Svētdiena, 20. septembris Marianna, Ginters, Guntra
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Kāpās ievazāta jauna sērga – kvadricikli

Kāpās ievazāta jauna sērga – kvadricikli
04.10.2007 18:12

0

Aizturēt nav iespējams

Šās sezonas laikā piekrastes kāpu postītāju skaits ir sarucis. Cilvēki aizvien retāk novieto automašīnu aizsargjoslā, teltis būvē un ugunskuru kurina tam speciāli paredzētās vietās, turklāt šogad nav konstatēts neviens nelegālās būvniecības gadījums. Un tomēr ir parādījusies jauna sērga – jaunieši  kāpās ar kvadricikliem. Un vēl – patlaban tiek gatavotas izmaiņas “Aizsargjoslu likumā”, uzzinājām Liepājas Reģionālajā vides pārvaldē.

Aizturēt nav iespējams

Situācija piekrastē ir uzlabojusies, apgalvo Dabas aizsardzības daļas vadītāja Maruta Kaminska. Kopš maija viņa kopā ar kolēģiem, kā arī pašvaldību policistiem nedēļas nogalēs un vakaros dodas reidos pa piekrasti. Tiek novērots gan tas, vai kāpās nelikumīgi nebūvē, gan tas, kā atpūtnieki ievēro “Aizsargjoslu likuma” 36.panta 3.daļas 6.panta prasības. Šogad kontrole veikta 50 reižu, 37 no tām – aktīvajā atpūtas laikposmā, informēja Reģionālās vides pārvaldes Dabas aizsardzības daļas vadītājas vietniece Ingrīda Klane. Sodīti 25 autobraucēji.

Visvairāk pārkāpumu konstatēti Nīcas pagasta Bernātos. Kā iemesls tam tiek minēts Liepājas tuvums. Nelikumības līdz šim bieži notika arī Sakas novadā pie Akmensraga bākas, kur ir pelēkā kāpa un gājputnu migrācijas ceļš. Šo vietu bija iecienījuši ūdenssportisti. Iepriekš pārkāpumi tur tika konstatēti tik bieži, ka vides organizācijas “Zemes draugi” Latvijas nodaļas padomes locekle Guna Grimsta ierosināja: varbūt ir vērts tur ierīkot legālu stāvlaukumu. “Tad regulāri nebūs jāpārkāpj likums,” viņa teica. Kaut gan tas netika izdarīts, pēdējo mēnešu laikā pārkāpumi tur vairs nav konstatēti.

Toties parādījušās jaunas tendences – kāpas un pludmali posta kvadriciklisti. Ar šiem pārkāpējiem cīnīties neesot iespējams, jo viņu transportlīdzekļiem nav numuru. “Kad mēs, rādot apliecību, mēģinām apturēt, viņi vienkārši pabrauc garām,” sūkstās M.Kaminska.

Dabas aizsardzības daļas vadītāja spriež – “Aizsargjoslu likumā” vajadzētu ierakstīt, ka šiem transportlīdzekļiem jābūt skaidri saredzamam numuram gan no priekšas, gan aizmugures. Reģionālās vides pārvaldes vadītāja vietniece Ingrīda Sotņikova iebilst: “Jā, bet mēs jau esam ierakstījuši – mehāniskiem transportlīdzekļiem bez īpašām atļaujām pārvietoties kāpu zonā aizliegts. Numuru nepieciešamību nevar noteikt “Aizsargjoslu likumā”, tas ir jākārto ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas starpniecību.”

CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste paskaidroja, ka patlaban likums nosaka – nepieciešams reģistrēt tikai tos transportlīdzekļus, kas piedalās kopējā satiksmē. “Ja cilvēks brauc tikai pa pļavu, neviens viņu nevar piespiest savu žigulīti reģistrēt. Tāpat ir ar kvadricikliem,” viņš salīdzina un diezgan skeptiski skatās uz iespēju kvadriciklus noteikt par obligāti reģistrējamiem: “Zinot, ka pārkāpj likumu, cilvēks numura zīmi noņems vai aizklās.” A.Jekste arī piebilst – lai to panāktu, Vides ministrijai būs jānodarbojas ar lobēšanu augstā līmenī.

Likumu neievēro arī ārzemnieki

Arī šajā sezonā apstiprinājies, ka inspektoriem darbu ļoti atvieglo pērn martā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi par to, kā noformējams administratīvā pārkāpuma protokols-paziņojums par transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšanu ārpus autoceļiem piekrastē. Liepājas Reģionālās vides pārvaldes inspektores, sastādot protokolu-paziņojumu, piemēro sodu gadījumā, ja vainīgais neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā. Nav jāskraida pa pludmali, meklējot īpašnieku, saka M.Kaminska. Šogad sastādīti pieci šādi protokoli. Pēc tam, izmantojot automašīnas numuru, uzzina gan īpašnieka vārdu, gan dzīvesvietas adresi un uzaicina ierasties pārvaldē. Ja sodu nenomaksā, automašīna nevar iziet tehnisko apskati un izbraukt aiz valsts robežām.

Protokols tiek sastādīts arī tad, ja cilvēks nepiekrīt maksāt sodu uz vietas vai arī viņam naudas nav līdzi. Taču esot arī tādi gudrinieki, kuri pasaka, ka nekādu dokumentu neesot līdzi un uzdodas par citu personu vai nosauc nepareizu dzīvesvietas adresi. “Visādi gadījumi ir. Un visādi cilvēki,” saka M.Kaminska.

“Aizsargjoslu likuma” pārkāpēju starpā esot gan jauni, gan veci, gan latvieši, gan cittautieši un ārzemnieki. Esot tādi, kas savu vainu atzīst un sodu samaksā uzreiz, un arī tādi, kuri apgalvo, ka neko nav zinājuši, tāpēc nejūtas vainīgi. “Tāpēc mēs ieteicām likuma grozījumos iekļaut punktu, ka pašvaldībām ir jāuzstāda informācijas un aizlieguma zīmes,” norāda M.Kaminska.

G.Grimsta sacīja, ka valsts šogad ir piešķīrusi līdzekļus, lai šīs zīmes uzstādītu vismaz īpaši aizsargājamās teritorijās. Pavasarī aizlieguma zīmes tika uzstādītas Bernātu Dabas parka teritorijā, tās atrodas arī pie iebraucamajiem ceļiem Rucavas un Vērgales pagastā.

Novērojām, ka ceļa zīmes cilvēkus attur no noteikumu pārkāpšanas. Lielākā daļa apstājas pirms tām, lai gan ir izņēmumi. To apstiprina arī inspektori.

Taču daudzi zīmes vienkārši norauj. Tāda situācija šovasar bija Bernātos Elzas Dekovicas īpašumā “Maigas”. Tur bija izveidojusies stihiska piebrauktuve jūrai, ko izmantoja gan atpūtnieki, gan uzņēmumi, kam “Liepājas metalurga” laukumos notiek sporta spēles. Pašvaldība solīja aizlieguma zīmi drīz atkal uzstādīt. E.Dekovica gan bija skeptiski noskaņota: “Tur jau to zīmi lauzīs un lauzīs nost, jo tā ir iecienīta peldvieta.” Jaunas ceļa zīmes uzstādīšana pašvaldībai izmaksā aptuveni simt latu.

Radu vietā sodu nevar samaksāt

Reidus piekrastē Liepājas Reģionālās vides pārvaldes darbinieki turpināšot līdz pat salnām, kaut gan septembrī un oktobrī atpūtnieku pludmalē vairs tikpat kā nav. Likumu šajā laikā neievēro ogotāji un sēņotāji. Viņi, uzturoties īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, mēdzot nobraukt no ceļa tā, lai, lasot sēnes vai ogas, varētu redzēt savu automašīnu. Sevišķi iecienīta šajā ziņā esot Vērgales pagasta Ziemupe, kas ir bagāta sēnēm, kā arī Bernāti.

“Mums ir augsti kvalificēti darbinieki, kas pārzina biotopus un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, bet viņiem pa krūmiem jāķer pārkāpēji,” I.Sotņikova nav apmierināta ar situāciju. Tādēļ viņai radusies doma par Zaļās policijas izveidi.

Tādēļ I.Sotņikova mudina iedzīvotājus iet mācīties, lai kļūtu par sabiedriskajiem vides inspektoriem. Viņi var darboties gan piesārņojuma, gan dabas aizsardzības jomā. “Tādu mums diemžēl ir diezgan maz. Parasts cilvēks pārkāpējam var tikai pakratīt pirkstu – tā nedrīkst darīt,” atzīst Reģionālās vides pārvaldes priekšnieka vietniece.

M.Kaminska atzinīgi izsakās par jau notiekošo sadarbību ar sabiedrisko vides inspektoru Sergeju Larinu. Viņš Papē fiksējis sešas pārkāpēju automašīnas, trīs no tām piederējušas lietuviešiem. Viņiem uzaicinājums neesot izsūtīts. “Viņi vienalga neierodas,” nosaka M.Kaminska. Bet trīs mašīnas piederējušas vienai latviešu ģimenei. Viens no dēliem ieradies pārvaldē un gribējis samaksāt naudassodu par visiem trim. Tas juridiski neesot atļauts, tādēļ otram dēlam un tēvam uzaicinājums tiks izsūtīts atkārtoti, brīdinot, ka citādi lēmums tiks pieņemts bez viņu klātbūtnes, skaidro inspektore.

