Varbūt  Ziemassvētki atnāks balti

Komunālie dienesti droši vien priecājas par izcili silto ziemas sākumu un to, ka nav sniega, jo citādi būtu jāvelta lieli spēki tā tīrīšanai. Tāpat daļa autotransporta vadītāju neskumst pēc baltās sniega segas, zem kuras bieži vien slēpjas ledus kārta un apgrūtina spēkratu ritējumu. Tomēr vairums cilvēku gaidīt gaida balto brīnumu un nebeidz cerēt, ka vismaz Ziemassvētki atnāks balti. Vēl jo vairāk pēc sniega ilgojas bērni, kuri nevar vien nociesties laisties no kalna ar ragaviņām, kā arī nepacietīgi ir pieaugušie ziemas sporta cienītāji – slēpotāji, snovbordisti un citi, kuriem pašlaik atliek tikai skumji pārcilāt savu ziemas inventāru un katru dienu kāri tvert laika ziņu prognozes – vai tad tiešām nesola sala grādus un kādu baltu sniegpārslu virpuli. 

Silts, siltāks, pavisam karsts…

Liepājas mērenajā piejūras klimatā silta ziema nav nekāds retums, tāpēc lielākie fanātiķi jau iemanījušies pēc sniega priekiem doties uz tuvākām un tālākām Latvijas slēpotāju trasēm. Ja sniega nebija tepat Kurzemē – Zviedru cepurē, tad vismaz varēja cerēt to atrast Žagarkalnā vai vēl tālāk – Ērgļos. Taču šogad sniega trašu apsaimniekotāji visi kā viens plāta rokas – sniega nav ne Kurzemē, ne Vidzemē, ne pat Latgalē, kur parasti kāda balta kārtiņa pirms Ziemassvētkiem tomēr tika sagaidīta. Kaut arī sniega lielgabali spēj darīt brīnumus, izšaujot ūdens pilienu mākoņus, kas augstumā pārvēršas par sniegpārslām, tādējādi sniegu uzburot pat tad, kad gaisa temperatūra ir virs nulles, tomēr sniega segas izveidošanai ir viens svarīgs priekšnoteikums – zemei jābūt sasalušai, lai mākslīgajam sniegam būtu iespējams izturēt kaut pāris stundu.

Bet šogad ir citādāk – kā rāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras informācija, rudens Latvijā bijis siltākais pēdējo 72 gadu laikā. Gaisa vidējā temperatūra bijusi plus 9,2 grādi. Vēl par pusgrādu siltāks pie mums bijis tikai 1934.gada rudenī.

Viltus pavasaris

Un kāds tur brīnums, ka augu un dzīvnieku valstī valda gluži vai pavasarīgs noskaņojums. No Latvijas malu malām nāk ziņas, ka kokiem un krūmiem raisās pumpuri, skvēros dīgst zālīte, bet vietām atrodamas pat sēnes. Liepājas Pētertirgū, piemēram, joprojām – decembra sākumā! – nopērkamas gailenes.
Lauksaimniecības speciālisti bažīgi groza galvas, galu galā augiem ir nepieciešams miera periods, lai uzkrātu spēkus, bet nu tie tērējas viltus pavasarim.
Dīvaini uzvedas arī putni, siltais laiks vilinājis palikt tos spārnaiņus, kuri parasti šajā laikā jau devušies migrācijas ceļos, bet šobrīd joprojām uzturas Latvijas teritorijā un barojas ar pīlādžogām un nenovāktiem āboliem. Grūti tiem būs, kad beidzot pienāks aukstums.

Kam tas ir izdevīgi?

Cilvēku sabiedrībā dabas untumus uzņem ar dalītām jūtām. Par neplānoto siltumu vispirms priecājas komunālās nozares pārstāvji. Komunālās pārvaldes tehniskais direktors Andris Bražis  “Kurzemes Vārdam” atzina, ka, nenoliedzami, sniega un sala neesamība atvieglo dienesta darbu. Tomēr nekādi līdzekļi, kas varētu būt ietaupīti, kad ielas pašlaik nav jātīra un jākaisa, uzkrājušies neesot. Pēc viņa vārdiem, šā gada summas jau esot izlietotas īslaicīgajā aukstuma periodā novembrī, un, ja decembrī tomēr uzkritīs sniegs, tad novākšanai jau tiks tērēti nākamā gada līdzekļi. Tomēr gluži cilvēciski A.Bražis atzina, ka viņš pats sniegu gaidot, jo darbs ir viena lieta, bet izjūtas – pavisam kas cits, tāpēc baltus Ziemassvētkus gribētu izbaudīt.
Varētu šķist, ka arī siltumapgādes jomā izdevumi ietaupās sakarā ar silto laiku, tomēr, kā ziņo liepājnieki, dzīvokļos to nemana, varbūt vienīgi tajos, kur uzstādīti siltumenerģijas skaitītāji. Bet lielākoties centrālās apkures mājokļos kurina tā, ka svilst. Tā nu radiatori tiek apklāti ar slapjām lupatām, bet logi – turēti vaļā, un dārgā siltumenerģija izkūp gaisā.
Savukārt neviltotu sajūsmu par silto bezsniega laiku izteica būvniecības nozares pārstāvji. Un kā gan savādāk – celtniekiem ārdarbos nav jāsalst, zeme nav sasalusi un var rakt, jumti nav noledojuši un neslīd.

Jāmeklē, kur ir

Ne tik priecīgi par sniega trūkumu ir cilvēki, kuri aizrāvušies ar ziemas sporta veidiem. Piemēram, Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš, kam slēpošana ir sirdslieta, atzina, ka sniegu gaidot ar lielu nepacietību. Ja nebūs iespējams Latvijā, tad viņš domās, kā piepildīt savu sapni Skandināvijas valstīs, kur iepriekš slēpošanas trasēs izmēģinājis spēkus ne vienu reizi vien. Slēpju komplekts G.Krieviņam jau ir, jāatrod tikai sniegs, jo slēpošana sniegainos kalnos, pēc viņa domām, sniedz nepārspējamu atpūtu un relaksāciju.

Par kaislīgu ziemas sporta cienītāju sevi atzīst arī Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja darbiniece Zane Gaile. “Ļoti gaidu sniegu,” viņa teica, “un mani abi dēli arī jau dīdās, nevar mierā nosēdēt.” Īsajā brīdī, kad novembrī Latvijā gaisa temperatūra noslīdēja zem nulles un uzbira neliels sniedziņš, viņa ar abiem puikām paspējusi aizbraukt līdz Žagarkalnam. Bet tagad, kā pati saka: “Sēžam un ilgojamies.” Zane iepriekšējos gadus jau divreiz pabijusi Slovākijas kalnos, vienreiz – Čehijā, kur kopā ar puikām izbaudījuši sniegadēļa priekus. Ja sniegu Latvijā nesagaidīs, tad ir doma atkal doties uz Slovākiju, tur esot ļoti labi kūrorti, kur dienu var pavadīt snovojot, bet vakarā pamērcēties karstos baseinos un relaksēties, arī cenas pieejamas.

Samierināties un gaidīt

Šā gada siltais rudens un ziemas sākums, kad sniegputeņu vietā no debesīm sagaidām tikai siltu slapjumu, pēc Nīcas pagasta ilggadējā laika novērotāja Arvīda Būdeļa domām, tomēr nav nekas īpašs. Viņš savā mūžā atceras vairākas tādas siltas un mitras ziemas. Kādu gadu mūspusē vispār neesot ne grama sniega nobiris, pat ceriņi ziemas vidū uzziedējuši, viņš atceras. Šogad, pēc A.Būdeļa domām, sniegam tomēr vajadzētu uzkrist, bet vairāk uz ziemas otru pusi. “Visādi var būt,” prāto ilggadējais laika novērotājs. “Tagad jau daba saniķojusies.”

To, ka arvien siltākais ziemas sākums pie mums, Latvijā, nav nejaušība, izpētījuši arī speciālisti. Vides ministrijas Klimata un atjaunojamo energoresursu departaments ziņo, ka Latvijā vidējā gaisa temperatūra pēdējos gadu desmitos kļuvusi par vienu grādu augstāka. Arī pēc Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētījumiem, šā gada ziemas siltais sākums esot vispārējas klimata sasilšanas rādītājs. Jau kopš astoņdesmitajiem gadiem Latvijai pieplūstot arvien mazāk arktisko gaisa masu un lēnām, bet neatlaidīgi kļūst siltāks.

Vai vismaz Ziemassvētkos sagaidīsim decembra cienīgu laiku? To strikti nezina pateikt neviens, prognozes ir dažādas. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra prognozē, ka decembrī Latvijā būs gan sals, gan nokrišņi, gan atkusnis. Mēneša gaisa vidējā temperatūra gaidāma no mīnus 5 grādiem Latvijas austrumos līdz mīnus 0,5 grādiem rietumu rajonos. Mazā nokrišņu daudzuma, kā arī nepastāvīgā laika dēļ sniega sega Latvijā veidošoties tikai vietām, galvenokārt austrumu rajonos, bet mums te, rietumos, kā izskatās, būs jāiztiek bešā.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”