Zinību diena

Lai kā skolas bērniem vēl negribas par to domāt, bet jaunais mācību gads jau sāk māt sveicienus. Drīz atkal būs 1.septembris – Zinību diena.  Bet kas notiktu, ja uz skolu nebūtu vis jāiet, kā ierasts, bet ātrāk? Lai gan jaukā vasaras laikā nebūt negribas runāt par mācībām un skolu, “Kurzemes Vārds” apzināja skolēnu, skolotāju un izglītības speciālistu domas par mācību gada pagarināšanu. 

Tā ir mūsu tradīcija!

Ideja pagarināt mūsu valstī mācību gadu no jauna uzvirmoja skolas gada beigās. Bet temats nav jauns, par to ir runāts jau iepriekšējos gados. Pirms pieņem šādu lēmumu, ir jāapzinās, ka tas prasīs gan finansiālus līdzekļus, gan pārkārtojumus izglītības procesa organizēšanā un nodrošināšanā – atzīst Izglītības un zinātnes ministrijā. Tāpat daudz kas būs jāmaina arī domāšanā, jo ir pārāk pierasts, ka skolas gads beidzas maijā, ka jūnijā notiek pārbaudes un eksāmeni, ka 1.septembra rītā uz savām mācību iestādēm ar ziediem rokās dodas gan pavisam mazi bērni, gan jautri jaunieši. Un visiem, pat tiem, kam maza saskare ar skolas darīšanām, ir skaidrs, ka sākas jaunais mācību gads.

“Manuprāt, 1.septembra tradīcija ir jauka, tas ir kas tāds, kas mūsu skolas atšķir no citām pasaules valstu mācību iestādēm. Te es izsakos gan kā mamma, gan kā skolotāja,” sacīja 1.ģimnāzijas pedagoģe Dagnija Deimante-Hartmane. Viņa apguvusi starptautisku pieredzi, kā apmaiņas skolotāja strādājot un mācot bērnus Amerikas Savienotajās Valstīs. “Es nevaru pateikt, vai mazajiem amerikāņiem brīvlaiks iznāk īsāks vai garāks. Gluži vienkārši tāpēc, ka tur ne tikai katrā štatā ir citādi noteikumi, bet arī pašas skolas veido savu mācību stundu grafiku. Manā skolā vasarā bērni atpūtās mēnešus divus, bet toties viņiem bija visādas brīvdienas mācību laikā. Tur ir cits klimats, citi laika apstākļi, un mums diezin vai derēs viņu pieredze. Mums vasara ir tik gara, cik nu ir, un, domāju, ka bērniem tad ir jāpagūst atpūsties, iegūt spēkus nākamajam mācību gadam. Bez tam lielāki bērni, pusaudži, brīvdienās strādā, un arī viņiem vajag atpūsties. Nezinu, vai vajag ko pagarināt, labāk intensīvāk strādāt mācību laikā.”

“Mēs mācību gada beigās ar kolēģiem runājām par to, vai ir vajadzīgs pagarināt mācību gadu un ko tas prasīs,” sacīja J.Čakstes 10.vidusskolas skolotāja Simona Petrovica. Viņa atzina, ka pedagogu domas par šo tematu dalās. Lielākā daļa gan domā, ka labāk lai paliek tā, kā ir. Jā, mūsu skolotāji zina, ka citās valstīs mācību gads ir garāks. Toties tur dienā stundas ilgst no pulksten 12 līdz 14. Tas nozīmē, ka bērni ātrāk ir brīvi. “Mūsu ekonomiskajos apstākļos tas nemaz nav tik labi, jo, cik zināms, vecāki strādā daudz ilgāk, līdz ar to viņiem būs jāsatraucas, kas notiek ar atvasēm. Bet citi vecāki atkal uzskata, ka vieglāk būtu, ja bērni arī vasarā atrastos skolā, tātad pa dienas vidu būtu pieskatīti, un ģimenes varētu būt mierīgas, ka vismaz tajā laikā bērni ir drošībā,” turpināja S.Petrovica.  

Mācību stundas – mācībām

Ar skolotājas domām par intensīvu darbu mācību laikā saskan  1.ģimnāzijas audzēknes Undīnes Rubezes viedoklis: “Mācoties skolā jau 12 gadu, esmu novērojusi un secinājusi pietiekami daudz, lai tagad varētu pilnīgi droši apgalvot, ka mācību gada pagarināšana nesamazinās skolēnu slodzi un nekādā gadījumā nepalielinās izglītības kvalitāti. Manuprāt, tā dēvētā skolēnu pārslodze, par kuru tik ļoti uztraucas mūsu Izglītības ministrija, ir pašu skolēnu un skolotāju neizdarības radītās sekas. Domāju, liela daļa skolēnu man piekritīs, ka mācību gada laikā nav tādas nedēļas, kad notiktu pilnīgi visas mācību stundas. Patiesībā, apspriešanas vērts ir arī tas, cik kvalitatīvi un intensīvi stundas notiek. Protams, Eiropā jaunieši skolā pavada daudz mazāk laika, bet kāpēc nerunā par to, ka tur gan skolotāji, gan skolēni pret saviem tiešajiem pienākumiem attiecas ar daudz lielāku atbildību, neradot situācijas, kad skolā nav ne skolotāju, ne skolēnu, turklāst regulāri?! Nenotikušās, daļēji notikušās, skolēnu nobastotās un visādi citādi nepilnvērtīgās stundas veido lielu daļu no visām paredzētajām, un katra nokavētā ir cēlonis sasteigtajām un nepilnvērtīgajām, kas seko pēc tam. Rezultātā skolēni cieš no pārslodzes, patstāvīgi cenšoties apgūt ne vienmēr vieglo mācību vielu, pasliktinās sekmes, un problēmas tiek meklētas visos citos, tikai ne pašos.”

Undīne Rubeze uzskata, ka skolotāji mācās laikā, kad viņiem ir jāmāca skolēni: “Niknumu sagādājuši visi tā dēvētie skolotāju kursi un semināri, kas diemžēl arī ir viens no visbiežākajiem nenotikušo stundu iemesliem. Skumji, bet rezultātu es pati no šiem kursiem neredzu. Joprojām mācos no krievu valodā veidotām nesaprotamām tabulām par spīti tehnoloģiju klātbūtnei skolā, kā arī stundas nav kļuvušas interesantākas. Ieteikums – rīkojiet šos seminārus vasarā, kad skolotājiem arī patiesībā būtu jāstrādā. Kopumā vēlos pateikt, ka visa problēma, kā parasti, slēpjas attieksmē. Mācību gads ir atbilstoša garuma, tikai jāprot pilnvērtīgi izmantot katru dienu un katru mācību stundu.”  

Lai netraucētu citiem

Anda Pūriņa skolu jau beigusi. Viņa uzskata, ka mācību gada pagarināšana, intensīvam darbam atvēlot arī jūniju, varētu traucēt tiem, kas tajā laikā kārto eksāmenus. “Jūnijā mēs likām centralizētos eksāmenus un citus pārbaudījumus. Nebūtu labi, ja tajā laikā pa skolu staigātu citi bērni, mazākajās klasēs kā zēniem, tā arī meitenēm piemīt tieksme skaļi uzvesties, un tas noteikti traucētu tiem, kuri koncentrējušies pārbaudījumu uzdevumu risināšanai.” 

Bez tam jūnijā skolās rit arī pēceksāmeni. Un skolotāji tajā laikā ir nodarbināti šajos pārbaudījumos, vadot konsultācijas, pieņemot eksāmenus. Vairāki skolu vadītāji pauda uzskatu, ka mācību iestāžu ēkas, kurās ik dienas pulcējas tik liels cilvēku skaits, prasa sakārtošanu, un vasara, kamēr skolās nav bērnu, ir īstais brīdis gan nopietnākiem, gan kosmētiskajiem remontdarbiem. 

Saskaņā ar IZM Vispārējās izglītības departamenta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sniegto informāciju Latvijā 1.–6. klasē ir īsākais mācību gads Eiropā – tikai 478 astronomiskās stundas.

IZM apkopotā informācija rāda, ka vidēji Eiropā šīs vecuma grupas skolēniem mācību gads ir 723 astronomiskās stundas. 

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Mācību gads citās Eiropas valstīs (astronomiskās stundas):
Itālijā – 980
Nīderlandē – 940
Francijā – 936
Luksemburgā – 894  
Portugālē – 840
Bulgārijā – 504 
Lietuvā – 549
Rumānijā – 555  
(Pēc aģentūras LETA datiem.)

Mācību gads ir atbilstoša garuma, tikai jāprot pilnvērtīgi izmantot katru dienu un katru mācību stundu.