Pirmdiena, 27. jūnijs Malvīne, Malvis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Lata devalvācijas rēgs uztrauc arī liepājniekus

Lata devalvācijas rēgs uztrauc arī liepājniekus
20.09.2007 18:07

0

Runas uzvirmojušas otrreiz

Skaļākas runas par it kā iespējamo lata devalvāciju šogad uzvirmojušas jau otrreiz. Latvijas valdības un Latvijas bankas pārstāvji kā vienā mutē apgalvo, ka tās ir blēņas, taču pie visādiem pārsteigumiem pieradušie iedzīvotāji tomēr uztraucas, vai kaut kas atkal neapdraud viņu jau tā plānos maciņus. Aptaujātie liepājnieki uzskata lata devalvāciju par nepieļaujamu un cer, ka tas nenotiks. Uzkarsētajā gaisotnē mēģinājām modelēt situāciju, kas būtu, ja būtu – proti, ja latu tiešām devalvētu un kāpēc mums to nevajag.

Vai bailēm lielas acis?

Kā zināms, nekas tā nebaida cilvēkus kā bailes no nezināmā, tāpēc arī teiciens: bailēm lielas acis. Vispirms – kas tad īsti ir naudas devalvācija? Naudas devalvācija nozīmē nacionālās valūtas vērtības samazināšanu pret citu valstu valūtu. Pašlaik lats ir piesaistīts eiro apmēram pie 70,28 santīmu atzīmes, vienkāršākā valodā runājot – vienu eiro varam dabūt par aptuveni 70 santīmiem. Teiksim tā, ja es grasos ceļot, tad gribu, lai lata kurss ceļas, jo tad varu nopirkt vairāk eiro. Bet, ja es esmu īru tūrists, gribu pretējo – lai lata kurss krītas, jo tad varu nopirkt vairāk latu un izdzert vairāk Latvijas alus. Bet arī Latvijas eksportētājiem savā ziņā būtu izdevīgi, ja lata kurss kristos, jo viņi veic savus darījumus eiro.

Tā ka atsevišķu cilvēku grupu attieksme pret lata devalvāciju varētu būt atšķirīga. Tāpēc svarīgākais jautājums ir – ko Latvijas tautsaimniecībai kopumā varētu nodarīt lata devalvācija? Un te nu, pēc vairums finanšu ekspertu domām, mīnusu ir krietni vairāk nekā ieguvumu.

Ak šīs baumas…

Kā atceramies, pirmais baumu vilnis uzvirmoja šā gada februārī, kad diskusijas iemesls bija Rīgas Ekonomiskās augstskolas Ekonomikas nodaļas vadītāja, firmas “NMS Consulting” direktora Mortena Hansena publikācija, kurā ekonomikas eksperts kā vienu no Latvijas ekonomikas attīstības tālākajiem dzinējspēkiem pieminēja lata devalvāciju. Viņš izteica hipotēzi – ja Latvijas ekonomikas konkurētspēju turpinās graut augsta inflācija, varētu rasties nepieciešamība to atjaunot, devalvējot latu, tādējādi stiprinot mūsu valsts eksporta nozares.

Vairums citu ekspertu savukārt uzskata, ka eksportam tik draudzīgā lata devalvācija nebūtu pareizais solis kopējās valsts ekonomikas stiprināšanai. Tas Latviju ekonomikas attīstības ziņā atsviestu vairākus gadus atpakaļ, samazinātu iedzīvotāju maksātspēju un pasliktinātu labklājību, izraisot uzņēmumu un mājsaimniecību masveida bankrotus. Jo, latam kļūstot lētākam, preču cenas naudas izteiksmē kļūtu ievērojami augstākas. Ar vārdu sakot, naudas čupa mūsu rīcībā it kā kļūtu vizuāli lielāka, bet par to varētu nopirkt arvien mazāk preču.

Pirmā baumu viļņa iespaidā cilvēki sāka masveidā mainīt latus pret eiro. Arī Liepājā naudas maiņas punktos, kā toreiz pārliecinājās laikraksts, eiro tika izķerts, palielinājās pieprasījums arī pret ASV dolāriem, kaut gan dolāra vērtība attiecībā pret eiro krītas. Taču tie, kas bija pakļāvušies ažiotāžai, vēlāk zaudēja daļu naudas, mainot to atpakaļ nacionālajā valūtā.

