Cigaretes pamazām un nenovēršamai nogalini ikvienu to lietotāju, tomēr ļoti bieži smēķētāju nāvi ievada nopietni veselības traucējumi un slimības. Cigaretes satur imūnsistēmu vājinošas un slimības izraisošas vielas, piemēram, darvu, oglekļa monoksīdu, arsēnu, svinu, zilskābi un daudzas citas.

Kopumā cigaretes degšanas procesā dūmos izdalās tūkstošiem dažādu ķīmisku savienojumu un kancerogēnu vielu, kas, nokļuvušas organismā, kļūst par iemeslu vēzim, sirds un asinsvadu, kā arī daudzām citām slimībām.

Vēzis seko smēķētājiem

Zinātnieki vienprātīgi ir secinājuši, ka viens no nozīmīgiem vēža izraisītājiem cilvēka organismā ir cigarešu smēķēšana. Tāpēc cīņa pret vēzi iet roku rokā ar cīņu pret smēķēšanu. Nāvējošākais no ļaundabīgo audzēju veidiem, ko izraisa smēķēšana, ir plaušu vēzis – no tā ik gadu mirst vairāk cilvēku nekā no jebkuras citas onkoloģiskas slimības.

Savukārt cigarešu smēķēšana ir cēlonis gandrīz 90 % plaušu vēža saslimšanas gadījumos. Latvijā plaušu vēzi ik gadu atklāj vairāk nekā tūkstotim iedzīvotāju un gandrīz 40 % gadījumu – pēdējā stadijā, kad jau ir izveidojušās metastāzes.

No cigaretēm līdz HOPS

Vairāk nekā 5 % pasaules iedzīvotāju cieš no hroniskas obstruktīvās plaušu slimības (HOPS), un to gandrīz vienmēr izraisa smēķēšana. Slimība izpaužas kā progresējošs elpas trūkums vai pat smakšana. HOPS ir slimība, kas nav pilnībā izārstējama, taču, atmetot smēķēšanu un ievērojot pareizu dzīvesveidu, var uzlabot slimnieka veselības stāvokli. 20 % smēķētāju un 50 % ilgstošu smēķētāju saslimst ar HOPS.

Dūmi pret sirdi

Tabakas dūmos esošās ķīmiskās vielas bojā asins šūnas un kaitē sirdsdarbībai, izraisot sirds un asinsvadu slimības. Cigarešu dūmos veidojas oglekļa monoksīds, kas ir galvenais smēķētāju sirds un asinsvadu slimību cēlonis. Smēķēšana izraisa artēriju sašaurināšanos un nosprostošanos, samazinot asins un skābekļa plūsmu uz sirdi. Smēķēšanas radītie kaitējumi, piemēram, palielina aterosklerozes risku, kas savukārt izraisa infarktu un insultu.

Traumē smadzenes

Smēķēšana var būt pamats pēkšņam smadzeņu bojājumam jeb insultam, kas rodas un attīstās asinsvada nosprostojuma vai arī plīsuma dēļ. Smēķēšana bojā asinsvadus un insulta gadījumā bloķē asins piegādi smadzenēm. Smadzeņu šūnām tiek atņemts skābeklis, un tās sāk iet bojā. Insults var izraisīt paralīzi, neskaidru runu un mainīt smadzeņu darbību. Insults var izraisīt gan nāvi, gan arī invaliditāti uz visu atlikušo mūžu.

Bez elpas – dūmu dēļ

Smēķētājiem ir augsts astmas risks, jo cigarešu dūmi kairina gaisa kanālus un var izraisīt arī pēkšņas un smagas astmas lēkmes. Pati astma ir hroniska plaušu slimība, kas apgrūtina gaisa iekļūšanu plaušās jeb elpošanu. Cilvēkiem, kuru mātes smēķēja grūtniecības laikā vai bija pakļautas pasīvai smēķēšanai, ir paaugstināts risks saslimt ar astmu.

Pasīvie draudi

Jāapzinās arī tas, ka smēķētājs ar savu ieradumu kaitē ne vien savai veselībai, bet arī apkārtējiem, jo pasīvā smēķēšana būtībā ir tā pati smēķēšana. Dūmi, ko ikdienā ir spiesti ieelpot cilvēki un dzīvnieki, kuriem ir regulāra saskare ar smēķētāju, neatgriezeniski var sabojāt viņu veselību.

Eiropas Savienības dalībvalstīs vairāk nekā 79 000 pieaugušo katru gadu mirst no pasīvās smēķēšanas. Pasīvā smēķēšana ir galvenais iemesls, kas rada saasinājumus cilvēkiem, kuriem ir astma, alerģijas vai hroniskas plaušu slimības.

Pat ļoti nelielam tabakas dūmu apjomam var būt tūlītēja iedarbība uz asins recēšanu un trombu veidošanos, kas ir svarīgi sirds slimību faktori. Cigarešu dūmi ir īpaši bīstami maziem bērniem, zīdaiņiem un grūtniecēm. Dūmi grūtniecēm var radīt mazāku zīdaiņa dzimšanas svaru, embrija nāvi un priekšlaicīgas dzemdības. Pasīvai smēķēšanai pakļautajiem zīdaiņiem pastāv lielāks risks nomirt ar zīdaiņu pēkšņās nāves sindromu. Bērnam palielinās elpceļu slimību risks, ieskaitot bronhītu un pneimoniju.

Atmešana dod cerības

Cilvēki, kuriem izdodas atmest smēķēšanu, jau pēc pāris gadiem var sasniegt tādu pašu veselības stāvokli, kāds ir nesmēķētājiem, īpaši, ja smēķēšanu izdodas atmest jau jaunībā. Smēķēšanas atmešana gan nav vienkāršs process, jo kopumā tikai 5 % no visiem, kas centušies atmest, tas ir veiksmīgi izdevies. Tāpēc nav jākautrējas uzreiz meklēt speciālistu palīdzību.

Anonīmu palīdzību smēķēšanas atmešanai iespējams saņemt, arī zvanot uz konsultatīvo tālruni smēķēšanas atmešanai: 67037333. Daļai izdodas šo kaitīgo ieradumu atmest, pakāpeniski samazinot izsmēķēto cigarešu skaitu, citiem – pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem. Vēl citiem cigarešu smēķēšanu izdodas atmest, sākotnēji pārejot uz mazāk kaitīgām alternatīvām. Tiem, kuri atmest vēlas pašu spēkiem, speciālisti iesaka smēķēšanas ieradumu aizstāt ar kādu citu, kas uzlabo veselību vai raisa pozitīvas emocijas. Katram tas būs kaut kas savs, bet jebkurā gadījumā tas būs daudz labāk, nekā turpināt smēķēt cigaretes.