Sestdiena, 31. oktobris Valts, Rinalds, Rinalda
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Atvaļinājums

Atvaļinājums
27.06.2007 17:22

0

Tik ilgi gaidītais, tik ātri aizejošais

Ko tur liegties – pēc intensīvā darbā pavadītiem gariem mēnešiem mūsu vaigs kļūst saulains un skatiens pavisam sapņains, izdzirdot vien vārdu atvaļinājums. Tie, kam laimējies ar atvaļinājumu vasarā, skaita dienas, cik palicis līdz kārotajam atpūtas brīdim. Taču netrūkst arī cilvēku, kam atvaļinājums gada siltākajos mēnešos tā arī paliek tikai sapnis, jo tieši vasarā ir karstākais darba laiks.

Nē – darbaholismam!

Mūslaiku pasaulē aizvien nopietnāk runā par jaunu slimības veidu – darbaholismu. Jo arvien vairāk cilvēku, riskējot ar savu veselību, pārvēršas par darbaholiķiem, kas strādā bez atvaļinājuma un bieži vien arī bez brīvdienām. Uzkrātais nogurums pakāpeniski pārvēršas par hronisku stresu, kas rada nopietnas veselības problēmas.

Interesanti, ka ASV jau izveidotas speciālas klīnikas cilvēkiem, kas pārstrādājušies. Un nav nekāds brīnums, jo Amerikā atvaļinājumi ir ļoti īsi. Arī Latvija ir to valstu sarakstā, kur darbinieki bieži aizmirst, ka viņiem pienākas atpūta un atvaļinājums.

Kā izriet no Eiropas Darba un dzīves apstākļu uzlabošanas fonda ziņojuma, visgarākais atvaļinājums Eiropā ir Austrijas, Dānijas un Francijas strādājošajiem – 25 darba dienas, bet visīsākais – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovēnijā – 20. Pētījumā arī konstatēts, ka visās jaunajās Eiropas Savienības dalībvalstīs cilvēki gadā strādā vidēji par 101 stundu (divas ar pusi nedēļas) ilgāk nekā vecajās ES dalībvalstīs.

Lai neizdegtu kā spuldzīte

Eksperti uzskata, ka ideāli būtu, ja darbinieks divu nedēļu atvaļinājumā varētu doties ik pēc četriem darba mēnešiem. Tad tiktu novērsta problēma, ko personāla vadībā sauc par izdegšanas sindromu, bet reālajā dzīvē šāda situācija ir maz iespējama. Eksperti noteikuši veselu rindu pārslodzei un sadegšanai raksturīgo problēmu: uzmanības un miega traucējumi; pārēšanās vai apetītes zudums; atkarību rašanās – alkohols, smēķēšana; depresija; klejojošas sāpes, kam nevar rast izskaidrojumu; sirds un asinsvadu slimības; sievietēm progresē ginekoloģiskās kaites, vīriešiem zūd potence; infarkts un insults.

Pati lielākā problēma tajā visā – cilvēks vēršas pie ārstiem, tomēr neieklausās brīdinājumā, ka kaites radušās no pārslodzes. Viņš turpina tādā pašā garā, līdz kļūst par garīgu un dažreiz pat fizisku invalīdu. Vai tāds darba devējam vairs būs vajadzīgs?

Liepājas Arodbiedrību centra vadītājs Jānis Neimanis  uzskata, ka situācija ar atvaļinājumiem un iespēju pilnvērtīgi atpūsties ne Latvijā, ne Liepājā joprojām nav iepriecinoša. “Uzņēmēji izmanto caurumu likumdošanā, un, kad darbinieks aiziet atvaļinājumā, paiet pāris dienu, tad sauc viņu atpakaļ. Daudzi cilvēki zemās samaksas, spiedīgo sadzīves apstākļu dēļ tam piekrīt,” ir novērojis J.Neimanis.

Viņaprāt, tur arī rodas tā sauktais izdegšanas sindroms – cilvēki ir pārguruši, notiek nelaimes gadījumi darbā, cieš ģimenes un sabiedrība kopumā. Viņš arī zina daudzus piemērus, kad darbinieki it kā aiziet atvaļinājumā, bet pa to laiku mēģina piepelnīties citos darbos. Dažs vēl paņem klāt bezalgas atvaļinājumu un uz pāris mēnešiem aizbrauc peļņā uz Īriju, jo ir jādzēš kredīti, jānomaksā parādi. “Mēs pašlaik vēl nenovērtējam šo situāciju, šo izdegšanas sindromu,” uzskata J.Neimanis. “Sabiedrība neprot pastāvēt par savām tiesībām atpūsties, tāpēc arī ir pārgurusi, inerta, slimīga. Par šo problēmu būtu jādomā daudz nopietnāk.”