Ministru prezidents Aigars Kalvītis pat pasludināja baumu izplatītājus par kaitniekiem un vēlēja tos noķert un sodīt. Kā tas beidzās, īstu ziņu nav, it kā provokatori esot identificēti, bet sabiedrībai tā arī nav atklāts kas tie bija un kāpēc uzbruka latam.

Tikmēr iespējamo kaitnieku rindas ir paplašinājušās, jo tikko eļļu nu jau norimušajā kaislību ugunskurā pielēja respektablā starptautiskā aģentūra “Standard&Poors”, kas prognozēja – lai normalizētu situāciju, ja inflācija turpinās augt tikpat strauji, Latvijai tomēr var nākties devalvēt latu.

Taču valdība un Latvijas banka atkal turas kā klints. Latam nekas nedraud, tā ir stabila valūta, cilvēkiem nav par ko uztraukties, viņi apgalvo. Starptautiskā aģentūra slikti pārzinot Latvijas patieso ekonomisko situāciju un tikai teoretizējot. Kopumā lata devalvēšana nevis mazinātu inflāciju, bet to vairotu, uzskata vietējie analītiķi.

Noturēt latu līdz eiro ieviešanai

Ko par to visu domā vietējie uzņēmēji? Aptaujājām dažādu nozaru pārstāvjus, cenšoties izdibināt mūsu pilsētā valdošo noskaņojumu. Visi aptaujātie atzina, ka latu nevajadzētu devalvēt, un pauda cerību, ka tas nenotiks.

“Teorētiski Latvijas ekonomikā manāmas pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamu nepieciešamību devalvēt latu, lai izlīdzinātu inflācijas līmeņu atšķirības starp Latviju un citām ES valstīm. Bet šajā nervozajā situācijā, kāda sakarā ar augsto inflāciju valda Latvijā, devalvācija varētu izraisīt daudzu mājsaimniecību, mazo uzņēmumu maksātnespēju,” uzskata SIA “MIG Holdings” valdes priekšsēdētājs Aigars Kesenfelds. “Valdība it kā uzņēmusi kursu uz ekonomikas stabilizāciju valstī, bet lata devalvācijai šajā situācijā pilnīgi noteikti varētu būt destabilizējoša ietekme.”

LTRK Liepājas nodaļas vadītājs Ģirts Kronbergs savukārt ir stingri pārliecināts, ka lata devalvāciju nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, jo tai būtu graujošas sekas. “Ja palaidīs latu uz leju, kas tad vairs varēs izkontrolēt? Tad naudas vērtība var gāzties lejup arvien straujāk, un neviens to nevarēs apturēt,” viņš uzskata. “Pirmajā brīdī vietējiem ražojumiem varbūt arī kristos cenas, toties pieaugtu importam, un importējam mēs daudz. Un drīz vien mēs pamanītu, ka par vienu naudas summu varam nopirkt arvien mazāk un mazāk.” Tomēr Ģ.Kronbergs cer, ka lata devalvācija nenotiks. “Esmu tikpat kā pārliecināts, ka to nepieļaus. Ceru, ka latu noturēsim līdz galam – līdz pārejai uz eiro. Te jāsaka, kaut arī daudzi esam lepni par savu latu un negribētu no tā šķirties, tomēr eiro neapšaubāmi būtu stabilāka valūta. To tik ļoti neietekmētu vietējās ekonomikas svārstības. Tas ir jāsaprot.”

Bet kāds mazais uzņēmējs, kurš nevēlējās izpaust savu vārdu, bija gluži skeptiski noskaņots. “Viss jau ir nolemts. Lielie onkuļi atkal tikai spēlē savas spēlītes. Patiesībā tiem, kas ir pie varas, ir vienalga, vai lats krīt vai ne. Viņiem pāris tūkstošu naudaszīmju šur vai tur neko neizsaka. Un cietējs, kā vienmēr, izrādīsies mazais cilvēks – iedzīvotājs, uzņēmējs,” uzskata šis cilvēks.

Cerība mirst pēdējā

Aptaujātie pilsētas iedzīvotāji pauda bažas par lata nākotni, jo gadu gaitā nenoliedzami ir piedzīvoti brīži, kad valdības un citu augstu amatpersonu optimisms neattaisnojas un prognozes nepiepildās. Neizdzēšamu triecienu Latvijas iedzīvotāju ticībai savulaik deva bankas “Baltija” bankrots, par kura iespējamību toreizējā valdība un Latvijas banka liedzās līdz pēdējam brīdim. Kaut arī tas notika pirms krietni ilga laika, tomēr pārāk daudz cilvēku zaudēja lielas summas un neaizmirsīs to nekad. Iepriekš arī sāpīgi tika pārdzīvota pāreja no rubļiem uz tā sauktajiem repšikiem, kad vienam otram vecākam cilvēkam pat ilgi krātais ietaupījums zārka naudai vienā mirklī pārvērtās par nevērtīgu naudas kaudzīti, ar kuru tā tikai spilvenam pietika.

Pašlaik visvairāk par iespējamo devalvāciju baidās iedzīvotāji, kas paņēmuši aizdevumus eiro. “Ļoti, ļoti ceru, ka lata devalvācija nenotiks, jo tad mana ģimene būs sprukās,” atzina 35 gadu vecais liepājnieks Ilmārs, kurš paņēmis vairāku desmitu tūkstošu eiro aizdevumu, nopircis vecu māju un tagad cenšas to remontēt. Kaut gan viņš strādā samērā labi atalgotā darbā, bet sieva – pat divos, tomēr ģimenē ir trīs bērni un tā tikai izdodas savilkt galus, atlicinot ikdienas vajadzībām un maksājot kredītu un procentus. “Tagad nesaprotu, ko darīt. Varbūt iet uz banku un mēģināt pārformēt kredītu uz latiem?” smagas pārdomas nomoka ģimenes galvu.

Ne jau velti minētā ģimene ņēma kredītu eiro. Lieta tāda, ka māju, ko viņi pirka, īpašnieki pārdeva par eiro. Un tāda tendence vēršas plašumā. 40 gadu vecais liepājnieks Jānis uzskata, ka slēptā veidā lata devalvācija jau notiekot. “Ar katru dienu nauda kļūst nevērtīgāka, par to var nopirkt arvien mazāk. Iepriekš meitai, sūtot uz veikalu, devu latu, ko nopirkt baltmaizi, un palika pāri kādam kārumam, vēl santīmus atnesa atpakaļ, tagad ar to nepietiek. Un cilvēki jau labu laiku tā īsti vairs neuzticas latam. Paskatieties paši – mājas un mašīnas jau pārdod tikai par eiro vai dolāriem.”

Līdzīgās domās ir liepājniece Ināra: “Mani ļoti uztrauc, kas notiks ar latu. Savulaik paņēmu divus kredītus latos, bet procentu likme auga, bija izdevīgāk pārformēt uz eiro, un to arī ar vienu kredītu izdarīju. Mēnešus piecus tik tiešām biju ieguvēja. Bet tagad, dzirdot visas šīs runas, domāju, ka būs jāiet atkal uz banku un jāpārformē kredīts atpakaļ uz eiro.” Jautāta, kāpēc tāds uztraukums – vai tad valdības striktie solījumi neko nenozīmē, Ināra nosmej: “Nē, valdībai es neticu ne tik, cik melns aiz naga. Un, jo vairāk tā uzstājas un kaut ko apgalvo, jo vairāk manī rodas šaubas. Piemēru galu galā bijis cik uziet, ka valdība saka vienu, bet rezultāts ir pavisam cits. Kaut vai pēdējais piemērs – vai nav smieklīgi, ka šā gada sākumā valdība un centrālās bankas vadošie darbinieki apgalvoja, ka inflācija ir apstājusies un līdz gada beigām tā pat sāks samazināties? Vēl tikai rudens, kur vēl gada beigas, bet inflācija aug kā negudra un jau pāri 10 procentiem. Kāpēc lai es ticētu? Tomēr, kā saka, cerība mirst pēdējā. Mums arī tas tikai atliek – cerēt, ka lata devalvāciju nepieļaus.”

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Tā gada griezumā attīstījusies inflācija Latvijā. Pēc Finanšu ministrijas domām, gada beigās gaidāma tās samazināšanās. Nu ko – dzīvosim, redzēsim!

Pašlaik Liepājā lielus tempus uzņēmusi būvniecība. Cerēsim, ka baumas par lata devalvāciju nepiepildīsies, citādāk visiem nāksies savilkt jostas un arī daudzi būvdarbi var piebremzēties.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz