Tīra zeme, gaiss un ūdens – lielākie dārgumi

Protams, Liepāja netinas indīga smoga mākoņos un arī skābekļa aparāti nav nepieciešami ik uz stūra kā lielajās industrializētajās pasaules pilsētās, tā ka salīdzinot šķiet – te vēl varam visai brīvi elpot. Tomēr, regulāri saņemot iedzīvotāju sūdzības pa tālruni un vēstules par dažādām piesārņojuma problēmām, pārliecinājāmies, ka arī liepājniekiem rūp savas pilsētas vides tīrība. Laikraksts centās noskaidrot, kāda tad galu galā ir Liepājas vide, kas to visvairāk bojā un kad gaidāmi uzlabojumi.

Visbiežāk tiek cēlta trauksme par smakām Karostas un Tosmares pusē, par ko jau rakstīts daudzkārt, kā arī norūpējušies par jūras piesārņojumu ar kanalizācijas ūdeņiem, Karostas kanāla nepatīkamajiem noslēpumiem un arī signalizējuši par viena vai otra uzņēmuma patvaļu, ignorējot vides aizsardzību.

Šovasar atkal priekšplānā izvirzījušās sūdzības par nepatīkamo smaku izplatību pilsētas ziemeļu daļā. Turienes iemītnieki uzskata, ka viņiem visvairāk jācieš naftas produktu pārkraušanas firmu darbības dēļ. Jau vairākus gadus iedzīvotāji, kas dzīvo naftas termināļu tuvumā, protestē pret smakām. Smaka izraisot ne vien diskomfortu, bet arī veselības problēmas – sāp galva, asaro acis, rodas nelabums un kairinājums kaklā. Iedzīvotāji rīkojuši piketus, savākuši tūkstošiem parakstu, ko sūtījuši atbildīgajām amatpersonām, rīkots arī bada streiks.

Pēc tiesas procesiem un pašvaldības iejaukšanās, viena otra firma modernizējusi naftas produktu pieņemšanas procesu. Ir arī saņemti sodi par smirdināšanu, tomēr joprojām, dodoties pa Pulvera ielu un tās apkaimi, ir jūtama smaka, kas apgrūtina dzīvi turienes iedzīvotājiem. Tomēr līdz šim nevienā no pārbaudēm aizsūtītajiem gaisa paraugiem neesot konstatēts, ka piesārņojuma normas būtu pārsniegtas. Tāpēc nav brīnums, ka iedzīvotāji aktīvi protestē pret jaunu termināļu celtniecību, kaut arī saimnieki sola, ka tie būšot vismodernākie un videi absolūti nekaitīgi.

Uztrauc arī fakts, ka Liepājas Reģionālā vides pārvalde saņēmusi SIA “Glenoil” iesniegumu par vēlmi organizēt vinilhlorīda pārkraušanu ostas piestātnē Pulvera ielā. Taču pagaidām nekādas turpmākas darbības no uzņēmuma nav sagaidītas.

 Liepājas Reģionālajā vides pārvaldē gan uzskata, ka Karostas vidi visvairāk bojā neattīrītais kanāls, kurā daudzu gadu desmitu laikā sakrājušies gan naftas produkti, gan smagie metāli un pat nedaudz radioaktīvo vielu. Smirdoņa no kanāla puses jo īpaši nāk karstajās dienās, kad ūdens līmenis noplok un virspusē uzpeld nosēdumi.

Karostas kanāla attīrīšanai vajadzīgi milzīgi līdzekļi, aprēķināts, ka summa varētu sasniegt pat 20 miljonus latu. Tādu līdzekļu pilsētas rīcībā nav, tāpēc tiek meklēta starptautiska palīdzība. Ir sagatavots Karostas kanāla attīrīšanas projekts, lai iesniegtu pieteikumu Eiropas Kohēzijas fondam un saņemtu finansējumu.

Vai Metalurga skursteņu noriets?

Sabiedrības pastiprināta uzmanība pievērsta arī akciju sabiedrības “Liepājas metalurgs” trim leģendārajiem dūmeņiem, kas laiku pa laikam izvada gaisā oranžas nokrāsas dūmus. Vēl nesen tika saņemta vairāku iedzīvotāju parakstītu vēstule ar lūgumu noskaidrot, šie dūmi ir vai nav kaitīgi cilvēka veselībai. “Kad vējš iegriežas uz mūsu māju pusi, jūtamies kā Ņujorkas centrā. Uz ēku sienām, koku, krūmu lapām nosēžas melni kvēpi. Bez tam lietus līst oranžīgs, koku lapas pat nokrāsojas sārtas,” teikts vēstulē. Tomēr uzņēmuma vadītāji apgalvo, ka Metalurga izmeši neesot īpaši kaitīgi, tik vien kā krāsaini. “Tie ir tehnoloģiskie putekļi plus metāla sastāvdaļas. Normālā darba režīmā, kad dūmiem ir tikai viegli ruda nokrāsa, šo krāsu dod slāpekļa oksīdi. Kad ir ļoti stipri brūni izmeši, tur klāt ir dzelzs oksīds,” skaidro laboratorijas darbinieki.

Jaunums ir tāds, ka atbilstoši ES prasībām 2008.gads ir pēdējais termiņš, kad rūpnīcai jāatsakās no skursteņu izmantošanas. Šobrīd viss tiek gatavots pārejai uz elektrokrāsnīm, bet martena ceha skursteņi paliks tikai kā atmiņa par bijušiem laikiem. Tad nu jācer – nebūs skursteņu, nebūs dūmu.

Kanalizācijas straumi iegrožos tikai pēc diviem gadiem

Nesen saņēmām liepājnieku sūdzības par kanalizācijas ūdeņiem, kas ieplūst jūrā Karostas teritorijā pie Ziemeļu mola. Kā laikraksts noskaidroja, kamēr Karostas rajona notekūdeņu sistēma nav pievienota Liepājas pilsētas notekūdens attīrīšanas iekārtām, notekūdeņi turpinās neattīrīti izplūst Baltijas jūrā un Tosmares kanālā. Ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli ir tehniski neatbilstošā stāvoklī, un to turpmāka ekspluatācija ir problemātiska, kas arī uzskatāmi redzams pašlaik.

Ir paredzēts, ka Karostas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu rekonstruēs. SIA “Liepājas ūdens” direktors Andis Dejus pastāstīja, ka situācija mainīsies apmēram pēc diviem gadiem, kad problēma tiks novērsta, īstenojot Kohēzijas fonda līdzfinansēto Liepājas ūdenssaimniecības attīstības projekta otro kārtu. Pagaidām iedzīvotājiem jāiztiek, kā ir. Peldēties tajā pusē nevajadzētu, arī vindsērfinga kluba biedri sūdzas, ka piesārņojums ir pat ar aci redzams un ar degunu saožams. Trenējoties pie dēļiem pielīp visādi atkritumi.

Mazuts, zāģu skaidas un izplūdes gāzes

Laiku pa laikam Liepājs vides vispārējo situāciju pasliktina viena vai otra uzņēmuma nepārdomāta darbība vai dažādi misēkļi.

Nesen Karostā no veciem katlumājas rezervuāriem karstuma dēļ izplūda mazuts, piesārņojot zemes virskārtu ap 50 kvadrātmetru platībā. Teritoriju, kurā atrodas mazuta rezervuāri, apsaimnieko SIA “Dīzelis”. Tās vadītājs Arturs Nāģis apgalvoja, ka uzņēmums iegādājies rezervuārus no “Liepājas siltuma” un nav zinājis, kas ir to iekšienē. Reģionālā vides pārvalde uzlikusi par pienākumu uzņēmumam izplūdušo mazutu savākt līdz septembra beigām, tātad tika dots laiks divu mēnešu garumā. Kad nesen ielūkojāmies piesārņotajā teritorijā, tur vēl nekas nebija sākts vākt.
Bet, kā norādīja Liepājas Reģionālās vides pārvaldes Piesārņojumu kontroles daļas vadītāja Māra Muceniece, šāda veida piesārņojumu likvidēt nav viegli, tas ir sarežģīts un darbietilpīgs process, kad jāutilizē liela daļa zemes virskārtas.

Dzelzceļa stacijas apkārtnes iedzīvotājus un tur strādājošos savukārt jau labu laiku nomocīja zāģu skaidu virpuļi, kas tika atpūsti no uzņēmuma “Lamele” teritorijas. Tās biezā kārtā noklāja dzelzceļa sliedes un citus objektus, cilvēkiem bija jāstrādā ar respiratoriem. Arī šim uzņēmumam uzlikts par pienākumu ražošanu sakārtot, ko tas arī solījies izdarīt līdz gada beigām.

Taču, kā atzīts Liepājas domes izstrādātā rīcības programmā gaisa kvalitātes uzlabošanai Liepājā 2005.–2008. gadam un atbilstoši tai veiktajā pētījumā, viena no lielākajām pilsētas gaisa piesārņotājām ir strauji augošā transporta plūsma ielās. “Rīcības programmas gaisa kvalitātes uzlabošanai Liepājas pilsētā 2005.–2008.gadam” otrajā daļā ieteikts samazināt satiksmes intensitāti pilsētas centrā, kravas automašīnu kustību paredzot ārpus dzīvojamām zonām, tālāk attīstīt un pilnveidot pilsētas sabiedriskā transporta tīklu. Tāpat rosināts uzlabot pārvietošanās iespējas velosipēdistiem un gājējiem, īstenot pasākumu kompleksu uzņēmumiem, kas strādā ostā un pārkrauj naftas produktus, rūpniecības sektorā un komunālajā saimniecībā strādājošajiem uzņēmumiem, kā arī paplašināt pilsētas zaļās zonas.

“Tas ir ļoti svarīgs dokuments, jo tā izstrādi veicināja iedzīvotāju sūdzības par gaisa piesārņojumu mūsu pilsētā. Programma atspoguļo tos darbības virzienus, kuros pašvaldība strādās, lai novērstu gaisa piesārņojumu un uzlabotu vides kvalitāti mūsu pilsētā,” dokumentu slavēja domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece. Tomēr žēl, ka divu gadu laikā kopš programmas pieņemšanas joprojām nav īstenota daļa no paredzētajiem pasākumiem, piemēram, nav uzstādīta gaisa monitoringa stacija Pulvera ielas apkārtnē, kur tādējādi varētu operatīvi kontrolēt gaisa kvalitāti.

Šajā karstajā un sausajā vasarā Liepājas gaisu ievērojami bojāja arī biezie putekļu mākoņi, ko vējš dzenāja no daudzajiem būvobjektiem un ceļu labosanas vietām. Tā kā pilsētā šogad tik aktīvi izvērsti remontdarbi, tad varētu vēlēties biežāku ielu laistīšanu.

Bet kopumā, uzskata vides speciāliste Māra Zeltiņa, Liepājā gaisa kvalitāte nav slikta: “Visi skaitļi rāda, ka gaisa kvalitāte pilsētā ir laba. Bet tas, protams, nenozīmē, ka varam būt apmierināti ar esošo situāciju un neko nedarīt. Mēs tomēr dzīvojam pilsētā, kurā atrodas rūpniecības uzņēmumi un uzņēmējdarbība aizvien attīstās. Palielinās arī automašīnu skaits, tātad lielāks ir izplūdes gāžu daudzums. Ir jāīsteno rīcības programma ekoloģijas jomā.”

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”