Koku apsaimniekošanas darbu apjomus un veidus nosaka pašvaldības uzdevums rūpēties par ielu malās, parkos, skvēros, laukumos un citās tai piederošajās zaļajās teritorijās augošo koku un krūmu stādījumiem.

Mēs vēlamies, lai koki būtu veseli, kupli, koši un neatņemama ielu ainavu sastāvdaļa, bet vienlaikus – lai tie netraucētu ēku, inženierkomunikāciju, satiksmes infrastruktūras izmantošanu, neapdraudētu cilvēkus un īpašumus.

Koku ikdienas uzturēšanas darbus veic Liepājas Komunālā pārvalde, tostarp kopj koku vainagus, novāc bojātos, slimos, bīstamos, kritušos kokus un zarus, stāda jaunus kokus to vietā, atjauno stādījumus, vandaļu nolauztos kociņus, zāģē atvases, laista jaunos kokus.

Lai varētu sakārtot ietves segumu, pagājušajā gadā Apšu ielā, posmā no Klāva Ukstiņa līdz Eduarda Veidenbauma ielai, tika nozāģētas 14 apses, kas tur bija iestādītas 2011. gadā, veicot ielas pārbūvi. Šo koku vietā iestādīti 15 jauni, piemērotāku sugu pārstāvji: astoņas kokveida lazdas, četras Māka ievas un trīs piramidālie dižskābarži.

Apses bija izaugušas lielas, to saknes pamatīgi izcilājušas ietves segumu, vietām pat ieaugušas ēku pamatos, bojājot tos, bet zari vējā sitās pret dzīvojamo ēku jumtiem, teknēm, renēm un fasādēm. Par to pašvaldībā aktīvi sūdzējās iedzīvotāji.

Vēl pagājušajā gadā jauni koki un krūmi iestādīti, veicot Pļavu ielas pārbūvi uz asfalta segumu. Līdz ar būvobjekta pabeigšanu ielas posms no Lauku līdz Vaiņodes ielai ir papildināts ar 71 jaunu koku un 493 krūmu stādiem, kas ir ievērojams zaļās rotas papildinājums pilsētai.

Koki un krūmi, kas aug pilsētā, dažādu apstākļu ietekmē biežāk slimo, tos pārņem trupe vai puve, tiem uzbrūk kaitēkļi, tie noveco straujāk, tie pēkšņi var nolūzt un kļūt netiešs cēlonis nepatīkamiem pārsteigumiem.

Lai piedzīvojumi ar negatīvām sekām gadītos retāk, Komunālā pārvalde plāno un nodrošina koku vainagu kopšanu. Sertificēti arboristi izzāģē liekos, sausos zarus vai zarus, kas aizsedz laternas, traucē gājējiem, velobraucējiem vai samazina satiksmes redzamību.

Vainagu kopšana ik gadus notiek no oktobra vidus līdz 15. aprīlim. Pēc 15. aprīļa saskaņā ar noteikumiem par koku ciršanu ārpus meža darbi ir jāpārtrauc, jo tad sākas putnu ligzdošanas un saudzēšanas laiks, kas turpinās līdz 30. jūnijam. Šis ierobežojums neattiecas uz gadījumiem, kad koks vai tā zari ir kļuvuši bīstami, traucē satiksmi vai citas svarīgas sabiedrības funkcijas.

Darbu tiešie veicēji pilsētā ir SIA ”Tranzīts L” arboristi, kuriem ir nepieciešamās zināšanas, sertifikāti, pieredze un pieejama atbilstoša tehnika.

Veicot vainagu kopšanu, arboristi zarotni cenšas saglabāt iespējami tuvu tās dabiskai formai – lai kokiem ir mazāks stress, mazāks risks, ka tos skars slimības vai sāksies trupe.

Pagājušajā gadā šādi visvairāk sakopti vainagi kokiem Vītolu ielā, Kūrmājas prospektā, Kurzemes, Rojas, Klaipēdas, Dārtas, Loču ielā, Zvejnieku alejā un citur.

Savukārt šā gada sākumā, janvārī, jau sakopti vainagi 130 liepām Alejas ielā, pie autoostas (septiņiem kokiem) un Piltenes ielā (29 kokiem).

Šogad līdz 15. aprīlim vainagu kopšanu/veidošanu Komunālā pārvalde ir plānojusi paveikt Cenkones ielā (52 liepām), Rīgas ielā, posmā no Kaiju ielas līdz Raiņa ielai (19 liepām), Kroņu ielā, posmā no Rīgas ielas līdz Raiņa ielai (25 liepām).

Aldaru ielā aptuveni 30 liepām plānots nozāģēt apakšējos zarus, kas traucē velo un gājējiem. Aptuveni 40 papelēm u.c. kokiem vainagu kopšana notiks Ģenerāļa Baloža ielā, posmā no Pulkveža Brieža ielas līdz ūdenstornim. Kungu ielā, no Ganību līdz Amatas ielai, plānots atbrīvot laternas no zariem un sakopt vainagus ap 160 kokiem.

Šogad finansējums no pilsētas budžeta ir paredzēts kopumā 820 koku vainagu kopšanai, 400 koku vainagu cirpšanai, formēšanai ar dzīvžogu šķērēm vasarā, 650 kokiem – atsevišķu zaru nozāģēšanai, ap 5000 kokiem – uz stumbriem ataugušo atvašu apgriešanai un 700 jauno koku vainagu kopšanai.

Koku un krūmu apsaimniekošanas kopējais budžets ir 186 527 eiro, par 90 000 eiro vairāk jeb divas reizes lielāks nekā 2024. gadā.

Pilsētas zaļās un šalkojošās rotas uzturēšanas darbos, kā jau sākumā minēts, ietilpst arī vēja izgāztu, no vecuma, slimībām un kaitēkļu bojājumiem skarto, lūzušo vai citādi bīstami kļuvušo vai traucējošo koku nozāģēšana.

Ja ir situācija, kad koks kļuvis bīstams un draud izgāzties, apdraudot cilvēku un īpašumu drošību, Komunālā pārvalde par to informē pilsētas Apstādījumu uzraudzības komisiju (AUK) – vai nu pirms nozāģēšanas vai tad, kad bīstamība operatīvi ir novērsta.

Par nozāģētajiem kokiem tiek sastādīts akts, kurā norāda iegūto koksnes daudzumu. Malkai izmantojamo koksni paņem pašvaldības aģentūra “Nodarbinātības projekti” savu telpu apkurei, savukārt nederīgā daļa nonāk atkritumu izgāztuvē. Zari tiek šķeldoti un likti kompostā.

Pērn nozāģēti kopumā vismaz 172 koki, ko dažādās vietās bija izgāzis, nolauzis vai par bīstamiem padarījis stiprais vējš, slimības vai dažādi bojājumi.

Pagājušajā gadā lielāks koku skaits nozāģēts Apšu ielā (14 apses), 14. novembra bulvārī (10 bebru nograuztas apses), Atmodas bulvārī 21 (deviņas bīstamas papeles) un Ventspils ielas parkā (pieci bīstami koki).

Pie koncertdārza “Pūt, vējiņi!” nācās nozāģēt bīstamu, aptuveni 26 m augstu Kanādas papeli/Populus x canadensis ‘Robusta’, kas bija valsts nozīmes dižkoks un reģistrēts dabas datubāzē ”Ozols”.

Iepriekšējos gados papelei vairākkārt bija izzāģēti nokaltušie zari, kuri lūza un apdraudēja parka apmeklētājus. Diemžēl risks saglabājās, jo zaru nokalšana vērsās plašumā, koka fiziskais stāvoklis turpināja pasliktināties un ainaviskā vērtība samazināties. Viens no V veida stumbriem varēja uzgāzties labiekārtojuma atbalsta sienai un vides objektam ”Līvi”.

Arboristi darbus veica vairāku dienu garumā. Vispirms tika nozāģēti augstie un lielie zari, tad sadalīti jeb pazemināti abi liela izmēra stumbri.

Bija nepieciešama rūpīga plānošana un arī jaudīgas tehnikas izmantošana, ko apgrūtināja estrādes apkaimes labiekārtojums. Arboristi uzdevumu paveica profesionāli – nekas no vides infrastruktūras netika sabojāts.

Lielā koka daļas tagad ir novietotas blakus celmam, kā kritalas. Tās sadalīšanās procesā kļūs par mājvietu dažādiem mikroorganismiem, sēnēm, kukaiņiem un citām sīkbūtnēm, tās – par barības bāzi putniem un sīkiem dzīvniekiem, tādējādi veicinot vides bioloģisko daudzveidību Jūrmalas parkā.

Šobrīd pilsētā bīstamu, nokaltušu, aizlūzušu, trupes vai slimības skartu koku nozāģēšanu turpinās. Janvārī jau nozāģēti 45 koki, saņemtas ciršanas atļaujas astoņu koku zāģēšanai, bet par diviem kokiem iesniegts iesniegums AUK, lai tās speciālisti sniegtu savu atzinumu.

Viens no tuvākajiem uzdevumiem būs vienas melnās priedes Jūrmalas parkā nozāģēšana. 2017. gada aprīlī koks, lai to saglabātu, tika atbalstīts pret īpaši izveidotu konstrukciju. Šā gada janvāra sākumā stipru vēja brāzmu ietekmē tas diemžēl aizlūza un nokrita no atbalsta konstrukcijas.

Veicot apsekošanu, nācās konstatēt, ka priedes stumbrs ir iztrupējis un sasprādzis garenvirzienā. Komunālā pārvalde ir vērsusies AUK, lai saņemtu atļauju tās nozāģēšanai.

Šobrīd turpinās arī iepriekšējos gados nozāģēto koku celmu frēzēšana un izņemšana, jo tie traucē zālienu vai ietvju kopšanā, bojā ielas vai citu teritoriju izskatu.

UZZIŅAI

Koki pilsētvidē. Izaicinājumi

• Veci koki biežāk jākopj.
• Ielās vajag vietas velo ceļiem, sadalošām joslām, ietvēm ar noteiktu platumu un taktilai joslai, auto stāvvietām, drošības saliņām u.c. labiekārtojumam, tāpēc jaunu koku stādīšanai nav vietas.
• Augošu koku aizsardzība būvdarbu laikā.
• Lielo koku vainagi aizsedz laternas, ceļazīmes, luksoforus.
• Iedzīvotāji sūdzas, ka ēku logos cauri kuplajām lapotnēm neiespīd saule un zari bojā jumtus, fasādes, teknes un renes.
• Bebru nodarītie postījumi.
• Koku saknes bojā ielu segumu.