Sestdiena, 2. marts Luīze, Laila, Lavīze
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Gaidot auksto laiku

Gaidot auksto laiku
10.10.2006 16:52

0

Atslēgvārdi

Drīz sāksies apkures sezona.

Katru gadu oktobrī sāk virmot kaislības ap siltuma tematu, precīzāk sakot, ap kārtējās apkures sezonas sākumu. Šogad izskatās, ka vēsāks laiks iestājas pakāpeniski. Taču, zinot masu psiholoģiju, droši var apgalvot, ka daži pieprasīs nesteigties ar apkuri, bet daži, gluži otrādi, ziņos par nepieciešamību nodrošināt siltumu pēc iespējas ātrāk. Var paredzēt arī to, ka, atbildot uz šādām replikām, pašvaldība atgādinās par iespēju nodrošināt ar siltumu termiņā, par kuru vienosies savā starpā tās vai citas mājas iemītnieki. Atkal gaidāma savdabīga kolektīvisma pārbaude.

Jāmin viena šās sezonas sākuma būtiski atšķirīgā iezīme. Nekā tāda nav bijis jau daudzus gadus. Runa ir par to, ka vairs nedzird spriežam par patērētāju parādiem, tātad nevienu vairs nebiedē ar to, ka tajā vai citā mājā apkure nesāksies ātrāk, kamēr nebūs nodrošināts noteikts samaksas līmenis, teiksim, 90 vai 80 procentu, kā tas bija agrāk. Situācija ir pilnīgi mainījusies uz pretējo pusi. Mēs vispār gandrīz nekā nezinām par to, kam un kādi pašlaik ir parādi. Namu pārvaldē jums to neteiks, sak, nav atļauts publiskot personiskos datus, sak, tādā veidā tikšot pārkāptas cilvēktiesības. Kaut gan māju vecākiem ir pieejamas šīs slepenās ziņas. Bez tam gan namu pārvaldēs, gan sabiedrībā “Liepājas enerģija” cenšas neafišēt savu savstarpējo norēķinu stāvokli. Varam pieņemt, ka no godprātīgo maksātāju naudas sedz arī citu iedzīvotāju parādus, ja tādi gadās. Šādos gadījumos atliek mazāk līdzekļu ēku remontam. Jo namu pārvaldēs neviens taču nesāks ziedot savas algas, lai norēķinātos par to puisi – vai nav tiesa?

“Liepājas enerģijas” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs uzsvēra vēl vienu būtisku šībrīža īpatnību. Spiedienu uz mūsu siltumenerģētiķiem, bet vienlaikus arī uz katru patērētāju šādā situācijā vienmēr izrādīja visspēcīgā AS “Latvijas gāze”. Tur pastāvīgi bažījās, ka visa mūsu pilsētas komunālā siltumenerģētika teju, teju izputēs, jo nenorēķinājās par saņemto preci. Tādēļ LG pieprasīja priekšapmaksu par savu kurināmo, taču rezerves līdzekļu šādiem maksājumiem pastāvīgi trūka. Un tagad, lūk, šāda problēma nepastāv. Gribētos cerēt, ka tā būs vienmēr. Tātad tomēr vērojama virzība uz labo pusi.

Ak, šie bēdīgi slavenie siltummezgli

Šajās dienās “Liepājas enerģijā” mums paziņoja, ka pagājušā nedēļā ekspluatācijā pieņemti divi siltummezgli, bet šonedēļ tas notikšot vēl 16 mājās no 75 konkursam pieteiktiem namiem. Visus darbus līdz apkures sākumam droši vien neizdosies pabeigt, tie bija plānoti līdz gada beigām, un pieslēgšanu var bez jebkādiem šķēršļiem veikt gan novembrī, gan decembrī. Starp citu, tā tas notika arī iepriekšējos divos gados. Svarīgāk, ka bez “Liepājas enerģijas” pie siltummezglu ierīkošanas ķērušās arī citas firmas, iniciatīvu šajā ziņā izrādījušas visas trīs namu pārvaldes, kā arī citi apsaimniekotāji un mājokļu īpašnieki, tādēļ daudzdzīvokļu māju skaits, kurās ierīkota šāda aparatūra, šogad palielināsies vēl par 160 objektiem.

Ir izskanējis viedoklis, ka siltummezgli vispār nav obligāti, nepieciešami tikai skaitītāji. Par to uzstājas pat biedrība “Mana māja – mans cietoksnis”. Bet kā lai tādā gadījumā regulē temperatūru dzīvokļos? Vai aprīlī būtu jāmaksā tik pat, cik janvārī? Jo tieši tas izraisīja vislielāko iedzīvotāju sašutumu. Ne vienmēr siltummezgli pilnībā spēja attaisnot savu uzdevumu – aparatūra ir jānoregulē, jāsakārto mājas, bet tie toties ļauj ietaupīt līdzekļus. Par to jau bija rakstīts avīzēs, runāts semināros un tikšanās reizēs ar iedzīvotājiem.

Ir vēl viena priekšrocība. Agrāk, sākoties apkures sezonai, pastāvīgi radās strīdi par to, kādā diennakts laikā pievienots siltums un vai konkrētā diena jāiekļauj maksas aprēķināšanā, dažreiz šie dati “Liepājas enerģijā”, bet iepriekš arī “Liepājas siltumā” gluži vienkārši nesaskanēja atsevišķu paviršu darbinieku dēļ, un tas izraisīja iedzīvotāju sūdzības. Toties tagad aparatūra automātiski fiksē tai cauri izgājušo siltumenerģiju, un šie cipari būs neapstrīdami. Tas pats attiecas arī uz atsevišķu māju pievienošanu apkurei. Agrāk vāca parakstus, rakstīja iesniegumus un pēc tam tos izskatīja. Tagad tas viss ir lieks: ja vēlaties, saņemiet, bet maksāt vienalga vajadzēs pēc skaitītāja rādījumiem. Protams, jaunos siltummezglus vajadzēs pārbaudīt darbībā, iespējams, tos būs papildus jānoregulē. Bez tam, nav iespējams vienā dienā uzsākt apkuri visā pilsētā.

Patērētais siltums jāuzskaita tāpat kā viss pārējais. Tas norādīts Ministru kabineta noteikumos. Sabiedrisko pakalpojumu regulators apstiprina tarifu nevis kvadrātmetram, bet gan megavatstundai. Un tikai pēc tam ir jāizskaitļo pagaidu pieņemamais rādītājs. Bet par mēraparātu ierīkošanu jārūpējas namīpašniekam. Diemžēl kopš deviņdesmito gadu vidus šie darbi virzījās uz priekšu bruņurupuča gaitā vai vispār netika veikti, tādēļ “Liepājas enerģija” izrādīja iniciatīvu, uzņemoties šos darbus un izmaksas. Un tagad uzņēmuma speciālisti nodarbojas ar siltuma skaitītāju ierīkošanu mājās. Tiesa, vadoties pēc konkrētām tehniskām iespējām. Citiem vārdiem sakot, nodrošināt visas mājas ar skaitītājiem šogad neizdosies.

Vasaras ieguldījums

SIA “Liepājas enerģija” valdes priekšsēdētājs Anatolijs Suškovs pastāstīja par to, kas vēl paveikts šā gada starpsezonā:
– Vasarā pilsētas siltumtrasēs tika nomainītas caurules apmēram četru kilometru kopgarumā. Nav noslēpums, ka trases ir ļoti nolietojušās, bet ja salīdzinām ar to, kas tika darīts iepriekšējos gados, šogad esam guvuši panākumus. Protams, liepājniekiem varēja rasties arī cits priekšstats, jo mēs bijām spiesti vairākkārt pēc katra remonta veikt hidrauliskās pārbaudes un savukārt pēc tām lāpīt caurules tajās vietās, kas neizturēja spiedienu, un tad atkal no jauna pārbaudīt konkrētos posmus. Tādēļ bija vairākkārt jāpārtrauc karstā ūdens piegāde atsevišķos rajonos vai jāpagarina pārtraukuma termiņš. Mēs šajā sakarībā atvainojāmies iedzīvotājiem, taču no tā, man liekas, nevienam vieglāk nekļuva, arī mums pašiem. Tā rezultātā pazeminājās maksājumu līmenis par pakalpojumiem, palielinājās izmaksas par ūdeni, kuru vairākkārt bija jāizlaiž no sistēmām un atkal tajās jāielaiž. Diemžēl mums tas bija jādara diezgan garos cauruļvadu posmos, tādēļ būtu nepieciešama trašu segmentēšana, lai varētu atvienot daudz īsākus posmus. Šogad esam ierīkojuši 122 slēgarmatūras vienības. Bet nākamajai vasaras sezonai, es ceru, mēs varēsim sagatavoties tā, lai nekur karstā ūdens piegādes pārtraukumi nepārsniegtu vienu nedēļu.

A.Suškovs pastāstīja arī par siltuma avotiem:
– Šobrīd uzņēmumam ir 14 siltuma avotu – katlu māju. Ieskaitot arī TEC. Ir pārbaudīts katra objekta stāvoklis, veikts nepieciešamais remonts. Zaļās birzs rajonā tiek būvētas divas katlu mājas. Tās varēs aizvietot šobrīd darbojošos katlu māju Kapsēdes ielā, kas nodrošina ar siltumu divus atsevišķus dzīvojamos kvartālus, taču būs daudz ekonomiskākas. Ir ideja par palīdzības sniegšanu SIA “Karostai” – ierīkot atsevišķu gāzes katlu māju septiņiem dzīvojamiem namiem Turaidas ielā. Šobrīd tur izmanto cieto kurināmo. Taču šo ieceri varēs realizēt ne agrāk kā nākamajā gadā. Šobrīd veicam TEC katla remontu, taču nepieciešamības gadījumā varam izmantot rezerves jaudas.

– Pieļaujot, ka laika apstākļi pasliktināsies un apkure pilsētā būs jāsāk jau pēc divām, trim dienām, vai jūs esat gatavi tam?
– Protams.

Tiesa. Mūsu sarunas laikā, bet tas notika aizvakar, tika sāktas pēdējās trašu hidrauliskās pārbaudes. Taču bija jūtama pārliecība, ka visi darbi veiksmīgi tiks pabeigti paredzētajā laikā. Par turpmākiem plāniem mēs jau rakstījām. Atliek vienīgi minēt vienu papildu un būtisku niansi: 2007.gadam uzņēmums rezervējis vienu miljonu latu individuālo siltummezglu ierīkošanas kampaņas pabeigšanai. Visādam gadījumam. Iespējams, ka radīsies arī citi līdzekļu avoti. Piemēram, dažās mājās to, pilnīgi iespējams, varēs izdarīt par iekrātajiem īres maksas līdzekļiem. Bet ja nebūs citas izejas, palīdzību sniegs “Liepājas enerģija”, paredzot naudas atmaksu 5 – 7 gadu laikā. Bet vēl uzņēmums iecerējis par paša līdzekļiem aprīkot siltummezglus ar papildu aparatūru distanciālai  skaitītāju rādījumu fiksēšanai. Tas nodrošinās operāciju ātrumu, precizitāti un kontroli. Un vēl runa ir par to, ka nekur Latvijā tādas aparatūras pagaidām nav.

No otras puses…

Visbēdīgākais, par ko liepājnieki šobrīd runā saistībā ar gaidāmo apkures sezonu, ir nesen paaugstinātie tarifi. Viss kļūst dārgāks, bet visiespaidīgāk palielinājusies maksa par siltumu. Dzīvokļa viena kvadrātmetra apsildīšana, ieskaitot PVN, tagad maksā 87 santīmus. Viena kubikmetra ūdens uzkarsēšana – 2,01 latu. Šajā sakarā pastāvīgi izskan neizpratnes replikas par to, vai šī cena ir reāla. Nezin kāpēc avīzēs publicētā informācija līdz patērētājiem nenonāk. Piemēram, tiek atgādinātas publikācijas par to, ka saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa ieviešanu piecu procentu apmērā, kā, starp citu, arī notika, reāli cenai jāpazeminās, jo uzņēmums šo nodokli jau bija maksājis arī iepriekš. Un šajā sakarībā atkal nepieciešama skaidrība, bet tās nav.

Zudumi karstā ūdens tīklos. Šajā jautājumā jau daudz šķēpu lauzts. Daudziem nekādi nav iespējams ieskaidrot, kas tie par zudumiem un no kā tie veidojas. Šo rindu autoram jau sen radies iespaids, ka jautātāji nemaz nevēlas dzirdēt atbildes par zudumiem. Taču tas nozīmē, ka skaidrība ir visās niansēs. Kādēļ, piemēram, divās pilnīgi vienādās mājās, kas uzbūvētas vienā gadā pēc viena projekta, kurās ierīkoti vienādi siltuma skaitītāji, zudumi divkārtīgi atšķiras. Un ar ko gan atšķiras jūlijs no augusta karstā ūdens ziņā vienā un tajā pašā mājā? Ne ar ko! Taču zudumu apmēru svārstības ir visnotaļ iespaidīgas. Lūk, tieši šādas samezglotas situācijas jāšķetina atbildīgiem namu pārvalžu speciālistiem, kas tieši par to saņem algu. Te būtu krietni jāpiepūlē  smadzenes un nekavējoties kaut kas jādara mājās, piemēram, F.Brīvzemnieka ielā 40 vai Raiņa ielā 18, kur siltummezgli darbojas normāli, bet maksa paaugstinājusies tiktāl, ka vai Ginesa rekordu grāmatā jāraksta.

Pārdomas par zudumiem nebūs pilnīgas, ja neminēsim neizolētās virszemes siltumtrases, kas silda atmosfēras gaisu. Viena no tādām atrodas Pulvera ielas malā. Kādreiz pa to plūda siltumnesējs no “Laumas” katlu mājas uz Krūmu ielas mikrorajonu, bet tagad plūst pretējā virzienā. Protams, visus sabrukušā “Liepājas siltuma” grēkus uzreiz izlabot nevar, taču mūsu lasītāji redz šādas ainas un ziņo par to redakcijai. Diemžēl mums nav ko atbildēt. Vēl jo vairāk tādēļ, ka mēs paši parādījām šīs drausmīgās caurules vienā no mūsu fotoreportāžām.

Noskaņojums – pārziemot

Jautājums Koku ielas trešās mājas vecākajam Albertam Samarinam:

– Vai māja gatava apkures sezonai?
– Visnotaļ. Protams, vēl daudz ko varētu izdarīt, taču to neļauj mūsu rīcībā esošie uzkrātie līdzekļi.

Ar namu pārvaldes “Vecliepāja” remontu un celtniecības daļas vadītāju Vilni Dobeli mēs tikāmies izbraukuma preses konferencē pie mājas Daugavas ielā 7, kur notika ēkas nosiltinātās gala sienas prezentācija. Iespaids bija lielisks. Sarunu biedrs paziņoja, ka šovasar specializētā brigāde pastāvīgi veica māju siltināšanu, līdzekļi atrodas. Turpat izdevās aprunāties arī ar mājas vecāko Astrīdu Vērdiņu: nauda ir, parādu nav. Arī neskaidru jautājumu iedzīvotājiem nav, karstā ūdens piegādes zudumus izdevās samazināt, arī par to, kur tie rodas, ir pilnīga skaidrība. Mēs devāmies apskatīt vēl vienu tādu pašu objektu – Dunikas ielā. Pārliecināt par ekonomijas iespējām visvieglāk ar konkrētiem piemēriem. Katrs interesents var sazināties ar Astrīdu un visu noskaidrot.

Pagājušajā apkures sezonā mūsu avīze vairākkārt atsaucās uz Natālijas Semjonovas viedokli. Vispirms viņa bija mājas vecākā Meža ielā 41, pēc tam kļuva par tur nodibinātās mājas kopīgas apsaimniekošanas biedrības valdes priekšsēdētāju. Kaut arī viņai bija jāvēršas ar asu kritiku pret namu pārvaldes “Jaunliepāja” saimniekošanu šajā objektā iepriekšējos gados, viņas pieredzi tagad atzinusi pat Pilsētas dome un aprakstījusi izdevuma “Katram Liepājniekam” pēdējā numurā. Arī šī māja gatava apkures sezonai. Taču situācija būtu vēl labvēlīgāka, ja atpakaļ nevilktu vecie parādi. Kaut gan, pateicoties valdes priekšsēdētājas entuziasmam, tie samazinās.

Visā pilsētas teritorijā nepārtraukti vecos logus maina pret hermētiskajiem stikla pakešu logiem. Maina arī vecos radiatorus pret daudz efektīvākiem un ekonomiskākiem. Šobrīd grūti pasacīt, cik daudz siltuma varēs ietaupīt. Lai arī nedaudz, tomēr tas būs solis uz priekšu. Un arī palīdzība namu pārvaldēm, jo izmaksas sedz iedzīvotāji, neprasot nekādas kompensācijas.

Pavisam nesen mēs stāstījām par biedrības “Jūrmala 108” pieredzi. Tā ir māja Klaipēdas ielā 108, kurā nav nekādu problēmu ar apkuri. Valdes priekšsēdētāja Zaiga Mihailova var lepoties ar paveikto. Sacītais nemazina arī namu pārvalžu nopelnus, taču mēs arī turpmāk droši vien arvien biežāk centīsimies iepazīstināt ar dibināmo mājokļu kopīgas apsaimniekošanas biedrību pieredzi. Jo sācies acīmredzams uzlabojumu laiks. Atliek vienīgi veiksmīgi aizvadīt ziemu.

Kā paskaidrojot varētu piebilst, ka “Liepājas enerģija” šobrīd gatavo speciālu informatīvo pielikumu mūsu avīzei. Jo informācijas nezin kāpēc joprojām trūkst. Bez tam šis uzņēmums tuvākajā laikā nolēmis ierīkot savu bezmaksas karsto telefonu. Tad katrs varēs paziņot par esošām problēmām, uzdot konkrētus jautājumus. Tiklīdz kļūs zināms tālruņa numurs, mēs to paziņosim. Ir iecerēts sarīkot vēl vienu apkures tematam veltītu tikšanos pie apaļā galda.

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz