Svētdiena, 27. septembris Ilgonis, Ādolfs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Gundars Bērziņš: “Ārstiem ir jājūtas gaidītiem!”

Gundars Bērziņš: “Ārstiem ir jājūtas gaidītiem!”
10.08.2006 14:17

0

Atslēgvārdi

Pagājušajā nedēļā, lai piedalītos Centrālās slimnīcas jubilejas svinībās, Liepājā bija ieradies veselības ministrs Gundars Bērziņš. Viņš viesojās arī jauniekārtotajā Grobiņas doktorātā un tikās ar Centrālās slimnīcas vadītājiem. Arī mums bija iespēja ministram uzdot dažus liepājniekus interesējošus jautājumus.

Kad tikāmies pirms pusotra gada, jūs pārliecinoši sacījāt, ka ar laiku mūsu Centrālajai slimnīcai jākļūst par šās puses Stradiņiem, kur veiks pat sirds operācijas. Vai jūs joprojām domājat tāpat?

– Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tā arī notiks. Un tas notiks daudz ātrāk, nekā jūs varat iedomāties, jo pirmais solis šajā virzienā Liepājā būs kardioloģiskā angiogrāfija. Es atzīmēšu, ka ārpus Rīgas šādu palīdzību sniegs tikai divās vietās – pie jums un Daugavpilī. Speciālists jums jau ir apmācīts. Otrs – ir apstiprināta onkoloģijas programma saistībā ar lineārajiem paātrinātājiem. Šobrīd Liepājā ir šie aparāti, kas lietoti ievesti no Zviedrijas, bet ir izstrādāta jaunā programma, un tas nozīmē, ka būs jauni aparāti. Un atkal – ārpus Rīgas tie būs tikai Liepājā un Daugavpilī. Vēlākais pēc diviem gadiem.

Tas, protams, iepriecina, tikai ar katru gadu ārstu paliek aizvien mazāk un mazāk. Vai neiznāks tā, ka beigu beigās nebūs ārstu, kas strādās ar šo moderno aparatūru un veiks sirds operācijas?

– Ārstu problēma patiešām ir pietiekami nopietna, jo ārstu rezidentu skaits pēdējos gados ir tikai aptuveni 55, taču valstī ir vajadzīgi vismaz 150–180 ārsti. Šogad rezidentūrā uzņemti 140 jaunie ārsti. Viņi mācības beigs 2008.gadā. Un līdz ar to viņi nodrošinās vismaz esošā līmeņa saglabāšanu vai pat nelielu situācijas uzlabošanos. Bet es teikšu tā: kopumā rēķinot ārstu skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, tas ir pietiekami. Cita lieta, ka visā valsts teritorijā šis skaits nav vienmērīgs. Un šeit ir divas lietas.
Pirmkārt, tādēļ arī uzsākta slimnīcu apvienošana un optimizēšana, jo ārstam nav jānodarbojas ar lietām, ko var izdarīt vidējais medicīniskais personāls. Un, otrkārt, pat visbagātākajās valstīs ir vērojams ārstu trūkums reģionos, tomēr Liepājai nevajadzētu rasties problēmām, jo tā ir pietiekami liela pilsēta ar dažādām iespējām un normāliem dzīves apstākļiem. Tāpēc, lai piesaistītu speciālistus reģioniem, ir jāsāk kaut kas jauns. Viens ir tas, ko var darīt pašvaldība: stipendijas, dzīvokļi un tā tālāk, un es domāju, ka par to Liepājā tiek domāts.
Es patiešām redzu, ka te cenšas, jo tiek pētīts, kādu speciālistu vajag, un domāts, kā viņiem palīdzēt. Savukārt valsts sāks maksāt pārcelšanās naudu tiem jaunajiem ārstiem, kas būs ar mieru pārcelties strādāt teritorijās, kur ārstu trūkst. Sāksim ar ģimenes ārstiem un vēlāk turpināsim ar citiem speciālistiem. Šī summa būs 15 tūkstoši latu dzīves un prakses iekārtošanai.

Kuru speciālistu valsts redzējumā trūkst visvairāk?

– Reģionos vispirms tie ir ģimenes ārsti. Tad reanimatologi, ķirurgi, arī kardiologi un citi.

Runājot par palīdzību jaunajiem ārstiem, atceros mūsu sarunu pagājušā gada decembra vidū, kad jūs nosaucāt konkrētas summas, kas paredzētas šiem mērķiem. Taču, runājot ar mūspuses jaunajiem ārstiem, atklājas pavisam cita aina. Viņi visi kā viens apgalvo, ka nekādu pretimnākšanu neesot saņēmuši un patiesībā nejūtas šeit gaidīti. No viņiem prasa pilnu atdevi, taču nav kas uzklausa viņu vajadzības. Kaut vai par elementārāko – dzīvokli. Diemžēl ar viņu ienākumiem ņemt kredītu ir gaužām sarežģīti. Un tā ir diezgan slikta vēsts.

– Tā nu tas ir – viena pašvaldība spēj šos jautājumus risināt, bet cita ne. Man ir kāds ļoti labs piemērs. Pie Rāznas ir pavisam neliela slimnīciņa, kurā pēdējos trīs gados darbu uzsākuši seši jauni ārsti. Kāpēc viņi var un citi nevar? Es vienmēr esmu uzsvēris, ka jaunajiem ārstiem gan pašvaldībā, gan arī savā ārstu saimē ir jājūtas gaidītiem. Tur, kur viņi tā jūtas, arī šo ārstu trūkums mazinās, bet tas palielinās tur, kur šie speciālisti ir kā važas kaklā – sak, tev atkal nav kur dzīvot, tev atkal kaut ko vajag. Un, lai tā nebūtu, katram ir jāsniedz palīdzība savā līmenī: gan valstij, gan pašvaldībai, gan arī ārstniecības iestādei, kurā jaunais ārsts strādā. Ar tādu domu arī valsts sāks šo atbalsta programmu, par kuru stāstīju. Bet es negribētu domāt, ka Liepājas pašvaldība ir pēdējā vietā, kas pilnīgi ignorē jaunos ārstus. Nu, kaut vai šīs pašas stipendijas. Bet neapšaubāmi var darīt vēl vairāk. Un ne vienmēr tas ir jākārto ar ministra palīdzību. 

Kad sāka veidot “Piejūras slimnīcu”, apvienojot Onkoloģisko un Psihoneiroloģisko slimnīcu, pirmo reizi izskanēja runas par veselības pilsētiņas veidošanu uz Centrālās slimnīcas bāzes. Jūs toreiz sacījāt, ka tās ēka ir pietiekami liela, lai nevajadzētu domāt par papildu ēku celtniecību. Tikmēr mūsu speciālisti apgalvo: lai to sakārtotu, ir nepieciešami vismaz 10 miljoni latu. Cik tas ir reāli?

– Ļoti reāli! Ja jūsējie paspēs sagatavot nepieciešamos dokumentus, ja nākamgad būs iespējams saņemt 1,3 miljonus latu no Eiropas Savienības, kas būs paredzēti energoefektivitātes paaugstināšanai – ēkas siltināšanai, logu un ventilācijas sistēmu nomaiņai. Nākamajā Eiropas Savienības ciklā veselības aprūpei ir atvēlēts būtiski vairāk naudas – valstī kopumā tie varētu būt 247 miljoni eiro, kam nāks līdzi arī valsts finansējuma daļa un citas naudas. Tas nozīmē, ka šis finansējums būs aptuveni 30 reižu lielāks nekā iepriekš. Un lielajām slimnīcām, pie kurām pieder arī jūsējā, nauda būs! Es droši varu apgalvot, ka no šīs summas jūsējā varētu būt ne mazāk kā 6–7 miljoni, lai slimnīcu varētu sakārtot. Jo jāsaprot arī tas, ka laiks iet ļoti ātri, tehnoloģijas attīstās strauji un nav daudz laika gaidīt. Taču, ja nebūs nākotnes redzējuma, kā arī pašvaldības un slimnīcas finansiālās līdzdalības un ieinteresētības, mēs, protams, izvērtēsim šo ieguldījumu lietderību.

Skeptiķi saka: vai nav vienkāršāk uzcelt jaunu un modernu slimnīcu, nevis ieguldīt tik lielu naudu atjaunošanā?

Stradiņos tā patiešām darīs, bet Liepājā tas nebūtu lietderīgi, jo šī slimnīca ir celta pirms 20 gadiem, un tas nozīmē, ka tā vēl ir jauna un daudzmaz piemērota mūsdienu prasībām. Tāpēc modernizācija ir daudz izdevīgāka nekā jaunas celtniecība. Tas izmaksātu aptuveni 40 miljonus latu. 

Vai ir vīzijas, kāda tomēr varētu būt Aizputes un Priekules slimnīcas nākotne?

– Skaidrs ir viens – tās noteikti paliks kā ārstniecības pakalpojumu sniegšanas vietas. Cita lieta – ir jāpanāk kopsaucējs, kas tur atradīsies: kādā vietā būs ambulatorā palīdzība, kādā – neatliekamā, kādā – sociālās gultas un kas vajadzīgas rajonam kopumā. Jo varu pateikt to, ka pie sociālās palīdzības ir ļoti daudz jāstrādā tāpēc, ka neatrisināti sociālie jautājumi pēc kāda laika atsaucas medicīnā. Ir, piemēram, cilvēki, kam pēc slimības nav vairs vajadzīga intensīva ārstēšanās stacionārā, tomēr viņi vēl nevar tikt galā pašu spēkiem, viņiem ir vajadzīga vidējā medicīniskā personāla aprūpe. Ir jādomā par to, kā šiem cilvēkiem palīdzēt un kur. Es viesojos Igaunijā kādā mazā slimnīciņā, kur uz 55 šādām sociālām gultām bija viena ārsta slodze. Pārējais bija vidējais medicīniskais personāls. Īpaši bieži šāda aprūpe ir vajadzīga hroniskiem slimniekiem. Un tas ir jaunums, pie kā esam gatavi strādāt un pārveidot mazākās slimnīcas par šādām aprūpes vietām. Daļa tur būs medicīniskā un daļa – sociālā slodze.

Un viena šāda vieta varētu atrasties Priekulē vai Aizputē?

– Es vēlreiz atkārtoju to, ko esmu teicis jau daudz reižu: neviens no augšas neko nelems. Ministrija neko ne slēgs, ne arī atvērs, šīs problēmas un vajadzības būs jārisina tepat, vietējām pašvaldībām kopīgi sadarbojoties tā, lai gan veselības, gan sociālā aprūpe būtu efektīva. Es teikšu tā: no jums pašiem ir jānāk piedāvājumam, ko tālāk kopīgi izskatīsim.

Un tagad viens vēl mazliet lokāls jautājums. Pēc pagājušā gada 1.aprīļa izmaiņām veselības aprūpē notika tā sauktā ģimenes ārstu mājas vizīšu brīvlaišana – tas nozīmē, ka valsts vairs nenoteica tās cenu iepriekšējo 2 latu apmērā, bet gan tās kļuva par maksas pakalpojumu. Jau toreiz daudz cilvēku bažījās, ka līdz ar to šīs vizītes sadārdzināsies, taču jūs mierinājāt, ka var notikt pavisam pretējais – tās var kļūt lētākas, jo ārsti izmaksas diferencēšot pēc attāluma, cik tālu jādodas. Tā tomēr nenotika, un pie mums ir situācijas, kad ģimenes ārsts par došanos vizītē pie slimnieka, kas dzīvo poliklīnikai līdzās esošā mājā vai blakus ielā, prasa 10 latu. Laikam tomēr ir pieļauta kāda kļūda?

– Es jums piekrītu, īsti korekti tas patiešām nav, taču  pieļauju, ka jūs neminējāt vēl otru cilvēku neapmierinātību – to, ka pie ģimenes ārsta ir jāgaida ļoti ilgi uz pieņemšanu. Tāpēc es atkārtoju, ka noteikumos ir punkts, kas paredz, ka piecu dienu laikā cilvēks obligāti ir jāpieņem un tāpat katram ārstam obligāti ik dienas jāparedz laiks akūto slimnieku pieņemšanai. Un, ja tas netiek ievērots, cilvēkam ir tiesības sūdzēties par šo ārstu kaut vai līdz ministrijai. Tas ir jāievēro obligāti, jo citādi ir tiesības ar šo ārstu lauzt līgumu. Tajā pašā laikā, kamēr ārsts apkalpo mājas vizītes izsaukumu, viņš kabinetā var pieņemt vismaz piecus, sešus pacientus. Turklāt mājas vizīte nav pamatpakalpojuma veids. Varbūt risinājums varētu būt Igaunijas variants: tur mājas vizīšu apmaksā eksistē četri varianti, vadoties no dažādiem aspektiem. Brīvlaižot mājas vizītes, tā ideja bija šāda: bija ne mazums ģimenes ārstu, kas no ļoti trūcīgiem cilvēkiem par šo vizīti vispār naudu neņēma, lai gan likumīgi tas bija jādara. Un tieši tāpēc arī palaida vaļā, lai ārsti varētu brīvi rīkoties un no tiem, kas ir maksātspējīgi un labprāt to dara, varētu ņemt šo naudu vairāk.
Es esmu lūdzis speciālistus analizēt Igaunijas pieredzi, taču mums ir jāņem vērā arī tas, ka, piemēram, daudzviet laukos šīs vizītes tiešām nerada nekādus šķēršļus un problēmas. Ir vietas, kur jauno sistēmu izmanto ļaunprātīgi, ģimenes ārsti savstarpēji vienojas un prasa visi vienu cenu, neskatoties uz to, cik tālu jābrauc. Turklāt nereti šī cena nav maza. Un šeit ir jāmeklē kāds kompromiss, un šī problēma jārisina, taču tā, lai nenograutu sistēmu. Starp citu, man regulāri notiek tikšanās ar Pensionāru federāciju, un arī tur mani vairākkārt informējuši par mājas vizīšu problēmu. Tāpēc šai federācijai notiek diskusijas ar ģimenes ārstiem, kā to risināt, un ārsti ir gatavi mainīt noteikumus. Bet vispirms ir jābūt spēkā noteikumam, ka ģimenes ārstu var sasniegt piecu dienu laikā un ka ir jābūt jau minētajam neatliekamo pacientu pieņemšanas laikam.

Kristīne Pastore,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz