Nedēļā reģistrējas 50–60 cilvēku

Lielu daļu sabiedrības satraukuši pēdējā laikā izskanējušie priekšlikumi veikt pārmaiņas līdzšinējā sociālās nodrošināšanas sistēmā. Tādi attiecas arī uz bezdarbniekiem. Ir izteikti priekšlikumi gan samazināt bezdarba gadījumos izmaksājamā pabalsta apjomu, gan saīsināt laiku, uz kuru piešķirams bezdarbnieka statuss, gan arī pagarināt to laiku, kas jānostrādā, lai saņemtu bezdarbnieka statusu. Ja šie priekšlikumi kļūs par likumu, iespējams, ka pasliktināsies dzīves apstākļi arī tiem vairāk nekā 2300 bezdarbnieku, kas pašlaik reģistrēti Liepājā. Ik nedēļu no jauna par bezdarbniekiem reģistrējas 50–60 cilvēku. Kā šie priekšlikumi radušies? Kāds tiem pamatojums? Cik tie izsvērti?Par to saruna Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiālē.

No bezdarbniekiem gaida līdzdarbību

Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiāles direktore Dace Baumane atgādina, ka jau maijā aģentūras direktors uzrakstījis vēstuli-uzrunu katram bezdarbniekam. Tajā bijis sacīts, ka aģentūra gaida bez darba palikušo cilvēku līdzdarbību, lai izmainītu viņu situāciju, ka arī pašiem bezdarbniekiem aktīvi jāmeklē darbs, nevis jāgaida, kad to viņu vietā sameklēs aģentūras darbinieki. Nevar būt tā, kā bija līdz šim, uzsver Dace Baumane, ka cilvēks, kas ir bez darba, par darbu runā un domā tikai tajā dienā, kad atnāk pie nodarbinātības aģenta.

Vēstules otrā sadaļā bija aicinājums katram bezdarbniekam izvērtēt, kāda aģentūras palīdzība viņam nepieciešama, lai atsāktu strādāt. Bija jānorāda, kādā profesijā vēlētos strādāt, vai grib mācīties kādu jaunu specialitāti, vai vajadzīga speciālistu konsultācija vai mācības, lai paaugstinātu cilvēka konkurētspēju, vai vēlas strādāt algotu darbu, un citi jautājumi. Piemēram, vai cilvēks nāk uz Nodarbinātības aģentūru tikai tāpēc, ka viņam vajadzīgs bezdarbnieka statuss, lai saņemtu sociālo palīdzību. Daži to godīgi arī atzina.

Pēdējā sadaļā cilvēkus aicināja izvērtēt, vai viņiem vispār ir vajadzīgi aģentūras pakalpojumi, ja nav, tad kāpēc. No visiem bezdarbniekiem 26 procenti apliecināja, ka šie pakalpojumi viņiem nav vajadzīgi, ka vēlas tikai saņemt bezdarbnieka pabalstu, bet darbu meklēšot paši. Šo bezdarbnieku dēļ jautājums par pabalsta apjomu tiek apspriests, uzsver direktore. Bet aģentūras darbinieku uzdevums ir pēc iespējas ātrāk cilvēku virzīt strādāt un neļaut sēdēt mājās uz pabalsta.

Kā atrast piemērotu darbu zvejniekam?

Lielākās problēmas sagādājot tie bezdarbnieki, kuri ir tā saucamie sezonas bezdarbnieki, piemēram, zvejnieki, kurus vasaras sākumā no darba atbrīvo, lai rudenī atkal ņemtu darbā. Viņiem labi sanāk, uzskata Dace Baumane, vasara ir kā atvaļinājums un vēl valsts samaksā bezdarbnieka pabalstu. Ko ar viņiem darīt, īsti nav skaidrs. Sūtīt strādāt viņu īstajā profesijā nav kur, jo pie mums pašlaik vairs nav tāljūru zvejas, tāpēc praktiski visi zvejnieki ir atvaļināti. Piedāvāt mazkvalificētu darbu, strādāt par sētniekiem arī nav īsti nopietni.

Jaunajos grozījumos “Bezdarbnieka un darba meklētāja atbalsta likumā” sacīts, ka cilvēkam jāpiedāvā piemērots darbs. Un tikai tad, ja cilvēks atsakās no piemērota darba, viņam var atcelt bezdarbnieka statusu. Bet piemērots darbs nozīmē, ka piedāvātais darbs atbilst kvalifikācijai. Zvejniekiem tas nozīmē zvejnieka darbu. Protams, grūtāk atrast darbu cilvēkiem ar augstāku kvalifikāciju un izglītību, jo prasības viņiem ir augstākas.

Noteikums par piemērotu darbu traucē darbu piedāvāt arī cilvēkiem, kam vēl līdz šim nav valsts valodas apliecības. Un tādu ir daudz. Aģents šiem cilvēkiem nevar darbu piedāvāt, vienīgais, ko viņš var – katrā aģentūras apmeklējuma reizē atgādināt, ka ar steigu jāmācās latviešu valoda, jo tikpat kā nav darbu, kurā valsts valoda nav vajadzīga. Aģentūra turklāt jebkuram, kurš vien vēlas, piedāvā valsts valodas kursus bez maksas. Diemžēl, ir daudz cilvēku, kuri izvairās apmeklēt šos kursus, bet, ja apmeklē, tad tikai, lai tur atsēdētu, nevis mācītos. 

Daudzi no darba piedāvājumiem mēģina atteikties arī tāpēc, ka viens no likuma punktiem nosaka – par piemērotu darbu uzskatāms darbs, kas atbilst veselības stāvoklim. Tas, uzsver Dace Baumane, sagādā daudz problēmu. Protams, cilvēkam var būt objektīvi iemesli, kāpēc viņš nevar darīt to vai citu darbu, ka viņam tikko bijusi vai būs operācija vai ir citi smagi veselības traucējumi. To aģenti respektē. Taču darbiniekiem, kas strādā ar bezdarbniekiem, nereti rodas pamatotas aizdomas, ka izziņa par slikto veselības stāvokli nav godīga, jo cilvēks patiesībā kaut kur strādā bez dokumentu noformēšanas, bet uzskaitē stājas, lai saņemtu sociālo palīdzību.

Pēc direktores vērojumiem, nereti ārsti raksta izziņas pēc pieprasījuma: ko cilvēks vēlas, to saraksta. Dažam esot pat tādas izziņas, kurās teikts, ka cilvēks nevar ne stāvēt, ne sēdēt, ne iet, ne braukt, ne celt, ne nest, nevar atrasties ne siltumā, ne aukstumā, ne saulē, ne lietū, ne sausumā. Daudz pareizāk, viņasprāt, būtu, ja ārsts uzrakstītu, ko drīkst darīt, citādi rodas iespaids, ka cilvēks drīkst tikai gulēt. Bet, ja jau cilvēks tik slims, tad būtu jāaicina talkā arodslimību ārsti. Piespiest cilvēkam pārbaudīt veselību pie konkrēta arodslimību ārsta aģentūras darbiniekiem nav tiesību.

Pēdējais jaunums piemērota darba nosacījumos: atalgojums nedrīkst būt zemāks par valstī esošo vidējo atalgojumu attiecīgajā specialitātē. No tāda cilvēks ir tiesīgs atteikties, nezaudējot bezdarbnieka statusu. Problēmas otra puse: darba devēji slēpj informāciju, cik gatavi darbiniekam maksāt. Ja to slēpj, saka Dace Baumane, nav jābrīnās, ka cilvēki neiet ne uz intervijām, ne arī interesējas par šo uzņēmumu. Uzņēmēji nereti saka, ka vairāk maksāt nevarot. Tā ir uzņēmēja problēma, uzskata aģentūrā – vai nu maksā un turpini biznesu, vai pārkārto savu dzīvi. Neesot taisnīgi, ka darba devēji saka – aģentūra auklējoties ar bezdarbniekiem. Bezdarbniekiem ir tiesības uzzināt, cik par piedāvāto darbu saņems.

Taču visvairāk darba devējos vēlēšanos panākt stingrāku attieksmi pret bezdarbniekiem radot tie, kas grib vienkārši atpūsties. Turpmāk, lai saņemtu bezdarbnieka statusu un pabalstu, iespējams, būs jānostrādā divpadsmit mēnešu. Tie, kuri tagad nostrādā deviņus mēnešus un trīs vai vairāk atpūšas, tad atkal nostrādā deviņus, tiem bezdarbnieka pabalsts vairs vienkārši nesanāks. Ir cilvēki, kuri aģentūras Liepājas nodaļas uzskaitē stājušies desmit, piecpadsmit, pat divdesmit reižu. Ap 80 procentiem no bezdarbniekiem saņem pabalstus. Citi nāk reģistrēties, lai saņemtu Sociālā dienesta trūcīgas ģimenes pabalstus, garantēto iztikas minimumu vai dzīvokļa pabalstu. Ir cilvēki, kas reģistrējas par bezdarbniekiem, lai iegūtu papildu zināšanas, piemēram, apgūtu angļu valodu un pēc tam dotos darbā uz ārzemēm.

Vai tiešām cilvēki tik negodīgi?

Vai tiešām cilvēki tik ļoti raujas palikt bez darba un dzīvot bezdarbnieka statusā? Vai jaunās iniciatīvas viņiem palīdzēs meklēt raitāk darbu?

 Mārīte Lejarāja, 2.grupas invalīde, kas pati ir bezdarbniece jau deviņus mēnešus, uzskata, ka negodīgu cilvēku bezdarbnieku vidū ir daudz. Viņi strādājot bez darba līguma noslēgšanas, saņem algu aploksnēs un vēl pieprasot pabalstus. Šo informāciju viņa savā bezdarbnieces statusa laikā saklausījusies no pašiem bezdarbniekiem. Lejarājas kundze 25 gadus strādājusi akciju sabiedrībā “Liepājas maiznieks” par sētnieci, ziemās sniegu lāpstojot, sabeigusi muguru, tagad meklē vieglāku darbu. Diemžēl ar tā atrašanu nevedas. Tāpēc nāk atkal uz aģentūras filiāli taujāt, vai nav kas viņai piemērots.

Arī nodarbinātības aģente Aija Otaņķe uzskata, ka negodīgu cilvēku starp bezdarbniekiem ir pārāk daudz. Viņa mēnesi strādā vismaz ar 200 klientu. Visbiežāk novērotais – cilvēks strādā un vēl cenšas iegūt pabalstu. Bezdarbniekiem ir īpašas līdzdarbības uzskaites lapas, kurās viņiem jāuzrāda, kā meklējuši darbu, jāiet pie darba devējiem, un atteikuma gadījumā attiecīgajā ailītē jābūt darba devēja parakstam, ka darba meklētājam patiešām ir atteikts. Ir gadījies, ka cilvēki vilto šos parakstus vai aiziet uz kādu darbavietu un palūdz, lai parakstās, ka viņš tajā vietā nav vajadzīgs. Daudzi nes uz aģentūru darba nespējas lapas, kaut gan skaidri redzams, ka cilvēks ir vesels un pat strādā. Kāds dakteris bijis pat tik drosmīgs, ka uzrakstījis darba nespējas lapu pusgadam uz priekšu. Bet nodarbinātības policijas pie mums vēl nav. Viņasprāt, bezdarbnieka statusa piešķiršanas laiku derētu samazināt no 9 uz 6 mēnešiem, taču samazināt pabalstu naudas kopējo summu gan nevajadzētu. Tas mudināšot cilvēkiem būt naskākiem darba meklējumos.

Bet nodarbinātības aģente Taisa Škoļina jaunās bezdarbnieku stimulēšanas iniciatīvas vērtē negatīvi. Jo tās vissmagāk sitīs nevis pa jaunajiem, darba spējīgajiem cilvēkiem, kuri ir negodīgi, bet pa tiem, kuri darbu zaudējuši pirmspensijas vecumā. Pa tiem, kuri garus gadus nostrādājuši Mašīnbūves rūpnīcā, Okeāna zvejas flotes Liepājas bāzē, akciju sabiedrībā “Lauma”, Cukurfabrikā vai kādā citā uzņēmumā, kas tiek likvidēts. Pašlaik praktiski tiek likvidēta mēbeļu fabrika “Erke”, cilvēkiem algu jau tagad tur grūti sagaidīt. Viņi vēl strādā, uz brīnumu cerēdami. Bet pieredzējušās aģentes pieredze – drīz viņi nāks uz aģentūru.

Cilvēki, kas gadu desmitiem darījuši vienu un to pašu darbu, nav spējīgi ātri pārkvalificēties, uzskata Škoļinas kundze. Tas viņiem ir sarežģīti. Turklāt viņas – aģentes pieredze: neviens darba devējs negrib pieņemt darbā pirmspensijas vecuma cilvēkus. Cilvēki mācās aģentūras rīkotajos kursos, apgūst specialitātes, daudzi, piemēram, spoži pabeidz grāmatvedības kursus, bet darba devēji meklē grāmatvežus, kas viņiem var strādāt ilgus gadus, nevis desmit vai piecus, vai tikai pusotra vai divus, tādus, kam ir pieredze profesijā, kas var strādāt ar pilnu atdevi, nevis ir vēl apmācāmi. Tāpat ir arī ar citas profesijas apguvušajiem. Šiem cilvēkiem darba zaudējums ir traģēdija. To laiku, kamēr cilvēks ir Nodarbinātības valsts aģentūras uzskaitē un saņem pabalstu, iekļauj pensijas stāžā, viņam tā ir sociālā garantija kaut dažus mēnešus. Arī tas šiem cilvēkiem ir nozīmīgi.

Taisa Škoļina arī uzskata, ka pabalsti nemaz nav tik lieli. Maksā vidēji 65 procentus no vidējās algas. Bet strādniekiem nav tik lielas algas kā Saeimas deputātiem vai ministriem, un atlaišanas pabalsti arī nav ne četriem, ne pieciem vai sešiem cipariem rakstāmi, lielākoties bezdarbnieki pirms tam saņēmuši minimālo algu. Nevajag šiem cilvēkiem neko ne atņemt, ne samazināt, viņa uzskata, jo viņi visu savu mūžu jau ir atdevuši Latvijas labā.  Es varu iedot darba devēja adresi cilvēkam, bet darba devējs paskatās sejā, paskatās pasē un pasaka, ka vieta jau aizņemta.

Viņasprāt, Darba devēju konfederācijas pārstāvjus, kas rosinājuši piebremzēt bezdarbnieku sociālās garantijas, var saprast. Kad apstājās lielās rūpnīcas, kad simtiem cilvēku palika bez darba, viņi varēja pret cilvēkiem nicīgi izturēties, izvēlēties, ko ņemt darbā, ko ne. Un maksāt, cik grib, nevis cik cilvēks patiesībā nopelnījis. Kad jaunākie saprata, ka viņu rokas un prāts vairāk ko vērts, nekā sola mūsu darba devēji, ka Īrijā un citur Eiropā par to pašu darbu maksā trīs vai četras reizes vairāk, un Latviju pameta, tagad darba devēji sāk celt troksni. Vai pareizākais būtu cilvēkus vēl vairāk nospiest uz ceļiem?

Taisa Škoļina uzskata, ka svarīga ir darba devēja attieksme pret cilvēku. Ja cilvēks uz darbu ies ar prieku, ja darbavietā būs laba gaisotne, ja viņš tiks cienīts un ja vēl viņam labi maksās, neviens necentīsies rauties uz bezdarbniekiem vai pārāk ilgi šo statusu izmantot. Ja pret cilvēku izturas nicīgi, viņš nav pilnvērtīgs strādnieks. Tas pats attiecas uz naudu aploksnē. Lai arī tobrīd, kad to iedod, summa ir lielāka, tā nav labdarība, jo šis cilvēks nav sociāli aizsargāts, nonākot bezdarbnieka statusā pabalsts izrādās niecīgs, un niecīga gaidāma arī pensija. 

Tāpat Taisa Škoļina uzskata – nepareizi, ka darba devēji cer uz ārzemju darbaspēku. Ievestajiem strādniekiem atbilstoši Eiropas Savienības prasībām jāmaksā alga, kas nedrīkst būt zemāka par regulās noteikto summu, viņiem jānodrošina Eiropas standartiem atbilstoša dzīvesvieta. Ja tādi paši nosacījumi būtu attiecināti arī uz Latvijas cilvēkiem, neviens prom nebrauktu un pēc bezdarbnieka pabalsta netiektos.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Darba meklētāju rindas Nodarbinātības valsts aģentūras Liepājas filiālē ir vienmēr.

Dace Baumane: “Nevar būt tā, kā bija līdz šim, ka cilvēks, kas ir bez darba, par darbu runā un domā tikai tajā dienā, kad atnāk pie nodarbinātības aģenta.”