Jāzina savas tiesības

“Darba likumā” ir teikts, ka Latvijā ikgadējais atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendārajām nedēļām, neskaitot svētku dienas. Tajā arī rakstīts, ka darba devējam ir pienākums, piešķirot atvaļinājumu, pēc iespējas ņemt vērā darbinieka vēlmes. Bet, kā panākt kompromisu, lai visi kolektīvā būtu apmierināti ar piešķirto atvaļinājuma laiku? Jo īpaši karstajā sezonā, kad ir vislielākā slodze apkalpojošās sfēras personālam, būvniecībā strādājošajiem u.c.?

Vienīgā izeja – atvaļinājumu grafiks, kas ir labs veids, kā darba devējs var izkārtot darbinieku prombūtnes laiku, lai uzņēmums neciestu.

“Darba likuma” 44.pantā ir paredzēts: lai aizvietotu promesošos darbiniekus, var noslēgt līgumu ar aizvietotāju uz noteiktu laiku, piemēram, vienu mēnesi. Bet nav likumīgi darbiniekam paziņot: tu neiesi atvaļinājumā, kamēr pats sev nesameklēsi aizvietotāju. Tās šajā gadījumā vairs nav darbinieka rūpes, un par šādu darba devēja attieksmi darbinieks var sūdzēties Valsts darba inspekcijā. Ja situācija ļoti saspringta un uzņēmums darbinieku trūkuma dēļ var pat bankrotēt, tad viss atkarīgs no savstarpējās spējas vienoties par kompromisiem.

Darba devējam jāzina arī par iespēju darbinieku atsaukt no atvaļinājuma, ja tas pēkšņi nepieciešams. Taču atsaukt var tikai tad, ja darbinieks tam piekrīt. Nostrādātās atvaļinājuma dienas jākompensē citā laikā.

Samaksu atvaļinājuma laikā reglamentē “Darba likuma” 75.panta 9.daļa: tā ir jāizmaksā vienu dienu pirms atvaļinājuma, samaksu rēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar darba dienu skaitu atvaļinājuma laikā.

Kompromisu meklējumos

Pats par sevi saprotams, ka problēmu ar atvaļinājumiem un atvaļinājumu naudām tikpat kā nav pašvaldības un valsts iestādēs, jo šajā ziņā tās strikti turas pie likumā paredzētā, sākot jau ar pašu Saeimu, kas bez nožēlas pārtrauc darbību uz visu vasaru (un ko tur uztraukties – valsts budžets visu apmaksās).

Citādi tas ir privātajā sektorā, kur uzņēmējiem pašiem jārūpējas par sava uzņēmuma ienākumiem un darbības nepārtrauktību, lai firma nebankrotētu, un arī strādājošajiem tas ir svarīgi, lai nezaudētu darbu.

Aptaujātie Liepājas uzņēmēji atzina, ka atvaļinājumu laiks ir smags pārbaudījums, jo īpaši pašlaik, kad Liepājā, tāpat kā visā valstī, tik ļoti izjūtams darbinieku trūkums. Un katrā uzņēmumā atvaļinājumu laiku organizē citādi.

Piemēram, SIA “Lauma Fabrics” materiālu pārdošanas direktors Edijs Egliņš pastāstīja, ka šajā uzņēmumā darbinieki iet atvaļinājumā visi reizē, šogad tas sanāk pirmajās trīs jūlija nedēļās, kad ražotne pārtrauc darbību. Strādā vienīgi Pārdošanas un mārketinga daļa, kas izplata saražoto produkciju. Atlikušo brīvo nedēļu firmas “Lauma Fabrics” strādājošie izmanto ap Ziemassvētkiem, kad atkal visi reizē atpūšas.

Bet akciju sabiedrības “Liepājas papīrs” prezidents Jānis Vilnītis teica, ka šajā uzņēmumā vairs nedara tā kā agrāk – proti, vairs neiet visi reizē atvaļinājumā. Te ir rūpīgi izstrādāts atvaļinājumu grafiks visa gada garumā, un sanāk tā, ka katru mēnesi cehā atvaļinājumā devies vismaz kāds iespiedējs. “Protams, vasarā došanās atvaļinājumā ir nedaudz intensīvāka, taču galvenokārt esam centušies vienoties ar cilvēkiem, lai vasarā ņem divas vai trīs nedēļas, bet atlikušo atvaļinājuma daļu izmanto citā gadalaikā,” sacīja J.Vilnītis.

Arī pašam uzņēmuma vadītājam neiznākot doties atvaļinājumā vasarā, viņš divas nedēļas izmantojis agrā pavasarī, otras divas nedēļas atpūtīsies rudenī. J.Vilnītis atzīst, ka uzņēmumos nav viegli – ļoti trūkst darbinieku, jo daudzi devušies peļņā uz ārzemēm. Taču aizvietotājus vienkāršākiem darbiem vieglāk sameklēt tieši vasarā, kad uzņēmumā “Liepājas papīrs” labprāt piedāvā darbu vidusskolēniem un studentiem.

Visintensīvākais darba laiks vasarā sanāk būvniecības uzņēmumiem, tāpēc celtniekiem šajā gadalaikā ar atvaļinājumiem ir tā pagrūti. Siltajā laikā, kad būvniecības procesu netraucē sals, sniegs, apledojums, pasūtījumu netrūkst un celtniekiem ir jāsarauj, ko gan nevar teikt par ziemas mēnešiem, kad dažkārt iznāk arī dīkstāve. Tāpēc celtniecības firmas lielākoties cenšas vasaru izmantot darbiem un atpūsties citā gadalaikā.

Kā vislabāk izmantot atvaļinājumu?

Tas, protams, ir individuāli. Tā kā nav izvērsta pētījuma, kā liepājnieki izmanto savu atvaļinājumu, var pieņemt, ka viņi atpūšas tāpat kā vairums pārējo Latvijas iedzīvotāju. Vienīgi Liepājai ir priekšrocība – sava skaistā pludmale, kur tad daudzi arī pavada lielāko laika daļu, ja vien ir saulaina vasara. Citi rosās dārziņos, dodas uz lauku mājām, apciemo radus, kopā ar ģimeni apceļo Latviju. Tie, kuriem līdzekļi atļauj vai kuri visu gadu rūpīgi krājuši, atvaļinājumā cenšas doties tālākos ceļojumos. Kaut arī dzīves dārdzība palielinās un pār Latviju, tāpat arī Liepāju, ir pārslīdējusi inflācijas draudīgā ēna, izrādās, ka ārzemju ceļojumus var atļauties arvien vairāk cilvēku.

Piemēram, tūrisma aģentūras “Maks” direktore Larisa Kuzņecova ir novērojusi: “Jā, ar katru gadu palielinās to liepājnieku skaits, kuri atvaļinājumu izmanto, apceļojot pasauli. Liepājnieki, dodoties atpūtā, iecienījuši dažādus čarterreisus – uz Turciju, Spāniju, Bulgāriju u.c. Viss rāda, ka cilvēki meklē un atrod iespēju daļu atvaļinājuma pavadīt ārzemēs, tālu prom no ierastā dzīves ritma. Tiek ceļots arī ziemā, lielākoties uz Ēģipti, Tunisiju, Kanāriju salām. Aizvien iecienītāka ir Jaungada sagaidīšana ārzemēs.”

Zināšanai

Atvaļinājuma piešķiršana pa daļām ir pieļaujama tikai gadījumā, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies. Atvaļinājumu var sadalīt tikai kārtējā gada ietvaros. Turklāt viena no atvaļinājuma daļām nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Pārējo var saskaldīt arī sīkākās daļās, darbiniekam un darba devējam savstarpēji vienojoties.

Ja atvaļinājuma laikā iekrīt svētku diena, kā arī darbinieks saslimst, atvaļinājums tiek pārcelts vai pagarināts attiecīgi par svētku dienu skaitu vai par pārejošas darbnespējas dienu skaitu. Jautājumu par atvaļinājuma pārcelšanu vai pagarināšanu darba devējs un darbinieks izlemj, savstarpēji vienojoties.

Visu atvaļinājumu uz nākamo gadu pārcelt ir aizliegts. Kādu daļu var. Tad jāievēro šāda procedūra:

– jābūt darbinieka rakstveida piekrišanai;

– atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām  nepārtrauktām kalendāra nedēļām;

– atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu, pēc iespējas to pievienojot nākamā gada atvaļinājumam.

Atvaļinājuma daļas pārcelšana nav pieļaujama personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz gadam. Ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā.

Atvaļinājumu kompensēt naudā nav atļauts. To drīkst tikai tad, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas ar darbinieku, kas nav izmantojis ikgadējo samaksāto atvaļinājumu.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Laba atpūta nemaz nav jāmeklē tālās zemēs. Tepat mūsu skaistajā Liepājas pludmalē ir viss, kas cilvēkam vajadzīgs, lai atbrīvotos no stresa.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz