Skolu apkārtne

Vēl pāris dienu, un skaistais skolēnu brīvlaiks būs beidzies. Jaunā paaudze atgriezīsies skolas solā, kur ar lielāku vai mazāku sparu turpinās kāpienu zinību kalnā. Skolotāji balstīs audzēkņus šajā procesā, cik vien spēs, bet vecāki cerēs, ka viņu lolojums no skolas ik dienu pārnāks mājās ne tikai gudrāks, bet arī sveiks un vesels. Diemžēl vidi skolu apkārtnē varētu vēlēties labāku, jo nereti mācību iestāžu tuvumā skolēnus apdraud grausti. 

Graustu paredzēts nojaukt

Sagaidot jauno mācību gadu, skolas ir centušās atbilstoši piešķirtajiem līdzekļiem sakārtot klases un gaiteņus, sagādāt jaunus vai salabot vecos solus un galdus. Lai tikai visiem zinību kārotājiem, ierodoties gaišajās, izremontētajās, pēc svaigas krāsas smaržojošajās mācību iestādēs būtu prieks mācīties. Bet, domājot par skolēnu drošību, ko tas līdz, ja turpat blakus vai pāri ielai rēgojas neapsaimniekots grausts? Tas ne tikai bojā vides estētiku, bet var arī izrādīties gluži bīstams objekts zinātkārajiem jauniešiem.

Viens no nepatīkamākajiem piemēriem – tieši pretī Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5.vidusskolai, kur pāri ielai, Rīgas un 1905.gada ielas stūrī, ēka pārvērtusies par bīstamu graustu. Kādreiz šajā mājā uz stūra atradās kulinārija un skolēni skrēja pēc smalkmaizītēm, arī tad skolotāji uztraucās, ka starpbrīžos bērni rikšo pāri straujajai, mašīnām pilnajai Rīgas ielai. Risinājumu atrada, starpbrīžos skolas durvis slēdza. Taču izkontrolēt, ko skolēni dara mājupceļā pēc mācībām, nav skolas spēkos.

Pēc tam labu laiku nams stāvēja tukšs, līdz tagad pavisam izjucis, sienas pussagruvušas, atlikušo logu rāmji virinās vējā, birst stikli, krīt ķieģeļi. Pēdējā gada laikā šajā ēkā jau vairākkārt izcēlušās ugunsnelaimes – vai nu kāds aizdedzina tīšām, vai arī vainīgi klaidoņi, kas te ieklīst sasildīties. Bet uz ietves nav ne miņas no brīdinājuma zīmes, ka šai mājai tuvoties bīstami.

Kāda māte vārdā Ineta, kuras abi bērni šoruden turpinās mācības 5.vidusskolā, pauda sašutumu par bīstamo objektu. “Jau tā šis rajons ir tik pelēks un nepievilcīgs, daudz graustu, kuros saimnieko klaidoņi, daudz tumšu kaktu un pagalmu. Bez tam satiksme no visām pusēm skolai ļoti intensīva, te pat lielajam jāpadomā, kā tikt pāri brauktuvei, kur nu vēl mazajiem. Un tagad vēl šis grausts – tieši pretī skolai! Man patiešām bail, kas notiks, ja puikas ieklīdīs tur pētīt. Bērni jau nepadomā, ka kāpelēt pa tādām vietām ir bīstami. Kādam būtu jāparūpējas, lai vismaz pie skolām neatrastos šādi bīstami objekti,” uzskata Ineta.

Meklējot, kam tagad pieder šis grausts un kas ar to būs turpmāk, noskaidrojām, ka ēka Rīgas ielā 53 ir privātīpašums. Domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš laikrakstu informēja, ka šā gada pavasarī saņemts plānošanas un arhitektūras uzdevums, kas paredz te nojaukt daļu apbūves un vietā uzbūvēt jaunu biroja ēku. Pašlaik norit projektēšana, kas nav ātrs process, tāpēc visai iespējams, ka graustu pretī skolai vēl nāksies kādu laiku pieciest. Pašvaldība gan mēģinās privātīpašniekus pasteidzināt, lai šo objektu skolas tuvumā varētu ātrāk sakārtot.

Bīstamie rezervuāri

Ja grausts pie 5.vidusskolas izveidojies samērā nesen, tad ir skolas, kas ar pamestām, neapsaimniekotām celtnēm kaimiņos spiestas sadzīvot jau gadiem ilgi.

Piemēram, tieši pretī 3.pamatskolai, Lazaretes ielā 8, bijušās katlumājas teritorijā daudzus gadus valda katastrofāla postaža, starp pussabrukušajām ēkām ar izsistiem logiem un sarūsējušiem rezervuāriem slejas gruvešu un atkritumu kaudzes, bīstami zvārojas pārpalikušu būvmateriālu krāvumi utt. Bet pērnvasar no rezervuāriem iztecēja pamatīga ķēpīga mazuta peļķe. To gan teritorijas apsaimniekotāji savāca, bet pilnīgi iespējams, ka rezervuāru apakšā joprojām saglabājušies naftas produktu pārpalikumi. Toreiz, vērtējot mazuta izplūdes iemeslus, speciālisti sprieda, ka vainojams vai nu karstais laiks, kura ietekmē mazuts sašķidrinājies un iztecējis, vai arī kāds grozījis ventiļus. Var jau būt, ka to paveica metāla tīkotāji, mēģinot noskrūvēt visu iespējamo, bet nav arī izslēgts, ka izpēti veikuši tuvējās skolas audzēkņi.

Jo nevar zināt, kas pēc stundām, dauzoties pa tuvējo apkārtni, var ienākt prātā resgaļiem. Jau tā slikti, ka viņi netraucēti tiek iekšā pamestajā teritorijā. Vēl jo bīstamāka ir tu saglabājusies ugunsnedrošā viela, ko kāda ziņkārīgā rociņa var mēģināt arī aizdedzināt.

Diemžēl maz cerību, ka šī teritorija, kas pieder pašvaldībai, bet nodota degvielas firmas apsaimniekošanā, tiks drīzumā sakārtota, jo esot nepieciešami milzīgi līdzekļi tās attīrīšanai un rekultivēšanai.

Bastotāju paradīze

Bet Liepājas 8.vidusskolas tiešā tuvumā jau gadiem atrodas pamesta bērnudārza ēka, tā gan nav tik katastrofālā stāvoklī kā iepriekš minētais grausts pretī 5.vidusskolai, jo pašvaldība būvi ir uzmanījusi, un, patiesību sakot, būtu tikai gribētājs, tad varētu to piemērot kāda uzņēmuma biznesa vajadzībām kaut rīt, ja jau bērnudārzu te nevar saglabāt. Tomēr laika zobs dara savu, un pamestajam bērnudārzam logu vairs nav, tā ka ierāpties tajā var bez problēmām. Drazas bērnudārza teritorijā un ēkā, kā arī grafiti izdaiļotās sienas rāda, ka šī vieta nebūt nav pamesta. Apkārtnes iedzīvotāji stāsta, ka vietu ļoti iecienījuši pusaudži, kas pēc skolas te pulcējas un nododas savām izpriecām.

Uztraukta par pamesto celtni skolas tuvumā ir arī 8.vidusskolas direktore Jevgeņija Mickēviča: “Katrā ziņā tā ir nelabvēlīga vide. Šāds pamests objekts pie skolas provocē bērnus doties pētīt, draiskoties, un jābaidās par viņu drošību. Vakaros, ejot mājās pa taciņu gar pamesto ēku, jau pa gabalu redzu puišeļus, kas tur skraida un lēkā. Mani ieraugot, viņi gan paslēpjas un nozūd,” novērojusi direktore. Bet dienās, ja skolā trūkst bērnu no riska ģimenēm, mācību iestādes pedagogi jau zina, kur viņus vispirms meklēt – lielākoties varēs atrast tukšajā bērnudārza ēkā. Tur viņi mēģina slēpties no skolotājiem un vecākiem, diemžēl barā izmēģina arī visādus netikumus.

“Nemaz nerunājot par to, ko bērni tur mēģina darīt. Ir arī gluži vienkārši bīstami apstākļi. Galu galā, skraidot pa jumtu vai karinoties ārā pa logiem, var notikt nelaime. Nav divu domu – šādi objekti blakus skolām nedrīkstētu atrasties!” ir pārliecināta J.Mickeviča.

Nav iespēju ietekmēt

Skolu pieņemšanā, vērtējot, kā pēc vasaras brīvlaika tās sagatavotas jaunajam mācību gadam, komisijai nav iespēju ietekmēt kaut ko ārpus mācību iestādes teritorijas. Tā “Kurzemes Vārdam” atzina Izglītības pārvaldes vadītāja Ludmila Molčanova. Komisija gan vēršoties pie atbildīgajām iestādēm, ja konstatē kādas nepilnības pievadceļos, kā arī ja ietve pie skolas nav sakārtota, utt. “Varam vērsties pie valsts vai pašvaldības institūcijām, ja redzam, ka nepieciešami uzlabojumi, taču par svešiem īpašumiem, kas pieder privātpersonām, mums nav nekādas teikšanas,” viņa norādīja.

Protams, komisija ievēro arī graustus un pamestos objektus blakus skolām. Diemžēl ietekmēt daudz neko nevar. Vienīgi aicināt gan skolu pārstāvjus, gan vecākus skaidrot bērniem, ka šādos objektos nedrīkst iet, jo tur ir bīstami. “Mēs lūdzam bērnu vecākus kopā ar saviem pirmo klašu skolēniem izstaigāt ceļu uz skolu, parādīt, kur pareizi šķērsot brauktuvi, kā arī tad, ja ceļā gadās bīstami objekti, izskaidrot, kāpēc tur aizliegts iet. Šeit ir arī vecāku atbildība un loma,” skaidro L.Molčanova. “Tomēr dzirdīgas ausis parasti atrodas tikai jaunāko bērnu vidū. Vecākajiem jau sava galva. Un kārdinājumu dzīvē ir tik daudz…”

Par laimi, esot izveidojusies laba sadarbība ar policiju, kurai Izglītības pārvalde ziņo par aizdomīgiem objektiem mācību iestāžu tuvumā – gan pamestiem graustiem, gan klaidoņu un uzdzīvotāju pulcēšanās vietām, lūdzot policijas pārstāvjus regulāri tās apsekot, kontrolēt un nodrošināt kārtību.

Grūtības ar privātīpašniekiem

Bet, kā atzīst policijas pārstāvji, kuru pienākumos ietilpst kontrolēt, vai namīpašumi ir droši apkārtējiem, skaidro, ka nav viegli saukt pie kārtības neapzinīgos saimniekus. Viena daļa īpašumu pieder personām, kuras neatrodas Latvijā un kuru atrašanās vieta nav zināma. Vēl daļa namīpašnieku samaksā viņiem noteikto sodu un par īpašumu tā arī neliekas zinis. Policija ir tiesīga tikai konstatēt faktu, izteikt aizrādījumu, noformēt protokolu un piemērot naudassodu. Ēku nojaukt vai piespiest saimnieku to izdarīt likumsargi nevar – nopietni pie kārtības saukt namīpašnieku var tikai pilsētas pašvaldība.

Arī pašvaldībai, kā atzina Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš, ir visai ierobežotas iespējas piespiest īpašniekus sakopt savu teritoriju, ja viņi to nevēlas.

Pērn Liepājas dome pieņēmusi “Liepājas pilsētas īpašumu, teritoriju uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumus”, kuros izveidota sadaļa, kas, balstoties uz “Būvniecības likumu”, paredz kārtību, kādā mūsu pilsētā būtu sakopjamas vai nojaucamas ēkas, lai tās neapdraudētu cilvēku drošību, veselību un mantu, kā arī nebojātu pilsētas ainavu. Te paredzēta iespēja, kā piespiest īpašnieku sakārtot īpašumu, ja viņš to nedara labprātīgi.

Iepriekšējos gados bijuši vairāki gadījumi, kad panākta graustu nojaukšana piespiedu kārtā. “Bet ceļš, lai ēku nojauktu, ir ļoti sarežģīts,” vērtē D.Jēriņš. Ja lieta nonāk līdz tiesai, tad tā var ieilgt, jo tiesas ir pārslogotas, kā arī likumi ierobežo pašvaldības. “Diemžēl pašlaik likumdošana vairāk ir īpašnieku pusē,” norāda pašvaldības pārstāvis.

Tā nu graustos svilpo vēji, saimnieko puikas, kam patīk uzspēlēt kariņu, pulcējas ekstrēmas izklaides kāri pusaudži, mitinās bezpajumtnieki. Ik pa laikam pamestajās ēkās svilst drazas, gadās arī pa nopietnākam nelaimes gadījumam. Ja nevaram graustus likvidēt, kā vismaz piespiest bērnus mest tiem līkumu?

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Grausts pretī 5.vidusskolai ir neglīts un bīstams.

Nojaukšanai paredzētais nams Rīgas ielā 53 atrodas pilsētas vēsturiskās apbūves daļā.

Pamestajā bērnudārza ēkā labprāt izklaidējas 8.vidusskolas skolēni.

Arī netālu no 2.vidusskolas rēgojas sen pamesta būve, kas vilina bērnus to izpētīt.

Šie rezervuāri izdaiļo vidi tieši pretī 3.pamatskolai. Kurš puika gan negribētu izpētīt, kas tajos iekšā?