Par maz legālu stāvlaukumu

Daudzi vēl aizvien nezina, ka Baltijas kāpu aizsargjoslā teltis drīkst sliet un ugunskuru kurināt tikai labiekārtotās vietās. Cilvēki aizrādot – kā lai zina, kur ir labiekārtota vieta? “Nu, piezvaniet uz pagastu un paprasiet,” pamāca M.Kaminska. Taču viņa nenoliedz, ka labiekārtoto vietu ir par maz. Liepājas rajonā piekraste sniedzas gandrīz 150 kilometru garumā, labiekārtotu atpūtas vietu pie jūras ir mazāk par 10. “Ir jau grūti labiekārtotās vietas uzturēt kārtībā, savākt gružus. Un īpašnieks, protams, grib ņemt samaksu par to,” saprot inspektore. Tomēr viņa min, ka ļoti laba atpūtas vieta iekārtota pie Papes bākas Rucavas pagastā, tāpat arī Medzes pagastā, kam pieeja jūrai sniedzas tikai aptuveni piecu kilometru garumā, Vērgalē, Pāvilostā.

Liepājas reģiona Tūrisma informācijas biroja speciāliste Liena Freimane atzīst, ka nav īpašas kartes ar atzīmētiem punktiem, kur atrodas labiekārtotas atpūtas vietas pie jūras, drīkst būvēt teltis un kurināt ugunskurus. Viņa piekrīt, ka legālas piekļuves vietu tuvu jūrai ir ļoti maz un tās var atrast tikai zinātāji. L.Freimane gan saprot, ka zemju īpašnieki šajā ziņā nav atsaucīgi. Kuram gan patīk, ja uz viņa zemes atstāj rindām svešas automašīnas.

Šādu iespēju par samaksu – vienu latu – piedāvā Nīcas pagasta viesu nams “Vērbeļnieki”. Pārvaldnieks Klāvs Vikmanis stāsta, ka atpūtnieki to labprāt izmantojot. Ar samaksu gan esot dažādi. Vieni zvanot un prasot, kur var atstāt naudu, bet citi neliekoties ne zinis, ja neviens klāt nepieiet. Stāvlaukumā esot novietoti atkritumu konteineri, ko pašvaldība izved par saviem līdzekļiem. Sadarbība izveidojusies tādēļ, ka pagasta teritoriālajā plānojumā, kas gan pagaidām nav apstiprināts, pa “Vērbeļnieku” zemi iet publiska taka uz jūru.

Ziemupi uzrauga stingri

I.Sotņikova informē, ka šogad saņemtās sūdzības par nelegālu būvniecību aizsargjoslā nav apstiprinājušās. Viens gadījums bijis Medzes pagastā, kur, kā vēlāk noskaidrots, pamati būvei bija ielikti jau pirms daudziem gadiem un pašlaik darbs ir apstājies.

Novērojām, ka aktīva būvniecība notiek Ziemupē, netālu no līvānu māju ciematiņa. Tur tiek celtas vairākas ēkas, un, pavirši izmērot attālumu līdz jūrai, iznāk, ka būvniecība notiek aptuveni 300 metru attālumā. M.Kaminska norāda, ka pārkāpumu tur nav, jo pēc dokumentiem tas ir ārpus 300 metru zonas. Turklāt Ziemupē notiekošo stingri uzraugot kustība “Zemes draugi”, Vides aizsardzības klubs un sabiedrība par atklātību “Delna”. 

Toties septembra beigās plašsaziņas līdzekļu redzeslokā atkal nonāca Rucavas pagasta Pape. Bijušajam Rucavas Pagasta padomes izpilddirektoram Ēvaldam Krīgenam piederošajā pļavā tika veikta šķīvošana, ko sākotnēji uzskatīja par nelikumīgu, jo zeme atrodas aptuveni 150 metru attālumā no jūras. Vēlāk noskaidroja, ka tā ir lauksaimniecībā izmantojama zeme.

“Ar izsmieklu tika rakstīts, ka vāks kartupeļus laternu gaismā. Bet tās atrodas uz cita lauka, kas tikai robežojas ar šo lauku! Ir nolikti divi, trīs galdi, soli, labiekārtota ugunskura kurināšanas vieta,” stāsta M.Kaminska. Papē pagājušajā nedēļā esot bijuši arī Valsts vides dienesta Dabas aizsardzības daļas speciālisti, kuri konstatējuši, ka pārkāpumu tur tiešām nav.

Arī to, ka M.Kaminskai par runāšanu ar medijiem bez saskaņošanas ar pārvaldes vadītājiem draudēts ar atlaišanu no darba, gan viņa pati, gan I.Sotņikova noliedz.

Atkritumus izmet jūra un atpūtnieki

“Ziemas un rudens vētru laikā tiek aizpūsti visi iebraucamie ceļi pludmalē,” vēl vienu problēmu min M.Kaminska. Tas nozīmē, ka šīs brauktuves katru gadu no jauna ir jāattīra, smiltis jāsastumj atpakaļ pludmalē. “Jo ir jānotiek pludmales tīrīšanai, zvejniekiem ir jātiek jūrmalā,” pamato M.Kaminska.

Vasaras sākumā Liepājas Reģionālās vides pārvaldes 20 darbinieki piedalījušies talkā Vērgales jūrmalā un pa visiem attīrījuši aptuveni divus kilometrus. “Atkritumu bija tik daudz, ka mums pat pietrūka maisu,” atceras I.Sotņikova, piebilstot, ka daļu gružu krastā izmet jūra, daļu atstāj atpūtnieki.

Lai gružus savāktu, uz talku jūrmalā piekrastes pašvaldību iedzīvotājus septembra sākumā aicināja Latvijas Zaļā kustība. Bet šodien 24 Latvijas vietās no pulksten 15 līdz 17 notiek piekrastes sakopšanas talka, ko rīko “Latvijas Valsts meži”, domubiedru grupa “Tīri meži”, Latvijas Pašvaldību savienība, pašvaldības un atbalsta “DnB Nord banka”. Katras vietas čaklākajiem talciniekiem tiek solītas naudas balvas – pirmajai vietai 100 latu, otrajai piešķirs 50, bet trešajai – 30. Sakopšana paredzēta arī Rucavas, Nīcas, Medzes pagastā. Nīcas pagasta pieaugušo izglītības koordinatore informēja – lai paveiktu pēc iespējas vairāk, talkošana būs piecās vietās: Grīnvaltu ciemā, Pērkonē pie viesu nama “Vērbeļnieki” un Galdnieku mājām Bernātos pie Veckrūmu mājas un Jūrmalciemā pie mola. Lai šīs vietas vieglāk varētu atrast, būs izliktas dzeltenas norādes zīmes.

Taču ikdienā piekrastes sakopšanas ziņā rodas problēmas, tādēļ nepieciešamas izmaiņas likumdošanā. Patlaban normatīvajos aktos nav noteikts, kā pārraudzībā ir pludmale un kam ir jārūpējas par tās tīrību. Iepriekš bijuši gadījumi, kad Pagasta padomes vadītājs iespītējas, norādot – nekur nav rakstīts, ka tas ir pašvaldības pienākums.

Uzziņai
– Par mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās noteikumu pārkāpšanu piekrastes kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudassodu no 20 līdz 50 latiem.
– Par tādiem pašiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā transportlīdzekļa vadītājam uzliek naudassodu no 50 līdz 100 latiem.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57.3. pants.

Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts:
– ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pārvietoties ārpus vispārējās lietošanas, uzņēmumu un māju ceļiem, pludmalē, meža un lauksaimniecības zemēs, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;
– rīkot publiskus sporta, izklaides vai atpūtas pasākumus, kas nav saskaņoti ar vietējo pašvaldību, bet, ja aizsargjosla atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, – ar šīs teritorijas administrāciju
– kurt ugunskurus ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām un māju pagalmiem, izņemot gadījumus, kad jāiznīcina sausie, vēja izgāztie vai lauztie koki un slimību inficētie vai kaitēkļu invadētie materiāli;
– novietot teltis ārpus šim nolūkam iekārtotām vai norādītām vietām bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.

“Aizsargjoslu likuma” 36.pants.

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”

Liepājas rajonā šogad izdevies sodīt tikai vienu kvadriciklistu. Tas bijis iespējams tikai tādēļ, ka Sakas novada pašvaldības policists vainīgo pazinis.

Cilvēku slinkumam nav robežu. Dažs pat nevar aiziet līdz jūrai pāris simtu metru, visur jābrauc ar mašīnu.

Lai savāktu atkritumu grēdas, ko jūrmalā atstāj atpūtnieki, arī šoruden rīko talkas.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz