Ceturtdiena, 28. marts Ginta, Gunda, Gunta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Alternatīvs sods brīvības atņemšanai – piespiedu darbs

Alternatīvs sods brīvības atņemšanai – piespiedu darbs
09.01.2007 19:21

0

Vecmāmiņa sodu neizcietīs

“Pie mums bija atnākusi kāda tikko pilngadību sasnieguša puiša vecmāmiņa un mazdēla vietā gribēja nostrādāt viņam piespriestās piespiedu darba stundas,” atcerējās Valsts probācijas dienesta Liepājas teritoriālās struktūrvienības vecākās referentes Madara Spāģe un Guna Štolcere. Bijis arī tā, ka savu vīru vietā strādāt piespiedu darbu pieteikušās sievas. Uz jautājumu, vai jūs viņu vietā ietu arī cietumā izciest brīvības atņemšanas sodu, atbilde skanējusi: “Nē, to ne…” Par piespiedu darbu nepieciešams runāt vēl un vēl, jo tieši informācijas trūkuma dēļ tā jēga un uzdevumi sabiedrībai pilnībā izprotami.


Samērā jauns soda veids

Valsts probācijas dienesta Liepājas teritoriālās struktūrvienības vadītāja Solvita Dīķe: “Kad 1999.gadā stājās spēkā jaunais Krimināllikums, Latvijā tika ieviests jauns brīvības atņemšanai alternatīvs soda veids – piespiedu darbs.”

Piespiedu darbu piespriež tiesa un tas var būt no 40 līdz 280 stundām. Piespiedu darbs atšķirībā no ierastajiem soda veidiem  (arests, cietumsods) ir orientēts uz likumpārkāpēju iekļaušanu sabiedrībā, nevis izolēšanu no tās. S.Dīķe atgādināja, ka tiesa piespiedu darbu piemēro tikai par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas netiek uzskatīti par smagiem. 2004.gadā Krimināllikumā pieņemtie grozījumi deva iespēju piespiedu darbu kā soda veidu piemērot vēl par 114 nodarījumiem. No 2006.gada uzraudzību pār to, kā tiek izpildīts tiesas uzliktais sods – piespiedu darbs – Liepājā un rajonā veic Probācijas dienesta Liepājas teritoriālā struktūrvienība. Līdz tam tas bija pašvaldību pienākums.


Vīriešu krietni vairāk

Kāda ir situācija Liepājā un rajonā? Pērn struktūrvienības darbinieces no tiesas saņēma 147 rīkojumus par piespiedu darba izpildi. 73 personas jau sodu izcietušas, proti, bez atlīdzības nostrādājušas noteiktās stundas. Apmēram 80 procentos no visām šīm lietām notiesāti vīrieši, 20 procentos – sievietes.

Gadījumā, ja notiesātais ļaunprātīgi izvairās no strādāšanas, referente raksta pieteikumu tiesai par soda maiņu uz arestu. Tad jārēķinās, ka notiesātajam piespiedu darbs tiks mainīts pret arestu un apcietinājumā būs jāpavada daudzas diennaktis. Proti, divas piespiedu darba stundas parasti tiek pielīdzinātas vienai dienai arestā. Ja persona notiesāta ar 80 piespiedu darba stundām, tad aiz restēm būs jāpavada 40 diennaktis. Pērn sešiem cilvēkiem, kas izvairījās no strādāšanas, tiesa piemēroja arestu.

Par ko Liepājā un rajonā visbiežāk tiek piemērots piespiedu darbs? Pirmajā vietā zādzības nelielā apmērā, kas izdarītas atkārtoti. Otrajā – transporta līdzekļa vadīšana dzērumā atkārtoti viena gada laikā. Trešajā – zādzības. Strādājuši arī daži tie, kas tiesāti par ļergas pārdošanu, precīzāk, par alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vai pārvadāšanas noteikumu pārkāpšanu atkārtoti gada laikā.


Pieteikties pašam?

“Tikai viens cilvēks no desmit pats atnāk pie mums uz Valsts probācijas dienesta Liepājas teritoriālo struktūrvienību, kad tiesas spriedums par piespriesto kriminālsodu stājies spēkā,” pieredzē dalās M.Spāģe un G.Štolcere.

Ja notiesātais Probācijas dienestā neierodas pats, viņam tiek sūtīts uzaicinājums. Katru personu iepazīstina ar kārtību, kādā izciešams sods, un brīdina, ka ļaunprātīgas izvairīšanās gadījumā jārēķinās ar arestu. No esošajiem līgumiem par notiesāto nodarbināšanu piespiedu darbā amatpersona izvēlas notiesātā dzīvesvietai, izglītībai un prasmēm atbilstošāku darbu. Notiesātais saņem norīkojumu un viņam kopā ar Probācijas dienesta darbinieku jādodas pie darba devēja vienoties par darba grafiku. Dienā piespiedu darbu drīkst strādāt ne vairāk kā 4 stundas, un nav iespējams saraut, darba stundas nostrādājot, piemēram, piecās dienās tā vietā, lai strādātu piecpadsmit dienas.

Var jautāt, vai kāds pārbauda, kā tiek veikts piespiedu darbs. Vai sods tiek izpildīts? Reizi nedēļā katra persona soda izciešanas laikā tiek kontrolēta. Probācijas dienesta referentes dodas uz konkrēto darba vietu un pārbauda, kā notiesātais strādā.

Strādā kapos, mazgā tramvajus

Kādus darbus veic liepājnieki, kas notiesāti ar piespiedu darbu? Solvita Dīķe: “Mūsu struktūrvienība noslēgusi 24 līgumus ar vairākiem Liepājas pašvaldības uzņēmumiem un Liepājas rajona pagasta padomēm, kas tagad ir darba devēji piespiedu darbos notiesātajiem. Ļoti laba sadarbība mums ir ar Liepājas Kapsētu pārvaldi, SIA “Karosta” un “Vecliepāja”.”  

Notiesātajiem piedāvā vienkāršus darbus – tīrīt teritorijas, sagatavot malku, veikt telpu remontu, no iekšpuses un ārpuses mazgāt tramvajvagonus. Referentes saka, ka labprāt piedāvātu arī citus darbus, bet tas atkarīgs no darba devēja iespējām un vēlēšanās tos piedāvāt. Esot gadījumi, kad cilvēks jūtas ļoti aizvainots, ka viņam jādara “tik prasts” darbs, piemēram, jāslauka iela. Bijuši tādi, kas no piedāvātā atteikušies savu principu dēļ. Bet tad nav citas alternatīvas kā arests, jo sods tik un tā būs jāizcieš.

Visgrūtāk reālam darbam esot motivēt pusaudžus, jauniešus. Daudziem no viņiem ņemt rokās grābekli un tīrīt zāli vai slaucīt ielu šķiet pats lielākais apkaunojums. Jauniešu attieksme pret darbu mēdz būt visai bezatbildīga. M.Spāģe: “Tad runājam gan ar pašiem jauniešiem, gan ar vecākiem. Kad viņi sāk domāt, kas tomēr pašam labāk – sēdēt cietumā vai strādāt piespiedu darbu – izvēle paliek par labu darbam.” 

Darba devēja viedoklis

Namu pārvaldes “Karosta” pārvaldniece Gaida Korņilko bija viena no pirmajām, kas noslēdza līgumu ar Valsts probācijas dienesta Liepājas teritoriālo struktūrvienību un kļuva par darba devēju ar piespiedu darbiem notiesātajiem. Viņas pārliecība šāda: “Uzskatu, ka mūsu uzņēmums ir ieguvējs un ieguvēji arī notiesātie, kuriem iespēja strādāt. Mēs iegūstam strādātājus, jo darbarokas noder vienmēr visa gada garumā. Ir darbi, kas gaida savu kārtu, bet to dēļ uzņēmuma štatā vietas nav atvēlētas. Bieži vien piespiedu darbos nodarbinātos izmantojam uz laiku promesošo darbinieku vietā. Piemēram, saslimis sētnieks. Iela jātīra, un lieliski, ja ir cilvēks, kuram šo darbu uzticēt. Vīriešiem piedāvājam darbu katlumājā pie malkas sagatavošanas. Vienu sievieti esam pieņēmuši darbā un tagad viņa ir sētniece. Strādājot piespiedu darba stundas, viņa sevi parādīja ļoti labi un nu saņem algu un ir sociālās garantijas. Protams, ir cilvēki, kas mūsu darbu vadītājiem rada problēmas savas attieksmes dēļ. Ne jau visi grib pienākumus pildīt apzinīgi.

Gaida Korņilko pārliecināta, ka piespiedu darbs ir ļoti labs soda veids, jo tādējādi notiesātajam netiek atņemta brīvība un viņš cietumā nav jāuztur par valsts līdzekļiem. Taču sodu par nodarījumu viņš izcieš.

Piespiedu darbs nav pazemošana

To vairākkārt uzsvēra gan Probācijas dienesta darbinieces, gan G.Korņilko: “Mēs šos cilvēkus gaidām kā jebkuru, kuriem jāveic kāds konkrēts darbs. Nevis lai pazemotu. Viņi – pagaidu darbos notiesātie – ir mūsu līdzcilvēki, kas sodīti ne jau par smagiem kriminālpārkāpumiem.” Referentes zina teikt, ka daudzām ģimenēm šis tik tiešām ir labākais risinājums, ja, piemēram, vīrs var turpināt strādāt savu algoto darbu, nevis sēdēt cietumā. Viņš var uzturēt ģimeni un vienlaikus izciest sodu – strādāt pēc sava darba laika. Iegūst paši notiesātie, iegūst sabiedrība. Tieši ko? Sakoptu vidi, padarītus darbus, kuru veikšanai būtu jāmeklē strādājošie, ietaupītos līdzekļus, jo valstij, piemērojot piespiedu darbu, nav jāatvēl nauda ne notiesātā ēdināšanai, ne cietuma izdevumu segšanai u.c. Pie tam ļoti labi zināms, ka cietumā tiek iegūta ne jau tā labākā dzīves mācība un, no tā iznākot, ļoti daudziem ir lielas grūtības atkal iekļauties sabiedrībā.

Sods izciests

Andrejam tiesa bija piemērojusi piespiedu darba stundas par transporta līdzekļa vadīšanu dzērumā atkārtoti viena gada laikā: “Kad tiesnesis, spriedumu lasot, teica, ka tieku sodīts ar piespiedu darbu, nesapratu, par ko viņš runā un kas tas par sodu. Tas tiešām likās kaut kas nenopietns. Kad aizgāju uz Probācijas dienestu un runāju ar darbiniecēm, situācija kļuva skaidrāka un nojautu, ka joku nebūs. Nav viegli pieņemt, ka esi notiesāts ar reālu sodu un, ja vēl šis sods tiešām prasa laika un spēku ieguldījumu. Nē, nebija nekas patīkams iet pēc darba uz kapiem un tur tīrīt, grābt kritušās lapas, kā arī darīt visu to, ko darbu vadītājs lika. Sapratu, ka nav izvēles un papildu problēmas negribu. Gāju un darīju. Vai bija kauns? Sevis pārvarēšanu tas prasa. Nebūtu izdarījis likumpārkāpumu, nebūtu tiesas, nebūtu soda. Strādājot ir laiks padomāt par dzīvi…”

Daiga Borska,
“Kurzemes Vārds”

Valsts probācijas dienesta Liepājas teritoriālās struktūrvienības vecākās referentes Madara Spāģe, Guna Štolcere un SIA “Karosta” vadītāja Gaida Korņilko vakar bija satikušās, lai pārrunātu, kā šajā uzņēmumā sokas piespiedu darbu veicējiem.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz