Lai palielinātu Liepājas ekonomisko konkurētspēju, jāattīsta prāmju satiksme
Viens no Liepājas ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikumiem ir rūpnieciskās ražošanas un transporta infrastruktūras sinerģija, ko vienotā pārvaldībā, ar nemainīgiem darbības nosacījumiem veido Liepājas speciālā ekonomiskā zona (turpmāk Liepājas SEZ), veicinot uzņēmējdarbību un jaunu, labi apmaksātu darba vietu veidošanos. Apliecinājums tam ir stabila apstrādes rūpniecības uzņēmumu un ostas darbība.
"Katram Liepājniekam"
Apstrādes rūpniecības uzņēmumi Liepājā šā gada deviņos mēnešos saražojuši produkciju 379,6 milj. eiro apmērā, kas ir 4,7% no Latvijas kopapjoma, un tas ir vairāk nekā citās Latvijas valstspilsētās un pašvaldībās, neskaitot Rīgu.
Svarīgs nosacījums rūpniecības attīstībai ir nepārtraukta infrastruktūras attīstība, palielinot pilsētas pieejamību un iekļaujoties starptautiskajās preču loģistikas plūsmās. Nodrošinot regulāru tiešo prāmja satiksmi ar Travemindi Vācijā sešas reizes nedēļā, Liepāja arī kļuvusi par vārtiem uz Centrāleiropu un ir netiešs Vācijas autobāņa turpinājums un saslēgums.
Liepājas ostā turpina pieaug RO-RO kravu apgrozījums, kas saistīts ar LSEZ SIA “Terrabalt” īstenotajiem attīstības projektiem un jauna autoceļa pievada izbūvi, ko Liepājas SEZ pārvalde pabeidza 2020. gadā. Tas bija nopietns solis, lai prāmja operators “Stena Line” nodrošinātu regulārus prāmja reisus sešas reizes nedēļā ar Travemindi Vācijā. Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis uzsver, ka katru gadu prāmju līnija pārvadā preces 4 miljardu eiro apmērā. “Varam iedomāties, cik nozīmīga šī līnija ir Latvijas ražotājiem, Latvijas ekonomikai kopumā.”
Šobrīd nepieciešams jauns impulss tālākai attīstībai – ostas 46. piestātnes rekonstrukcija. Pieaugot pieprasījumam un apkalpoto kravu apjomiem, Liepājas SEZ pārvalde šobrīd ir jaunu izaicinājumu priekšā. Domājot par jaunu maršrutu ieviešanu, prāmju terminālā nepieciešami ostas 46. piestātnes modernizēšanas darbi, kas ļautu apkalpot gan vairāk kravu, gan uzņemt lielākus prāmjus, lai savienotu Liepāju ar tiešiem maršrutiem citās valstīs. Tostarp ar Skandināviju, kas nodrošina nozīmīgu daļu investīciju, attīstot apstrādes rūpniecības nozari Liepājā.
Arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens, apmeklējot Liepāju, apskatīja gan ostas terminālus, gan industriālās teritorijas. Jauni transporta saslēgumi un ieguldījumi prāmja piestātnes rekonstrukcijā bija tikai neliela daļa no jautājumiem, ko ministrs pārrunāja ar pilsētas un Liepājas SEZ vadību.
Reizē tika uzsvērts, ka prāmju termināla attīstība vienlīdz aktuāla gan ekonomikas, gan nacionālās drošības segmentam.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens atzina, ka valdības ļoti augsta prioritāte ir eksportspējīgas industrijas, kādas atrodas arī Liepājā. “Tām ir vajadzīgi kanāli, pa kuriem savas preces nogādāt citās valstīs. Galvenais eksporta tirgus ir Eiropa. Liepājas osta strādā ļoti labi, un skaidrs, ka mūsu pienākums ir meklēt risinājumu, kā nodrošināt transporta infrastruktūru. Šodien pārrunājām, skatīsimies ar Satiksmes ministriju, kā to var atrisināt.”
Liepājas SEZ ir vienota Liepājas ekonomikas ekosistēma, kas vērsta uz stabilu ostas darbību un eksportspējīgu apstrādes rūpnīcu attīstību un izveidi, vienlaikus nodrošinot vidējo algu, kas ir augstāka nekā vidēji valstī. Kā liecina 2023. gada 1. pusgada apkopotie dati, Liepājas SEZ kapitālsabiedrībās vidējā alga ir 1585,04 EUR (vidējā alga Latvijā – 1462,00 EUR, Centrālās statistikas pārvaldes dati).
