Sestdiena, 16. janvāris Lida, Lidija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

07.07.2006 02:20

0

1970.gadā Liepājā dzīvo 3,9 procenti no visiem Latvijas iedzīvotājiem, tajā saražo 6,8 procentus no Latvijas rūpniecības kopējās produkcijas: 94,4 procentus visa tērauda, 99,7 procentus velmējumu, 95,7 procentus linoleja, visu linkrustu, augu eļļu, visus universālos iekrāvējus, 30 procentus cukura, 23,4 procentus hromādu. Ceturto daļu no Latvijā nozvejotajām zivīm velk Liepājas zvejnieki.
Liepājā ir 92,9 tūkstoši iedzīvotāju: Vecliepājā – 51,9 tūkstoši, Jaunliepājā – 15,8 tūkstoši, Ziemeļu priekšpilsētā – 10,8 tūkstoši, Zaļā birzī – 2,5 tūkstoši, Tosmares ciematā – 11,9 tūkst.
Latviešu Liepājā ir 44 121 (47,5 procenti), krievu – 34 857 (37,5 procenti), ukraiņu – 4629 (5 procenti), baltkrievu – 3150 (3,4 procenti), lietuviešu – 2849 (3,1 procents), poļu – 1591 (1,7 procenti), ebreju – 636 (0,7 procenti), igauņu – 118 (0,1 procents), pārējo tautību pārstāvju – 933 (1 procents).
Uz katriem 1000 vīriešiem Liepājā ir 1008 sievietes. Katrā desmitgades gadā dzimuši 1200–1300 mazuļu, no dzīves aizgājuši 700–800 liepājnieku. Katru gadu laulības noslēguši 1000 –1100 pilsētnieku. Visvairāk šķiršanos ir 1966.gadā (751) vismazāk 1965.gadā (463).
Iedzīvotāju mehāniskais pieaugums svārstās no 1145 cilvēkiem 1966.gadā līdz 309 cilvēkiem 1970.gadā. Ir izskaitļots, ka uz katru pilsētas iedzīvotāju ir 13 kvadrātmetru derīgās mājokļa platības un 8,8 kvadrātmetri dzīvojamās platības.

1961.gads
Liepājas ostinieki un dzelzceļnieki noslēdz savstarpējās sadarbības līgumu. Tas nepieciešams tādēļ, ka ostā uzsākta tiešā kravošana, kad kravas vairs nenovieto piestātnē vai noliktavās, bet iekrauj pusvagonos, kurus aizvada līdz kuģu piestātnei.
Zvejnieku saimniecības “Boļševiks” zvejas flote ir pieaugusi līdz 37 moderniem zvejas kuteriem. 1948.gadā bija 4 kuteri un 51 veca motorlaiva.
“Sarkanais metalurgs”, 1960.gadā sākot apgūt armatūrdzelzs ražošanu, 1961.gada janvārī jau saražo vairākus simtus tonnu jaunās produkcijas.
Metalurgi rosīgi būvē. Ir uzcelti 10 daudzstāvu nami un, saņemot valsts kredītu, – 180 ģimenes māju. Lai sekmīgi apgūtu jauno velmētavu “350–2”, liepājnieki ilgāk nekā mēnesi pavada Čusovajas un Čeļabinskas metalurģiskajās rūpnīcās. Bet rūpnīca “Rostseļmaš” no Liepājas metalurgiem mācās izgatavot dakšas.
Norit pilsētas ūdensvada būve, ierīkotas galvenās maģistrāles. Liepājas ķirurģiskajai nodaļai piebūvē plašu divstāvu ēku, bet pilsētas centrā uzceļ tirdzniecības namu “Kurzeme”.
Lai “izaudzinātu propagandistu kadrus atbilstoši PSKP 5.maija plēnuma prasībām”, partijas pilsētas komitejas birojā tiek nolemts reorganizēt marksisma-ļeņinisma vakara universitāti. Bez tās pilsētā darbojas 220 pulciņi un semināri, kuros komunisma celtniecības teoriju apgūst 4213 komunisti un bezpartejiskie aktīvisti.
Liepājā izveido republikā pirmo Vissavienības izgudrotāju un racionalizatoru biedrības padomi un rada Novatoru klubu.
Grūts laiks Liepājas Muzikāli dramatiskajam teātrim. Režisori O.Kroders un V.Zvaigzne pilsētas laikrakstā izsakās: “Sen jau laiks Liepājas teātrim pāriet uz stacionāru dzīvi. Līdz ar to varētu sagatavot 15 jaunu uzvedumu sezonā līdzšinējo deviņu, desmit vietā. Lai visa teātra dzīve ir pakļauta idejiski mākslinieciskiem mērķiem, nevis administratīvi finansiālajiem.” Izskan arī aicinājums pilsētas vadītājiem būt atsaucīgākiem teātra mākslinieku dzīves apstākļu uzlabošanā.

1962.gads
25.maijā pulksten 11.40 rūpnīcas “Sarkanais metalurgs” jaunā martenceha pamatos iegulda pirmo kubikmetru betona. Jūnijā uzsāk darbu Eļļas fabrikas ekstrakcijas cehs, bet Cukurfabrikā jēlcukura izkraušanu un nokraušanu turpmāk atvieglos grēdu krāvējs.
Pilsētas gāzes fabrikas pakalpojumus izmanto 810 dzīvojamās ēkās ar 2933 dzīvokļiem.
Par Liepājas tirdzniecības ostu izteikts apgalvojums, ka ģeogrāfiskais stāvoklis padara to par vienu no perspektīvākajām ostām Baltijas piekrastē. Pēdējos četros gados tās darba apjoms trīskāršojies.
Rekonstruēts un paplašināts onkoloģiskā dispansera stacionārs, uzcelta jauna stomatoloģiskā poliklīnika.
Neapmierina situācija, kāda izveidojusies jaunu skolu celtniecības jomā. Lai vēl vairāk skolēnu varētu mācīties pirmajā maiņā, 1., 2. un 5. vidusskolas pāriet uz kabinetu sistēmu. Satraucoša ir nesekmība pilsētas skolu pirmajās klasēs: pirmajā pusgadā – 262 nesekmīgie. Liepājas Jūrskolā līdztekus kuģu vadītājiem un mehāniķiem sāk sagatavot arī radiosakaru speciālistus.
Liepājas teātris 1962. un 1963. gada mijā piedzīvo kārtējās pārmaiņas, pārtopot atkal par dramatisko teātri. Tajā ienāk jaunie aktieri A.Kairiša, R.Šteinberga, J.Pučka, A.Zaice, J.Melderis.
Pilsētas teātru prozas raža gada laikā pieaugusi pusotras reizes – sešiem autoriem pilsētas laikrakstā publicēti 20 darbi, taču tikai ceturtā daļa ir stāsti šā vārda īstajā nozīmē. Rosīgākais un literāri pārliecinošākais ir E.Līvs, atzinīgi vārdi tiek veltīti arī L.Spingam un E.Tauriņam. Izglītības un zinātnes darbinieku nama koris iegūst Tautas kora nosaukumu.

1963.gads
Sekmīgi strādā Eļļas fabrikas jaunais ekstrakcijas cehs. Tā celtniecība izmaksājusi 770 tūkstošus rubļu. Taču jau pēc pāris gadu ilgas darbības, kā aprēķinājuši speciālisti, būs atpelnīti visi ieguldītie līdzekļi. Iedarbina Liepājas šķidrās gāzes staciju un izveido tās kantori. Korķa un linoleja rūpnīca sāk ražot polietilēna aizbāžņus. Pēc korķu ceha rekonstrukcijas rūpnīca pilnīgi varēs atteikties no dārgās importētās izejvielas – Marokas un Tunisijas korķa koka mizas. Kokapstrādes kombināts “Baltija” sāk izgatavot mēbeļu komplektu pusaudžiem.
Jaunliepājā, Rīgas ielā, uzcelta jauna ēdnīca, bet pilsētas centrā atvērta kafejnīca “Sakta”.
Aprīlī notiek pilsētas radošās inteliģences sanāksme, kurā referātu par daiļrades uzdevumiem nolasa rakstnieks A.Grigulis, sīki raksturojot formālismu un abstrakcionismu un ideoloģiju, kuru pauž šie mākslas virzieni. “Tāpat kā nedrīkst būt samierināšanās ar svešas ideoloģijas nesējiem, abstrakcionismu un formālismu, tā nedrīkst samierināties ar vēl vienu dziļu ļaunumu – reliģiju,” uzsākot debates, saka pedagoģiskā institūta pasniedzējs A.Bušenieks. Nedrīkst pieļaut buržuāziskās propagandas nesēju iespiešanos mākslā un literatūrā.
Tautas vīru koris “Dziedonis” svin 35.jubileju. Ar Latvijas PSR Augstākās padomes prezidija 1963.gada 22.oktobra dekrētu diriģentam V.Vikmanim piešķir Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu.

1964.gads
Pēc divu gadu darba “Sarkanā metalurga” martenceha izbūvē izrakti ap 400 tūkstošiem kubikmetru grunts, ieguldīts 20 tūkstoši kubikmetru betona, arī trīs tūkstoši kubikmetru ugunsizturīgā, ko “mūsu republikas celtniecībā” pielieto pirmo reizi. Pirmo reizi martenkrāšņu metāla konstrukciju izgatavošanā pielieto arī jaunu metināšanas metodi.
Iezīmē galantērijas kombināta “Lauma” perspektīvas: “Liepājā izaugs jauns, liels uzņēmums – sieviešu tualetes piederumu kombināts, kas gadā dos 15 miljonus dažādu izstrādājumu. Milzīgā ēkā izvietosies četras fabrikas: zīda aušanas, mežģīņu izstrādājumu, furnitūras un šūšanas. Uzņēmums aizņems ap 20 ha lielu platību, un tajā strādās aptuveni astoņi tūkstoši cilvēku.”
Lai radikāli uzlabotu zvejas flotes darbu, likvidē “Zapriba” Latvijas bāzi un izveido divas patstāvīgas – Liepājas un Rīgas okeāna zvejas flotes bāzes.
1964.gadā jaunus dzīvokļus saņem 532 ģimenes, sāk Raiņa 6.vidusskolas celtniecību Suvorova ielā, bet Jūrmalas parkā uzceļ koncertestrādi “Pūt, vējiņi!”.
Pavasarī, mācību gadam beidzoties, pilsētas skolās strādā 717 skolotāji, ap 350 no viņiem darba stāžs pārsniedz 10 gadu.
Liepājas literātu apvienības biedrs E.Līvs ir uzņemts Latvijas PSR Rakstnieku savienībā. Iznākušas jau divas viņa grāmatas. Šajā gadā pēc viņa scenārija uzņemta pirmā latviešu platekrāna filma “Kapteinis Nulle”.
Tiek izdots O.Gūtmaņa pirmais dzejoļu krājums “Stiprie mezgli”.

1965.gads
Korķa un linoleja rūpnīcā izgatavota alkidlinoleja pirmā izmēģinājuma sērija. Šāda linoleja ražošanā netiks patērēts ne grams augu eļļas un korķa. Tie aizstāti ar sintētiskajiem materiāliem. Gada beigās iedarbina rūpnīcas “Sarkanais metalurgs” pirmo martenkrāsni. Visa ceha celtniecību paredzēts pabeigt nākamajā gadā.
Pilsētas dienvidrietumu daļā gar Klaipēdas ielu uzsākta jauna mikrorajona celtniecība. Paredzēts uzbūvēt 46 daudzstāvu dzīvojamos namus, arī 5 deviņstāvu ēkas.
Tautas dzejnieka Raiņa simtgadi Liepājas teātris atzīmē ar traģēdijas “Indulis un Ārija” grandiozu brīvdabas izrādi Embūtes pilskalnā pie Joda dambja. Novembrī pilsētas mūzikas dzīvē ievērojams notikums – PSRS Tautas mākslinieka S.Rihtera klaviermūzikas vakars.
Korim “Atbalss” piešķir Tautas kora nosaukumu, par Tautas lietišķās mākslas studiju kļūst dzintarapstrādes pulciņš “Dzintars”. Mākslinieku savienības Liepājas nodaļa atļauj četrpadsmit kādreizējiem mākslas skolas beidzējiem, kuri tagad strādā dažādos pilsētas uzņēmumos, divas reizes nedēļā izmantot nodaļas darnīcu, kur notiks nodarbības V.Garokalna vadībā.

1966.gads
Valsts komisija paraksta aktu par “Sarkanā metalurga” jaunā martenceha trešās krāsns pieņemšanu. Ceham tagad ir četras reizes lielāka jauda. Top arī otra jaunbūve – velmētava. Tai būs jāpārstrādā viss martencehā ražotais tērauds. Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca starptautiskajā mašīnu un darbarīku izstādē Maskavā izcīna divas zelta medaļas.
1966.gadā uzceļ 44 dzīvokļu ēku ar aptieku un optikas veikalu 17.jūnija laukumā. Bet 35 dzīvokļu namu cēlis kooperatīvs “Draudzība”. Tā ir Liepājā pirmā kooperatīvā ēka. Dzīvokļu skaita ziņā vislielākā ēka uzcelta Sarkanarmijas ielā – tajā ir 128 dzīvokļi, kuros iekārtojas zvejnieku ģimenes. Pilsētas centrā paceļas viesnīca “Līva”.
25. un 26. jūnijā ar līdz tam nebijušu vērienu atzīmē Liepājas varonīgās aizstāvēšanas Lielā Tēvijas karā 25. gadadienu. Zaļajā birzī svinīgi atklāj pilsētas aizstāvjiem veltīto memoriālo sienu. To veidojuši arhitekti J.Strautmanis, O.Ostenbergs, H.Krams, gleznotājs I.Zariņš, metālkalēji J.Zibens un M.Furmanis. Pie Tosmares ezera režisora A.Miglas vadībā notiek nepieredzēti plašs brīvdabas uzdevums. Vairākas reizes aizstāvji svētku gājienos dodas cauri pilsētai.
Saņemot Kultūras ministrijas piekrišanu un aizbildinoties ar izrāžu it kā zemo māksliniecisko līmeni, Liepājas bērniem tiek atņemts Leļļu teātris. To vienkārši slēdz. Liepājā nodibina Estrādes orķestru biroju, kura pārziņā un vadībā atrodas visi Liepājas estrādes orķestri.
Iznāk E.Līva “Velnakaula dvīņi”.

1967.gads
Pilsētā būvējas, taču, neraugoties uz iedzīvotāju prieku par jaunajiem dzīvokļiem, par jaunceltņu kvartāliem atskan arī kritika: “tie nebūt nav šedevrs. Sevišķi nepievilcīgas un vienmuļas iznākušas Vītolu un siena ielas. Diemžēl šie pelēkie dzīvojamie masīvi atrodas pašā centrā. Ja celtniecība tāpat turpināsies, tad Liepāja droši vien zaudēs savu gadsimtos izveidoto arhitektonisko izskatu un kļūs līdzīga kurai katrai citai pilsētai.”
Rūpnīcas “Sarkanais metalurgs” otrajā martenkrāšņu cehā pabeigti priekšdarbi nepārtrauktās tērauda liešanas iekārtas uzstādīšanai. Ir uzsākta gāzes vada celtniecība, pa kuru pilsētai piegādās lēto Dašavas gāzi.
Liepājas ostu pilnīgi atdod PSRS jūras kara flotei. Civilā apritē izmanto nelielu daļu Tirdzniecības kanāla.
Augustā pirmo reizi notiek padomju estrādes orķestru, ansambļu un individuālo izpildītāju festivāls “Liepājas dzintars”. Uzvar Rīgas karavīru ansamblis “Zvaigznīte”. Tā mākslinieciskais vadītājs ir U.Stabulnieks. Popularitātes virsotni sasniedz komponista I.Kalniņa dziesmas.
Smagi saslimst un no Liepājas teātra faktiski aiziet tā ilggadējais galvenais režisors N.Mūrnieks.
Liepājas mākslinieki ar glezniecības, tēlniecības un lietišķās mākslas darbiem viesojas Čurļoņa mākslas muzejā Kauņā.
18.oktobra naktī pāri Liepājai brāžas 12 balles stipra viesuļvētra. Postījumi ir milzīgi. Īpaši pilsētas apstādījumos. Nogāzti vairāk nekā tūkstoš ilggadīgo koku. Jūtīgākām acīm vērojot, posta ainu vēl vairāk kāpina iedzīvotāju nekaunība, kas lauž nogāzto koku zarus un galotnes. Tikai vēlāk nāk aizliegums un arī uzraudzība, jo daļu koku ir paredzēts piecelt un nostiprināt agrākajās vietās.
30.decembrī 500 metrus no Liepājas aerodroma, apstājoties vienam no dzinējiem, nokrīt pasažieru lidmašīna An24, bojā iet 43 cilvēki, izdzīvo septiņi.

1968.gads
Lai izbeigtu ūdenskrātuvju piesārņošanu ar notekūdeņiem, pilsētā sākusies jaunas kanalizācijas sistēmas un attīrīšanas ietaišu celtniecība.
Korķa un linoleja rūpnīcā izgatavots piecdesmitmiljonais kvadrātmetrs linoleja, sākot skaitīt kopš 1946.gada. Velmējamā stāva “350–2” meistara A.Fridrihsona maiņa pirmo reizi rūpnīcas “Sarkanais metalurgs” vēsturē pārvarējusi 1000 lietņu barjeru, virs parastās normas izvelmējot ap 200 lietņu. Latvijas komunistiskās partijas Liepājas pilsētas organizācijā ir 4427 biedru.
Martā Valsts Liepājas teātrī sāk darboties dramatiskā studija. Uz konkursu ieradušies 60 jauniešu, uzņem 22. Viņu vidū ir G.Tūls, G.Borgs, I.Kalnarāja, A.Egliens, A.Ģenģere. Mācības studijā ilgs trīs gadus.
Liepājas simfoniskais orķestris V.Vikmaņa vadībā uzstājas Ļeņingradā, saņemot profesionāļu augstu novērtējumu: “Tā ir īsta muzicēšana.”

1969.gads
18.novembris. Līdz Liepājai atnākusi Dašavas gāze. Pilnveidojas pilsētas sabiedriskais transports. Tramvajs apkalpo trīs līnijas 13,3 km kopgarumā. Diendienā tiek pārvadāti 40 tūkstoši pasažieru. 4.autotransporta uzņēmuma 34 autobusi apkalpo 10 maršrutus 80 km garumā, ik dienas autobusos brauc ap 30 tūkstoši pasažieru.
Liepājā dzīvo 44 Ļeņina ordeņa kavalieri. Par sasniegumiem darbā ar to apbalvots 31 cilvēks, pieci no viņiem ordeni saņēmuši vienlaikus ar sociālistiskā darba varoņa Zelta zvaigzni: “Sarkanā metalurga” strādnieki O.Žagata, A.Fridrihsons, A.Filatkins, OZFLB kapteinis V.Šuvajevs un Vispārējās celtniecības tresta brigadieris V.Lazdups. 12 cilvēki apbalvoti ar Ļeņina ordeni par izdienu, bet viens – K.Trifonovs – par nopelniem Lielajā tēvijas karā.
Liepājas un Kauņas mākslinieku draudzība joprojām nes labus augļus. Liepājniekiem kārtējā izstāde Čurļoņa mākslas muzejā: 19 autori ar 38 darbiem izstādē ar vienojošu nosaukumu “Mana pilsēta Liepāja”.
Pilsētas fotomākslinieku darbu kolekcija Ģentē iegūst FIAP bronzas medaļu. Iznāk L.Spingas stāstu un tēlojumu krājums “Neaizmigušie logi”.
Uz dzīves 60 un darba 40 gadiem atskatās un ar K.Goldoni komēdijas “Melis” iestudējumu no Liepājas teātra atvadās I.Mitrēvice. Par teātra galveno režisoru kļūst A.Migla. Martā ar I.Martinsones iestudēto F.Bārdas dzejas vakaru atveras Liepājas teātra Mazā zāle jeb, kā saka paši aktieri, nepiepildīto sapņu teātris.

1970.gads
Pēc desmit gadiem Liepājā atkal jauns piemineklis – Liepājas aizstāvju piemineklim pievienojies tēlnieka J.Terpilovska veidotais V.I.Ļeņina piemineklis. To atklāj 22.aprīlī – revolūcijas vadoņa 100.dzimšanas dienā. Svinīgās sēdes koncertā, suminot Ļeņinu, piedalās ap 500 dziedātāju, mūziķu, aktieru. Nekad vēl šāda veida koncertos nav bijis tik daudz dalībnieku.
30.jūnijā Valsts komisija paraksta aktu par rūpnīcas “Sarkanais metalurgs” jaunās kombinētās velmētavas “350/250” pieņemšanu. Lauksaimniecības mašīnu rūpnīca ik dienas saražo 70 dažādu mašīnu, ar kurām var planēt zemi, lauzt celmus, novākt no tīrumiem akmeņus. Sāk izgatavot unificētas jaunas detaļas jaunas konstrukcijas bremžu hidrocilindriem. Korķa un linoleja rūpnīcā vienā stundā izgatavo 670 kvadrātmetru linoleja. Tā ražošanas apjoms ir viena trešā daļa no visa PSRS saražotā linoleja. Okeāna zvejas flotes Liepājas bāzē ir 76 dažāda veida kuģi, arī 4 lieltonnāžas.
Gāzes vadam pienākot pie ostas kanāla, Vecliepājā tiek celts gāzes sadales punkts. Pilsētas ielās ir 2240 lukturu un apgaismo 83 procentus no 177 km, kas veido ielu kopējo garumu.
Baltijas flotes teātris svin savu 40.jubileju. Šajos gados iestudēts 300 lugu, nospēlēts 16 000 izrāžu.
Liepājā koncertē Ļeņingradas Valsts filharmonijas simfoniskais orķesris Arvīda Jansona vadībā. Pēc trīsdesmit gadiem atkal muzicējot savā dzimtajā pilsētā, izcilais diriģents izsaka komplimentu savas jaunības dienu Liepājai un novēlējumu tagadējai: “Lai simfoniskā mūzika un opera gūst tādu pašu atsaucību kā toreiz, kad biju vijolnieks operas orķestrī!” Un tas bija vēl Latvijas brīvvalsts laikā.

Personības
Egons Līvs Rakstnieks, dzimis Jelgavā, mācījies Liepājas vakara tehnikumā un strādājis dzelzceļa darbnīcās. No 1942. līdz 1945. gadam – latviešu leģionā. No 1940. līdz 1950. gadam – izsūtījumā Belomorkanāla nometnē, vēlāk sarkanās armijas dienestā. No 1950. līdz 1964. gadam strādāja Liepājas zvejas ostā. No 1965. līdz 1969. gadam bija laikraksta “Cīņa” speciālkorespondents Liepājā. No 1969.gada dzīvoja Rīgā, bija Rīgas kinostudijas scenāriju redakcijas redaktors, bija scenāriju autors ap 10 kinofilmām. Rakstnieku savienības prozas konsultants. E.Līvam izdotas piecas stāstu grāmatas, viens romāns, trīs darbu izlases. Nikolajs Golodovs Padomju valsts, partijas un saimnieciskais darbinieks, viena no ietekmīgākajām personām Liepājā 1960.–1980. gadā. Dzimis saratovas guberņas Samoilovnas ciemā. 1940.gadā beidzis Magņitogorskas kalnrūpniecības un metalurģijas institūtu, piedalījies Lielajā tēvijas karā, 1943.gadā iestājies komunistiskajā partijā. Strādājis dažādos PSRS metalurģiskajos uzņēmumos, no 1960.gada ir rūpnīcas “Sarkanais metalurgs” direktors, no 1961.gada – LKP Centrālās komitejas loceklis, Latvijas PSR Augstākās padomes deputāts, Latvijas PSR Nopelniem bagātais rūpniecības darbinieks. 1982.gadā saņēmis PSRS Valsts prēmiju.

U.Gintnere

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz