1971.gads
Liepājā runā un raksta, domā un pārspriež galvenokārt vienu saimnieciskās darbības jomu – celtniecību. Piektā daļa liepājnieku cer sagaidīt jaunus dzīvokļus vistuvākā nākotnē. Taču pat tas šo akūto problēmu atrisināt nevar. Vairāk nekā puse Liepājas dzīvojamo namu vairs nav kapitāli remontējami. Ņemot vērā vecā dzīvojamā fonda nolietošanos un galantērijas kombināta “Lauma” (tajā strādās 5,5 tūkstoši cilvēku) celtniecību, nav sagaidāms, ka pieprasījums pēc dzīvokļiem mazināsies. Gada laikā zemes gabalus māju celšanai saņem 50–60 ģimeņu. Gribētāju ir vairāk, bet pilsētā trūkst būvniecībai nepieciešamās teritorijas.
Satraucoša ir situācija, ka gandrīz visam transportam jāvirzās cauri pilsētas centram. Lai atslogotu Ļeņina ielu, paredzēts rekonstruēt 17.jūnija ielu, lai pēc tam starp to un Kolhoznieku ielu uzceltu vēl vienu tiltu pāri ostas kanālam, tā Vecliepājā izveidojot jaunu transporta maģistrāli.
Liepājas tramvaja remonta un apkopes bāze novecojusi tik ļoti, ka puse tramvaja vagonu ik dienas nevar iziet uz līnijas. Pasažieru skaits vienā autobusā Liepājā ir lielāks nekā citās Latvijas pilsētās, taču autobusu daudzumu neļauj palielināt tā pati problēma.
Labāk veicas lidostai. 21.maijā tiek atklāta jauna gaisa satiksmes līnija, un lidmašīna An24 ik dienas veic lidojumu maršrutā Liepāja – Mineraļnije Vodi.
Celtniecības nepietiekamie apjomi skar arī izglītības jomu – 36 procentiem Liepājas skolēnu joprojām jāmācās otrajā maiņā. Tas ir vairāk nekā vidēji Latvijā.
Gada sākumā pilsētas astoņiem tautas kolektīviem pievienojas vēl viens – Vēstures un mākslas muzeja lietišķās mākslas pulciņš jeb studija “Liepava”. Martā pirmo patstāvīgo degunu dauzīšanu uz skatuves R.Blaumaņa “Sestdienas vakarā” un “Zagļos” pēc trīs mācību gadiem sāk Liepājas teātra studijas divpadsmit audzēkņi. Eksāmenos augstāko novērtējumu saņem K.Zušmanis, L.Kugrēna, J.Bartkevičs, G.Tūls, G.Borgs un I.Kalnarāja. Bet Rīgā atklāj Liepājas mākslinieku tēlotājas mākslas izstādi ar 18 autoru 44 darbiem.

1972.gads
Janvārī ražošanu uzsāk galantērijas kombināts “Lauma”, darbojas pirmās 105 lenšu stelles, novembrī – jau 160. Samontē un izmēģina pirmos izšūšanas automātus. Valsts kvalitātes zīme ir tas maģiskais novērtējums, pēc kura plānoti ir jātiecas visiem pilsētas uzņēmumiem. Pirmais šo novērtējumu saņem Piena kombināta Holandes siers. Cukurfabrikā pabeidz tehnoloģiskās iekārtas montāžu un gada nogalē sāk ražot šķīstošo kafiju. Korķa un linoleja rūpnīcā apgūta polivinilhlorīda linoleja ražošana. 23.jūnijā pirmo reizi uz Dienvidrietumu mikrorajonu var aizbraukt tramvajā.
Liepājas skolas 1971.–1972. mācību gadā apmeklē 12 165 skolēni. Vispārizglītojošo skolu astotās klases pabeidz 1187 skolēni, no tiem 85 procenti turpina mācīties vidējās mācību iestādēs.
Pilsētas mākslas dzīvē – nozīmīgs notikums. Savas jubilejas ar kopīgu izstādi muzejā atzīmē trīs mākslas dižozoli: J.Sudmalis, A.Baumanis un P.Kļaviņš. Pirmajam no viņiem ir 85.dzimšanas diena, abiem pārējiem – 80. Turpinās Liepājas mākslinieku draudzība ar Kauņas amata brāļiem. Tur ar personālizstādi viesojas gleznotājs K.Lejnieks.
Liepājā izveidota Latvijas televīzijas filiāle. Vismaz pāris gadu liepājniekiem būs sava televīzija. Raidlaiks gan tai nav liels – no 8 līdz 10 stundām ceturksnī.
Liepājā nav daudz tādu ēku, kas varētu lepoties, ka to veidošanā piedalījušies profesionāli mākslinieki, turklāt vēl liepājnieki. Viena no šīm retajām vietām ir Kūrmājas prospektā, kur projektēšanas institūta vestibilu, sēžu zāli un kafejnīcas “Liepava” interjeru izveidojuši pilsētas jaunie mākslinieki I.Ģelze–Ozoliņa, A.Ozoliņš un P.Spridzāns.
11.decembrī ar reisu Liepāja – Ļeņingrada aizlido Liepājas lidostas šā gada 100 000. pasažieris. Tas izrādās “Sarkanā metalurga” konstruktoru daļas vadītājs I.Trankals. Viņam dāvanā portfelis un brīvbiļete līdz Ļeņingradai.

1973.gads
Gada sākumā ieliek pirmos kubikmetrus betona Liepājas Gaļas kombināta būvlaukumā, gada beigās tiek uzrādīts galantērijas kombināta “Lauma” trešais ražošanas komplekss. Rūpnīcā “Sarkanais metalurgs” pabeigta kodināšanas iecirkņa rekonstrukcija. 1973.gadā Liepājas rūpniecības uzņēmumi sākuši ražot jaunu 34 veidu produkciju. Arī bērnu ratiņus dvīņiem, sulu spiedi, 104.sērijas dzīvojamo namu dzelzsbetona konstrukcijas u.c. Okeāna zvejas flotes Liepājas bāzes gada loms – 1 484 010 centneru zivju. Miljona robeža nozvejā tika pārkāpta jau 1971.gadā.
21.aprīlī Liepājas teātrī neparasta, nozīmīga un nepieciešama pirmizrāde – opera: “Amatieru darba apstākļos, kad dalībnieki nāk no dažādām organizācijām un gandrīz neiespējami vienā laikā dabūt kopā visus komponentus, operas izrādes veidošanu var uzskatīt par varoņdarbu.” Tieši tā tiek novērtēts diriģenta K.Bunkas, režisora M.Blūma un visu Dž.Pučīni operas “M–me Butterfly” izrādes dalībnieku darbs. Galvenajās lomās ir mūzikas vidusskolas pasniedzēja A.Paškeviča un aktieris G.Borgs. Bet teātra direktoru V.Pūci satrauc problēma – skatītājs. Divas trešdaļas skatītāju stacionārajās izrādēs, t.i., tajās, kas notiek teātrī, ir lauku ļaudis. No 61 tūkstoša skatītāju pilsētnieki ir tikai 20 tūkstošu.

1974.gads
18.janvārī Liepājā īpašs un neikdienišķs notikums. Pilsētas Dzemdību namā cits pēc cita no pulksten 13.35 līdz 14 dienas gaismu ierauga trīnīši. Vecāki Brigita un Jānis Edelmaņi sauks viņus par Juri, Jāni un Mārci. Zēni esot Liepājā pirmie trīnīši vismaz pēdējos 45 gados.
Statistiķi izskaitļojuši, cik izglītoti ir liepājnieki. Visvairāk speciālistu ar augstāko izglītību (39 procenti) strādā kultūras un izglītības iestādēs. Rūpniecībā viņu ir 32 procenti. 66 procenti no augstskolu beigušo skaita ir sievietes.
2.aprīlī atklāj jaunu gaisa satiksmes līniju. Turpmāk divās stundās un 25 minūtēs ar lidmašīnu Jak40 varēs aizlidot līdz pašai Maskavai.
Gada beigās sekmīgi tiek pabeigti visi galantērijas kombināta “Lauma” ceturtās kārtas būvdarbi. Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā sērijveidā sāk ražot modernizēto iekrāvēju PB35.
12.aprīlī Liepāju sasniedza sēru vēsts – mirusi dzejniece Mirdza Ķempe. “Viņas piemiņa mums, viņas dzimtās puses cilvēkiem, ir svēta, un mēs to glabāsim, atceroties visu labo un mūžīgo, ko viņa mums devusi ar savu dzīvi un darbu,” sola liepājnieki. Laiks rādīs, ka tie nav tukši vārdi.
Teātrī rit remontdarbi. No skatītāju zāles atvadās vecie, savu laiku nokalpojušie krēsli. Zāle, foajē, garderobe iegūst restauratoru dotās krāsas un toņu salikumus. 16.maijā par Latvijas PSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieku kļūst L.Locenieks, teātra vadītājiem joprojām rūpes: “Ja pirms 3–4 gadiem katra pirmizrāde bija notikums, tad tagad tās uzņem, gandrīz jāsaka, – vienaldzīgi.”
Gads nozīmīgs arī tautas lietišķās mākslas studijai “Dzintars”. Tā top par Nopelniem bagāto kolektīvu un ar vairāk nekā simts darinājumiem piedalās Latvijas PSR kultūras dienu izstādē Zviedrijā.
10.decembrī tiek atvērts sestais platformāta kinoteātris Latvijā un pirmais Liepājā. Tā ekrāna laukums ir 220 kvadrātmetru, kinoteātris paredzēts 800 skatītājiem.
Tajā pašā dienā Liepājas iedzīvotāju skaits sasniedz 100 tūkstošus. Par simttūkstošo kļuvis “Sarkanā metalurga” darbinieku Veltas un Kārļa Birznieku dēlēns Armands.

1975.gads
Rūpnīcā “Sarkanais metalurgs” sākas martenkrāšņu kapitālais remonts un daļēja rekonstrukcija. Turpmāk tās kurinās ar dabasgāzi. Korķu un linoleja rūpnīcā pirmo reizi Padomju savienībā apgūta deklīna ražošana uz korķa pamatnes. Galantērijas kombinātā “Lauma” jau strādā 4000 cilvēku, strādājošo vidējais vecums ir 22 gadi. Uzņēmumā darbojas četras ražošanas plūsmas: lenšu aušanas, adīšanas, zīda aušanas un krāsošanas.
Dienvidrietumu mikrorajonā sāk celt jaunu skolu 1280 skolēniem. Rūpnieciskās celtniecības jomā galvenie objekti joprojām ir “Lauma” un Gaļas kombināts. Turpina bioloģiskās attīrīšanas iekārtu būvi. Tiek gaidīti un sagaidīti iedzīvotāju ierosinājumi, kā nosaukt jaunceļamo mikrorajonu Liepājas ezera un Pērkones kanāla malā. Izpildkomitejas sēdē no 108 nosaukumiem izvēlas vārdu “Ezerkrasts”.
Pirmo reizi jaunajā Kultūras pilī metalurgi svin savas profesijas svētkus – Metalurgu dienu. Profesionāļu vērtējums par jaunceltni izskan kritiskā toņkārtā. Salīdzinājumā ar ventspilnieku “Jūras vārtiem” Liepājas Metalurgu kultūras pils tiek raksturota kā stereotips pret individualitāti. Pēc ieilgušiem būvdarbiem pilsētnieki beidzot sagaida jaunās Civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļas atvēršanu.
Liepājas Medicīnas skola atskatās uz 30 darba gadiem. Šajā laikā tā sagatavojusi vairāk nekā pusotra tūkstoša medicīnas māsu.
Liepājas teātra viesizrāžu laikā Rīgā A.Pumpure kopā ar jaunajiem aktieriem dzied I.Kalniņa dziesmas. Skatītāju atsaucība ir tik liela, ka nepieciešami vēl divi papildkoncerti.
15.februārī pie Bernātu ielas 41.nama tiek atklāta piemiņas plāksne Tautas dzejniecei M.Ķempei.

1976.gads
Kārtējo piecgadi rezumējot, par “Sarkano metalurgu” raksta: “Rūpnīcas darbaļaudis savu uzņēmumu no zaudējumus nesoša padarījuši par rentablu.” Par līdzdalību metāla impulsgriežamās mašīnas “MIR150” konstruēšanā rūpnīcas direktoram N.Golodovam, Martenceha priekšniekam G.Brikmanim un meistaram P.Petrjakovam piešķirta Ukrainas PSR Valsts prēmija. Galantērijas kombinātā “Lauma” ievieš jaunu produkcijas brāķēšanas kārtību – labākajām strādniecēm tiek izsniegti personiskie zīmogi. Sākotnēji 36, vēlāk jau 64 cilvēkiem.
2.jūnijā pirmajam lidojumam no Liepājas uz Simferopoli paceļas lidmašīna Jak40. Liepājas Tramvaju pārvalde saņem pirmos divus Čehoslovakijā ražotos vagonus.
Lai gan arhitektes A.Skujiņas projektētais jaunais mikrorajons Ziemeļu priekšpilsētā saņēmis Latvijas PSR Ministru padomes prēmiju, tā labiekārtošana norit gausi un nesaskaņoti. Dienvidrietumu mikrorajonā tiek pabeigta 2.vidusskolas celtniecība. Pedagoģiskā institūta studenti iegūst jaunu kopmītni.
Lietišķās mākslas vidusskola ar plašu izstādi pilsētas muzejā svin savu pusgadsimta jubileju.
Sākta Liepājas TEC rekonstrukcija. Tās galvenais uzdevums, pārejot uz šķidro kurināmo, pakāpeniski izveidot centralizētu pilsētas siltumapgādes tīklu, lai, kā raksta avīzes, gan lielo, gan sīko katlumāju dūmeņi vairs nespļautu melnu. Jaunbūvējamajai trasei jāstiepjas no TEC Jaunliepājā līdz Ezerkrastam. Un nākotnes vārdā tiek upurēta pagātne – savu posta ceļu sāk Liepājas Vecie kapi.

1977.gads
Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā izaudzis Krāsošanas un komplektēšanas ceha karkass. “Sarkanā metalurga” produkcijas klāstam, kas top Metālizstrādājumu cehā, pievienojies vēl viens – armatūras stieple. Tas ir sevišķi vajadzīgs izejmateriāls nelielu izmēru dzelzsbetona konstrukciju ražošanai.
Pilsētas dienvidu daļā uzsākta jaunā mikrorajona celtniecība. Tur dzīvošot no 12 līdz 15 tūkstošiem liepājnieku un to iecerēts izveidot par vienu no pilsētbūvnieciski labākajiem. Augustā pirmie zemes darbi iesākti skolas būvlaukumā Ziemeļu priekšpilsētā. Tā paredzēta 1604 audzēkņiem.
Par dzīvotspējīgu tradīciju kļuvis Liepājas mākslinieku organizētais plenērs. Doma par radošajiem vasaras izbraukumiem dzima un pirmais plenērs notika 1974.gadā. Šai iniciatīvai pievienojās arī jelgavnieki un daugavpilieši, kuri rīkoja nākamos plenērus. Tagad kārta atkal Liepājai.
9.augustā “par panākumiem saimnieciskajā un kultūras celtniecībā, kā arī atzīmējot pilsētas darbaļaužu nopelnus revolucionārajā kustībā, vīrišķību un nelokāmu garu Lielā Tēvijas kara gados” Liepāja tiek apbalvota ar Oktobra revolūcijas ordeni. 1.novembrī latvijas PSR Ministru padome pieņēma lēmumu galantērijas kombinātu “Lauma” pārdēvēt par Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas Liepājas Galantērijas kombinātu. Pilsētas partijas organizācijā ir 5600 komunistu, kas apvienoti 125 partijas pirmorganizācijās.
27.oktobrī tiek atklāts piemineklis bojā gājušajiem zvejniekiem un jūrniekiem. 11 tonnu smagā bronzas figūra jau pirms gada, izpildot Liepājas izpildkomitejas un zvejnieku kolhoza “Boļševiks” pasūtījumu, tika izgatavota Ļeņingradas monumentālo skulptūru rūpnīcā. Pieminekļa autori ir tēlnieks A.Terpilovskis un arhitekts G.Asaris.
Liepājas teātrim – 70.jubilejas gads, galvenajam režisoram O.Kroderam piešķirts Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukums. Bet rudenī savu pirmo darba sezonu uzsāk Liepājas teātra otrās studijas absolventi. Sācies pārbaudes laiks, kas “izkristalizēs talanta pakāpi un noteiks viņu vietu mākslinieciskajā ansamblī”. Vienai no viņiem – I.Briķei – tā turpmākajos gados būs izcila.

1978.gads
“Rūpnīcā “Sarkanais metalurgs” pabeigta velmēšanas stāva “350” rekonstrukcija, panākot pilnīgu velmēšanas automatizāciju. Martenkrāsnīs pēc to rekonstrukcijas kausējumu vidējais svars no 112 tonnām palielinājies līdz 168 tonnām. Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcā sāk ražot universālo iekrāvēju PFP1,2, kas ir pusotras reizes ražīgāks par savu priekšteci. Kapteiņa J.Kivlenieka komanda izceļ visā zvejnieku kolhoza “Boļševiks” vēsturē vēl nebijušu lomu – 717 tonnu zivju. Statistika rāda, ka liepājnieku vidējā darba alga ir 174 rubļi mēnesī.
Presē izskan informācija, ka jau šajā gadā uzsāks pilsētas Kultūras nama celtniecību. Vieta tam atrasta laukumā aiz pieminekļa pilsētas aizstāvjiem. Pieņemts lēmums par 17.gs. noliktavas Jāņa ielā 1 rekonstrukciju.
Liepājas teātrī par vienu titulētu aktieri vairāk: V.Šneidere – Nopelniem bagātā skatuves māksliniece.
Sanatorija “Liepāja” gada laikā sagatavo ap 30 tūkstošiem vannu un gandrīz tikpat daudz dūņu procedūru. Ārstniecībā izmanto dziednīcas tuvumā 1363 m dziļumā atrasto minerālūdeni, t.s. Liepājas sālījumu.
23.novembrī Komjaunatnes laukumā atklāj pieminekli padomju savienības varonim I.Sudmalim.

1979.gads
Korķa un linoleja rūpnīcā ražo 7 veidu linoleju, gadā 10 miljonu kvadrātmetru. Sevišķi augstu novērtējumu izpelnījies antistatiskais linolejs, ko izmanto grīdu pārklāšanai televīzijas studijās, skaitļošanas centros u.tml. “Sarkanā metalurga” Šķirņu velmētavas cehā sāk darboties termiskās apstrādes ierīce. Tā par ceturto daļu paaugstina tērauda izturību.
Top pilsētas pati augstākā jaunceltne – TEC dūmenis, kas pacelsies virs zemes 120 metru augstumā. Tas ir pirmais monolītais dzelzsbetona dūmenis Liepājā. Atliek vienīgi minēt, kā tas atbildīs arhitektu izvirzītajām prasībām: “?dūmeņiem un citām inženierbūvēm vajag harmonēt ar apkārtējo apbūvi, tām jābūt ar augstu estētisko risinājumu”. Septembrī tiek atklāta 7.vidusskola. Pilsētas vispārizglītojošās skolās mācās 13 627 skolēni, pirmsskolas iestādes apmeklē 5652 bērni.

1980.gads
Ezerkrastā uzcelti seši piecstāvu nami, piecos no tiem jau dzīvo. Ziemeļu priekšpilsētā sāk celt Galantērijas kombināta otro mikrorajonu. Lielākās perspektīvas paredzētas Zaļajai birzij, kur 450 hektāros uzbūvēs piecus mikrorajonus 35 tūkstošiem iedzīvotāju. 63 procenti no Liepājas dzīvojamā fonda atrodas Pilsētas padomes pārziņā, 30 – uzņēmumu un resoru, 1,3 pieder dzīvokļu saimniecības kooperatīviem.
Korķa un linoleja rūpnīcā izpildīts Baikonuras kosmodroma pasūtījums – izgatavots linkrusts akadēmiķa S.Koroļova un kosmonauta J.Gagarina muzejiem. Valsts komisija pieņem ekspluatācijā Lauksaimniecības mašīnu rūpnīcas krāsošanas un komplektēšanas korpusu. Galantērijas kombināts audumu vairumtirdzniecības gadatirgū Maskavā noslēdzis 128 ilgstošus līgumus. Ražošanas apvienība “Baltija” paplašina eksporta produkcijas izlaidi. Tās ražojumi tiek sūtīti uz Angliju, Zviedriju, Vācijas Federatīvo republiku un Ungāriju.
Liepājas mākslinieki sarīkojuši jau trešo plenēru. Šoreiz visus tā dalībniekus uzņem dižā Nīca.

Personības

Gunārs Brikmanis (1928 – 1980.g.), rūpnīcas “Sarkanais metalurgs” Martenceha priekšnieks no 1967. līdz 1980. gadam. Darba gaitas sācis 1945.gadā par dzelzceļa stacijas pārmijnieku. 1949.gadā sāk strādāt par konstruktoru rūpnīcā “Sarkanais metalurgs”, 1962.gadā pabeidz Rīgas Politehnisko institūtu, iegūdams inženiera metalurga kvalifikāciju. 1967.gadā sāk vadīt Martencehu, 1979.gadā aizstāv disertāciju un iegūst tehnisko zinātņu kandidāta grādu.

Voldemārs Pūce (dzim.1930.g.), Liepājas teātra direktors no 1967. līdz 1991. gadam. Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā ieguvis scenogrāfa specialitāti, strādājis par zīmēšanas skolotāju, vadījis deju kolektīvus, bijis Kultūras nama direktors. Būdams teātra direktors, sekmīgi vadījis teātra ēkas remonta un rekonstrukcijas darbus, veicinājis teātra darba stacionarizēšanu.

Uļa Gintnere