Brīvdienās 30 izsaukumi

Mūspusē, tāpat kā citviet Latvijā, plašumā strauji vēršas kūlas dedzināšana. Par laimi, Liepājā un rajonā pērnās zāles dedzināšanas dēļ cilvēki un viņu īpašumi nav cietuši, taču pagājušajās brīvdienās vien ugunsdzēsēji saņēma ap 30 izsaukumu uz kūlas ugunsgrēkiem.

Visvairāk deg Karostā un Tosmarē

Liepājnieki kūlas degšanas jomā šopavasar sasniedza sava veida rekordu, jo pirmais kūlas ugunsgrēks izcēlās jau februāra sākumā. Masveidā kūlas degšana sākās marta vidū, iestājoties siltākam laikam. Piemēram, 20.martā mūsu pilsētā tika reģistrēti divi kūlas degšanas gadījumi – Pulvera ielā un Krūmu ielā.

Taču pagājušās nedēļas nogalē, kad bija pirmās īsti siltās brīvdienas, vārda vistiešākajā nozīmē maisam gals paspruka vaļā. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes inspektore Rita Seļezņeva “Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka 24. un 25.martā mūsu ugunsdzēsēji saņēma 29 izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem. Visvairāk izsaukumu bija sestdien. Turklāt, lai cik neticami tas liktos, pērnā zāle visbiežāk dega nevis rajonā, bet gan Liepājā – Karostā un Tosmarē, Liepājas pilsētas Centrālās slimnīcas rajonā un Zaļajā birzī.

Apēd mājas, dzēš dzīvību

Par laimi mūspusē lielāki ugunsgrēki nav izcēlušies un materiālie zaudējumi kūlas degšanas dēļ nav reģistrēti. Smagākais materiālais zaudējums bija Daugavpils rajonā, kur nodega pirts, arī kāda saimniecības ēka. Reģistrēts arī šogad pirmais kūlas ugunsgrēkā cietušais cilvēks – Aizkraukles rajona Skrīveros cieta vīrietis.

Liepājā un rajonā pērn reģistrēti 506 kūlas ugunsgrēki – 382 pilsētā un 124 rajonā. Visvairāk ugunsgrēku tika reģistrēts Nīcā (21) un Grobiņā (13). Cilvēki mūspusē pērn necieta, arī viņu īpašumus uguns neapēda, taču ugunsdzēsēji noformēja 14 protokolu un uzlika naudassodus 380 latu apmērā.

Aicina būt saprātīgiem

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieka palīdze Inga Vetere atzīst, ka VUGD darbiniekiem pavasaris ir viens no saspringtākajiem darba periodiem, kad Latvijā ik dienas uzliesmo desmitiem kūlas ugunsgrēku.

Kā rāda pēdējo desmit gadu bēdīgā statistika, šo ugunsgrēku skaits ik gadus sasniedz vairākus simtus vai pat tūkstošus, un tajos ir cilvēku upuri, nopostītas ēkas un milzīgas platības izdegušas zemes.

Pērnās zāles dedzināšana kļuvusi īpaši aktuāla pēdējos desmit gados zemes īpašumtiesību nesakārtotības, nekonsekventās lauksaimniecības politikas un nelabvēlīgās sociālekonomiskās situācijas dēļ, norādīja I.Vetere. Sausās zāles degšana nesakoptās ceļu malās un dzelzceļu tuvumā dūmu un miglas dēļ bīstami apdraud satiksmes dalībniekus. Kūlas ugunsgrēki nereti pāriet pamežā un mežā, kur to dzēšana ir ļoti apgrūtināta. Turklāt kūla tiek dedzināta ne vien laukos, bet arī pilsētu teritorijās. Lai gan, salīdzinot ar lauku rajoniem, pilsētā izdeg daudz mazākas zemes platības, šie ugunsgrēki ir ļoti bīstami, jo apbūve ir daudz blīvāka, un šie ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus un citus pilsētas objektus. Ugunsgrēku dēļ tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.

Sabiedrības apziņas līmenis bieži vien ir nepietiekams, lai saprastu, ka senču sensenis izmantotais ekonomiski visizdevīgākais aizaugušu pļavu kopšanas paņēmiens – dedzināšana – nav savienojams ar mūsdienu cilvēka izpratni par dabas procesu norisi. Tomēr daudzi zemes apsaimniekotāji izmanto tieši kūlas dedzināšanu, lai sakoptu savus neapsaimniekotos laukus. Tāpat nereti kūlas dedzināšana ir visīstākā ļaunprātība, jo pērnā zāle tiek aizdedzināta tikai tādēļ, lai papriecātos par liesmojošo lauku, iespējams arī paskatītos, kā šo uguni dzēsīs. Taču bieži kūlas ugunsgrēkus izraisa arī autobraucēji un vilcienu pasažieri, kuri no braucoša transportlīdzekļa pa logu izmet nenodzēstu izsmēķi, kas, iekrītot nesakoptās ceļa vai dzelzceļa malas sausajā zālē, izraisa ugunsgrēku.

Pie atbildības sauks policija

Aizvadītajos gados sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām tika rīkotas informatīvas kampaņas, zaļās patruļas, izdotas informatīvas lapas, taču tas diemžēl iedzīvotājos neradīja pilnīgu izpratni par kūlas dedzināšanas ļaunumu.

VUGD jau pagājušajā gadā rīkoja kopīgus reidus ar Valsts policijas darbiniekiem. Arī šogad tiks rīkoti kopīgi reidi. Tiklīdz VUGD saņems informāciju par kūlas ugunsgrēku, par to tiks informēta arī policija, lai tā ierastos notikuma vietā un noskaidrotu lietas apstākļus un vainīgās personas.

Saistībā ar kūlas ugunsgrēkiem VUGD kontrolē, vai tiek ievērotas Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumu Nr.82 “Ugunsdrošības noteikumi” prasības. Tur noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Objekta teritoriju sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metru plata josla jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Noteikumi paredz, ka zemes īpašnieks veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

Svilināšana cirtīs robu makā

Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudassodu fiziskajām personām līdz 100 latiem, bet juridiskajām personām – līdz 1000 latiem. Par kūlas dedzināšanu uzliek naudassodu fiziskajām personām no 200 līdz 500 latiem vai piemēro administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm.

Tāpat kā pagājušajā gadā, VUGD sadarbosies ar Lauku atbalsta dienestu, kuram nosūtīs informāciju par kūlas degšanas vietām. Ja ir degusi kūla, zemes īpašniekiem tiks samazināts Eiropas Savienības mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.

Uzziņai

Uguns nodarītais posts pēdējos 10 gados (Latvijā)
Gads    ugunsgr.skaits  bojāgājušie   nodeg.ēkas

2006     7083          6       472
2005     1594          0       23
2004     2446          6       120
2003     3594          5       341
2002     4328          8       514
2001     1410          2       238
2000     1024          1       68
1999     939             0      163
1998     512             0      105
1997     335             0       69
1996     850             4       270

Kūlas ugunsgrēki mūspusē 2006.gadā

Kopā     506
Liepājā 382
rajonā   124
nodegušas būves   0
cietuši cilvēki 0
noformēti protokoli 14
uzlikti naudassodi   380 Ls

Šogad reģistrēti jau ap 40 kūlas ugunsgrēku.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Ir jāapzinās, ka pat nenodzēsts izsmēķis var pārvērsties uguns lavīnā, kas savā ceļā apēd visu, arī mūsu mājokļus un mūs pašus.