Situācijas izpēte

Ekonomikas ministrija uzskata, ka pašlaik Latvijā vissvarīgākais ir pavērst privātā kapitāla plūsmu par labu eksporta nozarēm. Tas ietilpst arī valdības izstrādātajā ekonomiskās situācijas stabilizācijas plānā. Liepāja, pateicoties vairākiem lieliem uzņēmumiem, tradicionāli ieņēmusi vadošo vietu lielāko eksporta apjomu ziņā visas valsts kontekstā. Kāda situācija mūsu pilsētā ir pašlaik, vai eksporta apjomi turpina palielināties un kas uzņēmējiem nepieciešams, lai tie kļūtu konkurētspējīgāki un varētu eksportēt savu produkciju vairāk?

Situācijas stabilizācijas vārdā

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Kaspars Gerhards skaidroja: “Ekonomiskās ilgtermiņa stabilitātes šā brīža politikas galvenais uzdevums ir nodrošināt privātā kapitāla plūsmu virzienu maiņu par labu uz eksportu vērstām nozarēm. Vienlaikus ne mazāk svarīgs ir politikas virziens, kas saistīts ar uzdevumu mainīt ekonomisko modeli no lēta darbaspēka priekšrocību izmantošanas uz zināšanu ietilpīgu ekonomiku. Abi šie politikas virzieni ir jāīsteno vienlaikus, jo bez pirmā sekmīgas īstenošanas nav iespējams otrais, un savukārt bez ekonomiskā modeļa maiņas nākotnē ir liela varbūtība atkal nonākt ekonomiskās stabilitātes problēmu situācijā.”

Rādītāji uzlabojas

Latvijā eksporta apjomu pieaugums joprojām ir viens no lielākajiem Eiropas Savienībā. Latvijā šogad sešos pirmajos mēnešos tas pat bijis otrais pieaugums Eiropas Savienības valstu vidū, rāda ES statistikas biroja “Eurostat” publiskotie dati. Latvijas eksports 2007.gada janvārī – jūnijā salīdzinājumā ar 2006.gada pirmo pusi palielinājies par 24%. Vēl dinamiskāk eksportu kāpinājusi tikai Slovākija – par 34%. Savukārt Igaunijā un Lietuvā eksports pieaudzis daudz mērenāk – attiecīgi par 8 un 7 procentiem.

Augšupeja turpinājusies arī šā gada septembrī. Bet oktobrī, kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, salīdzinot ar septembri, rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā samazinājusies par 1,7 procentiem.

Tomēr eksporta apjomu straujais pieaugums vēl nenozīmē, ka Latvija būtu ievērojami pietuvojusies ES attīstītāko valstu eksporta apjomiem. Šajā jomā vēl daudz darāmā.

Liepāja – līdere

Liepājā kopējais reģistrēto uzņēmumu skaits – 6299. Galvenās uzņēmējdarbības nozares pilsētā: metālapstrāde, tekstilrūpniecība, tirdzniecība, transports un sakari, būvmateriālu ražošana, būvniecība. Bezdarba līmenis 2007.gada pirmajā pusgadā – 5,3%.

2005.gadā Liepājā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, saražotā rūpniecības produkcija realizēta eksportam 2329 latu apmērā, kas ir visaugstākais rādītājs starp septiņām valsts lielākajām pilsētām. Bet 2006.gadā pašražoto preču realizācija eksportam Liepājā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, jau sasniedza 2834 latus, kas joprojām ir augstākais rādītājs valstī. Pērn vietējā tirgū tika realizēti pavisam 25 procenti no Liepājā saražotajām precēm, savukārt eksportam realizēti 75 procenti no tām. Bez tam Liepāja ir vienīgā starp valsts nozīmes pilsētām, kas lielāko daļu no saražotās produkcijas eksportē, jo pārējās lielajās pilsētās eksporta apjomi nesasniedz pat pusi no saražotās rūpniecības produkcijas apjoma.

Liepājas eksportētāji

Nozīmīgu vietu Liepājas eksporta apjomu palielināšanā, protams, ieņem lielākais pilsētas uzņēmums – “Liepājas metalurgs”. Šā akciju sabiedrība  2006.gadā sasniegusi ražošanas apjomu rekordskaitļus, kā arī pabeigusi modernizācijas pirmo posmu. Pērn uzņēmums saražojis 555 921 tonnu martena tērauda un 665 794 tonnas velmējumu. Lielākais eksporta apjoms 2006.gadā bijis uz Lielbritāniju (13 procentu), Vāciju (12,4 procenti), Īriju (10,8 procenti). Apjomu palielināšanai uzņēmumā par galveno uzskata ražošanas modernizāciju, tur turpinās apjomīgais modernizācijas process.

Tomēr eksperti uzskata, ka metālražošanas nozarē Latvijā pašlaik ir grūti laiki. Uzņēmumiem ir jāizvēlas – modernizēties vai izbeigt darbību, jo citādāk tie vairs nevar konkurēt. Šī izšķiršanās ir būtiska ne tikai pašiem ražotājiem, bet arī ekonomikai kopumā, jo nozare ir gandrīz pilnīgi orientēta uz eksportu, un pēc koksnes metāli ir otrā lielākā preču grupa, ko Latvija pārdod ārzemēs. Taču inflācija, aizvien lielākās darbaspēka izmaksas, tērauda cenu kāpums pasaules tirgos un, pats galvenais, energoresursu sadārdzinājums liek bažīties par to, vai nozare spēs izturēt ražošanas izmaksu spiedienu un saglabāt konkurētspēju ārējos tirgos arī turpmāk.

Tāpat viena no lielākajām eksportētājām Liepājā ir akciju sabiedrība “Lauma” ar tās meitasuzņēmumiem “Lauma Lingerie” un “Lauma Fabrics” . Joprojām “Laumas” galvenais eksporta virziens ir Krievija, bet uzņēmums aktīvi meklē noieta tirgus paplašināšanas iespējas arī Rietumos. Tāpat kā “Liepājas metalurgs”, arī “Lauma” cenšas palielināt apjomus un arvien uzlabot produkcijas kvalitāti, investējot iekārtās un modernizējot ražošanas procesu. 2007.gadā uzņēmums jau ieguldījis 1,3 miljonus latu. Investīcijas plānotas arī turpmāk, galvenokārt, lai nodrošinātu ražošanas jaudas. Šeit arī lielu nozīmi piešķir kadru jautājumam. Vēloties dažādot noieta tirgu, “Lauma” piesaistījusi profesionālus vadītājus ar starptautisku pieredzi. Uzņēmuma ģenerāldirektors Andris Sedmalis skaidro, ka tiks meklēts plašāks noiets Eiropas Savienībā, tāpēc nomainītas abu uzņēmumu padomes un ieceltas jaunas valdes.

Savukārt akciju sabiedrība “UPB”, kas ir strauji attīstījusies un paplašinājusies, par savu prioritāti pasludinājusi tieši eksportu. Ar eksporta aktivitātēm cieši saistīta arī jaunu produktu ražošana. Viens no pēdējiem šajā ziņā ir videi draudzīgas, ar biogāzi darbināmas koģenerācijas iekārtas. Pašlaik pēc tām vislielākais pieprasījums ir Vācijā, bet pirmās stacijas eksportētas arī uz Lielbritāniju un Īriju. Ņemot vērā, ka eksports ir viena no “UPB” pēdējo gadu prioritātēm, tas pašlaik sasniedz 21 procentu no holdinga kopējā apgrozījuma, ko nākotnē paredzēts palielināt līdz 40 procentiem.

Lielāko daļu savas produkcijas eksportē mēbeļu ražotāja “Erke”. Tās galvenais darbības virziens – priedes un bērza koka masīvo mēbeļu izgatavošana. Ap 98 procentiem uzņēmuma ražojumu nonāk ārvalstīs – Dānijā, Norvērģijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Francijā, Austrijā. Protams, arī “Erkē” izjūt tās pašas problēmas, kas raksturīgas ražošanai visā Latvijā, galvenā no tām – darbaspēka trūkums. Taču te labākais risinājums ir uzņēmuma modernizācija, uzskata uzņēmuma direktore Dace Pērkone. Firmas ražožanas procesā jau ieviestas vairākas modernas iekārtas, kas ļauj samazināt roku darbu. Šogad paredzēts iegādāties vēl vienu datorizētu iekārtu, kas atvieglos ražošanas procesu, kā arī ļaus izgatavot aizvien sarežģītākas konfigurācijas mēbeles.

Viens no redzamākajiem Liepājas eksportētājiem ir arī akciju sabiedrība “Liepājas papīrs”. Tās prezidents Jānis Vilnītis pastāstīja, ka “Liepājas papīrs” eksportē aptuveni 40 procentu savas produkcijas. Lielākā daļa aiziet uz Krieviju, Lietuvu, Igauniju un Lielbritāniju. Uzņēmums izveidojis savas pārstāvniecības Maskavā un Viļņā, tagad domā par tādas atvēršanu arī Lielbritānijā. Analizējot problēmas, kas Latvijas uzņēmumiem traucē attīstīt eksportu, J.Vilnītis vienu no pirmajām izvirza kvalificēta darbaspēka trūkumu. Otra lieta, pēc viņa domām, būtu vajadzīga elastīgāka sistēma ES struktūrfondu apgūšanā, lai Eiropas nauda tiešām palīdzētu attīstīt ražošanu. Pagaidām tā nav, viņš uzskata. Treškārt, pēc “Liepājas papīra” vadītāja domām, valsts varētu arī izstrādāt kādu modeli, kā palīdzēt Latvijas uzņēmumiem meklēt kvalificētus darbiniekus ārvalstīs, kur tie atver savas pārstāvniecības vai ražotnes. Tā varētu būt kāda mājaslapa internetā vai kas cits, te būtu jāpārdomā varianti.

Bez tam J.Vilnītis skeptiski vērtē it kā augošos rādītājus par Latvijas ekonomisko attīstību. Viņaprāt, skaitļi ir uzpūsti un situācija ir daudz neaptīkamāka. “Kas tad veido to pieaugošo IKP? Tikai tirdzniecība, būvniecība un finanšu sektors. Ražošana neattīstās. Ja paskatāmies, pēdējā gada laikā te attīstība ir jau ar mīnusa zīmi,” viņš vērtē. J.Vilnītis pat uzskata, ka ražošanā valstī  iestājusies krīze.

Diemžēl pēdējos gados Liepāja zaudējusi arī vairākus uzņēmumus, kas spēja eksportēt produkciju. Tāda bija akciju sabiedrība “Liepājas Cukurfabrika”, tāpat SIA “Liepājas sērkociņi”  eksportēja produkciju, galvenokārt uz Arābu Emirātiem. Nav noslēpums, ka pēc jau minētās “Erkes”  teritorijas arī tīko bagāti pārpircēji.

Prioritātes eksporta veicināšanā:
– eksporta kredīta apdrošināšanas sistēmas ieviešana;
– valsts ārējās ekonomiskās pārstāvniecības efektivitātes palielināšana un sistēmas integrācija;
– eksporta atbalsta pakalpojumu paplašināšana;

elastīga darba tirgus veidošanā:
– veicināt iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti;
– ekonomiskās migrācija politikas izstrāde;
– pilnveidot darba tirgus pieprasījuma un piedāvājuma regulēšanas sistēmu, t.sk. nodrošinot darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu sagatavošanu.

No Ekonomikas ministrijas materiāliem  

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Mēbeļu ražotāja SIA “Erke” eksportē lielāko daļu saražotās produkcijas.

No pilsētas pašvaldības materiāliem