Aizturēt nav iespējams

Šās sezonas laikā piekrastes kāpu postītāju skaits ir sarucis. Cilvēki aizvien retāk novieto automašīnu aizsargjoslā, teltis būvē un ugunskuru kurina tam speciāli paredzētās vietās, turklāt šogad nav konstatēts neviens nelegālās būvniecības gadījums. Un tomēr ir parādījusies jauna sērga – jaunieši  kāpās ar kvadricikliem. Un vēl – patlaban tiek gatavotas izmaiņas “Aizsargjoslu likumā”, uzzinājām Liepājas Reģionālajā vides pārvaldē.

Aizturēt nav iespējams

Situācija piekrastē ir uzlabojusies, apgalvo Dabas aizsardzības daļas vadītāja Maruta Kaminska. Kopš maija viņa kopā ar kolēģiem, kā arī pašvaldību policistiem nedēļas nogalēs un vakaros dodas reidos pa piekrasti. Tiek novērots gan tas, vai kāpās nelikumīgi nebūvē, gan tas, kā atpūtnieki ievēro “Aizsargjoslu likuma” 36.panta 3.daļas 6.panta prasības. Šogad kontrole veikta 50 reižu, 37 no tām – aktīvajā atpūtas laikposmā, informēja Reģionālās vides pārvaldes Dabas aizsardzības daļas vadītājas vietniece Ingrīda Klane. Sodīti 25 autobraucēji.

Visvairāk pārkāpumu konstatēti Nīcas pagasta Bernātos. Kā iemesls tam tiek minēts Liepājas tuvums. Nelikumības līdz šim bieži notika arī Sakas novadā pie Akmensraga bākas, kur ir pelēkā kāpa un gājputnu migrācijas ceļš. Šo vietu bija iecienījuši ūdenssportisti. Iepriekš pārkāpumi tur tika konstatēti tik bieži, ka vides organizācijas “Zemes draugi” Latvijas nodaļas padomes locekle Guna Grimsta ierosināja: varbūt ir vērts tur ierīkot legālu stāvlaukumu. “Tad regulāri nebūs jāpārkāpj likums,” viņa teica. Kaut gan tas netika izdarīts, pēdējo mēnešu laikā pārkāpumi tur vairs nav konstatēti.

Toties parādījušās jaunas tendences – kāpas un pludmali posta kvadriciklisti. Ar šiem pārkāpējiem cīnīties neesot iespējams, jo viņu transportlīdzekļiem nav numuru. “Kad mēs, rādot apliecību, mēģinām apturēt, viņi vienkārši pabrauc garām,” sūkstās M.Kaminska.

Dabas aizsardzības daļas vadītāja spriež – “Aizsargjoslu likumā” vajadzētu ierakstīt, ka šiem transportlīdzekļiem jābūt skaidri saredzamam numuram gan no priekšas, gan aizmugures. Reģionālās vides pārvaldes vadītāja vietniece Ingrīda Sotņikova iebilst: “Jā, bet mēs jau esam ierakstījuši – mehāniskiem transportlīdzekļiem bez īpašām atļaujām pārvietoties kāpu zonā aizliegts. Numuru nepieciešamību nevar noteikt “Aizsargjoslu likumā”, tas ir jākārto ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas starpniecību.”

CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste paskaidroja, ka patlaban likums nosaka – nepieciešams reģistrēt tikai tos transportlīdzekļus, kas piedalās kopējā satiksmē. “Ja cilvēks brauc tikai pa pļavu, neviens viņu nevar piespiest savu žigulīti reģistrēt. Tāpat ir ar kvadricikliem,” viņš salīdzina un diezgan skeptiski skatās uz iespēju kvadriciklus noteikt par obligāti reģistrējamiem: “Zinot, ka pārkāpj likumu, cilvēks numura zīmi noņems vai aizklās.” A.Jekste arī piebilst – lai to panāktu, Vides ministrijai būs jānodarbojas ar lobēšanu augstā līmenī.

Likumu neievēro arī ārzemnieki

Arī šajā sezonā apstiprinājies, ka inspektoriem darbu ļoti atvieglo pērn martā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par to, kā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums par transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšanu ārpus autoceļiem piekrastē. Liepājas Reģionālās vides pārvaldes inspektores, sastādot protokolu-paziņojumu, piemēro sodu gadījumā, ja vainīgais neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā. Nav jāskraida pa pludmali, meklējot īpašnieku, saka M.Kaminska. Šogad sastādīti pieci šādi protokoli. Pēc tam, izmantojot automašīnas numuru, uzzina gan īpašnieka vārdu, gan dzīvesvietas adresi un uzaicina ierasties pārvaldē. Ja sodu nenomaksā, automašīna nevar iziet tehnisko apskati un izbraukt aiz valsts robežām.

Protokols tiek sastādīts arī tad, ja cilvēks nepiekrīt maksāt sodu uz vietas vai arī viņam naudas nav līdzi. Taču esot arī tādi gudrinieki, kuri pasaka, ka nekādu dokumentu neesot līdzi un uzdodas par citu personu vai nosauc nepareizu dzīvesvietas adresi. “Visādi gadījumi ir. Un visādi cilvēki,” saka M.Kaminska.

“Aizsargjoslu likuma” pārkāpēju starpā esot gan jauni, gan veci, gan latvieši, gan cittautieši un ārzemnieki. Esot tādi, kas savu vainu atzīst un sodu samaksā uzreiz, un arī tādi, kuri apgalvo, ka neko nav zinājuši, tāpēc nejūtas vainīgi. “Tāpēc mēs ieteicām likuma grozījumos iekļaut punktu, ka pašvaldībām ir jāuzstāda informācijas un aizlieguma zīmes,” norāda M.Kaminska.

G.Grimsta sacīja, ka valsts šogad ir piešķīrusi līdzekļus, lai šīs zīmes uzstādītu vismaz īpaši aizsargājamās teritorijās. Pavasarī aizlieguma zīmes tika uzstādītas Bernātu Dabas parka teritorijā, tās atrodas arī pie iebraucamajiem ceļiem Rucavas un Vērgales pagastā.

Novērojām, ka ceļa zīmes cilvēkus attur no noteikumu pārkāpšanas. Lielākā daļa apstājas pirms tām, lai gan ir izņēmumi. To apstiprina arī inspektori.

Taču daudzi zīmes vienkārši norauj. Tāda situācija šovasar bija Bernātos Elzas Dekovicas īpašumā “Maigas”. Tur bija izveidojusies stihiska piebrauktuve jūrai, ko izmantoja gan atpūtnieki, gan uzņēmumi, kam “Liepājas metalurga” laukumos notiek sporta spēles. Pašvaldība solīja aizlieguma zīmi drīz atkal uzstādīt. E.Dekovica gan bija skeptiski noskaņota: “Tur jau to zīmi lauzīs un lauzīs nost, jo tā ir iecienīta peldvieta.” Jaunas ceļa zīmes uzstādīšana pašvaldībai izmaksā aptuveni simt latu.

Radu vietā sodu nevar samaksāt

Reidus piekrastē Liepājas Reģionālās vides pārvaldes darbinieki turpināšot līdz pat salnām, kaut gan septembrī un oktobrī atpūtnieku pludmalē vairs tikpat kā nav. Likumu šajā laikā neievēro ogotāji un sēņotāji. Viņi, uzturoties īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mēdzot nobraukt no ceļa tā, lai, lasot sēnes vai ogas, varētu redzēt savu automašīnu. Sevišķi iecienīta šajā ziņā esot Vērgales pagasta Ziemupe, kas ir bagāta sēnēm, kā arī Bernāti.

“Mums ir augsti kvalificēti darbinieki, kas pārzina biotopus un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, bet viņiem pa krūmiem jāķer pārkāpēji,” I.Sotņikova nav apmierināta ar situāciju. Tādēļ viņai radusies doma par Zaļās policijas izveidi.

Tādēļ I.Sotņikova mudina iedzīvotājus iet mācīties, lai kļūtu par sabiedriskajiem vides inspektoriem. Viņi var darboties gan piesārņojuma, gan dabas aizsardzības jomā. “Tādu mums diemžēl ir diezgan maz. Parasts cilvēks pārkāpējam var tikai pakratīt pirkstu – tā nedrīkst darīt,” atzīst Reģionālās vides pārvaldes priekšnieka vietniece.

M.Kaminska atzinīgi izsakās par jau notiekošo sadarbību ar sabiedrisko vides inspektoru Sergeju Larinu. Viņš Papē fiksējis sešas pārkāpēju automašīnas, trīs no tām piederējušas lietuviešiem. Viņiem uzaicinājums neesot izsūtīts. “Viņi vienalga neierodas,” nosaka M.Kaminska. Bet trīs mašīnas piederējušas vienai latviešu ģimenei. Viens no dēliem ieradies pārvaldē un gribējis samaksāt naudassodu par visiem trim. Tas juridiski neesot atļauts, tādēļ otram dēlam un tēvam uzaicinājums tiks izsūtīts atkārtoti, brīdinot, ka citādi lēmums tiks pieņemts bez viņu klātbūtnes, skaidro inspektore.

Par maz legālu stāvlaukumu

Daudzi vēl aizvien nezina, ka Baltijas kāpu aizsargjoslā teltis drīkst sliet un ugunskuru kurināt tikai labiekārtotās vietās. Cilvēki aizrādot – kā lai zina, kur ir labiekārtota vieta? “Nu, piezvaniet uz pagastu un paprasiet,” pamāca M.Kaminska. Taču viņa nenoliedz, ka labiekārtoto vietu ir par maz. Liepājas rajonā piekraste sniedzas gandrīz 150 kilometru garumā, labiekārtotu atpūtas vietu pie jūras ir mazāk par 10. “Ir jau grūti labiekārtotās vietas uzturēt kārtībā, savākt gružus. Un īpašnieks, protams, grib ņemt samaksu par to,” saprot inspektore. Tomēr viņa min, ka ļoti laba atpūtas vieta iekārtota pie Papes bākas Rucavas pagastā, tāpat arī Medzes pagastā, kam pieeja jūrai sniedzas tikai aptuveni piecu kilometru garumā, Vērgalē, Pāvilostā.

Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja speciāliste Liena Freimane atzīst, ka nav īpašas kartes ar atzīmētiem punktiem, kur atrodas labiekārtotas atpūtas vietas pie jūras, drīkst būvēt teltis un kurināt ugunskurus. Viņa piekrīt, ka legālas piekļuves vietu tuvu jūrai ir ļoti maz un tās var atrast tikai zinātāji. L.Freimane gan saprot, ka zemju īpašnieki šajā ziņā nav atsaucīgi. Kuram gan patīk, ja uz viņa zemes atstāj rindām svešas automašīnas.

Šādu iespēju par samaksu – vienu latu – piedāvā Nīcas pagasta viesu nams “Vērbeļnieki”. Pārvaldnieks Klāvs Vikmanis stāsta, ka atpūtnieki to labprāt izmantojot. Ar samaksu gan esot dažādi. Vieni zvanot un prasot, kur var atstāt naudu, bet citi neliekoties ne zinis, ja neviens klāt nepieiet. Stāvlaukumā esot novietoti atkritumu konteineri, ko pašvaldība izved par saviem līdzekļiem. Sadarbība izveidojusies tādēļ, ka pagasta teritoriālajā plānojumā, kas gan pagaidām nav apstiprināts, pa “Vērbeļnieku” zemi iet publiska taka uz jūru.

Ziemupi uzrauga stingri

I.Sotņikova informē, ka šogad saņemtās sūdzības par nelegālu būvniecību aizsargjoslā nav apstiprinājušās. Viens gadījums bijis Medzes pagastā, kur, kā vēlāk noskaidrots, pamati būvei bija ielikti jau pirms daudziem gadiem un pašlaik darbs ir apstājies.

Novērojām, ka aktīva būvniecība notiek Ziemupē, netālu no līvānu māju ciematiņa. Tur tiek celtas vairākas ēkas, un, pavirši izmērot attālumu līdz jūrai, iznāk, ka būvniecība notiek aptuveni 300 metru attālumā. M.Kaminska norāda, ka pārkāpumu tur nav, jo pēc dokumentiem tas ir ārpus 300 metru zonas. Turklāt Ziemupē notiekošo stingri uzraugot kustība “Zemes draugi”, Vides aizsardzības klubs un sabiedrība par atklātību “Delna”. 

Toties septembra beigās plašsaziņas līdzekļu redzeslokā atkal nonāca Rucavas pagasta Pape. Bijušajam Rucavas Pagasta padomes izpilddirektoram Ēvaldam Krīgenam piederošajā pļavā tika veikta šķīvošana, ko sākotnēji uzskatīja par nelikumīgu, jo zeme atrodas aptuveni 150 metru attālumā no jūras. Vēlāk noskaidroja, ka tā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme.

“Ar izsmieklu tika rakstīts, ka vāks kartupeļus laternu gaismā. Bet tās atrodas uz cita lauka, kas tikai robežojas ar šo lauku! Ir nolikti divi, trīs galdi, soli, labiekārtota ugunskura kurināšanas vieta,” stāsta M.Kaminska. Papē pagājušajā nedēļā esot bijuši arī Valsts vides dienesta Dabas aizsardzības daļas speciālisti, kuri konstatējuši, ka pārkāpumu tur tiešām nav.

Arī to, ka M.Kaminskai par runāšanu ar medijiem bez saskaņošanas ar pārvaldes vadītājiem draudēts ar atlaišanu no darba, gan viņa pati, gan I.Sotņikova noliedz.

Atkritumus izmet jūra un atpūtnieki

“Ziemas un rudens vētru laikā tiek aizpūsti visi iebraucamie ceļi pludmalē,” vēl vienu problēmu min M.Kaminska. Tas nozīmē, ka šīs brauktuves katru gadu no jauna ir jāattīra, smiltis jāsastumj atpakaļ pludmalē. “Jo ir jānotiek pludmales tīrīšanai, zvejniekiem ir jātiek jūrmalā,” pamato M.Kaminska.

Vasaras sākumā Liepājas Reģionālās vides pārvaldes 20 darbinieki piedalījušies talkā Vērgales jūrmalā un pa visiem attīrījuši aptuveni divus kilometrus. “Atkritumu bija tik daudz, ka mums pat pietrūka maisu,” atceras I.Sotņikova, piebilstot, ka daļu gružu krastā izmet jūra, daļu atstāj atpūtnieki.

Lai gružus savāktu, uz talku jūrmalā piekrastes pašvaldību iedzīvotājus septembra sākumā aicināja Latvijas Zaļā kustība. Bet šodien 24 Latvijas vietās no pulksten 15 līdz 17 notiek piekrastes sakopšanas talka, ko rīko “Latvijas Valsts meži”, domubiedru grupa “Tīri meži”, Latvijas Pašvaldību savienība, pašvaldības un atbalsta “DnB Nord banka”. Katras vietas čaklākajiem talciniekiem tiek solītas naudas balvas – pirmajai vietai 100 latu, otrajai piešķirs 50, bet trešajai – 30. Sakopšana paredzēta arī Rucavas, Nīcas, Medzes pagastā. Nīcas pagasta pieaugušo izglītības koordinatore informēja – lai paveiktu pēc iespējas vairāk, talkošana būs piecās vietās: Grīnvaltu ciemā, Pērkonē pie viesu nama “Vērbeļnieki” un Galdnieku mājām Bernātos pie Veckrūmu mājas un Jūrmalciemā pie mola. Lai šīs vietas vieglāk varētu atrast, būs izliktas dzeltenas norādes zīmes.

Taču ikdienā piekrastes sakopšanas ziņā rodas problēmas, tādēļ nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Patlaban normatīvajos aktos nav noteikts, kā pārraudzībā ir pludmale un kam ir jārūpējas par tās tīrību. Iepriekš bijuši gadījumi, kad Pagasta padomes vadītājs iespītējas, norādot – nekur nav rakstīts, ka tas ir pašvaldības pienākums.

Uzziņai
– Par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšanu piekrastes kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudassodu no 20 līdz 50 latiem.
– Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudassodu no 50 līdz 100 latiem.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57.3. pants.

Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts:
– ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;
– rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, – ar šīs teritorijas administrāciju
– kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem, izņemot gadījumus, kad jāiznīcina sausie, vēja izgāztie vai lauztie koki un slimību inficētie vai kaitēkļu invadētie materiāli;
– novietot teltis ārpus šim nolūkam iekārtotām vai norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

“Aizsargjoslu likuma” 36.pants.

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”

Liepājas rajonā šogad izdevies sodīt tikai vienu kvadriciklistu. Tas bijis iespējams tikai tādēļ, ka Sakas novada pašvaldības policists vainīgo pazinis.

Cilvēku slinkumam nav robežu. Dažs pat nevar aiziet līdz jūrai pāris simtu metru, visur jābrauc ar mašīnu.

Lai savāktu atkritumu grēdas, ko jūrmalā atstāj atpūtnieki, arī šoruden rīko talkas.