Pirmdiena, 1. jūnijs Mairita, Bernedīne, Biruta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Ko iesākt ar festivālu “Liepājas dzintars” un koncertestrādi “Pūt, vējiņi!”?

Ko iesākt ar festivālu “Liepājas dzintars” un koncertestrādi “Pūt, vējiņi!”?
26.09.2007 17:58

0

Atslēgvārdi

Diskusija

Vairākus gadus runāts un spriests, ko darīt ar leģendāro mūzikas festivālu “Liepājas dzintars” un tā norises vietu – koncertdārzu “Pūt, vējiņi!”. Laiks pielikt punktu, lai varētu iet tālāk un gatavoties nākamās vasaras notikumiem.

Pēc Kultūras pārvaldes un tās vadītājas Leldes Vīksnas iniciatīvas uz diskusiju par šiem jautājumiem bija uzaicināti dažādi speciālisti. Diskusijā iesaistījās mūziķi Aivars Hermanis, Uldis Marhilēvičs un Jēkabs Ozoliņš, arhitekts Uģis Kaugurs, neatkarīgais producents Verners Bokums un Kultūras pārvaldes jurists Juris Jirgens, kā arī Pasākumu un reklāmas nodaļas vadītājs Valdis Skujiņš.

Diskusijas dalībniekiem bija izvirzīti šādi galvenie jautājumi:

1. Vai Liepājā festivālu kustība attīstās un rodas jauni producenti?
2. Vai festivāls “Liepājas dzintars” un koncertdārzs “Pūt, vējiņi!” ir Liepājai nozīmīgi zīmoli?
3. Vai tie ir savstarpēji saistīti jēdzieni un to visu vajag saglabāt un atjaunot?
4. Vai konkurss festivālā ir svarīgs un tas jāsaglabā kā tramplīns jaunu, talantīgu grupu izaugsmei?
5. Kāda varētu būt koncertdārza “Pūt, vējiņi!” nākotne?

Valdis Skujiņš: – Mūzikas festivālu rīkošanā process notiek – attīstās jau iedibinātie un rodas jauni, kas priecē. Te var nosaukt jau brāļu Mediņu rīkoto stabilo “Beach Party” un visjaunāko – “Roke’n’roll visām paaudzēm”, kuru vasaras beigās producēja Guntis Kolerts. Pēdējais bija īpašs ar to, ka uz vienas skatuves atradās mūziķi, kas jau tautā iemīļoti, sevi apliecinājuši, un līdzās viņiem bija bērni un jaunieši, kas, iespējams, pēc dažiem gadiem uzmirdzēs pie Latvijas mūzikas debesīm. Aivars Brīze gatavojas jaunam festivālam “Roka leģions”, kuru jau tagad sāk veidot no pamatiem. Tajā pa visu Latviju dažādos posmos līdz finālam gatavas piedalīties no 80 līdz 120 grupām. Tādēļ esmu pārliecināts, ka radīsies arvien jaunas producentu grupas, kas radīs ko jaunu. Ja nopietnās mūzikas festivāli tiek finansēti, tad popmūzikai ir tikai līdzfinansējums. Lieliem festivāliem jāgatavojas gadu, un tie nevar būt tikai viens no desmit. Piemēram, Klaipēdā ir producentu grupa, kas veselu gadu gatavo tikai Jūras svētkus. Tagad tā strādā arī brāļi Mediņi ar pludmales festivālu. Kas attiecas uz “Liepājas dzintaru”, es uzskatu, ka punkts tika pielikts tā 30.jubilejas koncertā “Daugavas” stadionā, iemūžinot arī DVD formātā. Ir palikusi tikai nostalģija, bet nav radusies jauna komanda, kas būtu ieinteresēta domāt par tālāko attīstību.

Aivars Hermanis: – Es kā mārketinga cilvēks skatos no cita viedokļa. Pirmkārt, “Liepājas dzintars” ir liels zīmols, bet tam vairs nav satura. Ir citi laiki un cita situācija. Padomju laikā Dzintarā lieliski darbojās konkurss, bet tagad, tirgus apstākļos, šo ideju uzturēt ir smagi. Pats vārds festivāls nozīmē svētkus. Šodien cilvēki vēlas dzirdēt labus mūziķus, taču to dalība arī dārgi maksā – vismaz pusmiljonu eiro, bet zvaigznes – miljonu eiro. Otrkārt, tikpat līdzvērtīgs Liepājas zīmols ir koncertdārzs “Pūt, vējiņi!”, kas, uzskatu, ir perspektīvs. Par šo zīmolu esmu drošs. To pazaudēt būtu liels zaudējums Liepājai un liela kļūda. Parasti jāiegulda milzīgi līdzekļi reklāmai, lai kļūtu labi pazīstami. Te tas jau ir, un tā ir vērtība. Nenoliedzami, ka tas piesaista arī tūristus. Ir jādomā, kā to izmantot. Skaidrs, ka estrāde jāpārbūvē, jo tā neatbilst nekādām tehniskajām prasībām. Jāizvēlas konkrēts formāts, kam tā kalpos. Kā un ko – par to jātiek skaidrībā pašvaldībai. Rokkoncerti tajā ir vēsture, tiem vajadzīgs stadions. Tomēr jāņem vērā, ka pēc ieilgušas pauzes atdzimst arī kordziedāšana. Tādēļ vajadzētu koncertdārzu, kuru var transformēt.

Uldis Marhilēvičs: – Piekrītu par estrādes “Pūt, vējiņi!” zīmolu. Tomēr par “Liepājas dzintaru” mans redzējums ir ļoti vienkāršs. Tā zieda laikos kopā nāca grupas ar savu programmu un arī ar savu jaunradi – ar tautas dziesmas apdari. Pēdējos gados šo festivālu noveda pie kraha tas, ka dienā spēlēja visādas jaunas grupiņas, kuras klausītājus īpaši neinteresēja, bet naktī uzstājās dažas pazīstamas, tāpat arī nebija radoša uzdevuma. Radošais process nonivelēts arī tagad, kad grupas spēlē piesmēķētos klubos, sporta spēlēs un vēl kaut kur. Jaunrade varētu būt mūziķiem tas dzinulis un arī klausītājos radītu interesi.

A.H.: – Bet cik ir to grupu, kas spēj sniegt stundu garu programmu?

U.M.: – Kāpēc stundu? Pietiek ar 30 minūtēm! Ja mēs nepalīdzēsim un nestimulēsim, tad tā latviešu mūzika arī nomirs. Ir jādod iespēja.

Juris Jirgens: – Festivāls “Liepājas dzintars” bija svētki šodienas vidējai paaudzei un vēl vecākiem. Tās nes sev līdzi nostalģiskas atmiņas, kas ir svešas jaunajiem. Jāatzīst, ka tā ir vēsture un jāiet tālāk.

Verners Bokums: Man patīk par to jaunradi. Ja festivāls tiek rīkots ar pašvaldības, Kultūras pārvaldes finansējumu, tad tā ir publiska nauda, kurai jānes sabiedrisks labums, un tas būtu dotais uzdevums – šī jaunrade. Tas vairs nav komercpasākums kā, piemēram, “Beach Party”, kas sagandē dabu un faktiski nenes lietderību sabiedrībai.

A.H.: Šo jautājumu var izvērst. Un tas skar izglītību, kas nav mazsvarīgi. Mums valstī pašlaik svarīgākas ir pilis, nevis gaisma. Tāda ir pašreizējā valsts kultūrizglītības politikas tendence. Mums pietrūkst izglītības, apmācības, bet ar to būtu jāsāk. Skolās vairs nav kordziedāšanas, un cik mūzikas skolās māca džezu un tamlīdzīgi? Akadēmiskās izglītības pamati arī ir svarīgi, mums tagad pietrūkst profesionālisma. Cik mums ir tādu mūziķu, kuri var spēlēt dažādu stilu mūziku un visādās grupās, orķestros? Tas arī ir publiskās lietderības uzdevums, lai varētu radīt. Ir jādomā perspektīvā piecus, desmit gadus uz priekšu. Brends jeb zīmols ir ceļš uz starptautiski atpazīstamu festivālu.

