Liepājā palielinās ārvalstu investīciju plūsma…

Statistika rāda, ka ar katru gadu Liepājā palielinās ārvalstu investīciju plūsma. Citu zemju uzņēmēji atver mūsu pilsētā savus uzņēmumus, investē kopuzņēmumos, kā arī palaikam gadās, ka ārvalstnieki nopērk kādu vietējo ražotni. Ko pilsētai sniedz ārvalstu kapitāla ieplūšana? Neapšaubāmi, lielākoties šī tendence vērtējama pozitīvi, taču – vai nav saskatāmi arī kādi riska faktori?

Ieguldījums tautsaimniecības attīstībā

Investīcijas tiek definētas kā naudas un materiālu līdzekļu ieguldījums kapitāla veidošanai tautsaimniecības attīstības interesēs. Investīciju klimatu labi raksturo ārzemju investīciju ieplūde. Salīdzinot ar 2000.gadu, ārvalstu tiešās investīcijas Latvijas tautsaimniecībā kopumā palielinājušās vairāk nekā divas reizes.

Ierasts, ka valstis parasti priecājas par ārvalstu investoriem, jo to ierašanās nozīmē, ka ekonomikā ieplūdīs papildu nauda un valsts uzņēmējdarbības vide ir novērtēta kā droša un perspektīva. Un tomēr katrai valstij ir savas stratēģiskās intereses, kuras tā vēlas aizsargāt.

Valstu valdības pasaulē pašlaik jau cenšas atrast līdzsvaru, saprotot, ka pārāk straujš investīciju pieplūdums vairs nav tikai pozitīvi vērtējama parādība. Arī ES pašlaik ir nonākusi principiālas izšķiršanās priekšā – ļaut investoriem pilnīgi brīvi saimniekot visur vai arī tomēr dažas telpas aizslēgt un atstāt tikai saimnieku rīcībā. Kā saglabāt līdzsvaru?

Investīciju plūsma palielinās

Pētot situāciju konkrēti Liepājā, var secināt, ka vietējie speciālisti aizvien lielāko ārvalstu investīciju plūsmu joprojām vērtē kā apsveicamu un tās apjomi netiek uzskatīti par draudošiem.

Palūkojot statistikas datus, ir redzams, ka līdz šā gada 1.janvārim ārvalstu uzņēmēju investīcijas Liepājas uzņēmumu pamatkapitālā reģistrētas no 32 valstīm ar kopējo investīciju apjomu 16 miljoni latu, kas ir par 2,2 miljoniem latu jeb 16 procentiem vairāk, nekā ieguldīts līdz 2006.gada 1.janvārim.

Ārvalstnieki investējuši 242 Liepājas uzņēmumos, kas ir 14 procentu no šeit reģistrēto ekonomiski aktīvo uzņēmumu kopskaita. Domes Attīstības pārvaldes apkopotā informācija rāda, ka aktīvāko ārvalstu investoru piecniekā ir Krievija, Zviedrija, Lietuva, Vācija un Dānija.

2006.gadā pirmo reizi ieguldījumus Liepājā veica Jaunzēlande – SIA “Elm Esko” ieguldīja 2000 latu, SIA “Ferrolat” – 760 latu, “Investment Holding” – 2000 latu. Ieguldījumus likvidējusi Uzbekistāna, bet 15 ārvalstis investīcijas palielinājušas.

Pieredze ir dažāda

Situāciju pozitīvi vērtē Liepājas Attīstības pārvaldes vadītājs Vilnis Vitkovskis: “Liepājā ir dinamisks ārvalstu investīciju palielināšanās apjoms un kāpj šā procesa kvalitāte.” Pēc Attīstības pārvaldes vadītāja domām, ja pirms gadiem pieciem ārvalstu investori izvēlējās Liepāju galvenokārt lētāka darbaspēka dēļ, tad tagad tas jau saistīts ar jaunu tehnoloģiju un jaunu risinājumu ieviešanu, izmantojot pilsētas priekšrocības: “Ārvalstu investīcijas, pirmkārt, nozīmē, ka pilsēta ir interesanta, tā attīstās, varam piedāvāt arvien sakārtotāku biznesa vidi. Otrkārt, ārvalstu investīcijas veicina pilsētas kopējā ražošanas procesa kvalitāti. Bet, treškārt, vērojama tendence, ka aug arī vietējie uzņēmēji, jo sācies process, kad mūsu biznesmeņi arī investē līdzekļus ražotnēs ārvalstīs.” Runājot par perspektīvu, V.Vitkovskis ir pārliecināts: “Mēs esam atvērti, atbalstīsim ārvalstu kapitāla ieplūšanu, kas veicina inovāciju attīstību, attīstītu tehnoloģiju ienākšanu, preču ražošanu ar augstu pievienoto vērtību.”

Bet viena no vietējiem uzņēmumiem, kas arī sadarbojas ar ārvalstu investoriem, “Liepājas osta LM” izpilddirektors Pēteris Iesalnieks uzskata, ka ārvalstu investīciju ieplūšana ir atbalstāma un pozitīvi vērtējama, taču piebilst, ka tā var notikt pēc dažādām shēmām. “Saprotams, ārvalstu kapitāls paātrina ekonomikas izaugsmi, rada nodokļu ieņēmumus, darba vietas un attīsta infrastruktūru, un mūsu uzņēmumam šajā ziņā ir bijusi pozitīva pieredze. Tomēr ir jārada sistēma, ka vietējie uzņēmēji šajā procesā nezaudē iniciatīvu, nenolaiž rokas. Sadarbība jāveido tā, lai vietēji un ārvalstu uzņēmēji nevar cits bez cita iztikt un kopā veido attīstību, lai vietējie nepaliek malā. Kopīgi jāiegulda infrastruktūrā un kārtīgi jāstrādā,” saka P.Iesalnieks.

Kamēr jaunu ārvalstu uzņēmumu ienākšana Liepājā tiek vērtēta atzinīgi, tikmēr ne tik nepārprotami vērtējama tendence, kad ārvalstu uzņēmēji nopērk vietējos uzņēmumus. Pašlaik jau ievērojama daļa pilsētas lielāko uzņēmumu atrodas ārzemju kapitāla rokās, un pieredze to turpmākajā darbā ne vienmēr ir tā labākā. Nereti strauji tiek samazināti apjomi, atlaisti strādājošie, un  dažkārt uzņēmums tā arī spiests pārtraukt darbību. Cerams, ka tā nenotiks ar pēdējo pārdošanas gadījumu, kad ārvalstu kapitālam savu uzņēmumu “Līvu alus” atvēlējis vietējais uzņēmējs Andris Griģis, turklāt tiek runāts, ka līdzīgs liktenis paredzams arī viņa “Kurzemes bekonam”.

Tam, ka vietējo uzņēmumu pilnīga nodošana ārzemniekiem ne vienmēr ir labākais variants, spilgts piemērs ir kaut vai mūsu pašu kādreizējā akciju sabiedrība “Liepājas maiznieks”, tagad – “JLM grupa”. To tāpat bija pārņēmuši ārzemnieki, taču bizness galīgi neveicās, līdz nesen vietējiem uzņēmējiem par mata tiesu izdevās izglābt ražotni no izputēšanas, atkal pārņemt savā pārziņā un atjaunot ražošanu iepriekšējos apjomos.

SEZ – investīciju medus pods

Visvairāk ārvalstu investīcijas ieplūst Liepājas SEZ uzņēmumos, un tas ir loģiski, jo savulaik, izveidojot speciālo ekonomisko zonu, par vienu no pamatmērķiem tika definēta tieši ārvalstu līdzekļu piesaiste Liepājai.

SEZ statuss piešķirts arī vairākiem bijušā Liepājas Gaļas kombināta teritorijā Kapsēdes ielā izveidotā “Liepajas Business Centre” uzņēmumiem, te arvien palielinās darbojošos Skandināvijas uzņēmumu skaits. Pašlaik te saimnieko jau vairāk nekā desmit skandināvu uzņēmumu.

SIA “Liepajas Business Centre” dibinātājs ir Dānijas metālapstrādes uzņēmums SIA “Pumac Liepāja”, kas izveidoja metālapstrādes ražotni bijušā Gaļas kombināta teritorijā, lai piesaistītu ārvalstu investorus uzņēmējdarbībai. Tagad te darbojas SEZ uzņēmumi – “Lesjofors Springs LV” (zviedru uzņēmums, ražo atsperes un sīkas metāla detaļas, arī medicīnai), “Pluss Process Liepāja” (dāņu, montē elektroniskos vadības blokus), “J.J.Stailness” (dāņu, metina nerūsošā tērauda detaļas pārtikas ražošanas nozarei), “Pumac Liepāja” (dāņu, metāla detaļu un pulverkrāsošanas ražotne). Biznesa parkā vēl darbojas dāņu firmas “KOHSEL” (izgatavo transformatorus un to tinumus), “Silkeborg Spantaagning Baltik” (ražo metāla detaļas), “KM Servise” (ražo metāla detaļas), “Meta Plast” (izgatavo plastmasas detaļas, izmantojot programmējamās frēzes), “Caljan Rite-Hite Latvia” (konveijera iekārtas kravas iekraušanai un izkraušanai smagajās automašīnās).

Viens no investoru pārstāvjiem, Dānijas metālapstrādes uzņēmuma “Pumac Liepāja” direktors Tomijs Andersens atklāja iemeslus, kāpēc ārvalstu uzņēmēji izvēlas attīstīt ražošanu Liepājā. “Tās ir brīvās teritorijas pilsētā, kur var attīstīt ražošanu, izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, jo Liepāja var veidoties par tiltu starp Rietumiem un Austrumiem, kā arī samērā lētais, bet izglītotais darbaspēks,” sacīja T.Andersens.

Tagad gan investori Liepājā, tāpat kā visā Latvijā, saskārušies ar visiem zināmo problēmu, ka vietējo darbaroku sāk trūkt arvien vairāk, kā arī ražošanas izmaksas palielinās, jo valstī tiek celta minimālā alga un palielinās citi maksājumi.

Laiki mainās

Tomēr uz to, ka Latviju joprojām uzskata kā izdevīgu vietu investīcijām, norāda Vācijas un Baltijas Tirdzniecības kameras veiktā investoru aptauja, informēja Attīstības pārvaldes eksperte Janīna Andersone. Vairāk nekā 80 procentu aptaujāto uzņēmēju vēlreiz atkārtotu Latvijā veiktās investīcijas.

Aptaujātās kompānijas par lielāko ieguvumu norādījušas muitas un citu tirdzniecības barjeru likvidēšanu. Ne mazāk svarīgas uzņēmējiem ir arī mazākas administratīvās izmaksas un iespēja vienkāršāk orientēties likumos.

Toties uzņēmējus negatīvi pārsteigusi darbaspēka izmaksu attīstība un citu izmaksu kāpums. Investoru aptaujā kā viena no nozīmīgākajām problēmām, kurām nepieciešams steidzams risinājums, minēta darbaspēka aizplūšana un kvalificēta darbaspēka trūkums vairākās nozarēs. Ārvalstu uzņēmēji, izvēloties vietu investīcijām, ņem vērā ekonomiskās perspektīvas, politisko stabilitāti, vispārējo izglītības līmeni, mazo nodokļu slogu, ģeogrāfisko novietojumu, darbaspēka pieejamību un izmaksas.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”