Konkrētas atbildes nav

Konkrētu atbildi uz šo jautājumu diemžēl nesaņemsit, jo katras kāzas ir individuālas. Vienā laulību ceremonijā piedalās tikai jaunais pāris un vedēji, kuri pēc tam, piemēram, paēd kopīgas pusdienas un dodas savās ikdienas gaitās. Pat jaunu svētku drānu kārtu jaunlaulātie nav gādājuši. Citi visu dara vērienīgi, naudu skaita, bet nežēlo. Mēģinājām izpētīt, kā un cik daudz naudas liepājnieki tērē savām kāzām un cik šis prieks galu galā maksā.

Visu – paši

Sintijai un Jānim abiem tās nebija pirmās laulības. Viņi strādā un nopelna labi. Kad nolēmuši apprecēties, sprieduši par kāzām, iespējamiem svinēšanas variantiem. Ja sākotnēji līgava gribējusi pavisam mazas kāzu svinības tikai tuvinieku lokā, tad pamazām domas mainījušās. Ja svētki, tad svētki, un svētkos, to visi zina, naudiņu nežēlo. Uz kāzu mielastu nolēmuši lūgt arī attālākus radus un draugus, un tas nozīmējis gan nepieciešamību pēc svinēšanas vietas izvēles, gan greznākas kleitas, gan lielāku samaksu par ēdināšanu. Kā tad kāzas bez dzīvās mūzikas? Kā bez skaistiem ziedu dekoriem uz galda? Tā pamazām, pamazām izdevumi auga.

Sintijas un Jāņa pirmās kāzas savulaik organizējuši un maksājuši viņu vecāki, taču šoreiz laulātie visus izdevumus sedza paši. Precīzu summu viņi negribēja nosaukt, bet kopējie izdevumi tiek lēsti gandrīz uz divarpus tūkstošiem latu. Daudz vai maz? Abi saka: “Maz tas nav. Bet saņēmām to, ko vēlējāmies. Skaistu, atmiņā paliekošu kāzu dienu. Vēl arī laikus bijām atlicinājuši apaļu summu medus mēneša ceļojumam uz vienu no Eiropas kūrortiem.”

Svetlana un Andrejs savus kāzu izdevumus aprēķinājuši diezgan smalki. Viņi zinājuši, ka nebūs nekā lieka. Tikai ceremonija Dzimtsarakstu nodaļā un vakariņas restorānā kopā ar vecākiem. Laulību ceremonija izmaksājusi 26 latus. Jaunu apģērbu, apavus nav iegādājušies, gredzeni maksājuši nedaudz vairāk par sešdesmit latiem. Līgavas pušķis – 12 latu, vakariņas un dzērieni sešiem cilvēkiem – 50 latu. Vēl jāpieskaita samaksa frizierim par līgavas frizūru un par fotogrāfa pakalpojumiem. Tajā dienā automašīnai notērēto degvielu neesot rēķinājuši. Un tā – kopā apmēram 160 latu. Kad saskaitījuši izdevumus, neesot domājuši, ka iznāks tik daudz, bet viss lielais veidojas no sīkumiem.

Laulājas dzimtsarakstos, laulājas baznīcā

Šī vasara, šķiet pārspēj visus laulāšanās rekordus pagājušo septiņpadsmit gadu laikā. Tikai viens piemērs. 2004.gada jūlijā salaulāts 81 pāris, pēc gada – 118, pērn – 127, šogad – 135 pāri. “Par katrām laulībām ir jāmaksā,” saka Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Dzintra Mirdza Reisa. “Valsts noteiktā nodeva par laulību reģistrāciju ir 5 lati, kas obligāti katram pārim neatkarīgi no tā, vai ceremonija notiek Dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā.”

Liepājas Dzimtsarakstu nodaļa naudu par laulībām iekasē balstoties uz pilsētas pašvaldības 2004.gada 23.decembrī pieņemto lēmumu “Par Liepājas pilsētas Dzimtsrakstu nodaļas sniegto maksas pakalpojumu izcenojumiem”. Tātad summas nav mainījušās jau gadus trīs. Lētākais variants: laulības valsts valodā tradīciju zālē darba dienā bez mūzikas un vokālās darba grupas – 5 lati. Jāpieskaita valsts nodeva un lats par dokumentu noformēšanu, laminēšanu. Kopā 11 latu.

Svinīgā laulību ceremonija, izmantojot instrumentālo un vokālo darba grupu: valsts valodā – 20 latu, bet klienta izvēlētā valodā (visbiežāk krievu) – 25 lati. Laulājoties svētku dienās valsts valodā – 50 latu. Ja ceremonija notiek ieslodzījuma vietā, ārstniecības iestādē, atkarībā no valodas – 25 vai 30 latu. Nodaļas darbinieki sacīja, ka Saldū, piemēram, mazturīgajiem iedzīvotājiem par laulību ceremoniju pašiem jāsamaksā tikai valsts nodeva, pārējo sedz pašvaldība.

Bet šķiet, ka nauda nav tā, kas kavētu liepājniekus precēties. Jūlija, augusta, arī septembra sestdienas Dzimtsarakstu nodaļas darbiniekiem ir karstākā darba cēliens. Piemēram, 4.augustā pirmā laulību ceremonija sākās pulksten 12, pēdējā – 19.30 un jāvārdu viens otram teica 16 pāru.

Dz.M.Reisa uzskata, ka tas, cik jaukas iznāk kāzas, nav atkarīgs ne no viesu skaita, ne turības. Galvenais tomēr ir jaunais pāris un tā patiesās jūtas. Atzīstams, ka daudzi jaunlaulātie ceremonijas laikā vēlas sveikt arī savus vecākus – mātes, tēvus, arī vecvecākus. Vai kāzas Liepājā kļūst turīgākas? Vai tām tērē vairāk naudas? Nodaļas vadītāja vērtē, ka tāda aina vērojama. Gan viesu skaita ziņā, gan tērpos un ziedu daudzumā.

Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja lūdza atgādināt, ka gadījumā, ja līgava un līgavainis laulību iesniegumu uzrakstījuši, kāzu datumu un laiku nodaļā rezervējuši, bet tomēr nolēmuši noteiktajā laikā nesalaulāties, par šo savu lēmumu būtu jāpaziņo. Kaut vai tādēļ, lai viņu noteiktajā laulību laikā varētu apprecēties cits pāris. Dz.M.Reisa teica: “Manuprāt, tas ir tikai solīdi, ja paziņo savu lēmumu nelaulāties. Šogad no apmēram 500 laulību 16 pāru vispār nav uzskatījuši par vajadzīgu laikus brīdināt par savu neierašanos. Taču to izdarīja pieci pāri.” 

Vai, laulājoties baznīcā, var cerēt uz lētāku ceremoniju? Uzrunātie pāri sacīja, ka tā tas vis neesot. Minētā valsts nodeva jāmaksā tāpat, bet jārēķinās ar virkni citu izdevumu – pati ceremonija, baznīcas izgreznošana, mūzika, ziedojumi dievnamam utt. Kāds pāris tikai tādēļ nolēmis laulāties Dzimtsarakstu nodaļā, nevis baznīcā, jo tā, viņuprāt, iznācis krietni lētāk. Bet ne jau nauda vienmēr kāzās jāskaita. Daudzi to arī nedara, jo – lai nu kas, bet laulības tiek organizētas un noslēgtas ar domu, ka tas būs uz mūžu. Mazliet statistikas. Šā gada maijā no 89 jaunajām ģimenēm 18 laulībā stājušās baznīcā.

Aizliegta laulība

Likumu krājuma “Ģimenes tiesības” 3.nodaļas 22.pantā norādīts, ka laulība aizliegta personām, kuras tiesa atzinusi par rīcības nespējīgām gara slimības vai plānprātības dēļ; radiniekiem tiešā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām. Aizliegta laulība starp viena dzimuma personām; starp adoptētāju un adoptēto, izņemot gadījumus, ja izbeigtas ar adopciju nodibinātās tiesiskās attiecības. Aizliegta jauna laulība personai, kas jau atrodas laulībā. Aizliegta laulība aizbildnim ar aizbilstamo un aizgādnim ar aizgādnībā esošo, pirms nav izbeigtas aizbildniecības vai aizgādniecības attiecības. Laulība pirms astoņpadsmit gadu vecuma ir aizliegta. Izņēmuma gadījumā viens no laulātajiem drīkst būt nepilngadīgs, ja viņš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Iesniegums par vēlmi reģistrēt laulību abiem – līgavai un līgavainim – jāraksta kopā, sniedzot visas šajā dokumentā prasītās ziņas. Par nepatiesu ziņu sniegšanu vainīgos var saukt pie kriminālatbildības. Dz.M.Reisa atcerējās, ka viņas praksē bijis gadījums, kad kāds kungs kopā ar izredzēto uzrakstījis iesniegumu, vēlēdamies apprecēties, bet viņa iepriekšējā laulība vēl nav bijusi šķirta. Kad lieta nonākusi prokuratūrā, šis cilvēks pirmo laulību izšķīris.

Apģērbties grib skaisti

Cik maksā līgavas kleita? Summas ļoti dažādas. Kāda līgava krāšņu kleitu aizņēmās no savas māsas, neko par to nemaksājot. Ir sievietes, kas kleitu izīrē (šis pakalpojums plaši pieejams Rīgā), cita to nopērk lietotu, bet vairums tomēr pērk salonā gatavu vai šuj pie šuvējas pēc oriģināla modeļa. Arita Strēle ir “Kāzu salona” direktore un saimniece, kā arī tērpu dizainere. Uzņēmums darbojas jau pusotru gadu un, kā sacīja A.Strēle: darba pietiek. Ja sākumā viņa pieņēmusi katru pasūtījumu, proti, katru līgavas kleitas šūšanu, tad tagad jau nākoties atteikt, jo visus pasūtījumus nav iespējams laikus izpildīt. Kopš aprīļa salonā tapušas deviņdesmit kleitas kā līgavām, tā vakarkleitas vedējmātēm un citiem viesiem.

Līgavas kārtas šūšana un gatavais produkts parasti izmaksājot no 250 līdz 300 latiem. Cena atkarīga no modeļa, auduma, garuma, kupluma utt. Tiek izmantots tafts, atlass, organza, šifons un citi audumi. Šūti arī kā 150, tā 600 latu vērti tērpi. Apavu cena parasti līdz 30 latiem. Salonā gatavo arī plīvurus, somiņas. Uzvalka šūdināšana izmaksā no 300 līdz 350 latiem.

Arita Strēle saka, ka nu ir tas laiks, ka līgava var pasūtīt tērpu, kādu vien vēlas un par kādu sapņojusi. Koši baltās krāsas vietā modē nākusi šampanieša krāsa. Turpat salonā ir frizētava, meikapa meistars, iespējams pasūtīt mākslinieka noformētāja, vakara vadītāja pakalpojumus. Atverot salonu, Aritai arī esot bijusi doma zem viena jumta apvienot visus speciālistus, lai, kāzām pošoties, viss nepieciešamais būtu pieejams vienuviet.

Ēdīsim paši un citiem dosim

Kāzu mielasts visos laikos bijusi un ir ļoti būtiska svarīgās dienas sastāvdaļa. Izdevumi atkarīgi no viesu skaita un vietas, kur mielasts pasūtīts. Stāsta Alija Samoilova, SIA “Emeda” valdes priekšsēdētāja. Šis uzņēmums apsaimnieko restorānus “Upe”, “Pastnieka māja” un “Libava”.

Mielasti mēdzot būt visdažādākie. Kā viesu skaita, tā pasūtīto ēdienu ziņā. Ir jaunlaulātie, kas svētku pusdienas vai vakariņas atnāk paēst divatā vai tikai kopā ar vedējiem, vecākiem. Ir kāzas, kurās viesu daudz. Tad, piemēram, svinības organizē restorāna “Pastnieka māja” otrajā stāvā. Lielā daļā restorānu, organizējot kāzu mielastus, īre par telpām netiek prasīta. Parasti rēķina, ka viena viesa ēdināšana izmaksās 10–15 latu. Plus vēl dzērieni. Ir kāzinieki, kas vēlas, lai uz galda tiktu liktas jau noformētas otro ēdienu porcijas, citos gadījumos viesi paši var izvēlēties siltos ēdienus. Pēc siltajiem klāj auksto galdu, salātus, dažādas plates utt. Vairāk sākuši dzert vīnus, ne tik daudz stipros alkoholiskos dzērienus. Daudzviet, ja kāzas rīko ārpus Liepājas kādā viesu namā, ēdienus pasūta restorānā pilsētā, bet tad vēl jārēķina papildu izdevumi par mielasta piegādi, viesmīļa pakalpojumiem.

A.Samoilova saka: “Katras kāzas atšķirīgas un cilvēku vēlmes visdažādākās. Kā telpu dekorēšanā, tā ēdienu izvēlē. No tik tradicionālās karbonādes līdz retām delikatesēm. Modē nākušas krāšņas tortes ar dzīviem ziediem, atlasa lentēm, figūrām. Tiek pasūtīta šampanieša piramīda, kad šo dzērienu lej augšējā glāzē, kamēr pietek visas apakšējās. Mans novērojums –kāzinieki ar gadiem kļūst atraisītāki un kulturālāki, it visā zina mēru.”

Arī kafejnīcu “Ilze” un “Putnu dārzs” saimnieks Normunds Liņķis teica, ka viss liecinot – liepājnieki precas čakli. Apdomīgākie mielasta vietu aizrunā jau pusgadu iepriekš, bet esot tādi, kas atnāk trīs nedēļas pirms kāzām un ir ļoti neapmierināti, ja iecerētā vieta noteiktajā datumā nav brīva, jo paredzētas citas kāzas. Tradicionālie ir mielasti ar 30–40 viesiem, bet gadās arī 100 kāzinieku. Šādam pulkam gan esot grūti piemērotu svinību vietu atrast, un arī pabarošana prasot daudz pūļu. Vasarā, ārpus pilsētas viesu namos, ēdināšana notiek lielās teltīs. Viena viesa pabarošana izmaksā, sākot ar 10 latiem. Lielākā summa bijusi 25 lati personai.

Notiek arī kaulēšanās. N.Liņķis teica: “Visu, protam, var sarunāt un vienoties, bet ir turīgi ļaudis, kas to vien cenšas, kā ietaupīt katru kapeiku, un pasaka, ka veikalā taču viss maksājot tik un tik. Bet tad jau vajag iet uz veikalu, nevis pasūtīt ēdināšanu kafejnīcā vai restorānā! Ir nebūt ne turīgi ļaudis, kas naudiņu kāzām krājuši, gribējuši tās skaisti nosvinēt un mums arī paldies pasaka.”

Tā nu tas ir, ka ir ļoti ērti un patīkami atnākt un apsēsties pie skaisti klāta galda un tikt apkalpotam. Tādēļ arī kāzu mielasti mājās kļūst retums. Taču to, cik daudz pūļu ēdināšana prasa, vislabāk zina paši darītāji. Parasti pirms kāzām, lai visu sagatavotu, restorānos strādā nakti pirms un nakti pēc šā notikuma.

Spēlē, muzikant!

Atmiņā paliekošas kāzas parasti ir tās, kurās spēlējuši īsti muzikanti. Liepājas mūziķiem nedēļas nogales tagad ir visnotaļ karsts darba laiks. Jo taču kāzu laiks! Apdomīgākie muzikantus aizrunājuši jau gada sākumā. “Citi mūs sameklē tikai pāris nedēļu pirms lielā notikuma un ir pārsteigti, kad atsakām, jo jāspēlē jau citur,” stāsta dueta “Rietumkrasts” dziedātāja Jolanta Valtere. “Mēs ar Tāli Pusbarnieku esam muzicējuši ļoti daudzās kāzās. Pasūtītāju vēlmes visdažādākās, un mūziķi parasti cenšas tās izpildīt. Viesi dažāda vecuma. Kā kungi un kundzes sirmām galvām, tā jaunieši, un jāspēlē tā, lai visi justos labi. Mēs nelabprāt piekrītam spēlēt jauktajās kāzās, kur daļa viesu runā latviski, daļa krieviski, jo ļoti grūti izpatikt dažādajām gaumēm. Abi ar Tāli esam tikai mūziķi, kāzas nevadam, bet labprāt sadarbojamies ar vakara vadītājiem.”

Dziedātāja stāsta, ka aizvien biežāk jaunais pāris pirmā valša vietā izvēlas kādu citu lēno dziesmu. Vai nu tādēļ, ka valsi dejot neprot, vai tādēļ, ka grib dejot kādas pašiem zīmīgas dziesmas pavadībā. Ne viens vien kā jaunā pāra pirmo valsi izvēloties Liepājas himnu “Pilsētā, kurā piedzimst vējš”.

Jolanta pati bijusi kāzās, kurās par mūziku rūpējies profesionāls dīdžejs, atskaņojot tikai latviešu mūziku. Galvenais tomēr, lai mūziķis vai dīdžejs būtu zinošs profesionālis, jo tieši no viņa ļoti lielā mērā ir atkarīga kāzu norise, kopējā atmosfēra. Dzirdēts ne viens vien stāsts, kad, gribot ietaupīt uz muzikantu rēķina, kāzu svinības būtībā izgāzušās.

Ar kādām naudas summām jārēķinās, pasūtot muzikantu kāzām Liepājas pusē? Viena mūziķa honorārs vakaram – apmēram 100 latu, duets – 150–200 latu, trīs cilvēki, grupa – sākot no 250 latiem. Turīgās kāzās liepājniekiem muzicējušas arī Latvijas mēroga zvaigznes, piemēram, grupa “Melo M”, Normunds Rutulis, arī pašlaik plašu popularitāti ieguvušais Andris Ērglis. Ja kāzas tiek svinētas ārpus pilsētas, mūziķu honorārs palielinās, jo tiek pierēķināti ceļa izdevumi, naktsmājas.

Ņemam limuzīnu!

Lai kāzas būtu krāšņas un neaizmirstamas, viena no iespējām ir īrēt neparastu automašīnu vai limuzīnu. To Liepājā piedāvā ne viena vien firma, piemēram, “Dāvida darbnīca”,  “Liepājas jaunsaimnieks”, “MG Links”, “Statums” u.c. SIA “Dāvida darbnīca” saimnieks ir Dāvids Zvirgzdiņš. Pie viņa var īrēt gan 1971.gada kabrioletu “Cadillac”, gan limuzīnu ‘Lincoln Towncar” un citus. Cena – sākot no 35 latiem stundā. Retro auto vēlas nomāt arī daudzi rīdzinieki. Firmas “Statums” limuzīnu servisa direktors Kaspars Rouzaitis: “Interese par limuzīniem ir. Tie tomēr krāšņāki, izteiksmīgāki par ikdienišķajām automašīnām. Cenas dažādas. Visdārgākais ir “Hummer Limo”. Pirmo trīs stundu īre – 140 latu, vēlāk jau lētāk. Lētākais piedāvājums ‘Mercedes Benz” automašīnai – 30 latu stundā. Sākot no ceturtās stundas, īres cena zemāka.”

Nauda vajadzīga jebkurā gadījumā

Lai apprecētos, naudiņas vajag. Lai kāzas nosvinētu krāšņi – tās vajag diezgan daudz. Bet, tā kā šīs svinības plāno reizi mūžā, tad arī parasti līdzekļi netiek taupīti. Tas gan skaidrs  – lai noorganizētu skaistas kāzas, tikai ar trīsdesmit cilvēku lielu viesu pulku, no pāris tūkstošiem latu būs jāšķiras. Tāda ir šodienas realitāte.

Uzziņai

Līgavas ietērps aptuvenos skaitļos
Kleita – 250 latu.
Plīvurs – 20 latu.
Kurpes – 25 lati.
Somiņa – 15 latu.
Kaklarota, auskari – 30 latu.
Laulības gredzens (atkarībā no kolekcijas) – 50–500 latu.
Līgavas buķete – 20 latu.
Frizūra vidēja garuma matiem – 15 latu.
Grima likšana – 10 latu.
Kopā aptuvenā summa – 450 latu.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Kāzām nauda parasti netiek žēlota. Kāzas – tas ir ļoti skaists notikums. Jācer, ka katram pārim, kurš dodas laulībā.

Kāzu salonā pie profesionālām šuvējām top krāšņi līgavu tērpi, un topošās sievas drošu sirdi var pasūtīt savu sapņu kleitu sapņu kāzām.

Liepājas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Dzintra Mirdza Reisa rāda dokumentu kaudzi tiem jaunajiem pāriem, kas salaulājas tikai vienā sestdienā.