Uģis Kaugurs: Man nāk prātā kādā filmā izskanējuši vārdi “vietā, no kuras es nāku, pieņemts miroņus aprakt”. Dzintars ir kā braukt uz skolas salidojumu – jauki, bet tas bija tik sen, ka grūti atpazīt. Vai to maz iespējams reanimēt? Domāju, ka “Liepājas dzintars” kā kultūras fenomens ir beigts.

U.M.: – Neviens to netaisās reanimēt.

U.K.: – Jā, “Pūt, vējiņi!” kā brends gan var tālāk darboties. Tā ir ekselenta vieta pati par sevi, kas ir būvēšanai neaizskaramā zonā – ļoti tuvu jūrai. To ir centušies privatizēt ar jebkuriem līdzekļiem, un labi, ka tas nav noticis.

Lelde Vīksna: Šis jautājums no dienas kārtības ir noņemts un pateikt kategorisks – nē. Koncertdārzs “Pūt, vējiņi!” ir pašvaldības īpašums – publiska vieta, kas pieejama visiem.

U.M.: – Zīmols ir svarīgs. Tas var nosūbēt un pēc tam kļūt vēl vērtīgāks.

U.K.: – Jūrmalas parks un pludmale tomēr ir diezgan inerta pilsētas daļa, tādēļ estrāde “Pūt, vējiņi!” ir tā vieta, par ko ir jēga runāt un vērts padomāt. Principā estrāde jāgrauj nost, jo skatuvei vajadzētu būt ar skatu uz jūru. Bet konkrēti rīkoties var tad, ja ir skaidrs, ko mēs šajā vietā gribam, ko vēlamies attīstīt.

Jēkabs Ozoliņš: – Estrāde “Pūt, vējiņi!” ir jānograuj un jāizveido tā, lai šo vietu varētu izmantot visādiem koncertiem. Arī simfoniskajiem un koriem. Liepājas kamerorķestris šovasar jau parādīja, ka var atjaunot koncertus “Liepājas vasara”, kuri savulaik notika 21 gadu pēc kārtas un kuros uzstājās izcili mūziķi un dziedātāji. Kaut vai vijolnieks Gidons Krēmers. Tāpēc nevajadzētu pilnīgi norakt arī Dzintaru. Caur to izgājuši gandrīz vai visi šodienas vadošie mūziķi. Jā, piekrītu, ka tā dzirkstele, kas var atdzīvināt, ir tieši jaunrade. Šī ideja noteikti mūzikas grupas piesaistītu un ieinteresētu. Tāpat rokfestivāls ar bērniem – super! Ka tas var notikt, parādīja Guntis Kolerts šovasar ar savu rokenrola festivālu.

V.S.: Piekrītu, ka jānāk pazīstamajiem mūziķiem kopā ar bērniem. Tā ir tā dzīvā vide, kas stimulē.

A.H.: – Tomēr kvalitāte ir ļoti svarīga. Tas viss saistās ar to pašu profesionālo izglītību.

U.M.: Vienalga uzskatu, ka tik bēdīga tā bilde nav. Pati festivāla “Liepājas dzintara” struktūra bija pareiza. Ne velti uz tās bāzes izauga labi mūziķi. Uz beigām tā aizgāja pilnīgi garām.

V.S.: – Visas pazīmes rāda, ka festivālu gars Liepājā turpināsies. Vajadzīga tikai motivācija, arī ideju netrūkst.

U.M.:  Tieši tā – svarīga ir motivācija un tas, ko piedāvā organizētāji, producenti. Tāds mikslis – grupas kopā ar bērniem un plus vēl jaunrade – arī var būt interesants. Bet ne nakts diskotēkas.

J.O.:Bītli arī kādreiz bija jauni un nepazīstami. Pie mums joprojām darbojas sistēma – ja iegūsti atzinību ārzemēs, tad tevi beidzot ierauga arī pašu mājās. Jauniešiem jādod iespēja – tā ir mūsu misija, festivāla misija. Tā varam izaudzināt jauniešus – radītājus, ne tikai patērētājus. Talanti ir jāattīsta.

U.M.:Izdosies, ja tāds festivāls nebūs komerciāls. Tā ir problēmas atslēga.

A.H.:Liepājai ir tās īpašā aura, cilvēki te labprāt brauc arī no tālienes – tas ir fakts, un ar to vajag nopietni rēķināties.

U.K.: Ja vēl runājam par estrādi “Pūt, vējiņi!”, tad vajadzētu padomāt, kā šo vietu atdzīvināt arī ziemas posmā. Te būtu jāuzceļ kafejnīca, kur atrastos vieta arī muzejam. Lai tur skanētu mūzika un cilvēkiem būtu patīkami atnākt un uzkavēties.

Lelde Vīksna: – Domāju, ka pateikšu kopējās domas. Festivālam “Liepājas dzintars” jāatstāj durvis vaļā. Kas zina, varbūt pēc gadiem, varbūt pat ātrāk atradīsies kāds enerģisks producents, kurš spēs to atdzīvināt. Bet tā ir mūsu nozīmīga vēsture, tāpēc esam domājuši par kādu stūrīti muzeja izveidei. Tāpat Kultūras pārvalde jau iesniegusi projektu estrādes “Pūt, vējiņi!” skiču konkursam.

Indra Imbovica,
“Kurzemes Vārds”

Diskusijas dalībnieki parādīja ieinteresētību gan par festivālu “Liepājas dzintars”, gan koncertestrādi “Pūt, vējiņi!” un to tālāko likteni.     

18 komentāri

2007-09-27 13:03

b: Man liekas, ka visi tie, kas agraak gaaja uz Liepaajas dzintaru, tagad pelna maizi Iirijaa. Tiem krieviski runaajosjajiem viesstraadniekiem, ko te ved un vediis vinju vietaa, nevajag taadu festivaalu ..

2007-09-27 14:30

vējainā: "Pūt vējiņi"estrāde ir ļoti jauka vide. Nesaprotu, kāpēc tik maz izmantota. Īpaši vasaras sezonā tur būtu jānotiek dažādām aktivitātēm - kaut vai tūristu piesaistīšanai, jo godīgi sakot, Liepājā tūristam īpaši nav ar ko nodarboties. Arī pilsētniekus varētu ieinteresēt dažādi koncerti, pasākumi. Ne visiem patīk ļaužu masu pieblīvēti stadioni. Un jātiek vaļā no ieraduma pasākumus jauniešiem rīkot tikai tumšā naktī.

2007-09-27 16:33

Teddy: V.Hartmani kapēc neaicinaaja?Negribajat presei radit gariigi nelidzsvarotu cilveeku??Kauns??? -)

2007-09-27 16:58

Arno: Piekrītu ka jānograuj tā vieta un jārada kas jauns un acīm tīkams.....Šī vieta atgādina kādu" rajona deju kolektīvu atpūtas vietu" ,nevis zāli ar Pasauales slavenu mūziķu uzstāšanās steidžu...jāmeklē idejas un...piķis :)

2007-09-28 08:44

zakelis: vai tad LDz nebija rokmuuzikas festivaals?

2007-09-28 12:55

beka: "Pūt Vējiņiem" trūkst ar izdomu bagāts, enerģisks un ar labām vadīšanas spējām apveltīts vadītājs, kura interesēs nav tikai saraust sev lielu naudu un iebāzt savā kabatā!!!!!!!!!!
Otrkārt pilsētas vadībai IR jādomā par to nopietni, lai kārtējā Liepājas foršā vieta netiktu nolaista līdz nullei. Bet izskatās, ka uz to pusi jau viss iet.
Un beidziet uzstādīt tās nenormālās prasības amata kandidātiem. Prasības oi, oi, oi, bet mazais atalgojums ir zem katras kritikas.

2007-09-28 12:59

beka: Laidiet jaunajiem pēc studijām izmēģināt savus spēkus. Lai ienāk jaunas vēsmas, jaunas idejas, kuras tik ļoti pietrūkst.
Mīļie Liepājas deputāti, sāciet strādāt!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Dodiet arī citiem izteikties, nevis padarat pēc sava prāta. Helou, šajā pilsētā ir arī iedzīvotāji, kuriem ir savas domas par notiekošajiem procesiem pilsētā.

2007-09-28 21:50

mth: izskataas, ka LDz shogad nebuus. un tad arii jaasaak domaat par muzeju tieshi LDZ un tas vareetu buut arii puutinos

2007-09-30 20:34

waits: Pirmkārt jau runājot par rokmūziku, varu teikt ka Liepājā ir ļoti daudz progresējošu un kreatīvu jauniešu kuri sevi ir saistījuši ar rokmūziku, bet tai pat laikā viņi tiek aizēnoti ar kā saka pārbaudītiem un tradicionāliem līdzekļiem, t.i., populāriem un iecienītiem mūziķiem, neradot iespēju viņiem parādīt pašiem sevi! "Liepājas Dzintars" ir nozīmīgs zīmols pilsētai, vismaz tā kādu laiku bija!

2007-09-30 20:37

waits: Šis festivāls ir lielisks veids kā dot iespēju jaunām grupām pakāpties par pakāpienu augstāk, nevis spēlējot dažādās kafejnīcās vai bāros, vai arī braucot uz ārzemēm, redzot tur lielākas iespējas izsisties!

Pašiem būtu par to prieks!

2007-09-30 20:53

waits: Otrkārt Liepājā jau jums pašiem nezinot ir ļoti daudzi talantīgi, jauni puiši un pat meitenes kuri ļoti pat lieliski veido kompozīcija, ne tika rokmūzikas, bet arī dažādu citu mūzikas stilu skaņdarbus! Vienīgais, atkal par viņiem jau neviens nedomā, un tā visi arī nonīkst! Ja jau pagaidīt vēl kādus piecus vai desmit gadus, avīzēs un citur atkal parādīsies izbrīnas par to ka daudz kas zūd no kūltūras!

2007-10-01 17:14

srekss: uzlikt jaunu jumtu un rikot jaunu liepajas dzintaru

2007-10-01 20:30

b: nu, taas liepajnieku puasaudzju-vaajinieku grupinjas uz dzersjnas pamatiem .. nu, piedodiet!

2007-10-02 10:02

jē: labāk klausos vecās pārbaudītās vērtības , runājot par rokmūziku, nekā jaunos kreatīvos, kā šeit tika minēts. Vienkārši jābūt izvēlei, tad būs ok.

2007-10-02 17:33

waits: Tur jau arī tā lieta, ka visi ir aprobežoti ar kaut ko un nevienam jau neko tā īsti negribas mainīt! Paldies, šādas atbildes arī gaidīju! ;)

2007-10-02 20:49

!!!!: Manuprāt, estrādi vajadzētu izremontēt un atjaunot un turpināt rīkot festivālu "Liepājas dzintars". Šis festivāls ir kā Liepājas vizītkarte! Un, protams, ka vajadzētu estrādē rīkot arī citus pasākumus!

2007-10-07 21:17

ess: padomājiet kam tur mājas tuvumā un kam tas troksnis tad vajadzīgs -liktenis ir skaidrs

2009-07-29 16:45

Hendrixons: šodien pēc ilgāka laika uzliku Līvu albūmu VIVA, asinis atkal sāka vārīties, un atcerējos par tādu jauku pasākumu kā Liepājas Dzintars! Tiešām gribētos, ja šis pasākums tiktu atjaunots!!! Visiem nepietiek tikai ar R'n'B un bīčpartiju.. gribas arī kaut ko savādāku! Ļoti, ļoti ceru ka tomēr kādreiz redzēšu reklāmu, ka atkal kāds mani gaida Liepājas dzintarā...

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: [email protected]), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz