Bīstami dzīvībai!

Mūsu pilsētā ir ievērojams skaits būvju, kuras ir tādā stāvoklī, ka apdraud garāmgājējus. Tie ir gan neapsaimniekotie nami, gan ēkas, kuras īpašnieki nevīžo uzturēt kārtībā. Arī pašvaldības valdījumā esošas būves. Visbēdīgākā situācija ir ar pilsētas veco apbūvi, kā arī ar Karostas zilajiem graustiem.

Bīstami dzīvībai!

Pilsētas centrā situācija ir samērā laba, taču, pārvietojoties pa nomaļākām ieliņām, reizēm der pavērst skatu augšup, lai neizveidotos situācija, par kuru jāsaka: savu ķieģeli jau nedzird.

Vecā apbūve pilsētā daudzviet ir nožēlojamā stāvoklī. Apskatot ēkas Liepājā, konstatējām, vairākās adresēs namīpašumi grasās grūt. Piemēram, Zāļu un Egļu ielas stūrī ir veseli divi bīstami nami. Divstāvu koka māja, kura ik mirkli pie stiprāka vēja pūtiena gatava gāzties uz ielas, tai pat nav norādes, ka garām iet bīstami. Droši garām iet nevar arī koka mājai Zāļu ielas pašā sākumā, tā pirms vairāk nekā gada cieta ugunsnelaimē. Ēkas logu ailes gan ir aiztaisītas, taču sienai ielas pusē izveidojies prāvs vēders, kurš tā vien ziņo, ka ir gatavs izgāzties. Ārkārtīgi bīstams ir neapsaimniekotais īpašums Rīgas ielas 53 un 1905.gada ielas stūrī, kur pēdējā gada laikā jau neskaitāmas reizes izcēlušās ugunsnelaimes – pati māja aplupusi, logu rāmji virinās vējā, un dažos no tiem vēl redzamas stikla rūšu paliekas, kas apdraud gājējus kā Damokla zobens, jo gatavas trāpīt kādam gājējam tieši pa galvu, skurstenis drūp pa ķieģelim vien. Bet uz ietves nav ne miņas no brīdinājuma zīmes, ka šai mājai tuvoties nav prātīgi.

Bīstamas ir ne tikai koka būves, kuras gatavas sagāzties kā kāršu namiņi, bet arī daudzi mūra nami, no kuriem gabaliem vien atlūp apmetums. Viens šāds nams atrodams Kungu ielā 53. Līdzīgi nami atrodas T.Breikša ielā 21, Aldaru ielā 36/38 un Jelgavas ielā 37, kur no sienām drūp apmetums. Neomulīgi pārvietoties arī pa ietvi gar Autoru ielas trīsstāvu māju, kurā atrodas arī bibliotēka. Ēkas trešā stāva balkonu apakšā daļa apmetuma jau nokritusi, bet daļa – aplupusi.

Īpašs stāsts ir par Karostas neapdzīvotajām daudzstāvu mājām jeb zilajiem graustiem. Kā zināms, savulaik no šīm ēkām tika izlaupīts viss iespējamais – no sanitārtehnikas, logiem un durvīm līdz pat flīzēm un ķieģeļiem. Patlaban graustos svilpo vēji un saimnieko gan puikas, kuriem patīk kariņu uzspēlēt, gan bezpajumtnieki. Bet palikušie bloku karkasi ir gana bīstami cilvēkiem. Ugunsnelaimes, kas ik pa laikam izceļas šajos graustos, kur svilst dažāda draza, ir nieks, salīdzinājumā ar nelaimēm, kas te notikušas. Un pieredze ir bēdīga. Kā zināms, aizvadītajā ziemā vienā no Baltijas ielas pamestajām blokmājām tika nogalināta kāda bezpajumtniece. Savukārt pērn, rotaļu laikā nokrītot no trešā stāva, smagas traumas guva un bojā gāja zēns.

Policija var tikai protokolu noformēt

Pašvaldības policija, kuras pienākumos ietilpst kontrolēt, vai namīpašumi ir droši apkārtējiem, skaidro, ka nav viegli saukt pie kārtības neapzinīgos saimniekus. Viena daļa īpašumu pieder personām, kuras neatrodas Latvijā. Viņu atrašanās vieta nav zināma, un līdz ar to nav iespējams namīpašnieku saukt pie atbildības. Vēl kāda daļa namīpašnieku samaksā viņiem noteikto sodu un par īpašumu tā arī neliekas zinis. Savukārt Rīgas ielas 53 namam ir vēstures pieminekļa statuss.

Pašvaldības policijas darbiniekiem ir tāds kā melnais saraksts. Tajā iekļautas ēkas, kurām tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, kuras tiek periodiski pārbaudītas. Diemžēl situācija ir tāda, ka lielākā daļa melnajā sarakstā esošo ēku ir pašvaldības valdījumā.

Maijā likumsargi pārbaudījuši daudzus namīpašumus, informēja Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas Informācijas nodaļas speciāliste Ilze Kozika. Pārbaudot adreses Aldaru ielā 36/38, Jelgavas ielā 37, T.Breikša ielā 35, Emīlijas ielā 10, saimniekiem noformēti protokoli un izteikti brīdinājumi par nepieciešamību namīpašumus sakopt. Protokoli noformēti gan par to, ka ēkām nav numura zīmes, gan arī par žogu nesakārtošanu.

Savukārt, runājot par Karostas graustiem, Pašvaldības policija jau vairākkārt vērsusies pašvaldībā ar ierosinājumu aiztaisīt logu un durvju ailas vismaz pamesto daudzstāvu māju pirmajos stāvos, lai neviens neiekļūtu tajos.

Jāpiezīmē, ka par namīpašumu neuzturēšanu kārtībā Pašvaldības policija piemēro naudassodu. Kā pastāstīja I.Kozika, par numura zīmju neuzlikšanu ēkai piemēro naudassodu līdz 10 latiem, par žogu neuzturēšanu kārtībā paredzēts sods līdz 20 latiem, bet par namīpašuma neuzturēšanu kārtībā, radot draudus cilvēkiem, piemērojams sods līdz 50 latiem.

Tiesa gan, policija ir tiesīga tikai konstatēt faktu, izteikt aizrādījumu, noformēt protokolu un piemērot naudassodu. Ēku nojaukt vai piespiest saimnieku to izdarīt likumsargi nevar – nopietni pie kārtības saukt namīpašnieku var tikai pilsētas pašvaldība.

Piespiedu kārtā

Kāda ir Liepājas pašvaldības nostāja cīņā ar graustiem? Rīgas kolēģi, piemēram, nesen pieņēmuši lēmumu izstrādāt rīcības plānu pašvaldības graustu likvidēšanai un privāto apzināšanai.

Kā pastāstīja Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš, arī mūsu pilsētas pašvaldība sarosījusies šajā jautājumā.

Lielākā daļa nesakopto namu vai vismaz zemes gabals, uz kura grausti atrodas, pieder privātīpašniekiem, tāpēc apgrūtinātas ir sakopšanas iespējas, ja īpašnieki to nevēlas.

Pērn Liepājas dome pieņēma “Liepājas pilsētas īpašumu, teritoriju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumus”, kuros izveidota sadaļa, kas, balstoties uz “Būvniecības likumu”, paredz kārtību, kādā mūsu pilsētā būtu sakopjamas vai nojaucamas ēkas, lai tās neapdraudētu cilvēku drošību, veselību un mantu, kā arī nebojātu pilsētas ainavu. Te paredzēta iespēja, kā piespiest īpašnieku sakārtot īpašumu, ja viņš to nedara labprātīgi.

Jautājuma izskatīšanu par būvju sakārtošanu vai nojaukšanu var ierosināt jebkura fiziska vai juridiska persona, vēršoties ar iesniegumu Pilsētas domē. Pēc uzdevuma saņemšanas Būvvalde un Nekustamo īpašumu pārvalde pārbauda būves tehnisko stāvokli un sagatavo atzinumu. Pašvaldība veic visu nepieciešamo, lai ar būves nojaukšanu vai sakārtošanu saistītos izdevumus piedzītu no mājas īpašnieka, protams, īpašnieks var domes lēmumu pārsūdzēt tiesā, tad lēmuma izpilde tiek atlikta līdz tiesas sprieduma saņemšanai. Taču, kā sacīja D.Jēriņš, lielākoties, kad uzsākts process, īpašnieki tomēr nokārto savas saistības.

Sarežģīti un darbietilpīgi

Liepājas Būvinspekcijas vadītājs Ivars Čīma laikrakstu informēja, ka pašlaik ir apkopoti dati par apmēram 30 objektiem, kam nepieciešama sakārtošana, un ar to īpašniekiem tiek strādāts.

Arī Būvvalde regulāri pārbauda namus, par kuriem ir informācija, ka tie nav sakārtoti, ir vizuāli nepievilcīgi vai pat apdraud garāmgājējus. Pašlaik vairākiem objektiem uzsākta procedūra, lai panāktu ēku sakārtošanu piespiedu kārtā. “Daļa savus īpašumus arī sakārto, kad saņēmuši brīdinājumu,” atzīst D.Jēriņš. Piemēram, namu Kungu ielā 18, pamesto bērnudārza ēku Rojas ielā u.c.

Trim objektiem uzsākta procedūra par to nojaukšanu. Par vienu ēku Zāļu ielā jau pieņemts lēmums, ka tā tiks nojaukta. Taču tas neesot vienkārši, jo tajā dzīvo cilvēks.

Ir arī tādas pamestas būves, kam īsti neesot īpašnieku. Piemēram, Pulvera ielā tāda ir pamesta katlumāja, ko pašvaldība sakārtojusi par saviem līdzekļiem.

Iepriekšējos gados bijuši vairāki gadījumi, kad panākta graustu nojaukšana. “Bet ceļš, lai ēku nojauktu, ir ļoti sarežģīts,” vērtē D.Jēriņš. Ja lieta nonāk līdz tiesai, tad tā var ieilgt, jo tiesas ir pārslogotas, kā arī likumi ierobežo pašvaldības. “Diemžēl pašlaik likumdošana vairāk ir īpašnieku pusē,” norāda pašvaldības pārstāvis.

Jāatzīst, ka joprojām ir vizuāli nepievilcīgas ēkas, kas atrodas pašvaldības īpašumā, taču dome darbojas, lai sakārtotu savu saimniecību, uzskata izpilddirektora vietnieks. Daļa Karostas pamesto māju ir jau nojauktas, par pārējām tiek lemts – kuras var saglabāt un sakārtot, bet kuras būtu jālikvidē.

Lielāku cīņassparu!

Protams, liepājnieki priecājas, redzot, ka pilsētas vizuālais tēls plaukst. Pateicoties īpašnieku pūlēm, sakārtoti un par skaistām celtnēm kļuvuši objekti, kas iepriekšējos gados bojāja Liepājas centra izskatu, – tā dēvētā Melnā bumba, kas nu pārtapusi par “Libavu”, tirdzniecības nams “Kurzeme”, bijušā restorāna “Jūra” ēka.

Kā zināms, konkursa “Liepāja pucējas” laikā pašvaldība piešķir ne tikai atzinību, bet arī slotas nesakoptāko namu saimniekiem. Patīkami, ka dažkārt tie, kas iepriekš nedaiļoja Liepāju, kā arī apdraudēja garāmgājējus un par to saņēma slotas un brīdinājumus, nu ir sakārtoti un var pie fasādes piestiprināt goda plāksnīti.

Daudzviet jūtama rosība arī mazākos objektos – cilvēki atjauno māju fasādes, labo žogus un pat būvē jaunas ēkas. Taču pilsētas sakārtotības ziņā nebūt nav sasniegta pilnība – tās sejā nepatīkamus vaibstus joprojām iezīmē novārtā pamestie objekti. Droši vien nebūs pārspīlēti visu liepājnieku vārdā vēlēt pašvaldībai sadarbībā ar pārējām atbildīgajām institūcijām vēl lielāku uzņēmību un neatlaidību cīņā ar graustiem, kas Liepājai godu nedara.

Ita Cērmane,
Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds” 

Aprīlī kārtējo reizi izcēlās ugunsgrēks vienā no Baltijas ielas graustiem. Šajā reizē dūmi un nelabā smaka bija lielāki par briesmām.

Zāļu/Egļu iela.

Kungu iela 53.

Zāļu ielas sākums, zāle uz jumta.

Balkons Autoru ielā.