Pašvaldības atbalsts

Sākoties aukstajam laikam, cilvēkus interesē daudz kas: kā siltināt mājas, kur ņemt labāko malku, kā ierīkot zemes siltumsūkņus, kā samazināt gāzes patēriņu utt. Bet nemaz nav tik maz to liepājnieku, kuri grib zināt, kādu atbalstu šoziem viņi var saņemt no pašvaldības. Proti, cik liels būs dzīvokļa pabalsts, kas domāts, lai iedzīvotājiem sniegtu atbalstu gan apkures, gan īres, gan komunālo maksājumu daļējai segšanai.

Pabalsti būs dāsnāki 

Pilsētas domes pēdējā sēdē nolemts, ka ar nākamo gadu dzīvokļa pabalsti būs dāsnāki nekā līdz šim. Sociālā dienesta direktore Iveta Pūķe stāsta, ka visstraujāk pabalsta apjoms kāps ģimenēm, kurās ir nepilngadīgi bērni, kur vecāki ir vai nu invalīdi vai pensionāri vai arī bērnus audzina aizbildņi pensijas vecumā. Pašlaik atalgojums, ko aizbildņi saņem, nav mainīts vairāk nekā 10 gadu – gan par aizbildņa pienākumu pildīšanu, gan par bērnu uzturu viņi joprojām saņem tikai 70 latu mēnesī.

Līdz šim šādām ģimenēm bija tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu, ja ienākumi uz vienu personu nepārsniedza 67,50 latu mēnesī, apmēram 120 aizbildņu ģimenēm Liepājā tāpēc nebija iespējas pretendēt uz dzīvokļa pabalstu. Tagad to var darīt, ja viena cilvēka ienākumi mēnesī nav lielāki par 144 latiem. Protams, tas nenozīmē, ka pabalstu saņems visi pensijas vecuma aizbildņi, jo ir pietiekami daudz cilvēku, kuri saņem lielas pensijas. Šajā kategorijā ietilpst arī ģimenes, kurās abi vecāki ir invalīdi, kuru ienākumi lielākoties ir invaliditātes pensija un bērnu nauda.

Lielāku pabalstu saņems arī ģimenes, kurās ir vismaz viena darbspējīga persona, piemēram, māte ar bērniem, vai viens no vecākiem ir invalīds. Viņiem ienākumu latiņa mēnesī uz cilvēku pacelta līdz 108 latiem. “Ar to vairāk domājam atbalstīt māmiņas, kas mājās audzina bērnus. Bet,” uzsver Iveta Pūķe, “tas nenozīmē, ka šis noteikums nodrošinās dzīvokļa pabalstu visām mammām. Ņems vērā katra cilvēka reālos ienākumus.”

Tāds pats ienākumu līmenis – 108 lati – vajadzīgs, lai pabalstu saņemtu ģimenes bez bērniem, kurās nav nevienas darbspējīgas personas, – pensionāru un invalīdu ģimenes. Ienākumu līmeņa paaugstinājums vajadzīgs, uzsver Iveta Pūķe, lai nesamazinātu to pensionāru ģimeņu skaitu, kuras var pretendēt uz pabalstu. Tiesa, šis palielinājums ir mazāks nekā citām kategorijām, jo diviem pensionāriem, lai arī viņu iztikšana ir grūta, ir vieglāk izdzīvot nekā vienam. Par īri, apkuri katram jau nav jāmaksā atsevišķi. 

Par 9 latiem savukārt paaugstināts pabalsts atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem un invalīdiem, kuri nesastāv laulībā. Cilvēki, kuri palikuši vieni, īpaši jāatbalsta, uzskata Sociālā dienesta direktore. Šo cilvēku ir apmērām 90 procentu no visiem dzīvokļa pabalsta saņēmējiem. 2008.gadā vecuma pensijas vidējais apmērs sasniegs 135 latus. Pabalsta saņemšanas slieksnis paaugstināts, lai šie cilvēki nepaliktu bez atbalsta, jo viņiem nav reālu iespēju pašiem būtiski uzlabot savu dzīves situāciju. Cilvēks var piepelnīties, bet parasti tas notiek īsu laiku.

Līdzdarbības pasākumi – pildīt vai ne?

Tiks vai netiks piešķirts dzīvokļa pabalsts, nereti ir pašu cilvēku rokās. Sevišķi tas attiecas uz ģimenēm, kurās viens cilvēks ir darbspējīgā vecumā, proti, bezdarbnieks. Lai saņemtu pabalstu par visiem ģimenes locekļiem, bezdarbniekam ir jāpilda līdzdalības pasākumi: jāpiedalās pilsētas sakopšanas darbos. Ja to nedara, pabalsts tiek aprēķināts tikai par bērnu un māti. Ja, piemēram, dzīvoklī dzīvo tikai tēvs pensionārs un dēls, kas ir bezdarbnieks, kurš nepilda līdzdarbības pienākumus, tad dzīvokļa pabalstu maksā tikai par tēvu.

Sociālā dienesta vecākā sociālā darbiniece Anita Lauka saka, ka nezinot, vai tas ir labi vai slikti, ka tēviem vairs nav jāpilda līdzdarbības pienākumi par saviem bērniem. Bērni nav vainīgi, ja tēvs ir dzērājs vai gaisagrābslis-dienderis. Un tomēr – tas neliek vecākiem just atbildību par saviem bērniem. Arī par to ne, lai pašiem dzīvoklī būtu ērtāk, lai par to varētu samaksāt.

Karostā, piemēram, līdz šim bijis ap 30 iesniegumu nedēļā, lai saņemtu trūcīgas ģimenes statusu un pēc tam pabalstus. Kad sāka slēgt sadarbības līgumus, kas noteica, ka jāveic līdzdarbības pasākumi, šādus iesniegumus uzraksta vairs divi vai trīs cilvēki. Līdzīgi ir ar Velnciemā dzīvojošajiem cilvēkiem. Tas nozīmē, ka viņi kaut kā pelnās, strādā un pabalsts ir tikai tāds papildu ienākums, kas nemaz īsti nav vajadzīgs. Anita Lauka ir pārliecināta, ka cilvēki, kas nav galīgi nodzērušies, strādā, bet lielākoties bez darba līguma.

Katram dzīvoklim – savs pabalsts

Aprēķinot pabalstu, ņem vērā ģimenes ienākumus pēdējos trijos mēnešos un aprēķina vidējo ienākumu vienam ģimenes loceklim mēnesī. Aprēķina arī izdevumus par dzīvokli mēnesī – faktisko un pēc normatīviem. Piemēram, divi pensionāri dzīvo 60 kvadrātmetru lielā dzīvoklī. Pēc normatīviem vienai personai īri un apkuri aprēķina par 30 kvadrātmetriem, katrai nākamai – par 18 kvadrātmetriem. Tātad šo pabalsta daļu viņiem aprēķinās par 48 kvadrātmetriem. Savas normas noteiktas arī par karsto un auksto ūdeni, maksai par sadzīves atkritumiem, dabas vai balona gāzi, elektrību.

Ja reālie izdevumi ir lielāki par normatīvos noteiktajiem, tad pabalsts tiek aprēķināts pēc normatīviem. Ja reālie ģimenes izdevumi par dzīvokli ir mazāki par normatīviem, tiek aprēķināts pabalsts, kas atbilst reālajiem izdevumiem mēnesī, tik, cik cilvēki iztērē savam dzīvoklim. Tā kā divu pensionāru ģimenei ir tiesības pabalstu saņemt sešus mēnešus, tad viena mēneša pabalsta summa tiek reizināta ar seši. Katru dzīvokļa pabalstu rēķina atsevišķi. Tas ir ļoti nopietns un sarežģīts darbs.

Ir tāda kategorija – godīgums

Skaitļus, pēc kuriem rēķina dzīvokļa pabalstu, pašu cilvēku klātbūtnē ieraksta deklarācijā. Deklarācijā precīzi jāuzrāda visi ienākumi, visi īpašumi, visi izdevumi. Diemžēl joprojām gadās, ka cilvēki mēģina būt negodīgi. Lai šādu iespēju būtu mazāk, Sociālajā dienestā ir speciāla datorprogramma, kurā redzami visu liepājnieku deklarētie īpašumi un oficiālie ienākumi – pensijas, pabalsti, bērnu naudas utt., darba attiecības, apgādājamie, bērnu skolas. 2006.gadā 248 pabalsta pieprasītājiem tika atteikts, jo, salīdzinot viņu sniegtos datus ar šo programmu, izrādījās, ka cilvēki grib krāpties. Šogad atteikumu saņēmuši tikai 60.

Līdzīgi ir ar ienākumiem. Ja cilvēks iet pēc dzīvokļa pabalsta, bet viņa pase ir pilna ar Krievijas vīzām un viņu var sastapt tirgojamies, tad jāsecina, ka īsti nabadzīgs viņš nav. Arī tad, ja saņem Krievijas pensiju, bet tās apmēru neuzrāda. Sociālajiem darbiniekiem diemžēl nav iespēju arī pārbaudīt, cik patiesas ir izziņas no darbavietām par cilvēka algu. Lielākā daļa uzņēmumu šajā ziņā ir godīga. Bet, ja paliela uzņēmuma grāmatvede atnes izziņu, ka viņa par pilnu slodzi saņem tikai 35 latus mēnesī, tad aizdomas par krāpšanos ir pamatotas.

Reizēm gadās pavisam kuriozi konflikti. Kāda jauna dāma nesen sacēlusi skandālu, jo, lūk, sociālie darbinieki nav pateikuši priekšā, cik liels skaitlis ailītē par ienākumiem jāraksta, lai pabalstu saņemtu. Viņa pirms gada ieguvusi juristes diplomu, bet Nodarbinātības valsts dienests ar izglītībai atbilstošu amatu viņu nevarot nodrošināt. Jaunā dāma, ko ļoti enerģiski sociālo darbinieku apvainošanā atbalstījusi viņas izcili dārgi ģērbtā māmiņa, bija ierakstījusi par pieciem latiem vairāk. Sociālie darbinieki rosina, lai noteikumos par pabalstu piešķiršanu, vismaz individuālā darba veicējiem, ietvertu normu, ka viņi nedrīkst mēneša ienākumus uzrādīt mazākus par vienu minimālo algu.

Uzziņai

Dzīvokļa pabalsta dinamika 

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

Ik gadu dzīvokļu pabalstu meklē vairāki tūkstoši liepājnieku.