Saskaņā ar normatīvajiem aktiem ne visi kaķi drīkst atrasties ārpus telpām, proti, ārpus saimnieka īpašuma drīkst uzturēties kaķi, kuri ir:

• sterilizēti vai kastrēti un sasnieguši vismaz sešu mēnešu vecumu;
• mikročipēti un reģistrēti Lauku atbalsta dienesta mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē;
• vakcinēti – pret trakumsērgu.

Kāpēc čipēšana ir tik svarīga?

Mikročips ir neliela, rīsa grauda lieluma elektroniska ierīce, kas kalpo kā dzīvnieka identifikācijas kods. Čipēšana sniedz vairākus būtiskus ieguvumus.

• Iespēja kaķim atgriezties mājās. Ja čipēts kaķis pazūd vai tiek savainots, veterinārārsts vai dzīvnieku patversmes darbinieks var ātri identificēt saimnieku un ar viņu sazināties. Bez mikročipa saimnieka noskaidrošana bieži vien nav iespējama un dzīvnieks var tikt kļūdaini uzskatīts par bezsaimnieka kaķi.
• Saimnieka tiesību aizsardzība. Mikročips ir juridisks pierādījums dzīvnieka piederībai strīdu vai neskaidrību gadījumos.
• Atbildīgas rīcības veicināšana. Dzīvnieka sasaistīšana ar konkrētu personu mazina gadījumus, kad mājdzīvnieki tiek apzināti pamesti.

Kas jādara kaķa saimniekam?

Lai sakārtotu kaķa dokumentāciju, saimniekam jāvēršas pie jebkura praktizējoša veterinārārsta. Mikročipa ievadīšana ir ātra un dzīvniekam nekaitīga procedūra. Pēc čipēšanas svarīgi pārliecināties, ka veterinārārsts ir veicis dzīvnieka reģistrāciju Lauku atbalsta dienesta mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē un tajā norādīta aktuāla saimnieka kontaktinformācija.

Mūsu mīluļu drošība sākas ar mūsu atbildību. Parūpēsimies, lai katram kaķim, kurš dodas ārpus mājas, būtu sava ”biļete atpakaļ uz mājām”.

Kad čipēšana nav obligāta?

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 359 ”Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība” kaķa apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrācija nav obligāta, ja:

• kaķi nepavairo;
• to neatsavina;
• to nenodod dzīvnieku viesnīcā;
• tas nepiedalās izstādēs vai citos publiskos pasākumos;
• kaķis brīvi neuzturas ārpus īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas.