Bez elektrības – kā bez rokām

Gadījums, kad nedēļas laikā trīs reizes Liepājā reģistrēja elektroenerģijas piegādes traucējumus, lika padomāties par ārkārtas situācijām. Mūsdienās taču bez elektroenerģijas apstājas viss. Nieks, ja nedarbojas luksofori (var taču vadīties pēc labās rokas likuma) un kādu laiku nekursē tramvajs (ir citi satiksmes līdzekļi), taču nedarbojas arī bankomāti, ir jāslēdz veikali un citas iestādes, jo nestrādā internets un kases, sāk bojāties produkti veikalos un sabiedriskās ēdināšanas iestādēs u.c. Un, visbeidzot, ļaudis kļūst pat par ķīlniekiem, jo pārstāj darboties elektriskās durvis un lifti.

Turklāt ne tikai elektroenerģijas piegādes pārtraukumi rada krīzes situācijas – mums uzglūn plūdi, vētras un pat ķīmiskas kataklizmas. Kā tad cilvēkiem īsti rīkoties ārkārtas situācijās, no kā lūgt palīdzību un uz cik lielu atbalstu vispār varam cerēt? To centās noskaidrot “Kurzemes Vārds”.  

Bez elektrības – kā bez rokām

Pašvaldības policijas Ārkārtējo situāciju nodaļas vadītājs Agris Dumpnieks atzina, ka, kaut arī ne bīstamākā, tad noteikti nepatīkamākā kataklizma ir tad, ja pārtrūkst elektroenerģijas piegāde: “Apstājas viss. Nedarbojas internets un telefoni, apstājas lifti un iestrēgst elektriskās durvis, nekursē tramvajs un trolejbusi, nav iespējams iepildīt degvielu utt.”

Pilsētās lielākoties ir vairāki elektroenerģijas piegādes atzari, tādēļ pārrāvumi parasti ir uz īsu laiku, kamēr speciālisti piegādi pārkārto no bojātā atzara un citu. Taču gadījumā, ja vienā laikā pārtrūkst piegāde visos atzaros, sekas var būt bēdīgas. A.Dumpnieks kā piemēru min pirms vairākiem gadiem Ventspilī notikušo, kad vienlaikus pārtrūka enerģijas piegāde visos četros atzaros. Nebija iespējama dzesēšana arī vērienīgajā naftas pārstrādes uzņēmumā, un sākās panika – ļaudis bailēs bēga no pilsētas. 

Ūdeņi noskrien, un vēji pierimst

Kaut arī vizuāli daudz iespaidīgāki, mazākas raizes rada plūdi ielās un vētras pastrādātie nedarbi.

Tas, ka spēcīgu lietavu laikā ielas atsevišķās vietās pilsētā pārvēršas par upēm, nav nekas ārkārtējs. Lietus notekūdeņu sistēma veidota, vadoties pēc mūsu platuma grādos reģistrētā vidējā nokrišņu daudzuma. Sūkņu jauda aprēķināta pēc šiem parametriem, arī notekcauruļu resnums tam piemērots. Ja pēkšņi nolīst ļoti stiprs lietus, sistēma to uzreiz nespēj aizvadīt, tādēļ ielas pieplūst. Taču pēc neilga laika ūdeņi aizskrien.

Arī vētras pierimst. Nopietnākie brāzieni gan pastrādājuši lielu postu. Kā zināms, vētras laikā viļņi izskaloja jūras krastu pie attīrīšanas iekārtām Šķēdē, cits pūtiens vairākām ēkām pilsētā noplēsa jumtus. Lauzti koki, izgāzti žogi. Vēja nolauzti koki krītot sabojājuši transportlīdzekļus un uz laiku bloķējuši satiksmi. Taču tās ir sekas, kuras var ne tikai likvidēt. Daudz ko var darīt, lai posts būtu mazāks – laikus izzāģēt bīstamus kokus, nostiprināt priekšmetus, lai vējš tos neaiznestu.    

Bīstamos objektus pieskata

Ārkārtas situācijas var rasties arī tad, ja avārija notiek uzņēmumā, kur izmanto bīstamas ķīmiskas vielas. Pagājušā gadsimta 90.gadu beigās uzņēmumā “DG Terminālis” no sliedēm noskrēja cisterna. Tā gan neapgāzās un saturs neizplūda. Arī dzelzceļa stacijā bijis gadījums, kad no cisternas izlijis saturs. Liepājā notikušas arī vairākas amonjaka noplūdes, piemēram, 90.gadu vidū zivju pārstrādes rūpnīcā, piena kombinātā, alus darītavā. Savukārt ostas teritorijā konstatēts radioaktīvs priekšmets, ko, par laimi, ātri izdevies no pilsētas izvest. Tādās situācijās teritoriju norobežo un ļaudis brīdina par situācijas bīstamību. “Nopietni negadījumi mūspusē nav bijuši,” atzīst A.Dumpnieks. Taču viņš piebilst: “Bet iespējams ir viss, galvot, ka tā nenotiks, neviens nevar.”

Pašlaik bīstamākie objekti pilsētā ir uzņēmumi, kas pārkrauj un uzglabā naftas produktus. Tie iedalīti valsts, reģionālās un vietējās nozīmes objektos. Valsts un reģionālās nozīmes objektus regulāri kontrolē speciāla komisija, kurā darbojas Valsts vides dienesta, Reģionālās vides pārvaldes, Darba aizsardzības dienesta un pašvaldības pārstāvji. Pagājušajā nedēļā pārbaude notika trijos objektos: “DG Terminālis”, propāna gāzes Liepājas iecirknī un Metalurga skābekļa ražotnē. Vēl valsts un reģionālās nozīmes objekta statuss ir uzņēmumiem “Glen Oil”, “Baltic Bunkering Serviss” un “Evija”. Savukārt vietējas nozīmes objekti ir zivju pārstrādes uzņēmuma saldētava, kā arī “Liepājas ūdens”, kur izmanto hloru ūdens dezinficēšanai. 

Uz pulvera mucas

Atsevišķs stāsts ir par militāro mantojumu. Piemēram, mucām ar bīstamo ķīmisko vielu, ko pērn atrada kāpās Karostā. Šis kara un padomju laika mantojums bija sava veida precedents Latvijas mērogā, par kuru A.Dumpnieks saka: “Veselu mēnesi neviens īsti nevarēja saprast, ko ar to darīt.” Par laimi, risinājumu sameklēja, un sulfurilhlorīdu no Liepājas aiztransportēja.

Taču pat A.Dumpnieks atzīst – nav garantijas, ka šāds mantojums mums zem kājām neslēpjas vēl.  

Uz TV un radio paļauties nevar

Liepājā un rajonā ir uzstādītas 10 trauksmes sirēnas. Jau esošajām divām, no kurām viena atrodas Klaipēdas ielā 19, otra  Brīvības ielā, virs “Liepājas metalurga” administratīvās ēkas, šopavasar pievienoja vēl piecas trauksmes sirēnas. Četras no tām izvietoja Liepājā: Ziemeļu ielā uz akciju sabiedrības “Lauma” ēkas, Karostā, Lazaretes ielā uz 3.pamatskolas, Tukuma ielā virs katlumājas, Zaļajā birzī virs sūkņu stacijas, kā arī vienu rajonā, Durbē, virs sporta zāles Skolas ielā. Nupat, 10.jūlijā, rajonā uzstādīja vēl trīs sirēnas, informēja VUGD Liepājas brigādes komandiera vietnieks civilās aizsardzības jautājumos Aļgimants Grumbins – pa vienai Priekulē, Aizputē un Pāvilostā.   

Teorētiski to skaņām vajadzētu būt dzirdamām visur, pārklājumam tagad vajadzētu būt pietiekamam. Diemžēl prakse, testējot sirēnas, parādījusi, ka skaņa dzirdama uz ielas, ārpus telpām. Bet ēkās, kas atrodas tālāk no vietām, kur sirēnas uzstādītas, to skaņas nav dzirdamas.

Civilās aizsardzības instrukcijas nosaka, ka ļaudīm, izdzirdot sirēnas (tās darbojas arī tad, kad atvienota strāva, jo tās baro akumulatori), ir jāieslēdz radio vai televizors un jāklausās instrukcijas tālākai rīcībai. Ārkārtas situācijas gadījumā par bīstamību ziņo centralizēti – ar televīziju un radio.

Taču gadījumos, kad pārtrūkst elektroenerģijas piegāde un ne televīziju, ne radio nav iespējams izmantot, vienīgais, uz ko var paļauties, ir policijas ekipāžas. Tās izbrauc ielās un pa skaļruni informē par trauksmi un skaidro, kā rīkoties. 

Labāk palikt mājās

A.Dumpnieks ikvienā gadījumā, kad ir bīstama situācija – gan vētras un stipru lietavu, gan ķīmisku draudu gadījumā, iesaka palikt mājās. Vispareizākais šādās reizēs ir aizvērt logus, klausīties instrukcijas un nogaidīt. Vētras gadījumā, neizejot uz ielas, iespējams sevi pasargāt no traumām. Arī nelielas ķīmiskas avārijas gadījumā, aizverot logus, sevi var pasargāt no nelaimes.

Izņēmums ir gadījumi, piemēram, kad izceļas plašs ugunsgrēks naftas produktu pārkraušanas uzņēmumā un ir nepieciešams evakuēt cilvēkus. Taču tas jādara organizēti, jo panika un haotiska bēgšana situāciju var tikai pasliktināt. A.Dumpnieks mierina, ka mūspusē tik bīstamu objektu nav.

Palīdzēt krīzes situācijās var ugunsdzēsēji, policija un ātrā palīdzība – pie tiem arī jāvēršas, zvanot pa tālruni 112. Diemžēl palīdzību izsaukt iespējams tikai tad, ja elektroenerģijas piegāde nav traucēta. Pretējā gadījumā nedarbojas ne vietējie tālruņi, ne arī mobilie sakari, jo mobilo sakaru torņus arī darbina elektroenerģija.

Alternatīvas ir niecīgas

Izeja gadījumos, kad pārtrūkst elektroenerģijas piegāde, ir alternatīvie strāvas ģeneratori. A.Dumpnieks skaidro, ka Liepājā šādas iespējas gan ir, tomēr tās ir niecīgas: pa kādam ģeneratoram operatīvajiem dienestiem – slimnīcai, ugunsdzēsējiem, arī lielajiem uzņēmumiem. A.Grumbins atzīst, ka glābēju ar dīzeļdegvielu darbināmā ģeneratora jauda ir pietiekama, lai apgaismotu negadījuma vietu, bet ne tik liela, lai nodrošinātu apgaismojumu pilsētā vai ūdens piegādi patērētājiem. 

“Jaudīgiem ģeneratoriem nepieciešami lieli līdzekļi,” skaidro Ārkārtējo situāciju nodaļas vadītājs. Un piebilst, ka veikalos nopērkamie mazie ģeneratoriņi, ar kuriem var saražot strāvu vienai mājsaimniecībai, vien jau maksā vairāk nekā pāris simtu latu.  

Tumsā uz operāciju galda neviens nepaliks

Ja atceramies, pirms pusotra gada un arī vēl senākā pagātnē problēmas saistībā ar elektrības piegādes pārrāvumiem radās Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Toreiz šīs ziņas izskanēja visas valsts mērogā un elektrības ražotāji taisnojās, ka nespējot piegādāt tik kvalitatīvu strāvu, lai nerastos ne vismazākās svārstības dažādajās jūtīgajās elektroniskajās medicīnas iekārtās. “Latvenergo” pārstāvji toreiz sarunā ar “Kurzemes vārdu” sacīja, ka par šīm niansēm slimnīcas vadītājiem esot jāparūpējas pašiem un jāuzstāda speciālas iekārtas – UPS, kas ir kā starpnieks starp jūtīgo iekārtu un elektrības ražotāju.

Slimnīcas Saimniecības bloka direktors Edvīns Rūja  pastāstīja, ka daļa šo iekārtu jau uzstādīta, lai nepakļautu briesmām slimniekus, kā arī lai saudzētu datorus un citas elektroniskās ārstēšanas un izmeklēšanas iekārtas no bojājumiem, ko rada strāvas sprieguma svārstības. Lai pilnīgi nodrošinātu visas iekārtas pret elektrības svārstībām, ir jāiegādājas vēl UPS, sacīja E.Rūja. Viņš pastāstīja, ka slimniekiem un viņu piederīgajiem nav iemesla uztraukumam, ka pēkšņi slimnīcā varētu nodzist elektrība un tādējādi cilvēki tiktu pakļauti dzīvības briesmām. Slimnīcā ir autonomā elektrības apgāde, ko nodrošina koģenerācijas stacija, kas automātiski nodrošina elektrības piegādi. Turklāt līdz šā mēneša beigām ir jāizstrādā projekts, un slimnīcā uzstādīs arī dīzeļģeneratoru, kas avārijas gadījumā varēs nodrošināt alternatīvu elektrības piegādi visām nodaļām un arī citviet slimnīcā.

Ita Cērmane, Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds” 

Tieši vētras lauztie koki mūspusē visbiežāk nodara postījumus – ne tikai sabojā īpašumus vai rada traumas cilvēkiem, bet arī pārrauj elektrolīnijas, atstājot ļaudis bez ikdienā tik ļoti nepieciešamās strāvas.

Pēdējo reizi ķīmiski draudi Liepājai bija pagājušā gada pavasarī, kad Karostā atrada mucas ar sulfurilhlorīdu.

Lietus notekūdeņu sistēma pilsētā veidota, vadoties pēc mūsu platuma grādos reģistrētā vidējā nokrišņu daudzuma. Ja pēkšņi nolīst ļoti stiprs lietus, sistēma to uzreiz nespēj aizvadīt, tādēļ ielas pieplūst.