiek pieņemts lēmums Lielo un Tirgoņu ielu pārdēvēt par Ļeņina ielu. No šā gada Liepājā ir arī Arnolda Krieva, Borisa Pelnēna, Jēkaba Dubelšteina, Ferdinanda Grīniņa, Pētera Stučkas, Līnas Jansones, Jāņa Zara ielas.

Jūlijā liepājnieki dzied un dejo savos trešajos dziesmu svētkos. Liepājas mākslinieki izveido savu studiju, kas darbojas divas reizes nedēļā. Pavisam pilsētā ir ap 20 mākslinieku un tikai trīs no viņiem – J.Sudmalis, A.Dzenis un T.Uldriķis ir republikas Mākslinieku savienības biedri.

Tiek izdots liepājnieka J.Silazara pirmais dzejoļu krājums “Mana rūpnīca”. “Sarkanā metalurga” transporta nodaļas brigadiera dzejoļi jau bijuši publicēti gan žurnālos, gan laikrakstos.

1956.gads
Liepājas Piena kombinātā vakuuma cehs pirmo reizi Latvijā sāk ražot kondensēto pienu ar cukuru. Jaunums republikas līmenī arī rūpnīcā “Sarkanais metalurgs” – sāk ražot cinkoto skārdu. Bet Korķu un linoleja fabrika izgatavo paklāju, linkrusta un linoleja paraugus Padomju savienības paviljonam Kabulas rūpniecības izstādē. Kārtējais jaunums arī Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas produkcijā. Tas ir biešu iekrāvējs ar jaudu 50–70 tonnas biešu stundā.

Joprojām ļoti gausi Liepājā rit dzīvokļu celtniecība. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, tiek apgūti mazāk par pusi no līdzekļiem, kas piešķirti šiem darbiem. Uzceltas tikai 10 valsts dzīvojamās mājas.

Oficiālā statistika ziņo par liepājnieku labklājības augšanu: “Pilsētas iedzīvotājiem personīgā lietošanā ir vairāk nekā 500 vieglo automašīnu, vairāk nekā 750 motociklu, vairāk nekā 5,5 tūkstoši velosipēdu un 3000 radioaparātu.”

Palīgsaimniecības “Saulesdruvas” jaunajā kūtī sāk audzēt cūkas, un “tas dod iespēju pilnīgi atrisināt jautājumu par sīktirgotāju un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apgādi ar cūkgaļu”.

Sākot ar 1956.gadu, tiek ieviestas iedzīvotāju veselības stāvokļa masveida profilaktiskās pārbaudes.

Novembrī pie Liepājas Pedagoģiskā institūta studentiem viesojas dzejnieks F.Rokpelnis. Viņš stāsta savas atmiņas par tikšanās reizēm ar Raini. Tās vēlāk ļoti palīdzējušas, rakstot scenāriju filmai “Rainis”. Bet jauno liepājnieču sirdīs no Dailes teātra viesizrāžu laika un G.Priedes “Jaunākā brāļa vasaras” iekritis jaunais aktieris E.Pāvuls.

1957.gads
Pamatojoties uz Latvijas PSR Tautsaimniecības padomes lēmumu, tiek apvienots 3.kokapstrādāšanas kombināts ar Liepājas sērkociņu fabriku “Baltija”, nosaucot jauno uzņēmumu par kokapstrādāšanas kombinātu “Baltija”.

Gada nogalē Liepājā pienāk pirmie Vācijas Demokrātiskajā republikā ražotie jaunie tramvaja vagoni: “Divi vagoni veido tramvaja vilcienu. Priekšējā vagonā uzstādīti divi motori, katrs ar 60 kW lielu jaudu.” Līdz šim kursējušo tramvaja vagonu motoru jauda ir 18 kW. 5.decembrī – PSRS Konstitūcijas dienā – liepājnieki pirmo reizi var braukt jaunajā tramvajā.

1957.gadā pilsētā uzcelti 36 dzīvojamie nami.

Pavasara Mākslas dienās Rīgā notiek Liepājas mākslinieku darbu izstāde, kurā 35 autori, eksponējot 331 darbu, pārliecina galvaspilsētas publiku par to, ka “Liepājas grupa ir entuziasma pilns kolektīvs.”

Pēc skatītāju un radošā kolektīva lūgumiem Valsts Liepājas drāmas teātris atkal tiek pārveidots par Muzikāli dramatisko teātri.

Liepājas apriņķa komjaunatnes komitejas 1.sekretārs 1940.–1941. gadā, sarkanais partizānis un Rīgas antifašistiskās pagrīdes organizētājs Imants Sudmalis 13 gadus pēc savas bojāejas saņem Padomju savienības varoņa nosaukumu.

1958.gads
Liepājas Eļļas fabrikā uzsākta ekstrakcijas ceha būve. Tam jābūt gatavam jau nākamajā gadā. Ja līdz šim eļļu ieguva, mehāniski spiežot, tad, strādājot ar ekstrakcijas metodi, to izskalos, kas ir daudz efektīvāk. Pēc Latvijas PSR civilās gaisa flotes galvenās pārvaldes ierosinājuma 1.jūnijā tiek atklāta starppilsētu aviācijas līnija Liepāja–Rīga.

Pavasarī par tautas celtni izsludina Liepājas pilsētas ūdensvada būvi. Saņemot uzņēmumu atbalstu un valsts kredītu, tiek celtas 650 ģimenes mājiņas.

1958.gadā Liepājā atver 8 jaunus veikalus. 21 veikalā izveidotas tā saucamās jaunās tirdzniecības formas: 4 veikalos ir pašapkalpošanās, pārējos veikalos preces izliktas brīvai apskatei.

Savā kārtējā sēdē pilsētas izpildkomiteja pieņem lēmumu 16.maijā atklāt kultūras un atpūtas parku. Tajā paredzētas vairākas atrakcijas: lielas šūpoles, spēka mērītājs, t.s. milzu soļi u.c. Līdzās parkam atver jaunu kinoteātri “Dzintars”.

Vīru korim “Dziedonis” atkal zvaigžņu stunda. Tas uzstājas Tallinas lielajā koncertzālē “Estonia”, pēc tam arī Tartu universitātes aulā. Diriģē J.Dreimanis.

Liepājas Muzikāli dramatiskais teātris pēdējā sezonā iestudējis 7 jaunuzvedumus, pilsētā sniedzis 105 izrādes, bet izbraukumos – 244.

1959.gads
Kokapstrādes kombinātā “Baltija” uzbūvē Liepājā pirmo ūdens attīrīšanas staciju, kurā “ķīmiskās apstrādāšanas ceļā ūdenim atdala visus kaitīgos piemaisījumus”. Sūkņu jauda ir 73 kubikmetri stundā.

Pilsētā uzsācis darbu jauns uzņēmums – Silikātķieģeļu rūpnīca. Liepājas celtniecības organizācijām tā jau saražojusi 300 000 ķieģeļu. Eļļas fabrika apgūst linsēklu ražošanas tehnoloģiju. Satraukumu rada apstāklis, ka kavējas plānotā rūpnīcas “Sarkanais metalurgs” rekonstrukcija. Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā 1959.gads ir hidrocilindru ražošanas sākuma gads. Uzņēmuma eksperimentālajā cehā izgatavoti jauni gaļas mašīnu un sulu spiežu paraugi. Pirmo izmēģinājuma lējumu dod jaunā elektriskā tēraudkausēšanas krāsns. tagad rūpnīca pati spēj sevi apgādāt ar tērauda lējumiem un kaļamo ķetu.

Aprīlī Ļeņina ielā Vispārējās celtniecības tresta ļaudis sāk iežogot lielu laukumu, kurā “1961.gadā jāpaceļas jaunajai četru stāvu universālveikala ēkai”. Dzīvokļu celtniecības nepilnībās mazāk tiek vainotas pilsētas celtniecības organizācijas. Pamatotu kritiku izpelnās tie Liepājas uzņēmumi, kuri nav izpildījuši šajā nozarē pieņemtās saistības. Tādēļ liepājnieki 1957.gadā nesaņem gandrīz 100 dzīvokļu.

Liepājas ostā mehanizēti 42 procenti no visiem darba procesiem. Degvielas piegādei saņemts tankkuģis no Melnās jūras, no Bulgārijas – kuģis ūdens pievešanai, no VDR – 15 tonnu pašgājējs celtnis, kā arī metāla noliktava no Austrijas.

No Vācijas Demokrātiskās republikas tiek saņemti arī 11 jauni tramvaja vagoni.

Liepājā notiek Kurzemes zonas vīru koru salidojums, kurā “vispārliecinošāko saprašanos ar apvienotajiem koriem izdodas nodibināt Liepājas diriģentam Jānim Dreimanim”. E.Melngaiļa Mūzikas vidusskolā pirmo reizi uzstājas Konservatorijas Vokālās nodaļas 5.kursa studenti L.Andersone, G.Antipovs, K.Zariņš un 3.kursa students J.Zābers.

Liepājas mākslinieki apvienojušies Mākslinieku savienības Liepājas organizācijā. Mākslinieku savienībā ir uzņemti arī K.Celmiņš, V.Uzticis, J.Lauva, K.Lejnieks, S.Diņģelis, K.Sauka.

1960.gads
30.jūnijā “Sarkanais metalurgs” saņem jaunu automatizētu velmētavu “350”, un līdzās celtniekiem sāk strādāt pašu rūpnīcas ļaudis, samontējot vairāk nekā tūkstoš tonnu sarežģītās ražošanas iekārtas, kuru vērtība pārsniedz 14 miljonus rubļu. 30.jūlijā laikraksti ziņo: “Velmju stāvs “350” stājies ierindā.”

Celtniecības tempos atpaliek pilsētas ūdensvada būvdarbi. Savukārt 1.jūlijā pāri jaunajam ostas tiltam atklāj tramvaja kustību.

6.martā laikrakstā “Komunists” pirmo reizi publicēts jaunā dzejnieka Olafa Gūtmaņa dzejolis. Tā nosaukums – “Marts”.

5.jūlijā Liepājā notiek Latvijas PSR 20.gadadienai veltītie dziesmu svētki. Tajos piedalās ap 2500 dalībnieku, no kuriem uz lielajiem dziesmu svētkiem Rīgā dodas astoņi simti. 1.vietu tajos izcīna V.Vikmaņa vadītais Liepājas Kultūras nama pūtēju orķestris, bet Tautas kora goda nosaukumu iegūst vīru koris “Dziedonis” un 27.tipogrāfijas jauktais koris, kuru vada diriģents L.Leitis.

Personības

Nikolajs Mūrnieks (1904.–1977.g.) Liepājas teātra aktieris

Jānis Dreimanis (1909.–1963.g.) Liepājas vīru kora ”Dziedonis” diriģents no 1945. līdz 1963. gadam

Uļa Gintnere

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz