Inflācija jūlijā sasniedza desmit gadu rekordu

Nekāds pārsteigums patiesībā nav šokējošā inflācija, kas pēc statistiķu apkopotajiem datiem Latvijā šā gada jūlijā sasniedza desmit gadu rekordu, cenām palielinoties par 9,5 procentiem, un augustā, pēc provizoriskām aplēsēm, vēl kāpusi. Ja vien cilvēks regulāri apmeklē veikalus, izmanto sabiedriskās ēdināšanas un citus pakalpojumus, tad viņš arī zina, ka pēdējos gados cenu līknei Latvijā ir tikai viena tendence – uz augšu.

Diemžēl iepriekš ilgi gaidītajam un pavasarī beidzot valdības iedarbinātajam inflācijas apkarošanas plānam vēl nav manāmi panākumi. Gluži otrādi ­– inflācija griežas arvien straujāk, un tiek prognozēts, ka līdz gada beigām tā varētu sasniegt jau visus 10 procentus vai pat lielāku divciparu skaitli. Inflācija turpina trakot kā pūķis, kam nocērt vienu galvu, bet vietā izaug divas. Kā šajā cenu virpulī jūtas liepājnieki?

Tas jau bija gaidāms

Protams, galvenais izskaidrojums cenu nemitīgajam kāpumam Latvijā ir valsts iestāšanās Eiropas Savienībā. Eiroskeptiķi triumfē: nu, ko mēs teicām! Īsi pirms iestāšanās sabiedrības vairumā bija jūtama pat mērena panika. Skanēja saukļi: “Iepirksim zāles, kamēr vēl varam!” – vai atkal: “Salabojiet pēdējo zobu, kamēr vēl neesam ES!” Tolaik bija pat ģimenes, kas intensīvi iepirka miltus, putraimus un konservus, gatavojoties lielajām pārmaiņām. Tagad pagājis laiks, kad jau var sākt izvērtēt, cik pamatoti bija šie nervozie uzsaukumi un drudžainās darbības.

Kā zināms, oficiāli Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā. Bet cenu skriešanās sākās jau īsi pirms tam. Dārdzības pieaugums savu maratonu uzsāka tajā pašā 2004.gadā, jo tas Latvijā atnāca ar dažādiem finansiāliem jauninājumiem – gan nodokļu sfērā, gan sociālajā jomā, gan komunālo un dažādu citu ikdienas maksājumu ziņā. Latvijas iedzīvotājiem bija jāsāk vairāk maksāt par virkni preču un pakalpojumu – cenas cēla elektrībai un gāzei, degvielai, medikamentiem, ārstniecības pakalpojumiem, pārtikas precēm, grāmatām u.c.

Toreiz, 2004.gadā, eskpertu prognozes tuvākajai nākotnei bija neiepriecinošas, jo tika lēsts, ka pārtikas cenu kāpums turpināsies vismaz tuvāko divu gadu laikā. Radikālākā prognoze pat bija tāda, ka tuvāko divu gadu laikā pārtikas cenas palielināsies par 30 līdz pat aptuveni 50 procentiem.

Kāda ir realitāte?

Jau pagājuši trīs gadi, kopš Latvija ir ES dalībniece, tāpēc varam sākt vērtēt, kā pildās prognozes. Cenas celtas visās preču grupās, dramatiski palielināti komunālie maksājumi. Nenoliedzami, ka pa šo laiku krietni paaugstinātas arī algas, palielinātas pensijas, kaut gan šeit varētu vēlēties krietni straujāku tempu. Taču inflācijas būtība, vienkāršā valodā runājot, jau ir tā, ka palielinoties algām, pensijām un citiem ienākumiem, tie tomēr arvien atpaliek no preču cenu un dažādu maksājumu krietni straujākā kāpuma. Formāli skatoties – it kā dzīvei vajadzētu iet uz augšu, jo ienākumi palielinās, taču patiesā aina ir pavisam cita.

Attiecībā uz pirmās nepieciešamības pārtikas produktu cenām “Kurzemes Vārds” veica savu pētījumu. 2004.gada aprīļa beigās, kad līdz oficiālajam Latvijas iestāšanās brīdim ES bija atlikusi tikai viena nedēļa un gaisotne gaidās bija pavisam nokaitēta, ielūkojāmies tirgū un veikalos, lai fiksētu tā brīža cenu situāciju. Jo kas gan dzīves straujā ritmā var paturēt prātā, cik santīmu piens, maize un citi produkti maksāja, piemēram, pirms mēneša, nemaz nerunājot par laika posmu gada, divu vai trīs garumā.

Rezultātus varat izpētīt tabulās, kur apkopojām vērojumus. Jāsaka – kaut arī cenas nenoliedzami celtas visiem minētajiem produktiem, palielinājums tomēr vēl nav sasniedzis pesimistiskāko ekspertu prognozētos 50 procentus. Taču cenu kāpums, kas atsevišķai precei varbūt mērojams santīmos, kopā visām precēm plus vēl citiem maksājumiem, kas nepielūdzami palielinās, veido ģimeņu budžetā arvien lielākus robus.

Īpaši strauji inflācija kāpj šogad. Tagad, kad jaunā raža jau ir parādījusies, tās pozitīvās ietekmes uz patēriņa cenu pārmaiņām šoreiz nebija, un, lai gan atsevišķu dārzeņu produkcijai cenas saruka, augļiem tās kopumā cēlās.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām jūlijā gan bija tabakas izstrādājumu sadārdzināšanai, kā arī ar mājokļa uzturēšanu un apsaimniekošanu saistītajiem pakalpojumiem, siltumenerģijai un augļiem. Bet nepatīkamākais, ka cenas strauji kāpj tieši pirmās nepieciešamības pārtikas precēm – maizei, pienam, gaļas izstrādājumiem, olām.

Arī pakalpojumu sektors vasarā tiecās palielināt cenas, piemēram, ēdināšanas pakalpojumi kafejnīcās un restorānos kļuva dārgāki vidēji par 1,5 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. 

Cenas pazeminājās vienīgi apģērbiem, bet tas tikai uz izpārdošanas atlaižu rēķina. Kopumā cenu kritums dažās preču un pakalpojumu grupās diemžēl neveicināja cīņu ar inflāciju, jo pārtikas cenas turpināja kāpt. Jau tagad Lauksiamniecības tirgus veicināšanas centrs prognozē, kā līdz gada beigām maizes cena Latvijā varētu palielināties par 50, bet piena cena – par 30 procentiem. Prognozes ir visnotaļ reālas, jo pamatojas ne tikai uz vietējā tirgus, bet arī pasaules globālā tirgus pieprasījuma un piedāvāuma analīzi. Galu galā jebkurš zemnieks ir uzņēmējs, arī mūsējais, un ieinteresēts pārdot savu produkciju pēc iespējas dārgāk.

“Ņemot vērā, ka Latvijā graudu uzkrājumu praktiski nav, jo viss nonāk ES graudu intervences programmas rezervēs, arī mūsu valstī neizbēgams to iepirkuma cenu kāpums. Tāpat attiecībā uz piena produktiem jūtama pasaules biznesa elpa. Tā kā piena produktus sāk vairāk lietot Ķīnā un citās Āzijas valstīs, pasaules tirgū tie kļūst dārgāki, un tas pats gaidāms Latvijā,” skaidro Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

To, ka rudenī gaidāms jauns maizes izstrādājumu cenu kāpums, nenoliedz arī vietējā uzņēmuma – SIA “JLM grupa” valdes priekšsēdētājs Arvis Rove. “Lai arī kā negribētos, bet apstākļi spiež – palielinās graudu cena, aug ražošanas izmaksas, algas darbiniekiem, tādēļ jāpalielina arī maizes cena,” viņš atzīst.

Galvenais – neslimot

Tiktāl statistika. Bet aiz katra skaitļa ir reāli cilvēki, kuriem ar to jātiek galā. Strauji briestošā inflācija, cenu kāpums par elektrību, gāzi, degvielu, apkuri, zālēm, pienu u.c. vissāpīgāk skar tautas trūcīgākos slāņus, tātad iedzīvotāju vairākumu. Iztaujājot liepājniekus, “Kurzemes Vārds” pārliecinājās, ka cenu celšana iesit jūtamu robu gandrīz vai katras ģimenes budžetā.

Anna ir 78 gadus veca pensionāre, kas pērn pārcēlusies dzīvot pie meitas. Slimības dēļ. To viņa pārdzīvo joprojām, jo bija pieradusi dzīvot patstāvīgi. “Zāles ir tas, kas man iecirta vislielāko robu maciņā. Līdz tam varēju dzīvot. Par dzīvokli samaksāju laikā, tāpat par elektrību, telefonu. Znots veļasmašīnu salaboja. Badā arī nedzīvoju. Neēdu, protams, zušus un lašus, bet maizītei un zupiņai sanāca. Bet, kad saslimu, visa nauda aizgāja zālēm, un slimnīcā nācās nogulēt divas nedēļas. Ja meita nebūtu palīdzējusi, netiktu galā,” asaru notraucot, saka Anna.

Pensionāres meita stāsta, ka pašu ģimenē arī nekāda spožā iztikšana neesot, taču mammai jāpalīdz. Tāpēc paņēmuši viņu pie sevis un tagad kaut kā kopējiem spēkiem turas. “Visu pensiju tērējam zālēm un dakteriem. Mēs maksājam visus rēķinus un pērkam pārtiku. Tad vismaz mamma tik ļoti neuztraucas, ka ir mums uz kakla, jo praktiski nekādu papildus tēriņu jau nav, elektrība tērējas tāpat, un cik tad viņa tur apēd?” saka Annas meita. Omes dzīvoklī ievākusies mazmeita ar ģimeni, un arī tas esot atspaids, jo vismaz nav bijis jāņem kredīts, lai tiktu pie sava mājokļa. “Ome jau dikti pārdzīvo, ka nevar dzīvot viena, gadās arī pa kādam strīdam, jo divas saimnieces mājās nevar būt, taču tādi tagad laiki,” saka Annas meita.

Kredītu jūgā

Bet, ko dara jaunākie liepājnieki, kas, tāpat kā pārējie visā Latvijā, ierauti nežēlīgās inflācijas arvien straujākajos apgriezienos? Ainis un Evita – tipiska jaunā ģimene, abi strādā, sieva vēl papildus mācās, abi audzina divus bērnus – divus un trīs gadus vecus dēlēnus. Jā, varbūt abi jaunie cilvēki, kuriem knapi pāri 20 gadiem, pārāk ātri iejūgušies vecāku smagajā nastā, tagad atzīst ģimenes galva Ainis. Tomēr situācija ir tāda, kāda ir, un nākas dzīvot pēc tās skarbajiem noteikumiem.

Galvenais, ka jaunajiem vecākiem gribas dzīvot ar vērienu, izmantojot jau tūlīt, ko dzīve piedāvā, nevis krāt gadu gadiem, līdz var iegādāties kārotās mantas, samaksāt par pakalpojumiem.

Tā nu jaunieši iejūgušies kredītu jūgā – līzingā paņemta mašīna, nomaksu gaida arī jaunās paaudzes televizors, tāpat dators un mūzikas centrs. Abi atzīst, ka kredītmaksājumi paņem ievērojamu daļu ģimenes budžeta. Bet lielāko daļu nākas maksāt par divistabu dzīvoklīti daudzdzīvokļu namā, komunālie maksājumi plus maksa par abu mobilajiem telefoniem paņem lauvas tiesu. Tā tikai atliek pārtikai, kuru ģimenē arī cenšas pirkt pietiekami labu, lai abiem puisēniem netrūktu ne vitamīnu, ne visa pārējā, kas nepieciešams pilnvērtīgai attīstībai.

Sieva Evita formas uzturēšanai lolo sapni apmeklēt aerobikas nodarbības vai papeldēt baseinā. Taču pašlaik, kā atzīst jaunie cilvēki, pāri nepaliek ne santīma, lai nodotos sevis uzturēšanai, kur nu vēl kulturālai izklaidei. “Labi, ka internetā var nokačāt jaunākos mūzikas ierakstus, filmas utt. Varbūt tas nav īsti likumīgi, bet citādi mēs paliktu tukšā, jo disku pirkšanai un kultūras sarīkojumu apmeklēšanai naudas nepaliek,” nosmejas Ainis. “Kaut arī nepelnu maz, ap vairākiem simtiem mēnesī, sieva mazliet mazāk, vienalga, pēdējās dienas pirms algas paiet stresā, vai par visu paspēsim norēķināties.”

Laime vismaz, ka šī jaunā ģimene pagaidām neplāno doties peļņā uz Īriju, tomēr Ainis un Evita nenoliedz, ka tāda doma varētu tikt apsvērta nākotnē. Jo dzīve no rokas mutē tomēr nogurdina un par spīti ciešajai saiknei ar dzimteni un vecākiem, tomēr dažkārt neviļus prātā pavīdot doma – varbūt citur ir labāk?

Bērni jāizaudzina par spīti visam

Mārtiņa un Kristīnes ģimene savukārt dzīvo laukos, viņiem ir divi bērni. Mārtiņš ir šoferis, bet Kristīne strādā par medicīnas māsu un braukā uz darbu pilsētā. Lai arī abi nedzīvo pārticībā, viņi nesūdzas un stāsta, ka bērni jāizaudzina par spīti visam. “Viss ir labi, tikai mēnesī piecu dienu par daudz,” Mārtiņš joko, ar to domājot, ka pēdējā nedēļa līdz algai ir visgrūtākā. Taču tad vēl var nodot tukšās pudeles un ar ģimeni ieturēt svētku vakariņas, apēdot bērnu iecienīto picu “Čili picas” kafejnīcā.

Vārdu sakot, saprātīgi dzīvojot var iztikt, uzskata ģimenes galva. Viņš izskaitļojis, ka rēķinu samaksai, tāpat degvielai un automašīnas uzturēšanai kārtībā ģimene tērē vairāk nekā 40 procentu no ienākumiem. Protams, “Supernetto” veikala lētās cenas ir glābiņš, lai gan arī šī ģimene ikdienā te neiepērkas. “Braucam tur, kad jānopērk mājsaimniecības lietas,” Mārtiņš stāsta. Tad tualetes papīrs, trauku mazgājamais līdzeklis un veļas pulveris tiek sagādāts ilgākam laikam un arī nauda ietaupīta.

Jautāts, no kā nākas atteikties, jaunais vīrietis norāda, ka visskumjākais esot tas, ka jāatsakās no attīstības. Proti, nav naudas remontam, jaunām mēbelēm vai citām lietām, kas jaunai ģimenei ar bērniem ir nozīmīgas. “Ikdienas iztikšanai pietiek, bet nav ko ieguldīt nākotnē. Ja jāmaksā kāds līzings, tad vairāk neko citu atļauties nevar. Tāpat raizes sagādā, ja kāds saslimst, jo medikamenti ir dārgi, bet bez tiem iztikt nevar,” viņš stāsta. Vai gaidot, kad palielinās algu? Nē. Un kāda gan tam jēga? To, ko darba devējs pieliek, tūlīt apēd inflācija un, pat saņemot samērā lielāku algu, nekā pirms diviem gadiem, patiesībā esi turpat kur bijis, un līdzekļu papildus tēriņiem tik un tā nav.

Ziemā būs vēl grūtāk

Bažas liepājniekos rada arī pakāpeniskā īres maksu palielināšana, kas turpinās nepārtraukti, taču ar vislielāko satraukumu cilvēki sagaida jauno apkures sezonu, jo arī šajā sektorā gaidāms pamatīgs maksājumu kāpums.

Dzintra ir liepājniece, abi ar vīru strādā, bērni jau izauguši, tāpēc, jautāta, kā ir ar iztikšanu, viņa saka: “Citiem iet grūtāk. Mums vismaz ir divas algas, un tas ir daudz no svara.” Viņa izrēķinājusi, ka viena alga aiziet rēķinu samaksai, bet otra tiek tērēta pārtikai. “Tie briesmīgie ūdens zudumi, par ko mums tagad jāmaksā, mani vienkārši dzen izmisumā. Tie ir lieki desmit un vairāk lati, kas jāsamaksā ne par ko,” viņa sūkstās. Dzintra uztraucas, ka tūlīt sāksies arī jaunā apkures sezona, tad tēriņi palielināsies, tāpat par īri būšot jāmaksā vairāk. “Ziemā būs grūtāk,” viņa saka.

Runājot par cenām, Dzintra stāsta, ka ik nedēļu nākas secināt, ka tās par dažiem santīmiem paceltas, tomēr tāpēc jau no veikala nenākot mājās tukšām rokām. “Ja man maizes vajag, es to pirkšu, arī tad, ja secināšu, ka cena atkal lielāka. Protams, nevaru turēt mājās divu veidu desu izvēlei – nopērku vienu mazu gabaliņu, tomēr bez ēšanas nevar, un pārtika ir jāpērk arī par dārgu naudu,” viņa stāsta.

Ikdienā Dzintra iepērkas tuvākajā veikalā, taču brīvdienās dodas uz “Saulītes” vai “Supernetto” tīkla veikaliem, lai sapirktu vairāk lēto produktu. “Es strādāju, un tāpēc man nav laika iet uz kādu īpašu veikalu, lai maizi nopirktu mazliet lētāk, tomēr zinu, ka pensionāri, kam ir vairāk laika, tieši tā arī dara,” viņa stāsta. Tagad daudziem izeja vēl ir samērā lētie dārzeņi, ko tirgū piedāvā vietējie zemnieki, taču ziemā arī tiem kāps cenas, un tad patiešām iztikšana būs ļoti grūta. “Cilvēki patiešām ir izmisuši, taču valda arī tāda kā nolemtība, neviens īpaši neprotestē, jo ik uz soļa dzirdams, ka viss būs dārgāks. Protams, katrs gaida, ka palielinās algas, tomēr tas joporojām notiek ļoti lēni,” saka Dzintra.

Te jāpiebilst, ka šā gada jūnijā Liepājas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padome nolēma apstiprināt akciju sabiedrības “Liepājas enerģija” iesniegtos jaunos siltuma tarifus Liepājā. Tādējādi jaunais siltuma tarifs būs par 25 procentiem augstāks nekā iepriekšējais, pēc kompānijas teiktā, tas pieskaņots mazuta cenām pasaules tirgū.

Jācer, vismaz nelielu atspaidu vecākajiem ļaudīm sniegs tas, ka oktobrī gaidāma līdz šim lielākā pensiju indeksācija, kuras rezultātā pensijas vidēji palielināsies par 14,11 latiem, tostarp vecuma pensijas vidēji palielināsies par 14,67 latiem. Uz vispārējā dārdzības fona nav daudz, bet tomēr…

Prognozes neiepriecina

Vai un kad inflācijas skrējiens apstāsies? Tas ir jautājums, kas pašlaik nomoka daudzus. Vairums ekspertu nekā nomierinoša šajā sakarībā nepauž. Visi uzskata, ka inflācija Latvijā augstā līmenī turēsies vēl labu laiku, jo mūs skar visi tie procesi, kas notiek Eiropā un citur pasaulē, gluži kā savienoto trauku sistēmā. Tā ka mūsu cenām jāsasniedz Eiropas vidējo cenu līmenis, bez tā laikam neiztikt.

Taču, vērtējot visas Eiropas Savienības kontekstā, kopumā viss nemaz nav tik dārgs. Cita lieta, ka cilvēku pirktspēja vēl nav tik liela kā Eiropā. Ar cenu piebremzēšanu nekas nebūs līdzēts. Vienīgais, ko varam darīt, – kāpināt darba ražīgumu, modernizēt procesus un tādējādi palielināt ienākumus. Jo produktivitātes indekss joprojām atpaliek no ES vidējā līmeņa vairāk nekā par 40 procentiem.

Sarmīte Pelcmane,
Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”