Svētdiena, 24. janvāris Krišs, Eglons, Ksenija, Egle
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

07.07.2006 02:36

0

853. Zviedrijas karalis Olafs atjauno savu virskundzību Rietumkursā. Pirms tam, ap 800.gadu, kuršiem saceļoties, izbeidzās skandināvu kundzība pār Rietumkursu.
1073. Vācu hronists Brēmenes Ādams savā hronikā piemin nosaukumu Kurland.
1245. Pēc kuršu padzīšanas no Grobiņas, lai aizsargātu ieņemto novadu un pārvaldītu satiksmes ceļus, vācu ordenis Grobiņā uzceļ savu pirmo mūra pili.
1252. Noslēgts līgums starp bīskapu Heinrihu fon Litenburgu un Eberhardu Zeinu saslimušā ordeņa mestra Andreasa fon Štirlanda vietnieku, saskaņā ar kuru šajā gadā pirmo reizi rakstos pieminētā Līvas osta (Lyva portus) nonāk bīskapa valdījumā.
1253. Sakarā ar Kurzemes sadalīšanu starp ordeni un Kurzemes bīskapu pirmo reizi vēstures avotos minēts Līvas ciems (dat dorp dat die Lyva is Genant), pēc kuras Līvas ciems nonāk ordeņa pārvaldījumā.
1260. Kurši, kuriem palīdzēja leiši un zemgaļi, noposta vācu ordeņa pili un atjauno savu varu pār Grobiņas novadu.
1260. 13. jūlijā – kuršu, lietuviešu un zemgaļu apvienotais karaspēks Durbes kaujā sakauj vācu ordeņa un tā sabiedroto karapulkus. Kaujā krita arī pats ordeņmestrs.
1263. Līvas osta (Lyva portus) nonāk Kurzemes bīskapa valdījumā.
1290. Vācu ordenis pakļauj Kurzemi. Grobiņa kļūst par apkārtējo Kursas zemju administratīvo centru ar zemes soģa (fogta) sēdekli Grobiņā. Durbē tiek uzbūvēta vācu ordeņa mūra pils.
1295. Aizpute kļūst par Kurzemes bīskapa rezidenci.
1300. Vācu ordenis noposta kopš 13. gs. pie Liepājas ostas pastāvējušo Liepājas pili. Liepāja nonāk ordeņa pakļautībā.
1378. 1.martā Kurzemes bīskaps Otto apdzīvotai vietai Aizputei piešķir tā sauktās pilsētas tiesības.
1411. Pirmā dokumentos minētā vācu cilmes iedzīvotāju klātbūtne Liepājā: Ordeņa mestrs Konrads fon Fitinghofs (Konrad von Vietinghoff) piešķir zemes un siena pļavas pie Bārenbuša brāļiem hermanim, Vilhelmam un Bertoldam Grotēm. Grotes dzimtai kā tirgoņu ģimenei vēlāk Liepājā bija svarīga nozīme.
1418. Kuršu un lietuviešu uzbrukuma laikā Līvas ciems tiek nodedzināts un atņemts ordenim.
1428. Grobiņas zemes soģis kopā ar ordeņa spēkiem atjauno ordeņa virskundzību pār Līvas ciemu.
1508. Pirmo reizi rakstos minēta Liepājas Sv.Annas baznīca, kas atradusies Veco kapu teritorijā uz salas, ko veidoja Līvas upes ietekas jūrā.
1508. Rakstos minēts, ka Grobiņas pils fogts tirdzniecības attīstības nolūkā ar Liepāju iegādājies liellaivu.
1542. Pirmoreiz ziņās par “Liepājas eksporta precēm” pieminēts dzintars.
1560. Ordenim sabrūkot, ordeņa mestrs Gothards Ketlers Grobiņas novadu kopā ar Liepāju par 50 000 guldeņu ieķīlā Prūsijas hercogam Albrehtam.
1560. Vizitators Funks apmeklē Liepājas Sv.Annas baznīcu Veco kapu teritorijā. Baznīca bijusi pussagruvušā stāvoklī un iegrimusi dziļi zemē. Pēc Funka ierosinājuma celta jauna baznīca, kas atradusies tagadējā Sv. Annas baznīcas vietā.
1560. Grobiņā ierodas Prūsijas vizitators Funks, kurš šajā vietā uzzin par ordeņa pils un pilsētas baznīcu, kā arī viena skolotāja un mācītāja esamību.
1561. Nodibināta Sarkanā pilsoņu gvarde (Rote Burgerfahne) – pilsētas sardzes dienests.
1571. Prūsijas hercogs Albrehts izdod mandātu, kas bez viņa personīgās atļaujas Liepājā aizliedz ieceļot neprecētiem tirgoņu zeļļiem un liģeriem. Tas tika darīts Prūsijas interesēs, kura bija ieinteresēta, lai Liepāja neveidotu konkurenci Kēnigsbergai un Klaipēdai.
1579. Prūsijas markgrāfs Georgs Fridrihs izdod Grobiņai tirdzniecības ediktu.
1587. Pirmoreiz rakstos minēta pirmā Liepājas skola.
1596. Pēc pirmā Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera nāves hercogisti savā starpā sadala abi viņa dēli – vecākais Frīdrihs iegūst Zemgali ar galvaspilsētu Jelgavu, bet jaunākais Vilhelms Kurzemi ar rezidenci Kuldīgā.
1598. 12.decembrī Tiklo (E.Veidenbauma) ielā pie Sv.Annas baznīcas dibināta Liepājas pirmā skola.
1598. No 13.janvārī Liepājas vācu pilsoņu Prūsijas karalim Albertam adresētās vēstules uzzinām, ka Liepājā dzīvo 160 vācu ģimeņu.
1602. Kurzemi piemeklē pirmā mēra epidēmija.
1609. Sakarā ar Kurzemes hercoga Gotharda dēla Vilhelma laulībām ar Prūsijas princesi Sofiju, Prūsijas hercoga Albrehta meitu, Prūsijai ieķīlātais Grobiņas novads kā hercoga dēla pūra sastāvdaļa nonāk Kurzemes hercogistes valdījumā.
1611. Liepājas tirgotājs Vilhelms Fārenhorsts dāvina kanceli pārbūvētajai Sv. Annas baznīcai.
1615. 21.oktobrī noslēgts Kurzemes hercogu brāļu Fridriha un Vilhelma līgums ar Rīgu, saskaņā ar kuru Liepāja un Ventspils tiek atzītas par Kurzemes hercogistes ostām. Taču ar šo līgumu tiek ierobežota šo ostu tirdzniecības brīvība, aizliedzot no tām izvest vasaras labību un citas pārtikas preces. Tam par pamatu ņemtas vecās no ordeņa laikiem saglabājušās Rīgas preču nokraušanas tiesības (Stapelrecht).
1616. Par Kurzemes hercogu brāļa Vilhelma vietā kļūst Frīdrihs, kurš Liepājai dāvā pilsētas tiesības.
1617. Kurzemes hercoga cīņa ar muižniecību beidzas ar to, ka tiek pieņemta Formula Regiminis, kas atļāva Kurzemes landtāgā pretēji pilsētu interesēm tikai muižniecības piedalīšanos.
1625. Kurzemes hercogam Fridriham atrodoties Grobiņas pilī, viņš 18. martā dāvā pilsētas tiesības Liepājai un 20. martā tās robežu apstiprināšanas rakstu (Grenzbrief). Ar to tiek piešķirts pilsētai tās robežu apgabals.
1626. Polijas karalis Sigismunds III apstiprina pilsētas tiesību dokumentu.
1631. Vēstures avotos kā pirmais Liepājas birģermeistars tiek minēts Johanns Ruprehts (Johann Ruprecht).
1631. Grobiņā dzimis Gerhards Remlings, garīgu dziesmu sacerētājs un tulkotājs, bijis mācītājs Saukā un Sesavā, vēlāk superintendants Jelgavā. Miris 1695. gadā.
1631. Kurzemes hercogs Jēkabs nāk klajā ar nodomu uzspridzināt Ventas rumbas akmeņus, lai padarītu Ventspili pieejamu tirdzniecībai ar Lietuvu.
1634. Tiek pieņemtas vecākās līdz mūsdienām saglabājušās Liepājas amatnieku šrāgas – skroderu šrāgas.
1635. Tiek izdoti Liepājas maiznieku cunftes statūti.
1635. Liepājā pirmo reizi tiek mēģināts radīt “mākslīgu ostu”. Bija nodomāts izrakt pievedkanālu un ar padziļināšanas darbu palīdzību ostas veco gultni padarīt kuģojamu.
1637. Tobiass Krauze uzzīmē Liepājas un apkārtnes karti.
1638. Liepājā dzīvo apmēram 1000 iedzīvotāju.
1638. Iepretim Sv.Annas baznīcai Liepājas vācu draudze uzbūvē savu mācītājmuižu.
1644. Hercogs Jēkabs izdod rīkojumu, ka pilsētām, kam ir kādas sūdzības pret laukiem, tās vispirms jāiesniedz hercogam, lai pēc landtāga no hercoga dabūtu atbildi par apspriedes rezultātiem.
1646. Nodibināta Lielā ģilde (tirgotāju cunfte).
1646. Pilsētā plosās mēris.
1646. Nodibināta atslēdznieku cunfte.
1649. Dibināta Liepājas kurpnieku cumfte.
1649. Pieņemtas Liepājas maiznieku cunftes un kurpnieku cunftes šrāgas.
1654. Hercogs Jēkabs nosaka kompetences sadali Liepājas pašvaldības satversmē.
1655. Zviedru–poļu kara laikā zviedri iebrūk Kurzemē. Ar 1655. gada Kurzemes zemes landtāga lēmumu tika nolemts nostiprināt svarīgākās Kurzemes pilsētas kā Grobiņu, Ventspili.
1658. Zviedru karaspēks aplenc Liepāju. Tajā pašā gadā zviedri sagūsta Kurzemes hercogu Jēkabu.
1659. Polijas karalis Johans II Kazimirs piešķir Liepājas pilsētai muitas ievākšanas tiesības.
1659. Liepāju okupē zviedru karaspēks, uzliek pilsētai kontribūciju un konfiscē Kurzemes hercoga labības noliktavas.
1660. 16. jūlijā Grobiņas ordeņa pilī apmetas Kurzemes hercogs Jēkabs ar ģimeni.
1661. Pilsētā izveidots sardzes dienests.
1661. Mēra epidēmija.
1668. Par Liepājas Lielās (tirgotāju) ģildes (dib.1646.g.) eltermani kļūst Pēteris Vitte. Šajā amatā viņš bija līdz 1674.gadam.
1669. Polijas karalis Mihaels atkārtoti apstiprina 1625. gada 18.marta pilsētas tiesībās noteikto Liepājas teritoriālo privilēģiju.
1671. Līdz ar pilsētas privilēģijām latviešu tautības iedzīvotāji Liepājā ir kļuvuši par pilsētas zemniekiem jeb kambarniekiem. Viņu ir 471.
1671. Liepājas birģermeistars kopā ar Lielās ģildes vecākiem un baznīcas draudzi pieņem lēmumu pārbūvēt sliktā stāvoklī esošo, 1597. gadā Veco kapu rajonā celto baznīcu.
1675. Tagadējā vietā esošās t.s. trešās Sv.Annas baznīcas koka būve tiek apmūrēta ar ķieģeļiem.
1677. Kurzemes hercoga Fridriha Kazimira vadībā Liepājā tiek uzsākta vietējā kuģu būve.
1679. Dibināta Liepājas miesnieku cunfte.
1680. Liepājas pilsētas skolas skolotājs Georgs Krīgers sastāda “Pirmo Kurzemes horizontam aprēķināto kalendāru”. To nodrukā Dancigā. G.Krīgeram tas 1686.gadā atnes “Kurzemes astronoma” slavu.
1680. Pašu Liepājas tirgotāju noteiktās tirdzniecības kārtības sākums.
1681. Par Liepājas birģermeistaru kļūst ievērojamās Grotu dzimtas pārstāvis Retgers Grots.
1684. Liepājā ir 183 vācu mājsaimniecību, pilsētā dzīvo ap 1000 vācu cilmes iedzīvotāju.
1685. Kurzemes hercoga un muižniecības tirdzniecības sakaru pārtraukšana ar Amsterdamas Folkertsenu tirdzniecības namu, kas ietekmēja arī Liepājas tirdzniecību.
1686. Bārtas un Nīcas mācītājs Georgs Krīgers par 1680. gadā sastādīto “pirmo Kurzemes horizontam aprēķināto” un Dancigā iespiesto kalendāru iegūst Kurzemes astronoma slavu.
1686. Dzimis Mihails Birgers, viens no vienpadsmit zināmiem medicīnas doktoriem, kuri 18. gadsimtā strādājuši Liepājā. Te sācis strādāt 1721. gadā, miris 1726. gadā.
1690. Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs apstiprina Liepājas muitas noteikumus.
1692. Pirmoreiz rakstos tiek pieminēta Liepājas nabagmāja, kura atradās Helēnas (Pasta) ielā.
1695. Kurzemes hercogs Jēkabs Grobiņai piešķir pilsētas tiesības.
1696. Rudens vētra salauž 14 kuģus, kas noenkuroti jūrā pie pilsētas.
1697. Ceļā uz Vakareiropu Liepājā vienu nedēļu uzturas Krievijas cars Pēteris I, apmezdamies šeit Hoijeres viesnīcā, Kungu ielā 24.
1696. Rudens vētras sadauza 14 kuģus, kas noenkuroti jūrā pie pilsētas.
1697. 26.augustā pilsēta noslēdz līgumu ar Kurzemes hercogu par ostas būvi; Ventspils kokgriezējs N.Sefrenss izgatavo altāri Liepājas Sv.Annas baznīcai; ceļā uz Rietumeiropu Liepājā uzturas Krievijas cars Pēteris I, apmetoties Hoijeres viesnīcā Kungu ielā 24.
1698. 27.maijā Polijas karalis Augusts II apstiprina Liepājas ostas būves līgumu starp Kurzemes hercogu un Liepājas pilsētu.
1698. Polijas karalis Augusts II paaugstina Liepājas ostas ievedmuitu.
1699. Uzbūvēts birģermeistara Joahima Šrēdera nams (Bāriņu ielā 33), kurā 1700.gadā esot uzturējies Zviedrijas karalis Kārlis XII.
1699. 28.augustā Kurzemes hercogs Ferdinands dod Liepājas maģistram pavēli veikt pilsētas ielu bruģēšanu.
1699. Liepājas iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir ļoti raibs. Kā jau ostas pilsētā, ir daudz ienācēju – amatnieki un tirgotāji – no Ziemeļvācijas, Polijas, Lietuvas, Holandes, Zviedrijas, Šveices.
1700. Liepājas rāte jeb maģistrāts tiek paplašināts ar otru birģermeistaru.
1700. Pēc veltīgiem mēģinājumiem ieņemt zviedriem piederošo Rīgu, Liepāju ieņem apvienotās poļu un sakšu karaspēka daļas.
1700. Ziemeļu kara notikumu gaitā šā gada rudenī Liepāju okupē zviedru karaspēks. Palikdams te līdz 1709.gadam.
1700. Kurzemē un arī Liepājā plosās otrā lielā mēra epidēmija (pirmā no 1646.–1661. gadam).
1701. Ziemeļu kara laikā uzturas Zviedrijas karalis Kārlis XII. Līdz 1709. gadam te atrodas zviedru karaspēka daļas, šajā laikā uzbūvē nocietinājumus, t.s. skanstis.
1703. Ziemā tiek pabeigti galvenie Liepājas ostas izbūves darbi.
1705. Liepājā ierodas pirmais akadēmiski izglītotais ārsts Melhiors Fišers (miris 1710.g. lielā mēra laikā). Pirms viņa par pilsētas ārstiem strādāja dziednieki, bārddziņi u.tml. (mūsdienu izpratnē – feldšeri).
1708. Dzimis vecākais Liepājas vēsturnieks Kārlis Ludvigs Tečs.
1709. Beidzas Lielā Ziemeļu kara gaitā Liepājā izvietotā zviedru karaspēka uzturēšanās pilsētā un tās apkārtnes novados.
1710. 20. jūlijā tiek izdoti jaunie Liepājas tirdzniecības noteikumi, kopš 1625. gada pilsētas privilēģijās ietverto veco noteikumu vietā.
1710. Ziemeļu kara rezultātā Kurzemē izceļas trešā mēra epidēmija. Liepājā no šī gada janvāra līdz februārim nomiruši 900 vācu draudzes locekļi.
1710. 13. maijā Liepājā no ārzemēm ierodas Kurzemes hercogs Fridrihs Vilhelms, kurš šeit nodibina Kurzemes ordeni “Ordre de la reconaissance”.
1713. Par Liepājas Lielās ģildes eltermani kļūst Vilhelms Šilders. Šajā amatā viņš bija līdz 1718.gadam.
1716. Liepājā ierodas Krievijas cars Pēteris I, viņš apmetas rātsnamā.
1718. Par Liepājas Lielās ģildes eltermani kļūst Gerhards Antons Eversmans. Šajā amatā viņš bija līdz 1724.gadam.
1725. Pabeidz ostas kanāla rakšanu. Tā platums ir 43 – 65 metri.
1728. Par Liepājas Lielās ģildes eltermani kļūst Johans Fridrihs Vulfs. Šajā amatā viņš bija līdz 1729.gadam.
1733. Par Liepājas Lielās ģildes eltermani kļūst Jirgens Pēters Štegmans. Šajā amatā viņš bija līdz 1734.gadam.
1734. Tebras un Sakas upes satekā pabeidz Sakas luterāņu baznīcas pārbūvi. Līdz ar to celtne iegūst pašreizējo izskatu.
1737. Sākta reformātu baznīcas būve Vilhelmīnes (K.Valdemāra) ielā, katoļu baznīcas tuvumā. Sākta Liepājas katoļu baznīcas būve.
1737. Izbūvēts mols un kopumā pabeigti Liepājas ostas būvdarbi.
1738. Pēc Liepājas birģermeistara Jirgena Šmita pieprasījuma tiek izstrādāts Liepājas ostas pārbūves plāns.
1740. Pabeigta Liepājas Romas katoļu Sv.Jāzepa senākā dievnama būve.
1741. Birģermeistars J.Šmits ierosina celt jaunu baznīcu (Trīsvienības baznīcu).
1742. Sākta Liepājas ev.lut. vācu draudzes Sv.Trīsvienības baznīcas būve.
1743. Par Liepājas Lielās ģildes eltermani kļūst Johans Pēters Štegmans. Šajā amatā viņš bija līdz 1744. gadam.
1746. Ierodas Inflantijas bīskaps Puzina, lai apsekotu vietu katoļu baznīcas būvei, un katoļi, kuri kopš 1617. gada drīkst “kopt” savu ticību Kurzemē, Liepājā uzceļ savu pirmo baznīcu.
1748. Par Liepājas Lielās ģildes eltermani kļūst Kristopfs Rumps. Šajā amatā viņš bija līdz 1751.gadam.
1748. Par Liepājas Mazās (amatnieku) ģildes (dib.1662.g.) eltermani kļūst maizniekmeistars Fridrihs Vilhelms Burmeisters.
1750. Liepājā pabeidz Meijera nama būvi, vēlāko pilsētas rātsnamu Lielā ielā 21.
1757. Pirmās teātra izrādes Liepājā sniedz ceļojošās trupas. Tās notiek “Dresings Palais” (spīķerī) Ķaupu ciemā (tag. Baseina ielas rajonā). Pirmā viesojas Pētera Hilferdinga vadītā Rīgas vācu teātra trupa, pirmo reizi pilsētas vēsturē liepājnieki var baudīt skatuves mākslas brīnumu.
1758. Tiek pabeigta un iesvētīta Liepājas Sv.Trīsvienības baznīca.
1760. Pilsētas rātsnams no savas senākās atrašanās vietas Helēnas ielā 16, tiek pārcelts uz Zivju ielu 7.
1760. Liepājas pilsoņu Zilā gvarde atdalās no savas “vecākās māsas” – Sarkanā karoga apvienības un saņem no Kurzemes hercoga Kārļa apstiprinātu reglamentu.
1763. Par Liepājas Lielās ģildes eltermani kļūst Hermanis Vilde. Šajā amatā viņš bija līdz 1770.gadam. Par Liepājas Mazās ģildes eltermani kļūst atslēdznieks Johans Hristiāns Kuerners.
1765. Liepājas pilsoņu Zilā gvarde saņem no hercoga Ernsta Johana Bīrona savu jauno standartu (glabājas Liepājas Vēstures un mākslas muzejā).
1769. Liepājas ostas kanāls tiek padziļināts līdz 4,3 metru dziļumam.
1769. Liepājas osta pāriet Kurzemes hercogistes pārvaldījumā.
1771. Mirst Liepājas vācu draudzes mācītājs maģistrs Ludvigs Tečs, viņu apglabā Sv.Annas baznīcas sakristejas pagrabā.
1774. Pirmo reizi rakstos pieminēta Liepājas latvju draudzes skola (Parochialschule), kura atradusies Vilhelmīnes (K.Valdemāra) ielā 1.
1775. Liepājā viesojas Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons kopā ar savu māsu Hedvigu Elizabeti.
1777. Pēc Sv.Annas baznīcas mācītāja J.A.Grundta ierosinājuma dibināta Liepājas pilsētas bibliotēka.
1778. Par Liepājas Lielās ģildes eltermani kļūst Matiass Dītrihs Meijers. Šajā amatā viņš bija līdz 1784.gadam.
1779. Sv.Trīsvienības baznīca iegūst jaunas ērģeles – meistara H.A.Konciusa darināto 38 reģistru instrumentu.
1780. Ap Liepājas vācu Sv. Trīsvienības baznīcu uzmūrēts mūra žogs un Jelgavas pulksteņu meistars Jonss baznīcas tornī uzstāda pulksteni.
1780. 24. oktobrī Liepājā ierodas Prūsijas kroņprincis Fridrihs Vilhelms.
1786. Liepājā atvērta pirmā – Lagarda un Fridriha – grāmatu tirgotava.
1786. Uzsākot Sv.Annas baznīcas remontdarbus, likvidē baznīcas dārzā esošos apbedījumus. Mirušie tiek pārapbedīti kapsētā.
1788. Uzbūvēta pirmā Liepājas pilsētas skola, vēlākā 2.latviešu pamatskola Baznīcas ielā 7. Nopostīta Otrajā pasaules karā.
1788. Dzimis Liepājas otrs vecākais vēsturnieks Joahims Ludvigs Lorčs.
1788. Par Liepājas Lielās ģildes eltermani kļūst Karls Vilhelms Šāfs. Šajā amatā viņš bija līdz 1791.gadam.
1790. Liepājas Sv.Annas baznīcas mācītājs Andreass Grundts atver nespējnieku patversmi agrākās pilsētas skolas ēkā blakus Sv.Annas baznīcai.
1790. 16. jūlijā Liepājas Zilajai gvardei, kaisot ceļā rožu ziedus, Liepājas Sv. Annas baznīcu apmeklē Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons ar savu deviņus gadus veco meitu Karolīnu.
1790. Šajā gadā Liepājā uzbūvēja sešus kuģus.
1791. Pēdējo reizi ierodas Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons. Pavisam laikā no 1772. gada līdz 1791. gadam hercogs Pēteris Liepājā kopā ar ģimeni vai bez tās viesojies vienpadsmit reižu.
1792. Pilsēta atsakās no viduslaiku paraduma – publiskiem nāves sodiem. Liepājnieki pēdējo reizi redz briesmīgāko no sodiem – salaušanu uz rata, kad tiek sodīti četri slepkavas.
1794. Kurzemē iebrūk poļu konfederāti un 23. maijā ģenerālmajora Mirbaha vadībā ieņem Liepāju.
1794. 28. maijā Liepājai jāzvēr uzticība Polijas republikai.
1794. 9. septembrī Liepājā ierodas krievu kājnieku nodaļa un kazaki. Kurzemes hercogistes dienas ir skaitītas.
1795. Šā gada pavasarī Kurzemes muižnieki apstiprināja delegāciju, kurai bija jādodas uz Pēterburgu un jālūdz Kurzemes hercogisti pievienot Krievijai. 26. aprīlī audiencē pie Katrīnas II piedalījās Keizerlingu, Fītinghofu, Osten–Zakenu u.c. dzimtu pārstāvji, un jau 30. aprīlī delegācija deva uzticības zvērestu Katrīnai II. Ar 27. maiju Kurzemes–Zemgales hercogiste, kas bija pastāvējusi 233 gadus, kļuva par Krievijas impērijas Kurzemes guberņu.
1795. 20. jūlijā Liepājā atvēra Krievijas ķeizarisko muitnīcu.
1795. 26. jūlijā Liepājas Sv .Trīsvienības baznīcā notiek svinīga uzticības zvērēšanas ceremonija carienei Katrīnai II.
1795. Liepājai nonākot Krievijas pārvaldījumā tiek veikta tās pārbaude. Šajā gadā pilsētā bija 456 dzīvojamie nami, 453 cita rakstura celtnes, šeit dzīvoja 848 ģimenes, pavisam kopā 4548 iedzīvotāji.
1798. Liepājas tirgotāji Antons Vitte un Lorencs Hike nodibina bāreņu namu ar skolu, kurš pastāvēja līdz 1915.gadam.
1798. Par Liepājas Lielās ģildes eltermani kļūst Fridrihs Filiberts Gampers. Šajā amatā viņš bija līdz 1801.gadam.
1799. Liepājā pastāv 33 dažādi amati.
1801. Liepājas Mazās ģildes eltermanis Georgs Vilhelms Zandmans sastāda Mazās ģildes “Jaunos statūtus”.
1802. Sākta pilsētas pirmā teātra būve Malkas un Kungu ielu stūrī. Ēka nojaukta 1923. gadā.
1803. Liepājā, Kungu ielā 14, tiek uzcelta atsevišķa pilsētas teātra ēka, ko nojauca 1924.gadā.
1803. Par Liepājas Lielās ģildes eltermani kļūst Eberhards Hristiāns Kolbs. Šajā amatā viņš bija līdz 1829.gadam.
1804. Pabeigta pilsētas vācu teātra ēkas būve Malkas un Kungu ielas stūrī. Nojaukta 1923.gadā.
1806. Pilsētas skola pārveidota par trīsklasīgo apriņķa skolu. Pētera ielā uzcelta jauna sinagoga.
1808. 13.oktobrī Liepāju apmeklē Krievijas cars Aleksandrs I.
1808. Liepājā, Zivju ielā 7, nodibināta pilsētas meiteņu skola ar atsevišķām nodaļām turīgu un mazturīgu vecāku bērniem.
1808. Par Liepājas Mazās ģildes eltermani kļūst sedliniekmeistars Johans Gotfrīds Kleins.
1810. Pavasarī, ledus iešanas laikā tiek iznīcināts vecais koka tilts pār Liepājas ostas kanālu.
1810. Nodibināta Liepājas mūrnieku cumfte.
1810. 14. februārī Liepājā viesojas Zviedrijas karalis Gustavs IV Ādolfs.
1812. Jūlijā Liepājā ienāk Napoleona karaspēka Makdonalda franču – prūšu korpusa daļas. Tās okupē Kurzemi līdz decembrim. Pāri ostas kanālam ierīkots peldošais koka tilts.
1817. Kurzemē atceļ dzimtbūšanu.
1820. Pēc 1817./18. g. nopietniem bojājumiem šajā gadā 25 nedēļu laikā pabeidz Liepājas Sv.Annas baznīcas remontu.
1821. 8. jūnijā pirmo sēdi notur pilsētas skolu kolēģija, kura sastāv no vācu draudzes mācītāja, Lielās un Mazās ģildes eltermaņiem, skolu inspektora un apriņķa skolotāja.
1821. Uzbūvēts Liepājas ostas mūra loču tornis.
1823. D.F.Zagers nodibina Liepājā pirmo grāmatu spiestuvi.
1823. Par Liepājas Mazās ģildes eltermani kļūst drēbniekmeistars Georgs Vilhelms Sandmans.
1824. Iznāk Liepājas pirmais laikraksts “Libausches Wochenblatt”.
1825. Liepājā nodibina krājkasi – pirmo šāda veida kredītiestādi Krievijas impērijā.
1829. Ūdenī nolaiž Liepājas kuģu būves meistara Gotlība Mēves (Moewe) jaunuzbūvēto jauno brigu “Groøfirst Aleksander” (“Lielkņazs Aleksandrs”)
1830. Pēc Liepājas birģermeistara Fridriha Gotharda Šmāla ierosinājuma Kungu ielā tika atvērta Liepājas pilsētas slimnīca. Tās vadītāji bija toreizējie pilsētas ārsti Kārlis Ulrihs Volbergs, Francis Roberts Johansens un dr.med. Oskars Johansens, kurš no 1885. līdz 1903. gadam bija pilsētas slimnīcas (Dārtas ielā) galvenais ārsts.
1830. Pabeigta jaunā koka tilta būve pār ostas kanālu.
1830. Izstrādāts projekts par pirmā dzelzceļa būvi no Liepājas caur Rucavu, Darbēniem un Kretingu uz Jurbarku (Georgenburgu). To dzīvē neīsteno.
1830. Liepājā uzturas Krievijas ķeizariskā augstība lielkņazs Konstantīns Nikolajevičs.
1833. Par Liepājas pilsētas birģermeistaru kļūst Fridrihs Gotfrīds Šmāls.
1833. Pēc Cīravas muižkunga Georga Manteifeļa ierosinājuma un atbalsta Dzērves pagasta kungu mājā atver pirmo tautskolu Kurzemē. To vadīja skolotājs Andrejs Bergmanis.
1833. Dibināta Sērensena eļļas spiestuve.
1834. Liepājā, atgriežoties no Berlīnes, ierodas Krievijas cars Nikolajs I. Pilsētas ielās parādās gāzes laternas, kurās izmanto no akmeņoglēm iegūto gāzi.
1834. Liepājā sāk darboties Merbi privātā peldu iestāde ar aukstām un siltām jūras ūdens vannām.
1834. 15. decembrī pilsētas ielas sāk apgaismot gāzes laternas, kurās izmantoja no akmeņoglēm iegūto gāzi.
1834. Sērensena eļļas spiestuve (dib. 1833) sāk izmantot tvaika spēku.
1835. Tiek izdota Kurzemes guberņas instrukcija apgabala lazaretēm. Šis dokuments satur norādes par slimnīcu darbību un ir viens no vecākajiem dokumentiem Liepājas arhīvā no slimnīcas dibināšanas laikiem.
1838. Par pilsētas birģermeistaru kļūst Ferdinands Ginters.
1838. Par Liepājas Lielās ģildes eltermani kļūst Kārlis Gotfrīds Zīgesmunds Ūlihs. Šo amatu viņš pildīja līdz 1880.gadam.
1839. Dibinātas Liepājas jūrnieku un podnieku (Seelente) cunftes.
1840. Raiņa parkā jeb toreizējā Alkšņu birzī tiek uzbūvēts paviljons un tas kļūst par liepājnieku galveno izklaides un atpūtas vietu.
1840. Šajā gadā Liepājas tirgotāju īpašumā bija vairāk nekā 20 kuģu, un visi tie bijuši būvēti Liepājas kuģu būvētavās.
1840. Tiek uzsākta “šosejas” būve, kas savienoja Liepāju ar Grobiņu.
1841. Atklāj Liepājas – Grobiņas šoseju.
1841. Uzsāk darbu Harmsena kaulu miltu fabrika un dzelzslietuve.
1842. Liepājā uzbūvēts Marijas nabago ļaužu hospitālis. Atklāta Liepājas pirmā grāmatu tirgotava.
1843. Alkšņu birzī (tag.Raiņa parks) sāk pilsētas jeb Aleksandra parka izveidi.
1845. Liepājā nodibināts Sv.Marijas zēnu hospitālis.
1845. Šajā gadā Liepājas pilsētas krājkasē bija 4552 naudas noguldītāji, no kuriem trešā daļa bija liepājnieki un divas trešās lauku iedzīvotāji.
1846. Nodibināta Liepājas augstākā meiteņu skola.
1847. Liepājā atvērta pilsētas banka. Liepājnieks Hermanis veic Sv. Trīsvienības baznīcas ērģeļu paplašināšanu līdz 77 reģistriem.
1848. 15.septembrī iesvēta un atklāj pārbūvēto augstāko Liepājas apriņķa skolas ēku Baznīcas ielā 7.
1849. Liepājas Sv. Trīsvienības baznīcā pirmajās Lieldienās tiek atskaņota ēģelnieka Ādolfa Vendta “Lieldienu kantāte”.
1855. Krimas kara laikā Liepājas ostā ienāk vairāki angļu karakuģi un aizved no neaizsargātās ostas Liepājas tirgotājiem piederošus 8 kuģus.
1855. Pilsētā liels sīknaudas trūkums. Lai to novērstu, Liepājas krājkase izlaiž papīra maiņas zīmes 50, 75 kap. un 1 rbļ. vērtībā. Papīra sīknaudas izdošana turpinās līdz 1863.gadam.
1857. Liepājā atvērta pilsētas telegrāfa iestāde.
1859. Liepājas tirdzniecības komiteja ar Liepājas tirgotāju kases garantiju izlaiž 10, 15, 20, 25 un 50 kapeiku Liepājas papīra sīknaudu.
1860. Pēc Lielās ģildes eltermaņa K.G.S.Ūliha ieteiktā projekta Liepājas jūrmalā atklāj “kungu un dāmu peldiestādi”. Liepājā ierodas Krievijas troņmantnieks un citi ķeizariskās ģimenes locekļi un apgūst jaunatklātās peldvietas jaukumus.
1860. Pie Liepājas apriņķa skolas atklāj Liepājas navigācijas skolas klases.
1860. Dibināta Liepājas kuģu namdaru cumfte.
1861. Sākas Liepājas ostas padziļināšana.
1862. 30. jūlijā Liepājā dziedniecības nolūkos ierodas Krievijas lielkņazi Aleksandrs un Vladimirs Aleksandroviči. Georgs Maksimilianovičs, lielkņazes Marija un Eiženija Maksimilianovnas, 7.jūlijā troņmantnieks Nikolajs Aleksandrovičs (+1865), visbiedzot 15. jūlijā cars Nikolajs II ar carieni.
1862. Liepājā nodibinātā mazgadīgo bērnu bāreņu apgādes iestāde.
1862. Sakarā ar to, ka 1860. gadā šeit viesojās Krievijas troņmantnieks Nikolajs Aleksandrovičs, tiek iekārtota Troņmantnieka birzs (vēlāk saukta par Aspazijas birzi). Viņam par godu tiek nosauktas arī pilsētas ģimnāzija un peldvieta.
Miesnieku cunfte uz Jaunā tirgus (tag.Rožu laukums) uzbūvē gaļas skārni.
1865. Liepājas proģimnāzija pārveidota par sešu klašu pilna kursa ģimnāziju ar jūrniecības klasi.
1868. Sāk darboties Liepājas lielā bāka.
1868. Pētera ielā 11 uzbūvēta ebreju sinagoga. Nopostīta Otrā pasaules kara laikā.
1868. Bāriņu ielā 9 pabeigta Liepājas vecākās Grieķu un katoļu baznīcas būve.
1869. Liepājas jūrmalā ieliek krievu-dāņu zemūdens telegrāfa kabeli.
1870. Liepājā atklāj siltā jūras ūdens vannu iestādi – Nikolaja peldiestādi.
1870. Izveidoti Liepājas jūrmalas parka apstādījumi.
1870. Tiek ielikts pamatakmens Liepājas–Romnu dzelzceļa stacijas ēkai.
1870. Iecelta komisija pilsētas paplašināšanas un apbūves jautājumu koordinēšanai un jauna pilsētas plāna izstrādāšanai.
1871. Atklāta dzelzceļa līnija Liepāja – Viļņa.
1871. Nodibināta pilsētas Vingrotāju biedrība.
1872. Atvērta Liepājas komercbanka un valsts (impērijas) bankas filiāle.
1872. Krievijas kara ministrijā nolemts ierīkot Liepājā imperatora Aleksandra III vārdā nosauktu kara ostu.
1872. 12. novembrī atklāj Liepājas – Kaišedoru dzelzceļa līnijas Vaiņodes staciju.
1873. Dzelzceļš caur Mažeiķiem un Jelgavu savieno Liepāju ar Rīgu un Daugavpili.
1875. Liepājas jūrmalas parka ziemeļrietumu pusē Kūrmājas prospekta galā pēc pilsētas arhitekta M.P.Berči projekta uzbūvēta kūrmāja ar viesnīcu, restorānu, teātra izrāžu un koncertzāli ar 500 vietām.
1875. Liepājā nodibināta Mašīnbūves fabrika un dzelzslietuve “Fēnikss”. To dibināja Liepājas tirgotājs Luiss Voss sadarbībā ar Beļģijas konsulu Viljamu Todi un Liepājas Lielās ģildes eltermani K.Ūlihu.
1876. Atklāj dzelzceļa līniju uz Romniem Poltavas guberņā.
1876. Nodibina jūrskolu, kas atrodas Kūrmājas prospektā 3, pēc P.M.Berči projekta celtajā ēkā.
1876. Dzimis Aleksandrs Remess-Veics, kuģu kapteinis, daudzus gadus vadījis kuģus starp Pēterpili un Londonu. 1911. gadā uzņēmies tvaikoņa “Saratov” vadību, bijis tā kapteinis arī 1919. gadā, kad uz tvaikoņa patvērās Latvijas Pagaidu valdība. 1919. gada 8. jūlijā, šķērsojot bīstamos mīnu laukus, viņa vadītais kuģis pārveda Pagaidu valdību uz Rīgu. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
1877. Iznāk pirmais laikraksts latviešu valodā “Liepājas Pastenieks”;
1877. Aldaru un Kroņu ielu stūrī uzbūvē alus darītavu, kas pieder rūpniekam Dollingeram zem nosaukuma “Ramsay un Co”.
1877. 30. novembrī Liepājas Vācu teātra (Malkas ielā) telpās notiek pirmā izrāde latviešu valodā. Izrāda viencēlienus – Fr.Bekmaņa lugu “Midzenis tiesas priekšā” un divas A.Alunāna komēdijas “Bagāta brūte” un “Icigs Mozes”. 
1878. Notiek pirmās Pilsētas domes vēlēšanas.
1878. Liepājas pilsētas domes vēlēšanās par Liepājas pirmo galvu ievēlē Kārli Gotlību Zīgesmundu Ūlihu.
1878. 12.oktobrī iesvēta jauno Nīcas pagasta skolu.
1878. Liepājas ērģeļbūves meistars K.Hermans piedalās Pēterburgas Jēzus baznīcas četrpadsmitbalsīgo ērģeļu būvē.
1879. Liepājā Ģintera (K.Ukstiņa) ielā 7/9 tiek uzbūvēts Lielās ģildes nams.
1879. 21. maijā Pāvilostai piešķirtas pilsētas tiesības.
1879. 12. decembrī pabeigta Liepājas dzelzceļa tilta būve pār ostas kanālu.
1880. 23. jūlijā notiek Liepājas Latviešu labdarības biedrības (LLLB) dibināšanas sapulce. Par tās pirmo priekšsēdētāju ievēlēja Klāvu Ukstiņu.
1880. Dānijas pavalstnieks A.Kīlers Liepājā nodibina eļļas spiestuvi.
1880. Darbu uzsāk S.Bērenda ar Berlīnes firmu “Krakau & Hesse” līdzdalību izveidotās ar tvaiku darbināmās labības dzirnavas “Bērends un Co”.
1880. Brāļi Rīges Liepājā nodibina ķieģeļu fabriku.
1880. H.Demme nodibina kokzāģētavu.
1880. 5. oktobrī mirst Liepājas Lielās ģildes eltermanis un pilsētas galva Kārlis Gotlībs Sigismunds Ūlihs.
1880. 15. augustā Krievijas ķeizars apstiprina jaundibināmās Liepājas biržas komitejas statūtus.
1880. Paviljonā (Aleksandra ielā 55), kas atradās tagadējā Raiņa parka teritorijā, uzsāktas pirmās latviešu teātra izrādes.
1881. 22. janvārī uz pirmo sēdi sanāk Liepājas Biržas komiteja.
1881. Nodibināta reālskola.
1881. 26. decembrī sāk iznākt K.Ukstiņa izdotais un rediģētais laikraksts “Latvietis”.
1881. Uzbūvēts izgriežamais dzelzs tilts pāri ostas kanālam.
1881. Nodibināta Liepājas biržas sabiedrība.
1882. Sāk iznākt K.Ukstiņa rediģētais sabiedriski politiskais nedēļas laikraksts “Latvietis”.
1882. Nodibināta drāšu un naglu rūpnīca “Bekers un komp.”.
1882. Darbu uzsāk Liepājas gāzes fabrika.
1882. Pilsētas domes vēlēšanās par pilsētas galvu ievēl Ādolfu fon Bagehufvūdu.
1883. Uzbūvēts izgriežamais dzelzs tilts pār Liepājas tirdzniecības ostas kanālu. Beļģijā būvētās tilta konstrukcijas līdz 1950.gadu beigām savienoja Jaunliepāju ar Vecliepāju.
1883. Suvorova (Raiņa) un Lāču ielas stūrī uzbūvēta Nācaretes (baptistu) draudzes baznīca.
1883. Dibināta Domjē tabakas fabrika.
1884. Uzcelta Liepājas Nikolaja ģimnāzijas ēka Vilhelmīnes ielā 4 (arhitekts P.M.Berči).
1885. Pilsētas slimnīca nopērk gruntsgabalu jaunas slimnīcas celtniecībai Dārtas ielā.
1885. Zāģeru (tag. K.Zāles) laukumā 15 uzsākta jaunās Liepājas Biržas komitejas ēkas būve.
1885. Inženieris Konstantīns Štrups nodibina Mašīnbūves fabriku un čugunlietuvi, kas ražoja arī dažāda veida lauksaimniecības mašīnas un to detaļas.
1885. Paviljonā Aleksandra ielā 55 (Raiņa parka teritorijā) sarīkota vietējās amatniecības ražojumu izstāde.
1886. Uzsāk darbu zviedru firmas korķu fabrika “Vikanders un Larsons”. Fabrikas ēkas celtas pēc arhitekta P.M.Berči projekta.
1886. Darbu uzsāk Dž.Mariota un A.Zeligmaņa eksporta lopkautuve.
1886. Slimnīca uzsāk darbu jaunuzceltā ēkā Dārtas ielā, kas būvēta pēc P.M.Berči projekta.
1886. Dzimis Haralds Georgs Kārlis Zīberts (1886.–1936.), no 1912. gada strādājis Liepājas pilsētas slimnīcas nervu un psihiatrijas nodaļā. No 1922. gada līdz 1924. gadam bija Liepājā praktizējošo ārstu biedrības priekšsēdētājs. Apbedīts Līvas kapsētā.
1887. Zāģeru laukumā uzcelta Liepājas biržas ēka (arhitekts P.M.Berči).
1888. 28.novembrī dzimis mākslinieks, pedagogs, Liepājas Novadpētniecības muzeja dibinātājs Jānis Sudmalis.
1888. Par pilsētas galvu tiek ievēlēts skolotājs Alberts Volgemūts.
1888. Uzbūvēta Aleksandra Ņevska baznīca K.Ūliha ielā 61.
1889. Liepājas ostā, izpildot jauno ostas paplašināšanas programmu, ierīkoja jaunu slēgtu jūras akvatoriju, tā saukto kausu.
1889. Liepājā ierīkotas ar tvaiku darbināmas labības dzirnavas.
1889. K.Valdemāra ielā 4 izveidota Nikolaja astoņklasīgā ģimnāzija.
1889. Līvas kapsētā iesvētīti latviešu–vācu luterāņu kapi, t.s., Bārenbuša kapi.
1889. Rožu ielā 6 pabeidz Liepājas apgabaltiesas ēkas būvi.
1889. 6. janvārī dibināta Liepājas Latviešu Savstarpējās Palīdzības biedrība, otrā latviešu sabiedriskā organizācija mūsu pilsētā. Tās telpās Tirgus ielā 18 (nams no ārpuses saglabājis toreizējo izskatu) no 1908.–1911. gadam mājvietu rada otrs profesionālais teātris pilsētā – Liepājas Tautas teātris.
1889. 17. septembrī iesvēta Liepājas Ziemeļu kapus.
1890. Uzsākts jauns posms Liepājas ostas tehniskajā modernizācijā un akvatorija padziļināšanā, kas ilga līdz 1904.gadam.
1890. Uzsākts jauns posms Liepājas ostas tehniskā modernizācijā un akvatorija padziļināšanā, kas ilga līdz 1904. gadam. No valsts kases šī pasākuma realizācijai Liepājas ostai tika piešķirti 8,8 miljoni rubļu.
1890. Uzsākta Aleksandra III Liepājas kara ostas būve.
1890. Liepājas Biržas komitejas klientus apkalpoja ap 40 aģentūru, 20 komisiju kantoru, 4 mākleru un notariāta kantori, 9 eksporta ekspedīcijas.
1890. Fabrikants R.Rīks Liepājā nodibina kaļķu, ģipša un krīta cepli.
1890. K.Rozenkrancs Liepājā nodibina sērkociņu fabriku.
1890. 10. augustā nodibināta pirmā Liepājas riteņbraucēju un sporta biedrība.
1890. Nodibināta Liepājas Literāriskā–muzikālā biedrība. Atradās Stendera ielā 4.
1890. Martā notiek Liepājas pilsētas domes vēlēšanas.
1891. Nodibināts metālapstrādes uzņēmums “Folga”.
1891. Pilsētas galvenās ielas bruģē ar zviedru akmeņiem.
1891. Dārza ielā sākas cietuma celtniecība.
1891. Dzimis Aleksandrs Mežciems (1891.–1960.), latviešu strēlnieku pulku ārsts, 1919. gadā bijis Liepājas kara ostas slimnīcas vadītājs, miris Anglijā.
1893. Pabeigta Sv.Annas baznīcas ceturtā pārbūve, dievnams iegūst pašreizējo izskatu.
1893. Par Liepājas Mazās ģildes eltermani kļūst skursteņslauķis Augusts Šerls.
1893. Augusta vidū tiek likts pamatakmens jaunbūvējamai Liepājas kara ostai.
1894. Uzsākti Liepājas Sv.Jāzepa katoļu baznīcas pārbūves darbi.
1894. Būvuzņēmējs V.Rīge pabeidz kapličas būvi Bārenbuša kapsētā.
1894. Liepājā atver Rīgas fotogrāfa Karla Šulca fotoateljē filiāli.
1895. Šajā gadā Liepājas ostā no ārzemēm ienāca 1242 kuģi, no kuriem 353 no Krievijas ostām.
1895. Šajā gadā Liepājas eksporta operācijas apkalpoja ap 50 tirdzniecības firmas.
1897. Liepājā tiek atvērta Norvēģijas pavalstnieka A.Elmberga zoļādu fabrika.
1897. Liepājā nodibināta velosipēdistu biedrība “Union”.
1897. 11. jūnijā Bernstorfā (Dānijā) cars Aleksandrs III parakstīja jauno Krievijas pilsētu nolikumu, kas bija virzīts uz pārstāvniecības samazināšanu pilsētu pārvaldē. Pilsētu nodokļu maksātāju nodokļu cenzu aizstāja augsts mantas cenzs. Vispirms tiesības vēlēt pilnīgi zaudēja ebreji, viņi nevarēja ieņemt nekādu pilsētas pārvaldes amatu. Tāpat ierobežots bija arī nekristīgo skaits pilsētu domēs. Viskrasāk šie ierobežojumi attiecās uz Krievijas impārijas nomalēm.
1897. Visā Latvijā notiek plaši jaunstrāvnieku aresti, Liepājas cietumā ieslodzījumā no 27.jūnija līdz 14.augustam atrodas advokāts J.Pliekšāns (Rainis).
1898. Liepājā nodibinātajā Vikandera un Larsona korķu fabrikā sāk ražot linoleju.
1898. Krievijas tekstilfabriku vajadzībām Liepājā nodibina anilīnkrāsvielu fabriku.
1899. Liepājā, Vakzāles ielā, atklāta līdzstrāvas elektrostacija.
1899.
Liepāja kā pirmā pilsēta Baltijā iegūst elektrisko tramvaju.
1899. Pilsētas ielās ierīkotas pirmās elektriskā loka lampas.
1899. Liepājā atver sieviešu ģimnāziju.
1899. Liepājā ierīko jumta papes un asfalta rūpnīcu.
1899. Liepājas ezera austrumu malā ierīkota Friča birzs.
1899. Liepājā ziemeļaustrumu ostmalā uzbūvēta Liepājas–Aizputes šaursliežu dzelzceļa gala stacijas ēka.
1899. Privātā firma “Boecker & Co” pāriet akciju sabiedrības – akcionāru īpašumā.
1899. Atklāts Liepājas-Aizputes 1000 mm platuma dzelzceļš.
1900. Liepājā nodibināta homeopātiskā (“Zaļā”) aptieka, kas pastāvēja līdz 1941. gadam.
1900. Atklāts jūras kara hospitālis ar 175 vietām, vēlākā kara slimnīca, kas atradās Ūliha ielā.
1900. Šajā gadā Liepājas ostā ienāca 2279 dažādu valstu un kabotāžas (vietējie) kuģi.
1900. Ūliha ielā 53 nodibināts Liepājas šaha klubs.
1900. Pabeigta Liepājas Sv.Jāzepa Romas katoļu baznīcas pārbūve tagadējā izskatā.
1902. Atklāj “Pilsētas peldu iestādi” (arhitekts P.M.Berči).
1903. Pēc Rīgas un Jelgavas latviešu biedrību statūtu parauga dibināta Liepājas Latviešu biedrība.
1903. 23.augustā Liepājā ierodas Krievijas cars Nikolajs II. Šeit viņš iesvēta Aleksandra III kara ostā būvēto Garnizona katedrāli. Ierodas arī Krievijas kara ministrs ģenerālis Kuropatkins.
1903. Liepājas un pārējo apriņķu piekrastes zvejnieki apvienojas, izveidojot Liepājas Jūrmalas zvejnieku biedrību.
1904. Pēc krievu militāristu pasūtījumiem Liepājas perifērijā pabeidz kara ostas un nocietinājumu sistēmas būvi.
1904. Pabeigta kara ostas Garnizona katedrāles būve.
1904. Liepājas latviešu biedrība no telpām Suvorova (Raiņa) ielā 2 pārceļas uz telpām Kungu ielā 4.
1904. 14. oktobrī Liepāju atstāj 26 krievu kara flotes kuģi, lai dotos uz krievu-japāņu karu.
1905.gada Revolūcijas notikumi Liepājā
1905. Jaunliepājā, Vakzāles ielā 52 uzsākta Sv.Alekseja pareizticīgo baznīcas būve.
1905. Nodibināta Liepājas medību biedrība ar vadības sēdekli K.Barona ielā 19.
1905. Liepu ielā 27 nodibināta Liepājas nabadzīgo slimo ebreju palīdzības biedrība “Linas Hacedek”.
1905. 26. decembrī cariskās Krievijas valdība aizliedz Klāva Ukstiņa dibināto un izdoto laikrakstu “Latvietis”.
1905. Ar dr. Haralda Zīberta pūlēm un gādību atklāj Liepājas slimnīcas psihiatrisko nodaļu, kurā sākotnēji ārstējas 25 pacienti.
1906. Sāk strādāt M.Hilmaņa un M.Cvika kokzāģētava.
1906. Dzimusi Austra Ogule, gleznotāja un pedagoģe. 1942. gadā beigusi Ģ.Eliasa figurālās glezniecības meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā.
1906. Atklāta tiešā pasažieru kuģu satiksme ar Ameriku.
1907. Līdztekus oficiālai krievu valodai pilsētas elementārskolās atļauts lietot arī vācu un latviešu valodu.
1907. Suvorova (Raiņa) ielā 2 tiek nodibināts Liepājas latviešu dramatiskās biedrības teātris.
1907. 30. jūnijā sāk iznākt dienas laikraksts “Liepājas Atbalss”.
1907. Atvērta Prūsijas pavalstnieka E.Loera krāsu un laku fabrika.
1907. 27. decembrī Kara ostā atklāta Virsnieku saieta pils.
1908. Liepājas Latviešu savstarpējās palīdzības biedrība nodibina Liepājas Tautas teātri, kas 1910.gadā pārtop par Jauno teātri.
1908. Francijas pavalstnieks konsuls G.Šmits Liepājā nodibina apavu fabriku “Līva”.
1908. Liepājā nodibināts Jēkaba un Annas Opeltu grāmatu apgāds, kas daudz darīja Latvijas neatkarības proklamēšanas lietās.
1908. Par pilsētas galvu atkārtoti ievēlē Hermani Cinku.
1909. 10. aprīlī Rožu laukumā 3 nodibināta Sporta biedrība un klubs “Olimpija”.
1909. Pēc Kriša Menteļa ierosinājuma Liepājas latviešu biedrība sāka vākt un apzināt etnogrāfiski-vēsturiskas mantas un monētas. Šie krājumi lika pamatu Liepājas tagadējam muzejam.
1909. Liepājā, Tirgoņu ielā 13 nodibināta Liepājas Ebreju labdarības biedrība “Gmiles Chesed”.
1909. Liepājā, Valdemāra ielā 28, nodibināta Liepājas Lietuvju sieviešu Svētās Zitas biedrība.
1909. Darbību sāk grāmatizdevnniecība “Liepājas Atbalss”.
1910. Liepājas Jaunais tirgus no Rožu laukuma tiek pārcelts tagadējā Pēteratirgus teritorijā. Pētertirgus teritorijā pabeigta tirgus halles būve.
1910. Pilsētas labierīcības biedrība baltvācu vēsturnieku A.Vīgnera, G.Špēra un A.Šēna vadībā Liepājas pilsētas valdes namā Lielā ielā 21 nodibina pirmo pilsētas vēstures muzeju.
1910. Šajā gadā izglītības vajadzībām tiek atvēlēti 10 procenti no pilsētas budžeta.
1910. Graudu ielā 44 nodibināta Ebreju patversmes biedrība ļoti vecu ebreju uzturēšanai “Manschav Skeinim”. Tās priekšsēdētājs bija Emils Falks.
1910. 14. jūlijā par Liepājas pilsētas galvu ievēl Albertu Volgemutu. 1910. 5. augustā Liepājas pilsētas domes sēdē tiek spriests par tādiem pilsētai svarīgiem jautājumiem kā brīvosta, Liepājas–Bernātu tramvaja līnijas būve, pilsētas apbūves plāns, jaunais celtniecības nolikums utt.
1911. 2. martā miris Pauls Makss Berči, Liepājas galvenais arhitekts no 1871. gada līdz 1902. gadam.
1911. Iesvēta Biržas komitejas jauno komercskolas ēku.
1911. Nodibināta Liepājas senatnes pētīšanas biedrība.
1911. Graudu un Loču ielas stūrī nodeg 1775. gadā celtās vējdzirnavas.
1913. Meiteņu ģimnāzija no telpām Zivju ielā 7 pārceļas uz jaunbūvēto skolas namu Jaunā dīķa (Ausekļa) ielā 9 (vēlākā Valsts ģimnāzijas ēka).
1913. Sākti Alejas (J.Čakstes) laukuma labiekārtošanas darbi.
1913. Pārbūvētas un paplašinātas Sv.Annas baznīcas ērģeles.
1914. Iesvētīta Liepājas sieviešu ģimnāzijas ēka.
1914. Ar vācu kreiseru “Augsburg” un “Magdeburg” veikto apšaudi 2. augustā Liepāja tiek ierauta Pirmā pasaules kara notikumos.
1914. Pēc arhitekta Strandmaņa projekta Liepājā, Hagedorna (Teātra) ielā 4, pabeigta pilsētas teātra būve.
1914. Pirmoreiz pilsētas vēsturē domes vēlēšanās par pilsētas galvu ievēl latvieti Teodoru Breikšu.
1914. 18. maijā notiek Jaunliepājas luterāņu baznīcas pamatakmens iesvētīšana.
1915. 12. janvārī trešā Liepājas apšaude (pirmā un otrā bija 1914. g. augustā un novembrī) 1. pasaules kara notikumu gaitā.
1915. 15. martā ceturtā un piektā pilsētas apšaude.
1915. Aprīlī vācu sauszemes karaspēka daļas tiek virzītas uz Liepāju.
1915. 24. aprīlī ar karakuģu artilērijas atbalstu vācieši uzsāk izšķirošo izbrukumu Liepājai.
1915. 25. aprīlī (8. maijā) Liepāja pilnībā krīt vācu rokās.
1915. Sakarā ar Krievijas naudas aizvešanu no Liepājas bankām pilsētā valda liels apgrozībā esošās naudas trūkums. Ar 1915. gada 20. maiju vācu varas iestādes atļauj pilsētai izlaist savas papīra naudas zīmes kā parādzīmes ar 50 kapeiku, 1, 2, 3 rubļu nominālvērtību un šā paša gada septembrī arī sīknaudu – 1, 2, 5, 10, 20, 25, 50 kapeiku zīmes.
1915. Šā gada beigās pilsētā bija palikuši tikai ap 43600 iedzīvotāju (no 94000 iedzīvotāju 1914. gadā).
1915. Liepāju apmeklē Vācijas ķeizars Vilhelms II.
1915. Liepājā atver lombardu.
1915. 18. aprīlī kā pēdējā avīze latviešu valodā beidz iznākt “Liepājas atbalss”.
1917. Liepājā otro reizi ierodas Vācijas ķeizars Vilhelms II.
1917. Atjauno Liepājas latviešu teātra izrādes.
1918. Martā par Liepājas komandantu kļūst grāfs Ludendorfs.
1918. 11.jūlijā mirst Liepājas loču komandieris Gotfrīds Inge.
1918. Proklamēta Latvijas Republika.
1918. Novembrī tiek izveidota Liepājas Pagaidu saimnieciskā komisija.
1918. Par pilsētas Pagaidu padomes priekšsēdētāju (ar pilsētas galvas pilnvarām) ievēlē Andreju Bērziņu.
1918. 27.novembrī savu gaitu sāka neatkarīgais, nacionāli progresīvais dienas laikraksts “Kurzemes Vārds” J.Ļaudama vadībā.
1919. 6. janvārī Liepājā ar K.Ulmani priekšgalā ierodas Latvijas Pagaidu valdība.
1919. 6. janvārī pirmo reizi Liepājas teātris maina nosaukumu. Liepājas Latviešu teātris, pirms mēneša pārcēlies uz jaunām (savām tagadējām) telpām, kļūst par Liepājas Jauno teātri.
1919.
Darbību sāk Liepājas Jaunais teātris.
1919. 19. janvārī Liepājas pilsētas domes vēlēšanās ar lielu pārsvaru uzvar sociāldemokrāti. Par pilsētas galvu ievēl Ansi Buševicu.
1919. 21. janvārī brāļu Artura un Roberta Kroderu un Jāņa Bankava redakcijā sāk iznākt Latvijas Pagaidu valdības laikraksts “Latvijas Sargs”.
1919. 3. februārī sāk iznākt LKP Liepājas komitejas laikraksts “Komunists”.
1919. 3. februārī Latvijas Apsardzības ministrijā izsludina vispārēju Latvijas pavalstnieku mobilizāciju Grobiņas, Pērkones un Gaviezes pagastos.
1919. 6. februārī sāk iznākt LSDSP CK un Liepājas organizācijas laikraksts “Strādnieku Avīze”.
1919. 26. februārī Latvijas Pagaidu valdība Liepājā izdod dekrētu par bezzemnieku apgādāšanu ar zemi. Tiek nodibināts valsts zemes fonds.
1919. 6. martā pie Airītēm, latviešu karaspēkam negaidīti saduroties ar vācu bataljoniem, krīt dienvidu frontes latviešu karaspēka virspavēlnieks Oskars Kalpaks.
1919. 22. martā Latvijas Pagaidu valdība izdod rīkojumu par tiesībām Finansu ministrijai izlaist valsts kases zīmes – pirmo Latvijas naudu. Sākotnēji to iespieda G.Meijera tipogrāfijā Liepājā.
1919. 16. aprīlī varu Liepājā pārņem ģenerāļa R. fon der Golca vadītās Landesvēra daļas.
1919. 10. maijā sazvērestības organizētāji sastāda jaunu provācisku valdību, t.s., Niedras–Brimmera kabinetu.
1919. 12. maijā mācītājs A.Niedra, kurš atrodas gūstā Ziemupē, paziņo par savu atkāpšanos.
1919. 27. jūnijā Latvijas Pagaidu valdība atgriežas Liepājā un pārņem varu. Liepājnieku jūsmīgi sveikta, tā nokāpj no kuģa “Saratov”, uz kura tā bija patvērusies aprīļa apvērsuma dienās.
1919. 10. augustā saformē 1. Liepājas kājnieku pulku.
1919. Nodibināta Liepājas Latviešu mākslas veicināšanas biedrība. 1919. 1. septembrī bijušās sieviešu ģimnāzijas telpās Ausekļa ielā 9 darbu sāk Liepājas reālģimnāzija.
1919. 4. novembrī sākas Liepājas garnizona un zemessardzes aizstāvēšanās kaujas pret R. fon der Golca un Bermonta–Avalova apvienoto karaspēku.
1919. 14. novembrī Liepājas garnizona karaspēks un zemessardze varonīgās cīņās ar spēcīgu sabiedroto flotes artilērijas atbalstu aptur ienaidnieka uzbrukumu.
1919. 15. novembrī notiek izšķirošās kaujas frontes sektorā starp Liepājas un Tosmares ezeriem, kurā Liepājas garnizona karaspēks, kā arī strādnieku un ierēdņu brīvprātīgās vienības padzen ienaidnieku no ieņemtajām pozīcijām.
1920. Šā gada 21. maijā par Liepājas domes priekšsēdētāju ievēl P.Lejiņu.
1920. Šajā gadā Liepājā dzīvo 51583 iedzīvotāji, no tiem 23021 vīrieši un 28562 sievietes. No iedzīvotāju kopskaita 26927 jeb 52,2 procenti bija latvieši.
1920. Šajā gadā Liepājas Latviešu teātris kādu laiku saucas Garnizona teātris, jo pilsētas dramatiskā biedrība darbojas Liepājas garnizona uzdevumā.
1920. 5. decembrī nodibinās vācbaltiešu bērnu vecāku biedrība izglītības veicināšanai pilsētā.
1920. 1920./21. mācību gadā pilsētā darbojās 22 skolas, kurās mācījās 56,55 skolnieki, 11 no tām bija latviešu skolas.
1920. Vidusceļa ielā 11 nodibināta Liepājas dārzkopības biedrība.
1920. Ludviķa ielā 20 nodibināta Liepājas pārtikas vielu apstrādātāju arodu biedrība. Tās priekšsēdētājs bija Juris Albužs.
1920. Toma ielā 11 nodibināta Liepājas sulaiņu un citu kalpotāju savstarpējā palīdzības biedrība. Tās priekšsēdētājs bija Pēteris Hesse.
1920. Liepājas pilsētas bibliotēkās pavisam kopā bija 91427 grāmatas.
1920. 1920./21.g. sezonā Liepājas Latviešu teātris izrādīja 167 izrādes, tās noskatījās 55025 skatītāji.
1920. Liepājas slimnīcu sāk vadīt Aleksandrs Kaire (1873.–1936.). Dr. A.Kaire ir Liepājas Žēlsirdīgo māsu skolas dibinātājs.
1920. K.Valdemāra ielā 4 atklāts Valsts Liepājas tehnikums.
1920. Oktobrī Liepājā ierodas Rainis un Aspazija.
1920. Atklāts Valsts Liepājas tehnikums.
1920. Liepāja kļūst par apriņķa administratīvo centru.
1921. Nodibina sporta un kultūras biedrību “Makkabi”.
1921. Sāk strādāt Liepājas rūpniecības un amatniecības savienība.
1921. Nodibina Liepājas mākslas biedrību.
1921. Atklāj vācbaltu zēnu ģimnāziju.
1921. Izveido divgadīgo žēlsirdīgo māsu skolu pie Liepājas slimnīcas.
1922. 17. maijā Attekas salā nodibināts Kurzemes jahtklubs.
1922. 21.maijā Liepājas Latviešu biedrībai piederošā namā Pasta ielā 4 nodibina Liepājas Tautas konservatoriju.
1922. 27. februārī par Liepājas pilsētas galvu ievēl Evaldu Rimbenieku.
1922. 22. septembrī ar šarla Guno operas “Fausts” iestudējumu atklāj Liepājas operu.
1922. Dr.E.Ekšteina apgādā iznāk laikraksts “Kurzemes Vēstnesis”.
1922. Tirgoņu ielā 15 nodibināta Liepājas ebreju kultūras biedrība.
1922. Labrenča ielā 19 nodibināta Liepājas Muitas deklarantu biedrība.
1922. Republikas ielā 21 nodibināta Liepājas policijas darbinieku biedrība.
1922. K.Valdemāra ielā 32 nodibināta Liepājas ebreju sporta un kultūras biedrība “Makkabi”.
1922. J.Bokums Liepājā atver harmoniju fabriku.
1922. Nodibināta Kurzemes muzeja biedrība.
1923. Sākas jauns laiks neatkarīgās Latvijas Kurzemes dzelzceļu attīstības politikā. Vācijā tiek iepirktas 7 lokomotīves Aizputes – Saldus un Dubeņu – Paurupes dzelzceļiem.
1923. Liepājā nodibināta Pestīšanas armija.
1923. 21.janvārī Liepājā notiek domes vēlēšanas, tajās par pilsētas galvu ievēlē Evaldu Rimbenieku.
1923. Jūlijā Latvijas kuģniecības sabiedrība “Austra” atklāj kuģu satiksmi starp Liepāju – Rēveli (Tallina).

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz