Tarifu cenas pieaugs

Sabiedrība “Liepājas RAS” vērsusies pie Sabiedrisko pakalpojumu regulatora ar lūgumu paaugstināt maksu par poligonā “Ķīvītes” deponējamiem atkritumiem. Pirmais šāds mēģinājums šogad nebija veiksmīgs – regulatorā atzīmēja, ka neklājas paaugstināt maksu par pakalpojumu divreiz gadā, tas nozīmē, ka no iepriekšējās reizes pagājis ļoti maz laika. Kāda tad patiesībā ir situācija? Par to lūdzām pastāstīt uzņēmuma direktoru Normundu Niedolu.

– Jūsu tarifi taču tieši neattiecas uz iedzīvotājiem?
– Katrs iedzīvotājs par atkritumiem, ko utilizē ar namu pārvalžu starpniecību, maksā firmām par veicamo darbu – gružu izvešanu, bet tās savukārt maksā mums par nododamo kravu. Tādā kārtā gan “Nordia”, gan “EKO Kurzeme” vēlāk arī būs spiesti paaugstināt maksu par saviem pakalpojumiem, tas ir tikai laika jautājums. Pašlaik regulatoram iesniegtais jaunais projekts paredz divpakāpju maksas paaugstināšanu – ar nākamo gadu un ar gada vidu, tas ir, ar 1.jūliju. Katrs paaugstinājums būs aptuveni 15 procentu, bet kopumā tas veidos 30–35 procentus. Turklāt pašlaik tonna poligonā nododamās kravas maksā 10,62 latus. Tā ka tagad katrs var piedalīties projekta sabiedriskajā apspriešanā. Regulatorā apgalvo: lai veiktu precīzus aprēķinus, ir jāzina gada dati vai jāsalīdzina kaut vai ar pusgadu. Šeit, jāsaka, ir daļa patiesības.

– Bet kādi ir šādas paaugstināšanas iemesli?
– Maksa par atkritumu deponēšanu ir vienīgais ienākumu veids, kas ļauj uzturēt poligonu. Mums ir jāgatavo vieta kravu uzņemšanai. Daļa poligona jau labiekārtota, daļa vēl nav iekārtota. Ir jāpaplašina uzglabāšanas teritorija, ir jau pasūtīts attiecīgs projekts. Nākamajai kārtai vajadzēs simtiem tūkstošu latu. Iedzīvotāji to nespēs nosegt un tādēļ būs jāpiesaista tā dēvētais līdzfinansējums. Tas mums būs jāatrod pašiem. Otrās rūpes – parastās: jāuztur kārtībā tehnika, piemēram, buldozeri, jāpārvieto kravas, jānodrošina tām odere un pārsegums, infiltrāta attīrīšana, gāzes iegūšana. Jāseko, lai nenodarītu postījumus dabai. Tas viss tiek kontrolēts katru dienu, piemēram, gruntsūdeņi, gaisa tīrība. Šajā jomā mums ir noslēgti līgumi ar specializētajām organizācijām, un arī par to jāmaksā. Tiesa gan, gāzes iegūšanas jomā mēs arī izmantojam līdzfinansējumu. Ja tas būs ienesīgi, tad varēsim nedaudz samazināt mūsu pamatizdevumus.

– Droši vien tarifus paaugstinās ne jau pēdējo reizi?
– Diemžēl, taču agrāk vai vēlāk nāksies pietuvoties Eiropas līmenim. Tur pašlaik par tonnu maksā 90–100 eiro. Starp citu, Igaunijā šī maksa jau sen sasniegusi 30 latu. Rīgā tagad iesniegti aprēķini par 12 latiem, taču, cik es zinu, tur jau gatavojas noteikt 18 latu. Tajos reģionos, kur poligoni atbilstoši mūsdienu prasībām vēl nav ierīkoti, piemēram, Lietuvā, maksa ir nedaudz zemāka. Rēzeknē, šķiet, runa ir jau par 22 latiem. Neslēpšu, ir jādomā gan par algām, gan par inflāciju – pašlaik mums ir 10 cilvēku administrācijā un apmēram 25 strādnieki.

– Bet kā gāzi uzkrāj?
– Atkritumi vienmēr pūst un izdala gāzi. Tas jūtams arī pēc smakas, kas nāk no ilgāku laiku neizvestās gružu tvertnes. Tā ir dabasgāze, kas satur aptuveni 50 procentu metāna. Ja tas nokļūst atmosfērā, tad, izraisot lecekšu efektu, var kaitēt ozona slānim. Vienkāršākais veids, kā no tā izvairīties, – sadedzināt. Aprēķināts, ka šādā gadījumā lecekšu efekts samazinās vairākkārt. Vēl labāk, ja gāzi izmanto, lai darbinātu kādu dzinēju, tad kaut kur atbrīvojas arī cits kurināmais. Šāda tehnoloģija pie mums arī projektēta, kaut gan ģeneratori, šķiet, nedaudz jaudīgāki. Bet tas nekas, tie var darboties arī ar pārtraukumiem. Tie ir ierīkoti, pārbaudīti, droši vien rudenī sāksim tos izmantot. Bet Šķēdē tas jau notiek. Tur rekultivētajā slānī veikti vertikālie urbumi, un gāzi savācam divas vai trīs dienas nedēļā – tā darbina ģeneratoru, kas ražo elektroenerģiju, bet, ja ne, tad deg lāpa. Tagad tikai jāsagaida Ministru kabineta lēmums, lai izdevīgāk pārdotu šo enerģiju.

– Jau vairākus gadus runā par atkritumu šķirošanu. Vai vērojams kāds progress?
– Pie mums poligonā šķirošana nenotiek. Tā jāveic pirms kravu nogādāšanas – atkritumu savākšanas vietā. Mūsu palīgstrādnieki tikai nodala bīstamos atkritumus, pieņemsim, krāsu kārbas, akumulatorus vai autoriepas. No privātpersonām kravas līdz 100 kilogramiem pieņemam pat bez maksas, taču ar nosacījumu, ka tās ir sašķirotas – koks, stikls, plastmasa. Šķirošanas nodrošināšanai vēl ir daudz šķēršļu, arī psiholoģiskie no iedzīvotāju puses. Reklāmas kampaņas laiku pa laikam notiek, pēc tam tās beidzas, piemirstas, un viss paliek pa vecam. Taču pieņemsim, ka situācija pēkšņi kļuvusi ideāla, tad tūdaļ atklātos, ka polietilēna vai stikla pārstrādātāji nevar tos pieņemt tādā daudzumā. Citiem vārdiem sakot, ir jāpalielina pārstrādāšanas jaudas, taču šķiroto atkritumu pieņemšanas noteikumi arī tagad ir visai bargi. Papīram jābūt vienas šķiras, ar zināmu mitruma saturu, stiklam jābūt sašķirotam gaišajā vai tumšajā. Un arī par pārstrādei nododamajām otrreizējām izejvielām vajadzētu maksāt vairāk, tas nozīmē, ka jābūt kādai ieinteresētībai. Sagatavošanas izdevumiem arī jābūt attaisnotiem. Pagaidām jautājums atrisināts tikai attiecībā uz metāllūžņiem. Interesentu šeit ir daudz. Tas tādēļ, ka mums ir metalurģiskā rūpnīca. Izejvielas pārstrādāšanas problēmai jākļūst par mūsu nozares nākamā semināra tēmu, tas notiks poligona “Ķīvītes” bāzē. Jo pieredzes apmaiņa arī svarīga.

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”

Pie mums dara visu, lai ietekme uz vidi līdzinātos nullei.