Vietas, kur pēc skolas darboties

Rudens klāt, vakari paliek arvien tumšāki, bet ko lai tādā garā posmā līdz gulētiešanai sadara kustīgs skolēns? Vai pilsētā pietiek vietu, kur viņam darboties, kad stundas beigušās un mājas darbi izpildīti? Un vai bērni iet tur, kur viņus aicina piedāvājums?

Piedalīties var gandrīz visi

Ja gribam būt precīzi, tad jāteic, ka pilsētā strādā gan mākslas un mūzikas, gan sporta skolas. Ir trīs interešu izglītības iestādes, divi bērnu brīvā laika pavadīšanas klubiņi mikrorajonos.

No visām trim interešu izglītības iestādēm tieši Bērnu un jauniešu centram ir vairākas funkcijas. Tas ir ne tikai ārpusstundu nodarbību piedāvātājs, bet arī metodiskais centrs. “Tā ir sadarbība ar visām izglītības iestādēm. Mēs rīkojam izglītojošus un informatīvus seminārus direktoru vietniekiem audzināšanas darbā, piesaistīti ir klašu audzinātāji, darbojas klašu audzinātāju metodiskais centrs, rīkojam jauno klašu audzinātāju skolu,” pastāstīja Bērnu un jauniešu centra direktore Mārīte Tarziera. Vēl viens darba virziens ir apzināt tos pulciņus, kas darbojas ne tikai BJC paspārnē, bet arī pārrauga tās interešu izglītības programmas, kuras atvērusi Izglītības pārvalde konkursa kārtībā.

Viens no uzdevumiem ir informēt par Valsts jaunatnes iniciatīvu centra aktivitātēm. Tāds vērienīgs sarīkojumu cikls, kas aptver Latvijas bērnus un skolēnus, ir projekts “Tu esi mana Latvija!”. Tas ir veltīts Latvijas Republikas 90 gadu jubilejai un iecerēts pietiekami vērienīgs, lai savu izteiksmes veidu un izteikšanās vietu atrastu dažāda vecuma, tautību, spēju pakāpes bērni un jaunieši. Un tas ļautu viņiem arī paust savu patriotismu un attieksmi pret valsti. Jo iecerētas gan vietējas nozīmes aktivitātes, gan lieli vērienīgi sarīkojumi galvaspilsētā, kur pulcēsies reģionu labākie.

Māju izjūtas nepieciešamība

“Tas ir mūsu namiņš, te esam izauguši mēs paši un tagad te vedam mūsu bērnus!” – tā sacīja mākslinieciskās jaunrades centra “Vaduguns” tautisko deju dejotāju vecāki. “Lai arī kādas ir telpas, šajā namiņā ir īpaša aura.”

Par šo namiņa vai māju izjūtu runāja arī Bērnu un jauniešu centra interešu izglītības pedagogi. Lai cik savā darbā ieinteresēti un pat mazliet fanātiķi būdami, viņi atzina, ka vienas īstas mājas ir nepieciešamas. Jo, kopš top multihalle, pulciņi, kā sacīja BJC direktores vietniece Ildze Lagzdiņa, “ir izkaisīti pa visu pilsētu”. Daļa darbojas pilsētas skolās, citiem telpas laipni piedāvājusi Jaunliepājas bibliotēka, vēl citi strādā klubiņa “Labie draugi” telpās. Un šādai situācijai ir savi plusi un savi būtiski mīnusi.

“Protams, darbs notiek, to arī parādīja aizvadītais mācību gads, kura laikā esam sekmīgi piedalījušies izstādēs, skatēs, konkursos. Bet, protams, mūsu skolotājiem nākas piemēroties tam, ko skolas var viņiem atļaut un piedāvāt, jo ir jārēķinās ar to, ka skolai ir savas prasības un vajadzības. Lai gan grēks sūdzēties, nav tādas reizes, kad kāds nebūtu kaut kur ielaists vai ticis klāt,” sacīja I.Lagzdiņa.

Bet ir tādi pulciņi, tādi nodarbību veidi, kuriem vajadzīgas savas telpas, sava vieta, kur var ne tikai strādāt, bet arī uzglabāt darbam nepieciešamās mantas. Viens no tādu nodarbību veidiem ir tautisko deju pulciņš. Tautiskā deja bērnu vidū vēl aizvien ir populāra, vecāki izvēlas šo nodarbību veidu saviem bērniem, lai dotu iespēju mazajiem iegūt staltu stāju, raitu soli un, protams, jaunus draugus. Tāpat būtiski, lai bērniem būtu iespēja uzstāties, parādīt, ko viņi ir iemācījušies.

“Un tomēr! Tā kā nav mums pašlaik savu māju, esmu darbību samazinājusi. Pie manis nāk bērni no triju gadu vecuma. Tagad strādāju ar tiem, kurus varu reāli saturēt, tāpēc pašlaik man ir tikai mazie bērni un vidusskolēni, kuri, tā teikt, ir manis izaudzināti,” sacīja Inga Papirte, kura ir ne tikai tautisko deju pulciņa vadītāja, bet arī Skolēnu deju svētku virsvadītāja.

Bet vai nav vieglāk strādāt vienā noteiktā mācību iestādē? Bērni turpat, skolā, nav jādomā, kā viņi no visas pilsētas nokļūs interešu izglītības iestādē un vai vispār atnāks uz nodarbību vai mēģinājumu? Paņem veselu klasi un strādā! “Nav vieglāk! Jo es nevaru audzināt pati savus dejotājus, savu grupu. Visu laiku ceļojot apkārt, es zaudēju dalībniekus. Man nav savas baletzāles, nav vietu, kur atstāt tērpus, skaņu ierakstus un čības, kur pārģērbties,” sacīja Inga Papirte. Viņa iebilda arī pret to, ka strādāt ar noteiktu klasi ir vieglāk. Inga uzskata, ka ārpusskolas iestādei tādai arī jābūt – ārpus konkrētas mācību iestādes. Lai uz to nāktu bērni no visas pilsētas un tie, kuriem patiesi rūp un kurus interesē izvēlētais nodarbību veids. Jo ir tāda interesanta situācija: bērni it kā negrib iet uz citu skolu, kaut kas viņus bremzē to darīt, bet viņi labprāt dodas darboties pavisam citā vietā, kur satiekas zēni un meitenes no dažādām mācību iestādēm, kurus vieno līdzīgas intereses.

Vineta Bērziņa ir vizuālās mākslas pulciņa vadītāja. Pašlaik viņas pulciņš atradis vietu bibliotēkā “Varavīksne”, un tur jaunie mākslinieki ir pratuši iekārtot, kā Vineta saka, savu pasaulīti. Jo vajag gan vietiņas, kur darboties, gan stūrīša, kur atstāt iesāktos darbiņus, lai pēc tam atkal turpinātu stādāt.

“Tāpēc jau ir vajadzīga sava mājvieta, kur bērniem un vadītājiem kopā iekārtot savu pasaulīti. Lai bērni uz interešu izglītības centru atnāktu kā uz otrajām mājām, lai tā atkal nebūtu tik ierastā skolas vide,” sacīja Bērnu un jauniešu centra interešu pedagoģes. Ļoti bieži bērni nāk ne tikai uz centru, bet arī pie konkrētās skolotājas. Un arī viņai nepieciešama vieta, kur pulcēt savus dalībniekus.

“Tagad, kad audzināšanas loma skolās pieaug, kad bērni kļūst pastāvīgi, ir vajadzība pēc interešu izglītības un mājām, kur to īstenot,” sacīja Mārīte Tarziera, uzsverot, ka centra interešu skolotājiem dod spēku un palīdz izturēt tā apziņa, ka drīz jau būs sava mājas, patvērums. Un nākošo mācību gadu Bērnu un jauniešu centrs uzsāks savās telpās Liepājas Olimpiskā centra multifunkcionālās halles paspārnē, kā to solījusi pašvaldība. Turklāt arī interešu pedagogiem pašiem nepieciešama šī savstarpējas sadarbības iespēja un saite, ko dod vienas mājas.

Kad atrasti savējie

Protams, pieaugušie var piedāvāt dažādus pulciņus, tomēr, neapstrīdami, pats svarīgākais ir un paliek jautājums, kā izdodas piesaistīt bērnus un – vēl svarīgāk – kā viņus noturēt. Kā nodarbību veidu un vietu izvēlas skolēni?

Kristīne Šimanoviča ir 12.klases skolniece, Jānis Zuļģis mācās 10.klasē. Abus vieno tas, ka viņi ir ģitāristu ansambļa “Skani” dalībnieki. Ansambli vada Iveta Gailiša, mēģinājumi notiek gan Lutera baznīcas draudzes namā, gan Celtnieku kluba telpās. Kristīne pastāstīja, ka viņa ansamblī muzicē gadus piecus un iesaistīties šajā pulciņā viņai ieteica vecmāmiņa, kura bija redzējusi, kā jaunie ģitāristi uzstājas. “Vecmāmiņa teica, ka te ir laba skolotāja, kas prot visu ko iemācīt. Man šajā ansamblī ļoti patīk, te visi tik draudzīgi un skolotāja tik interesanta. Līdz tam es biju dziedājusi grupā “Sliņķi” un trenējusies basketbolā. Mēs ne tikai daudz ko iemācāmies, bet arī uzstājamies,” pastāstīja Kristīne. Jānis Zuļģis ansamblī darbojas trešo gadu. “Man patīk tas, ka te visi tik draudzīgi un ka mēs braucam koncertēt pat uz ārzemēm,” sacīja Jānis, kurš pastāstīja, ka līdz tam bieži gājis uz Tehniskās jaunrades centra brīvā laika pavadīšanas klubiņu “Pa pusei”, kur varējis labi pavadīt brīvo laiku un uzspēlēt dažādas spēles.

Spēles spēlēt patīk arī trim puišiem – Mārtiņam Kazušam, Jānim Preisam, kuri abi mācās 7.klasē, un Ērikam Šilleram no 5.klases. Viņi ir vieni no klubiņa “Pa pusei” regulārajiem apmeklētājiem. Puikas būtu gatavi kaut vai katru dienu pēc stundām atskriet uz šejieni. Zēniem neapnīk, jo te ir nodarbību daudzveidība, var spēlēt spēles, var gatavot dažādas lietiņas. Mārtiņš un Jānis izvēlējušies vēl vienu no tehniskās jaunrades pulciņiem – kuģu modelēšanu. Arī tā viņiem patīk, un, ja kaut kas nesanāk, tad skolotājs Uldis Skamars palīdz.

Bērnu un jauniešu centra tautisko deju ansambļa nosaukums ir “A+G” (“Anši un Grietas”). RTU Profesionālās vidusskolas 2.kursa audzēknis Guntars Briljonoks tajā dejo jau no pašas bērnības. Kā mamma viņu maziņu aizvedusi uz mēģinājumu, tā puisis dejo vēl tagad. Viņš saka: “Man ir interesanti, dejot patīk, koncertēt patīk. Mūsu vadītāja Inga Papirte izdomā visādus citādus pasākumus, mēs kopā ejam pārgājienos, visur braucam, esam piedalījušies divos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, bet tagad ceram tikt arī uz pieaugušo Dziesmu un deju svētkiem.” 11.klases skolniece Annika Nelsone sāka nākt uz ansambļa “A+G” mēģinājumiem, kad viņa mācījās 1.klasē. Dejot viņai patīk, iegūti jauni, labi draugi, un galvenais, ir ko darīt pēc stundām, ir uz kurieni iet. Un tad, kā sacīja Annika, vairs nav tik būtiski, kur notiek mēģinājumi. Pašlaik kolektīvs mēģina Katoļu pamatskolas telpās, un tas meitenei ir vēl izdevīgāk, nekā braukāt uz Metalurgu kultūras pili, kur līdz rekonstrukcijai bija Bērnu un jaunatnes centra mājvieta.

Līva Vecvagare ir Bērnu un jauniešu centra apģērbu kultūras un estētikas pulciņa dalībniece. Viņa mācās 11.klasē un pulciņu apmeklē jau no sestās klases. Kamēr Bērnu un jauniešu centrs gaida savu paspārni, pulciņš atradis mājvietu 8.vidusskolā. Līva gan par to neraizējas, jo tagad nodarbības ir tuvāk viņas mājām, drīzāk pirms tam bija jāmēro tālāks ceļš uz nodarbībām. Bet visu atsver tas, ka kopā ar skolotāju Aigu Hasneri meitenes var radīt skaistus tērpus. “Man patīk, ka varu pati modelēt un uzšūt to, ko man gribas, uzmeistarot kaut ko tādu, kā nav nevienam citam, jo pati to esmu izdomājusi un darinājusi,” pastāstīja Līva.

Plus vēl 45 iespējas

Skolēnu teiktais apliecina, ka laimīgi ir tie zēni un meitenes, kuri atraduši vietu un veidu, kā iegūt jaunas iemaņas un draugus, kuri zina, kurp doties pēc tam, kad stundas beigušās.

Interešu izglītības piedāvājuma spektru paplašina arī tie ārpusstundu nodarbību veidi, kurus akceptēja Izglītības pārvalde pēc notikušā interešu izglītības projektu konkursa. Pavisam bija iesniegts 71 piedāvājums bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanai, Liepājas pašvaldība finansiāli atbalstījusi 45 pieteikumus. Tos iesniedza gan vispārizglītojošās skolas un interešu izglītības centri, gan arī sporta skolas, biedrības, nevalsts organizācijas.

Starp atbalstītajiem bērnu brīvā laika piedāvājumiem ir gan jau pazīstami nodarbību veidi, gan jauni. Piemēram, Liepājā šogad pirmo reizi paredzēts sākt sagatavot jauno burātāju paaudzi – vindsērfinga klubs “Rietumkrasts” izstrādājis bērnu un jauniešu vindsērfinga attīstības programmu 2007.–2012.gadam. Liepājas Latviešu biedrības namā piedāvās baleta un austrumu dejas apmācību bērniem vecumā no četriem gadiem, bet Bērnu un jauniešu centrā pirmo gadu darbosies informācijas tehnoloģiju pulciņš. Savukārt mākslas pedagoģe Irēna Karpa iecerējusi Liepājas 5. un 8.vidusskolā iestudēt muzikālu izrādi bērniem “Zaķis – nerātnais Robis”, kuras nobeiguma izrāde varētu notikt Liepājas teātrī. Katoļu pamatskolā bērni jau otro gadu apgūst vienu no alternatīvās muzicēšanas veidiem – zvanu spēli. Vislielākais un daudzveidīgākais interešu izglītības piedāvājums ir Liepājas 15. vidusskolā – sportā, mākslinieciskajā jaunradē, dažādos mākslas veidos darbojas 15 pulciņu.

Šāds konkurss ir pozitīvi vērtējams tāpēc, ka piesaista netradicionālus piedāvājums, domā interešu izglītības speciālisti. Un skolēniem vēl aizvien ir iespēja meklēt sev piemērotāko vietu, kur likt lietā iniciatīvu, savas spējas, prasmes un īstenot vēlmes.

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Bērniem, kas darbojas pulciņos, studijās, ir svarīgi savu māku parādīt, uzstājoties pilsētas mēroga sarīkojumos.