Ja, veicot asinsspiediena mērījumus, atkārtoti konstatē paaugstinātu vai pazeminātu asinsspiedienu un šādas izmaiņas novēro bieži, par to ieteicams informēt savu ģimenes ārstu. Ja nelieto asinsspiediena ārstēšanai paredzētus medikamentus, ārsts izvērtēs turpmāko rīcību.  Asinsspiediens jeb asins plūsmas spiediens uz artēriju sienām rodas tajā brīdī, kad sirds saraujas un dzen asinis caur mūsu ķermeni. Šis spēks, ar kādu asinis spiež uz asinsvadu sieniņām, nodrošina skābekļa un barības vielu piegādi katrai šūnai.

Kas ir asinsspiediens un kādi rādītāji liecina par novirzēm?

Mērot asinsspiedienu, mēs redzam divus skaitļus. Pirmais jeb augšējais ir sistoliskais spiediens, kas parāda spiedienu brīdī, kad sirds saraujas un izgrūž asinis. Otrais jeb apakšējais ir diastoliskais spiediens, kas mēra spiedienu brīdī, kad sirds muskulis atslābst starp sitieniem.

Par standartu asinsspiedienu pieaugušam cilvēkam tiek uzskatīts rādītājs ap 120/80 mmHg (milimetri dzīvsudraba staba). Ja mērījumi rāda mazāk par 90/60 mmHg, tas liecina, ka ir pazemināts asinsspiediens. Savukārt, ja skaitļi regulāri pārsniedz 140/90 mmHg, tas nozīmē, ka cilvēkam ir paaugstināts asinsspiediens. Jebkuras novirzes no normas ir svarīgs signāls, kam jāpievērš uzmanība.

Kādas pazīmes var būt saistītas ar asinsspiediena izmaiņām?

Svarīgi paturēt prātā, ka atsevišķi simptomi paši par sevi vēl neapstiprina ne paaugstinātu, ne pazeminātu spiedienu. Līdzīgus simptomus var izraisīt arī citi faktori, tāpēc, parādoties pašsajūtas izmaiņām, vispirms ir ieteicams izmērīt asinsspiedienu.

Lai gan katrs reaģē nedaudz atšķirīgi, ir zināmas pazīmes, kuras ārsti un farmaceiti visbiežāk saista ar spiediena svārstībām.

Asinsspiediena simptomi mēdz būt ļoti viltīgi. Daudzi cilvēki pat nezina, ka viņiem ir augsts asinsspiediens, jo viņi jūtas pilnīgi normāli. Tāpēc augsts asinsspiediens ir ieguvis “klusās slepkavas” nosaukumu. Tajā pašā laikā, ilgstoši neārstēts, tas var radīt neatgriezeniskus bojājumus artērijām, kā arī nopietni palielināt insulta vai infarkta risku.

5 ieteikumi, ja ir aizdomas par asinsspiediena izmaiņām

Ko darīt ikdienā, ja rodas aizdomas, ka pašsajūtas izmaiņas ir saistītas ar asinsspiedienu? Šeit būs vienkārši un pārbaudīti soļi.

1. Nepaļaujies tikai uz pašsajūtu

Tādi simptomi kā galvassāpes, reibonis, nogurums, pēkšņs nespēks vai sirdsklauves var būt saistīti ar visdažādākajiem faktoriem. Varbūt pa nakti ir slikti gulēts, dienas laikā ir izdzerts pārāk maz ūdens, darbā piedzīvots liels stress vai vienkārši esi pārpūlējies dārzā. Tāpēc simptomi vien neļauj droši noteikt, vai to cēlonis patiešām ir asinsspiediens.

2. Izmēri asinsspiedienu brīdī, kad parādās simptomi

Lai gūtu skaidrību, mājās ir nepieciešams uzticams asinsspiediena mērītājs. Lai mērījums būtu precīzs, ir svarīgi zināt, kā pareizi mērīt asinsspiedienu.

Pirms mērījuma veikšanas vismaz 5 minūtes mierīgi pasēdiet ērtā krēslā un atslābinieties. Mērījuma laikā nerunājiet, nekustieties, turiet roku sirds līmenī un noteikti pierakstiet arī pulsa rādītāju, kas ir tikpat svarīgs rādītājs kā paši spiediena skaitļi. Asinsspiediena mērīšana mājas apstākļos tieši sliktas pašsajūtas brīdī var palīdzēt labāk izvērtēt situāciju.

3. Pieraksti ne tikai rādītājus, bet arī pašsajūtu

Vienreizējs mērījums rāda tikai konkrēto mirkli, bet ārstam daudz vērtīgāka būs asinsspiediena dienasgrāmata. Fiksējiet tur ne tikai skaitļus, bet arī to, kā tajā brīdī jutāties un kas pirms tam tika darīts.

Šāds vienkāršs pieraksts palīdzēs saskatīt kopsakarības:

4. Pievērs uzmanību faktoriem, kas var ietekmēt asinsspiedienu

Asinsspiediens var dabiski svārstīties visas dienas garumā. To ļoti ātri var ietekmēt fiziskā slodze, satraukums, neizgulēšanās, kafijas lietošana vai tikko izsmēķēta cigarete. Tāpat liela nozīme ir tam, kāds ir uzturs (piemēram, pārāk sāļi ēdieni aiztur organismā šķidrumu), kādi medikamenti tiek lietoti ikdienā un vai nav kādas jau esošas veselības problēmas.

5. Atkārtotu simptomu vai rādītāju izmaiņu gadījumā konsultējies ar speciālistu

Ja jūsu rādītāji regulāri atšķiras no optimālā asinsspiediena, ir svarīgi zināt, ko darīt ja ir zems asinsspiediens, kā arī kā rīkoties paaugstināta asinsspiediena gadījumā.

• Zems asinsspiediens: Lai gan zems asinsspiediens var radīt nepatīkamu reiboni, tas parasti nav bīstams dzīvībai. Parasti palīdz dzīvesveida sakārtošana – pietiekams ūdens daudzums dienas laikā, kontrastdušas no rītiem, mērenas fiziskas aktivitātes un regulāras ēdienreizes.
• Augsts asinsspiediens: Šis stāvoklis prasa nopietnāku attieksmi. Sāls patēriņa ierobežošana, svara kontrole un regulāras fiziskās aktivitātes ir pirmais solis, kā uzturēt asinsvadus elastīgus un normālu asinsspiedienu. Tomēr, ja rādītāji regulāri liecina, ka jums ir paaugstināts asinsspiediens, pašārstēšanās nav pieļaujama un ir jākonsultējas ar ārstu, kurš izvērtēs nepieciešamību uzsākt medikamentozo ārstēšanu.

Daudzi joprojām uzskata, ka asinsspiediens ir tikai vecāka gadagājuma cilvēku problēma. Patiesībā, sekot līdzi saviem asinspiediena rādītājiem regulāri ir vērtīgi jau jaunākā vecumā. Pat ja jaunībā jūties lieliski, profilaktiski izmērīt asinsspiedienu vismaz reizi gadā ir lielisks ieradums, kas palīdz laikus pamanīt pirmās izmaiņas. Savukārt, sasniedzot 30–40 gadu vecumu, kad ikdienā bieži pieaug stresa līmenis un arvien lielāku nozīmi iegūst sirds un asinsvadu slimību riska faktori, asinsspiediena kontrolei vajadzētu kļūt par ierastu ikdienas paradumu.

Mūsdienās asinsspiediena zināšana ir tikpat pašsaprotama lieta kā sava auguma vai svara zināšana. Ignorēt tādus simptomus kā galvassāpes, pēkšņs nogurums vai reibonis, cerot, ka “pats pāries”, ir bīstami. Ja vēlies savā ikdienā ieviest šo veselīgo ieradumu, ir vērts parūpēties par kvalitatīvu un ērti lietojamu mērierīci mājas apstākļos jau lacīgi. Visus nepieciešamos asinsspiediena mērītājus un citas svarīgas medicīnas preces var ērti atrast un pasūtīt vietnē E-menessaptieka.lv.