Par un pret

Kopš šā gada sākuma vairākas būtiskas izmaiņas skārušas dažādu valsts pabalstu izmaksu. Daudzi kļuvuši lielāki. Bet tikai ne algas tiem 56 darbiniekiem, kuri strādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Liepājas nodaļā. Lai arī jautājumu, ko tiem uzdod, kļuvis vairāk.

Vieglāk būs bērniem invalīdiem un invalīdiem

Kopš 2008.gada 1.janvāra lielāks ir bērna invalīda kopšanas pabalsts: 50 latu vietā – 150 latu. Pašiem invalīdiem par to nebija jārūpējas, viss pārrēķināts automātiski un jau janvārī izmaksāts.

No šā gada 1.janvāra ir vēl viens patīkams jauninājums. Tie invalīdi, kuriem nepieciešama īpaša kopšana un kuri pārsnieguši 18 gadu vecumu, turpmāk varēs ik mēnesi saņemt 100 latu lielu pabalstu. Tikai, lai to saņemtu, ir vajadzīgs Darba ekspertīzes ārstu komisijas slēdziens, ka tieši šim invalīdam ir nepieciešama īpašā kopšana.

Te nu iespējami konflikti: jo gandrīz vai visi invalīdi uzskata, ka viņiem ir vajadzīga kopšana. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Liepājas nodaļas vadītāja Inese Birzgale uzskata, ka reāli šos simt latus Darba ekspertīzes ārstu komisija varētu dot tiem invalīdiem, kam ir piešķirta pirmā invaliditātes grupa. Turklāt šo pabalstu piešķirs uz laiku, ko noteiks Darba ekspertīzes ārstu komisija.

Ļoti apmierināta ar jaunā pabalsta piešķiršanu ir Jolantas Akmenes māmiņa. Jolantai tagad ir 38 gadi, viņa slimo ar cerebrālo paralīzi kopš bērnības, līdz sešpadsmit gadu vecumam nekādu atbalstu viņas ģimene nav saņēmusi, pēdējos gados saņemts 50 latu. 100 latu ģimenei būs ievērojams atspaids. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pati Jolanta uz Darba ekspertīzes ārstu komisiju nebija jāved. Bija tikai jāparāda dokumenti. 

Taču neveiksmes jau sagaidījušas pirmos šā pabalsta tīkotājus – redzes invalīdus. Izrādās, Darba ekspertīzes ārstu komisija uzskata, ka tas viņiem nepienākas. Visi Neredzīgo biedrības biedri, kas mēģinājuši kārtot dokumentus pabalsta saņemšanai, ir noraidīti. Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs Māris Ceirulis to uzskata par klaju netaisnību. Neredzīgam cilvēkam ir vajadzīgs palīgs, asistents, bez tā viņa dzīve nav iedomājama. Bet algot to nav iespējams par 50 latu lielo pabalstu, ko joprojām saņem invalīdi kopš dzimšanas. Nemaz nerunājot, ka par šiem 50 latiem jānokārto komunālie maksājumi, jāpērk zāles, jāēd, jāģērbjas.

Kliegt gribas, par šo netaisnību, saka Māris Ceirulis. Liepājas Neredzīgo biedrība tagad gatavo vēstuli Ministru prezidentam Ivaram Godmanim – tā lūgs palīdzību un atgādinās, ka pats premjers sacījis: viņa prioritāte ir cilvēku, sevišķi invalīdu, dzīves apstākļu uzlabošana.

Ar neizpratni Liepājas Neredzīgo biedrībā uztver situāciju, ka biedrībai, kura rūpējas par saviem invalīdiem un kurai piešķirts sabiedriskā labuma statuss, ir jāmaksā milzīga nomas maksa valstij par zemi, uz kuras atrodas tās ēkas. Bet to invalīdu biedrība var izdarīt tikai no saviem ziedojumiem, liekot kopā savas pensijas. Māris Ceirulis iecerējis vēstuli ar lūgumu palīdzēt sūtīt Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājai Aijai Barčai. Padomju laikā šī zeme biedrībai bija nodota bezmaksas lietošanā.

Jauns pabalsts – vecāku pabalsts

Kopš 2008.gada 1.janvāra ieviests jauns pabalsta veids – vecāku pabalsts, ko piešķir strādājošajiem vecākiem (darba ņēmējiem un pašnodarbinātajiem). To vairs nemaksās valsts, to ņems no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta. Līdz šim, kamēr bērns sasniedza viena gada vecumu, vienam no vecākiem maksāja 70 procentu no darba algas – ne mazāk par 56 latiem un  ne vairāk par 392 latiem mēnesī. Tagad šie griesti atcelti, kā minimālo summu nosakot 63 latus, vienalga tēvs vai māte var saņemt vecāku pabalstu 70 procentu apmērā no darba algas, turklāt nepārtraucot strādāt.

Nestrādājošiem vecākiem, kā līdz šim, bērnu kopšanas pabalsts līdz gada vecuma sasniegšanai ir 50 latu. Pēc tam no viena līdz divu gadu vecumam gan strādājošie, gan nestrādājošie vecāki saņem 30 latu mēnesī. Tas saucas – bērna kopšanas pabalsts.

Uz vecāku pabalstu var pretendēt ne tikai Latvijas valsts pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, bet arī personas, kurām Latvijā ir izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, ja šie vecāki ir Latvijā nodarbinātas personas. Vecāku pabalstu nevar saņemt vienlaikus (par to pašu laikposmu) ar maternitātes pabalstu vai bērna kopšanas pabalstu (par to pašu bērnu).

Ko darīt situācijā, kad māmiņa nestrādā un tēvs arī ne, bet bērniņš Latvijā piedzimis? Šie cilvēki, skaidro Inese Birzgale, var saņemt 50 latu par bērniņu līdz gada vecumam, bet tikai tad, ja tie būs pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji.

Viss it kā izskatās jauki. Vecāku pabalsti varētu veicināt demogrāfiskās krīzes mazināšanu. Taču Liepājas Arodbiedrību centra priekšsēdētājs Jānis Neimanis uzskata par nekorektu veidu, kā valdība atrada līdzekļus vecāku pabalstiem. Valsts naudu šiem pabalstiem ir ņēmusi no sociālā budžeta – tas ir, no naudas, no kuras vajadzētu maksāt slimības pabalstus, pabalstus invalīdiem, arī pabalstus bezdarbniekiem. Īpaša bezbērnu nodokļa, kā tas bija kādreizējos laikos, taču nav. Ņemot vērā to, ka cilvēku valstī kļūst arvien mazāk, Neimanis baidās, ka līdz pensijas vecuma sasniegšanai vairs nekas dižs viņa pensijai nepalikšot.

Bezdarbniekiem pievelk grožus

Šogad ir vairākas izmaiņas bezdarbnieka pabalsta saņemšanas nosacījumos. Ja agrāk bija nepieciešams gada laikā nostrādāt deviņus mēnešus, lai varētu pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu, tad tagad 18 mēnešus vai pusotra gada laikā ir jāstrādā 12 mēnešu. Ir samazināts arī laiks, kurā varētu saņemt bezdarbnieka pabalstu. Kādreiz daļa ļaužu deviņus mēnešus pastrādāja sezonas darbos un trīs mēnešus atpūtās, saņemot pabalstu. Ir samazināts arī pabalsta apmērs. Ja cilvēka kopējais darba stāžs būs no viena līdz deviņiem gadiem, pabalstu varēs saņemt tikai četrus mēnešus. Pirmos divus mēnešus tie būs 100 procentu no piešķirtā pabalsta, bet pēdējos divus – 75 procenti.

Ja darba stāžs būs 10 līdz 19 gadu, pabalstu varēs saņemt sešus mēnešus. Ja būs nostrādāts 20 gadu un vairāk, tad pabalstu varēs saņemt deviņus mēnešus. Inese Birzgale uzskata, ka tas mudinās cilvēkus vieglprātīgi neizturēties pret darbu, tik bieži nemainīt darbavietas, un iznākumā varētu samazināties bezdarbs.

Jānis Neimanis savukārt uzskata, ka jaunā sistēma ne tikai samazinās pabalsta apmēru (to, cik procentu lielu bezdarbnieka pabalstu no algas bezdarbniekam aprēķinās, ir atkarīgs no katra darbinieka darba stāža). Turklāt atkarībā no darba stāža tiek noteikts arī tas laiks, cik ilgi bezdarbnieks tiesīgs saņemt pabalstu – 4, 6 vai 9 mēnešus. Šāda sistēma, ir secinājuši arodbiedrību organizāciju pārstāvji, nevis samazinās bezdarbu, bet sekmēs nelegālo nodarbinātību. Jo bezdarbnieka pabalsti būšot tik niecīgi, ka cilvēki izvairīsies iet reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Jānis Neimanis uzskata, ka daudz pareizāk būtu, ja cilvēkiem dotu iespēju apgūt jaunas iemaņas, pilnveidot prasmes, pirms viņiem nākas meklēt jaunu darbu. Par īpaši diskriminējošu viņš uzskata likuma normu, kas nosaka, ka tad, ja cilvēkam darba stāžs ir tikai no viena līdz deviņiem gadiem, tāda bezdarbnieka pabalstu var saņemt četrus mēnešus. Šajā laikā nav iespējams ne apgūt jaunu profesiju, ne pamatīgi pilnveidot esošo. Praktiski tas nozīmē, ka cilvēks tiek iegrūsts viszemāk atalgoto ļaužu kategorijā, no kuras izrāpties ir visai grūti. Tā kā ar mazu darba stāžu lielākoties ir tikai jauni cilvēki, tad ar šo likuma normu viņi gribot negribot tiek novirzīti meklēt darbu ārpus likuma pastāvošās darba attiecībās vai doties meklēt darbu ārzemēs.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Lai visi jauninājumi ieietu sliedēs, lai apmierināti būtu visi klienti, ir ko padomāt gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Liepājas nodaļas vadītājai Inesei Birzgalei, gan viņas vietniecei Lienei Zīvertei.