vilina ar jaunajām programmām

Viņi ir izvēlējušies, un tagad absolventi ar dokumentu paketēm rokās brauc uz Rīgu, uz Ventspili, uz Valmieru un paliek arī te, Liepājā, lai pieteiktos studijām.
Centāmies noskaidrot, ko izvēlas vispārējo vidusskolas izglītību ieguvušie jaunieši un kā viņu vēlēšanās saskan ar skaudro studiju iespēju realitāti un nākotnes darba dzīves prasībām.  

  Ar lietišķu konkrētību

Dokumentu pieņemšana pilna laika studijām rit pilnā sparā, bet ir brīži, kad Liepājas Pedagoģijas akadēmijā pie reģistratoru galdiņiem neveidojas ne rindas, ne arī jāgaida ārā koridorā. Kā paskaidroja Uzņemšanas komisijas darbinieces, lielākie sastrēgumi mēdz veidoties dokumentu pieņemšanas pirmajās dienās vai pēdējās.
Ienākot telpā, kurā jaunieši veic savas izvēles pirmos soļus, tas ir – iesniedz dokumentus studijām augstskolā, kura visā drīzumā cer uz jaunu augstāko statusu –  būt par Liepājas Universitāti, ir redzams, ka visbiežāk puiši un meitenes apstājas pie tā galdiņa, kur var iestāties jaunākajā studiju programmā “Ārējo sakaru vadība”.
“Es izvēlējos šo programmu un kā otro iespēju – studiju programmu “Tūrisma vadība”,” pastāstīja Sanita Čača, meitene no Medzes pagasta. Studijām Liepāju viņa izvēlējusies ne tikai tāpēc, ka te tuvāk mājām, bet arī tāpēc, ka viņai šīs programmas izraisījušas interesi un viņa cer, ka nākotnē pavērsies interesants darbs ar cilvēkiem.
Mairita Nelsone no Grobiņas arī vēlas studēt ārējos sakarus. Viņa sacīja, ka studijām Liepājas augstskolu izvēlējusies jau tad, kad pati vēl mācījusies 11.klasē, divus gadus bijusi te, akadēmijā, rīkotajās atvērto durvju dienās un saņēmusi atbildes uz interesējošiem jautājumiem. Kā otro specialitāti arī Mairita ir izvēlējusies tūrisma vadību. Sanita cer likt lietā savu enerģiju un vēlmi darboties Studentu padomē, Mairitai vairāk patīk sports – basketbols un vieglatlētika, un viņa domā, ka tam pietiks laika, arī studējot.
Mārtiņš īsti nevēlas atklāt sevi, viņš tikai pastāsta, ka ir pabeidzis Liepājas 8.vidusskolu un iesniedz dokumentus studiju programmā “Tūrisma vadība”. Viņaprāt, studijas pavērs iespējas pilnveidot vadības prasmes, jo kā alternatīvu puisis vēl apsver iespēju iestāties Kultūras akadēmijā. Jo viņam patīk strādāt ar cilvēkiem, viņš jau ir izmēģinājis savas spējas, rīkojot sarīkojumus, un vēlas to darīt arī turpmāk.  

Zina, ko vēlas

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas Uzņemšanas komisijas reģistratore Solvita Spirģe-Sēne ir laborante, pati pabeigusi šo augstskolu un šādus pienākumus pilda pirmoreiz. Viņa novērojusi, ka jaunie cilvēki zina, ko vēlas, un nav nekādas aizķeršanās, dokumentus iesniedzot. Varbūt reizēm puisis vai meitene nezina, ko no studiju programmām paņemt kā papildu iespēju, ja gadījumā netiek savā vienīgajā. Bet tas var liecināt par to, ka vidusskolas beidzējs ir rūpīgi apsvēris gan savas intereses, gan savas spējas, prasmes un talantus, kurus cer likt lietā pēc augstskolas pabeigšanas.
“Tāpat mums nav nekādu aizķeršanos ar dokumentiem, viss vajadzīgais reflektantiem jau ir līdzi, sakopēts un sagatavots,” turpināja S.Spirģe-Sēne. Nereti jaunajam censonim atnāk līdzi kāds no vecākiem, visbiežāk mamma, bet tad nākamais students cenšas paskaidrot, ka viņš pats zina, ko grib. Nav izņēmums, ka līdzi ir kāds draugs, pat tāds, kurš jau ir šīs augstskolas students, vai arī jaunietim, kurš beidzis skolu ar krievu mācībvalodu, līdzi ir draugs, kas labi pārvalda valsts valodu, gadījumā, ja nepieciešams atbalsts un palīdzība.

Ieceres un īstenība

Pavasaros, skolu beidzot, absolventi uzraksta savas vēlmes. Kā tās sakrīt ar tālāko realitāti, grūti pārbaudīt, jo, kā liecina prakse, savas korekcijas mēdz ievilkt arī centralizēto eksāmenu rezultāti. Bet gadu no gada galvenās prioritātes nemainās, un vidusskolēnu aptaujas parāda, ka viņi pēdējā skolas gadā domā, ka studijām izvēlēsies Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti un tās Liepājas filiāli, tad seko pārējās augstskolas, to vidū arī Liepājas Pedagoģijas akadēmija, kas pēdējos gados vilina ne tikai ar iespējām apgūt izglītību tepat, māju tuvumā, bet ar jaunajām programmām. Protams, ka jaunie liepājnieki, apzinot savas intereses, samērojot ar savām materiālajām iespējām un skolas laikā saņemtajām sekmēm, dodas studēt uz dažādām augstskolām, to vidū arī tādām, par kurām uzskata prātīgāk iepriekš nerunāt un neafišēt, sak, lai kāds nenoskauž.
“Mēs šogad piedāvājām jaunu studiju programmu “Ārējo sakaru vadība”, un tagad, kad dokumentu pieņemšana noritējusi jau divas nedēļas, droši var teikt, ka te veidojas vislielākais konkurss – jau šobrīd ir astoņi pretendenti uz vienu studiju vietu,” pastāstīja LPA Uzņemšanas komisijas pilna studijām atbildīgā sekretāre Svetlana Lanka. Viņai jau trīs gadu pieredze šajā amatā un viņa var salīdzināt, kāda ir mūsdienu jauniešu izvēle. 
“Līdz šim studēt gribētāju aktivitāte ir bijusi pat lielāka nekā iepriekšējos gados. Uzņemšanas noteikumi paredz, ka var iesniegt dokumentus divās programmās, uzrādot, kura ir prioritāra,” turpināja S.Lanka. “Jau vairākus gadus pēc kārtas vislielākie konkursi mums veidojas tieši vadības studiju programmās, un tā ir arī šogad. Popularitāti jauniešu vidū nezaudē arī programma “Sociālais darbinieks”, jaunieši arī izvēlas pedagoģiskās programmas. Lielākais vairums reflektantu ir no Liepājas, Liepājas rajona, Kurzemes reģiona, taču nāk arī rīdzinieki un citu Latvijas reģionu pārstāvji. Izskatās, ka attaisnojas arī prakse, kuru realizējam pirmo reizi – proti, Uzņemšanas komisijas izbraukumi uz Saldu, Ventspili un citur, lai, kā saka, panāktos pretī iespējamiem studentiem. Un jaunieši šo iespēju izmanto.”
Liepājā ir vairāku augstskolu filiāles. Tradīcijām bagātākā un visilgāk pazīstamākā ir Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas filiāle.
“Dokumentu pieņemšana parāda, ka studēt gribētāju skaits dienas nodaļā ir apmēram pagājušā gada līmenī,” sacīja RTU Liepājas filiāles direktors Voldemārs Kārkliņš. “Jaunatne vairāk orientēta uz uzņēmējdarbību un vadīšanas specialitātēm, te veidojas konkurss, būs kādi septiņi astoņi pretendenti uz vienu studiju vietu. Inženiertehniskās specialitātēs konkurss varētu būt tādā pašā līmenī kā pērn. Lai gan mēs domājām, ka te varētu būt lielāks pieplūdums, ņemot vērā pieprasījumu darba tirgū. Arī informācijas tehnoloģiju studijām gaidījām lielāku pieplūdumu, jo arī pēc šādiem speciālistiem ir pieprasījums, viņi ir vajadzīgi visās jomās.” 

Tomēr pēc tam būs jāstrādā

Kā rāda dokumentu pieņemšanas pieredze, jaunieši izvēlas, viņuprāt, prestižākās un skanīgākās specialitātes. To apliecina fakts, ka Latvijas Universitātē, kurā studēt cer arī ievērojama daļa jauno liepājnieku, piemēram, nemainīgi vispieprasītākā studēt gribētāju vidū ir komunikāciju zinātņu studiju programma, kurā reģistrēti 117 pieteikumi uz vienu valsts budžeta studiju vietu. 52 pieteikumi uz vienu budžeta vietu saņemti psiholoģijas studiju programmā, bet vides zinātnes programmā – 38. To apliecina Liepājas Pedagoģijas akadēmijas pieredze – šajā augstskolā lielākie konkursi solās būt vadības zinību programmā, tāpat kā RTU Liepājas filiālē.
Bet prakse rāda Liepājā šobrīd trūkst inženieru, trūkst mediķu. Tāpēc vēl jo lielāks darbs turpmāk gaidāms pedagogiem – karjeras izvēles konsultantiem, lai jaunajiem cilvēkiem būtu skaidras nākotnes perspektīvas, lai viņi savu vēlmi un intereses prastu savienot ar realitāti, jo pēc jaukajiem studiju gadiem seko darba dzīve un arī sarežģītais darba tirgus, kurā ir savas prasības, vajadzības prioritātes. 
Voldemārs Kārkliņš saka: “Domāju, ka te ir jāstrādā gan mums, augstskolām, gan arī uzņēmējiem, lai jaunatni orientētu izvēlēties tās specialitātes, kurās var viņiem piedāvāt darbu, arī uzņēmējiem ir jāpadomā, kā un ar ko piesaistīt vidusskolu beidzējus.”

Daina Meistere,
Kurzemes Vārds