Tiem, kas parūpējušies par savlaicīgu mājas renovāciju, apkures rēķini ir daudz mazāki, nekā to māju iedzīvotājiem, kur siltināšana vēl nav notikusi un siltumenerģiju netaupa.

Tādēļ arī tur sāk domāt par māju siltināšanu, jo pavisam drīz Eiropas naudas šim mērķim vairs nebūšot. Un ir pēdējais brīdis mēģināt ielēkt šajā vilcienā.

Vada desmit biedrību

No pusotra lata uz 70 un pat 19 santīmiem par kvadrātmetru – tādas ir pārmaiņas Klaipēdas ielas 102.  un 116. nama iedzīvotāju apkures rēķinos pēc tam, kad ēkas tika faktiski atjaunotas un, protams, arī nosiltinātas.

Klaipēdas ielas 102. nams no “Vecliepājas” tika pārņemts 2007. gadā. “Mēs bijām pirmie celmlauži,” saka mājas apsaimniekošanas biedrības vadītāja Evija Zemele, kura uzņēmās galveno lomu mājas apsaimniekošanā. Iepriekš viņai neesot bijusi šāda pieredze, tikai liela vēlēšanās kaut ko mainīt iesūnojošajā namu pārvalžu sistēmā, kas mantota no padomju laikiem, taču iedzīvotāji no tā nekādu labumu nesaņēma. Tā nu bijusī tirdzniecības aģente dažu gadu laikā kļuvusi par vadošo apsaimniekotāju 10 dzīvokļu īpašnieku biedrībās: deviņās viņa ir valdes priekšsēdētāja, desmitajā – valdes locekle. Taču tas gan nenozīmē, ka visas biedrības sadzītas vienā lielā kolhozā. “Katrai mājai ir savs naudasmaciņš, savs konts, un nauda tiek tērēta tikai pēc katras mājas iedzīvotāju ieskatiem. Tā kā katra biedrība darbojas atsevišķi,” norāda E. Zemele.

Atjauno no A līdz Z

“Māja tagad faktiski ir atjaunota no A līdz Z. Nomainīta karstā, aukstā, kā arī lietusūdens sistēma. Un, protams, arī siltināta. Renovācija tika veikta par Eiropas Savienības līdzekļiem, un ir saņemti atpakaļ 50 procenti no šim mērķim iztērētajiem līdzekļiem,” par 102. namu stāsta E. Zemele. Katrai mājai ir savas kredīta saņemšanas iespējas un procenti, ko iedzīvotāji apstiprināja kopsapulcē. “Pirms tam nācām kopā un pārrunājām mājas stāvokli, apkopojām visas problēmas un pasūtījām projektu, atbilstoši mūsu vēlmēm: kāda apkures sistēma vajadzīga, ar kādiem materiāliem jāstrādā.”

Klaipēdas ielā ar numuru 102 ir kopā sabūvētas četras mājas, katrā no tiem ir 30 dzīvokļu. Attiecināmās izmaksas šo māju renovācijai bija 67 tūkstoši lati,neattiecināmās, tas ir, aukstā ūdens vadi, kanalizācija u.c., bijušas vēl kādi 12 tūkstoši latu. Šīs mājas apsaimniekošanas biedrība rīkojusies šādi: paņēmusi kredītu bankā attiecināmām izmaksām. Kad Eiropa pusi no tām atdeva atpakaļ, to izmantoja neattiecināmām izmaksām. Plus vēl palika pāri līdzekļi, kas tika atdoti atpakaļ bankai kredīta dzēšanai.

Sākumā mēneša apsaimniekošanas maksa bijusi 30 santīmu par kvadrātmetru. Projekta īstenošanai tā pacelta uz 55 santīmiem. Taču, kad darbi paveikti, apsaimniekošanas maksu varēja atļauties atkal pazemināt uz 45 santīmiem. Apmēram 30 santīmu no tā aiziet kredīta dzēšanai, 10 santīmu – ikdienas izdevumiem, algām utt. Ar to pietiekot, jo nekādi jauni remontdarbi nav vajadzīgi, tāpat vairs nav avārijas izsaukumu.

Rezultāts ir acīm redzams. Proti, ja pirms renovācijas par apsildāmo kvadrātmetru iedzīvotāji maksāja pusotru latu, tad tagad uz pusi lētāk. Novembrī, kad gaisa temperatūra bija plusos, apkure vispār izmaksājusi 19 santīmu par kvadrātmetru.

Kas attiecas uz nākotnes plāniem, tad E. Zemele jau domā, ka vajadzētu painteresēties par saules bateriju uzstādīšanu uz jumta. Taču tas gan būšot vēlākā nākotnē, jo kredītu nasta iedzīvotājiem jau tā esot gana liela.

Kaimiņi arī sauc talkā

Tāpat kā 102. namā, arī Klaipēdas ielas 116. nams ir renovēts, un iedzīvotāji bauda siltināšanas labumu un priekšrocības, ko dod iespēja regulēt siltumenerģiju katrā dzīvoklī. Turklāt abās mājās ieviesta nevis horizontālā, bet gan divcauruļu apkures sistēma. Tās priekšrocība esot tāda, ka divcauruļu sistēmu var ieviest, īpaši nekaitējot dzīvokļu sienām un citām konstrukcijām, kas parasti jāpiedzīvo horizontālās sistēmas ieviešanas laikā. Arī šajā ēkā galvenā saimniece ir E. Zemele.

Mājas iedzīvotājs Alfons Glikass ar biedrības valdes priekšsēdētājas darbu ir apmierināts. “Nezinu, kā ir citiem, bet man pēc renovācijas izmaksas samazinājās aptuveni uz pusi. Agrāk bija liels rēķins neatkarīgi no tā, vai laukā plusi vai mīnusi. Tagad pats varu pieregulēt, kā man vajag. Turu istabā plus 22 grādu temperatūru, un mūsu ģimenei ar to pietiek. Uz nakti palaižu zemāk, lai vēsāka gulēšana. Tā ka ir daudz labāk, nekā bija,” apmierināts ir A. Glikass.

Izrādās, ka, redzot blakus esošo māju izaugsmi, E. Zemeli par savu priekšnieci izraudzījušies arī Klaipēdas ielas 110. nama iedzīvotāji. Tajā pavisam ir 115 dzīvokļu, projekts jau esot apstiprināts un paredzēts, ka jau pavasarī sāksies arī šīs Hruščova laika mājas renovācija. “Ir pēdējais gads, lai ielēktu šajā vilcienā. Jo nākamgad Eiropas naudas šim mērķim vairs nebūs,” piebilda E. Zemele.

Dīvains siltummezgls

Daudz bēdīgāka situācija ir Dzintara ielā 1. Hruščova tipa māja ar 40 dzīvokļiem netālu no Jūrmalas parka ir vizuāli diezgan nepievilcīga. Tas nav brīnums, ja māja celta 1963. gadā, un pa šo laiku ne tikai fasāde, bet arī iekšējās komunikācijas nopietnu remontu nav piedzīvojušas.

“Maksājām par apkuri janvārī 1,37 santīmus par kvadrātmetru. Tas ir daudz. Neesmu par to priecīga. Turklāt mājai pretī aug lieli koki, kas aizsedz sauli, tādēļ saules siltumu dzīvokļos arī nejūt. Gribētos jau mazāku apkures rēķinu, tādēļ ceru, ka jaunie saimnieki kaut ko paveiks lietas labā,” saka mājas iedzīvotāja Gaļina Ļebedinova.

“Mājas stāvokli varētu raksturot ar vienu vārdu – neapmierinošs. Tāpat kā iedzīvotājus arī mūs neapmierina rēķini, ko sūtām iedzīvotājiem, īpaši tādēļ, ka “Liepājas enerģija” janvārī paaugstināja tarifu par 10 procentiem. Jo tie cipari nav tie pievilcīgākie,” atzīst SIA “Remakss” izpilddirektors Arvīds Iesalnieks. Viņš min mazliet atšķirīgāku skaitli – 1,46 latus par kvadrātmetru, ko iedzīvotāji maksājuši janvārī. Tiesa, šo apsaimniekotāju diez vai varētu vainot nolaidīgā saimniekošanā, jo tas Dzintara ielas 1. namu savā paspārnē paņēma tikai 2010. gadā. “Mājā šo 48 pastāvēšanas gadu laikā ir veikti tikai neatliekamie remontdarbi, tādēļ par rezultātu nav jābrīnās. Arī siltummezgls tur uzstādīts dīvains – tāds, kura ražotāju – “Tac” – neviens apsaimniekotājs nezina. Tādēļ ar iedzīvotājiem esam nonākuši pie lēmuma, ka mājā ir jāiegulda nauda. Turklāt prāvi līdzekļi, ja grib dzīvot ar komfortu sakārtotā ēkā,”  skaidro A. Iesalnieks. Lai to panāktu, mājai ir izstrādāts vienkāršās renovācijas projekts, kas paredz fasādes sakārtošanu, jumta un bēniņu siltināšanu, kā arī siltumtīkla renovāciju. Apkures sistēma tiks pārbūvēta, lai katrā dzīvoklī varētu regulēt temperatūru un nevajadzētu diskutēt, kā pareizāk noregulēt kopējo siltummezglu. “Pašlaik notiek iepirkuma konkurss, kura laikā izvēlēsimies vislabāko piedāvājumu, un jau šovasar viss notiks,”  sola A. Iesalnieks.

Uzziņai

*Klaipēdas ielā 102 pirms renovācijas par apkuri maksāja 1,58 par kvadrāmetru, pēc renovācijas – 70 santīmu.

*Klaipēdas ielā 116 pirms renovācijas par divistabu dzīvokļa apsildīšanu maksāja 40 – 50 latu, pēc renovācijas – 18 – 25 lati.

*Dzintara ielā 1, kur renovācija nav bijusi, iedzīvotāji ziemā maksā 1,48 latus par apsildāmo kvadrātmetru.

Viktora Ulberta foto

Klaipēdas ielas 102. nama fasāde tagad krāšņo Dienvidrietumu mikrorajonu.

Evita Zemele rāda, kā sakārtotas un siltinātas caurules pie Klaipēdas ielas 116. nama siltummezgla.

Alfons Glikass stāsta, ka viņam apkures izmaksas sarukušas uz pusi.

Dzintara ielas 1. nams nav piedzīvojis atjaunošanas darbus kopš uzcelšanas 1963. gadā.