Kas ir mainījies

Katram gadalaikam ir savs skaistums un arī ne tik jaukās puses. Rudenī, ziemā, agrā pavasarī tā vien ilgojamies pēc dienas gaismas, jo agri kļūst tumšs. Jau tagad ap pulksten pusseptiņiem krēslo. Lielā tumsa vēl priekšā, bet, pilsētā dzīvojot, ir pierasts, ka ielas ir apgaismotas un tādām tām jābūt. Bet vai visur? Tiem iedzīvotājiem, kuri dzīvo ielās ar sliktu apgaismojumu vai pavisam bez tā, šī problēma sagādā ne vienu vien nepatīkamu brīdi. Nolēmām papētīt, kādēļ Liepājā joprojām ne visur ir pietiekami apgaismotu ielu. Vai kaut kas mainījies pēc tam, kad 2006.gada februārī pašvaldība savā pārziņā pārņēma pilsētas apgaismojumu? Kas ir galvenie iemesli, kādēļ daudzās neapgaismotās vietās situācija nemainās?

Mazliet no nesenas vēstures

Līdz 2005.gadam Liepājas ielu apgaismojuma tīkli juridiski piederēja uzņēmumam “Latvenergo”. Mūsu pilsētas ielu apgaismojuma tīklus izbūvēja padomju laikā, tiem netika pievērsta vajadzīgā uzmanība, proti, tos neremontēja, un laiks darīja savu – sistēma turpināja sabrukt. Iekārtu kapitālajā remontā un modernizācijā līdzekļus neieguldīja. Par tīklu pārņemšanu no “Latvenergo”, pašvaldībai tos nopērkot vai citādi vienojoties, tika runāts vairākus gadus, bet īpašnieku maiņa nenotika. 2005.gada septembrī deputāti Pilsētas attīstības komitejas sēdē beidzot pieņēma lēmumu, ka no valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” ir jāiegādājas Liepājas ielu apgaismojuma tīkli.

Tas nozīmēja, ka pašvaldībai beidzot būs juridisks pamats, lai  sāktu nepieciešamākos darbus un apturētu apgaismojuma sistēmu tālāku morālu un fizisku novecošanos. Tika minēta līguma summa – 58077 latu. Pilsētas dome samaksu paredzēja veikt līdz 2006.gada februārim.

Audits atklāja bēdīgu ainu

Pirms tīklu pārņemšanas SIA “Oms” veica to auditu, un atklājās visnotaļ bēdīga aina. Dokumenta nodaļā “Tehniskais novērtējums” bija norādīts, ka ielu apgaismes elektroietaises ir nolietojušās par aptuveni 86 procentiem no savas sākotnējās vērtības, t.i., no tās, kas iekārtām bija pirms gadiem divdesmit pieciem. Precizēja, ka Liepājā ir 116 slēgiekārtu un uzskaites vietu, kas nodrošina ielu apgaismojuma ieslēgšanu. 13 no tām aprīkotas ar radiostacijām, tās ieslēdz ar radioviļņiem. Taču lielākā daļa slēgiekārtu novecojusi un neatbilst Eiropas Savienības prasībām. Bija tādas iekārtas, kurām vispār vairs nevar iegādāties drošinātājus, jo tos vairs neražo.

Tā bēdīgās ainas uzskaiti varētu turpināt vēl un vēl. Iegādājoties Liepājas ielu apgaismojuma sistēmu, pašvaldība plānoja (citāts no publikācijas “Kurzemes Vārds” 2005.gada 26.novembrī): “Tuvāko piecu gadu laikā rekonstruēt ielu apgaismojuma tīklus un aprīkot tos ar mūsdienīgām, ekonomiskām spuldzēm, kas ļaus ietaupīt elektroenerģiju ielu apgaismojumam pat līdz piecām reizēm. Visas sistēmas sakārtošanā būs jāiegulda ļoti liels darbs un ļoti lieli līdzekļi. Pēc iepriekšējiem aprēķiniem, vairāk nekā 7 miljoni latu.”

Kāda ir situācija pašlaik? 

Komunālās pārvaldes komunālās nozares vadītājs Andris Bražis pastāstīja, ka līdz gada beigām uzņēmumam “Oms” jāizstrādā Liepājas ielu apgaismojuma tīklu rekonstrukcijas tehniski ekonomiskais pamatojums. Tas nepieciešams arī tādēļ, lai pretendētu uz Eiropas Savienības līdzekļiem. Ļaujoties sapņiem, speciālisti lēš, ka tagad vajadzētu apmēram 15 miljonus eiro, lai varētu teikt: “Mums Liepājā ar ielu apgaismošanu problēmu vairs nav!” Sapņi ir sapņi, bet realitāte pavisam cita.

Komunālās pārvaldes izsludinātajā konkursā tiesības apsaimniekot pilsētas ielu apgaismojuma tīklus arī nākamgad ieguvusi SIA “CVS”, un tās pārziņā gan izdegušo spuldžu nomaiņa, gan lielāks un mazāks remonts. Visa informācija par vietām, kur radušās problēmas, nonāk pie komunālās nozares ielu apgaismes meistara Mihaila Azovska, un tad tiek dots uzdevums uzņēmumam “CVS”. Visus nelielos remontdarbus un spuldžu ieskrūvēšanu pilsētā veic plānveidīgi, nevis izmantojot “ugunsgrēka dzēšanas metodi”, sak, kāds no, piemēram, Spīdolas ielas piezvanīja un tūlīt meistari steidzas ieskrūvēt spuldzīti. Tas var notikt apmēram divu nedēļu laikā.

Deputātiem jādod nauda

Jā, no pilsētas deputātiem ir atkarīgs, cik lielu summu no budžeta viņi atvēl Liepājas apgaismošanas sistēmu uzturēšanai, remontdarbiem. Ja 2006.gadā tie bija 167 tūkstoši latu, tad šogad 232 tūkstoši latu. Nav daudz, ja zina, kāds ir tīklu patiesais stāvoklis un nepieciešamība pēc vērienīgas rekonstrukcijas. Plānojot darbus nākamajā gadā, Komunālā pārvalde lūkojas vismaz 500 tūkstošu latu virzienā, jo tad varēšot padarīt vairāk nekā šogad. Kas paveikts līdz šim?

A.Bražis: “Vairākās ielās, kur atbilstoši Liepājas asfaltbetona ielu rekonstrukcijas trīs gadu programmai notika rekonstrukcija, tika mainīta, rekonstruēta arī apgaismojuma sistēma. Tas nozīmē  jaunus, zemē ieguldītus kabeļus, stabus, lampas u.c. Jauna ir visa sistēma, sākot no neredzamās, zemē ieguldītās daļas, līdz pat spuldzēm stabos. Piemēram, Jaunā ostmala, Brīvības ielas posms no Esperanto ielas līdz Jaunajai ostmalai, Jūrmalas ielas posms, Dzintara iela.” Ja plāni būtiski nemainīsies, tad nākamgad jauna gaisma būs Brīvības un Cukura ielas krustojumā, Robežu ielas posmā no Alejas līdz Cenkones ielai, Loku ielā no Ganību līdz Cenkones ielai, E.Tisē ielā un Kūrmājas prospektā no K.Ūliha ielas līdz Zvejnieku alejai.

Šogad remontēts 31 lielāks un mazāks objekts. Piemēram, tagad ir gaišs O.Kalpaka un Siļķu ielā, Sakņu un Celmu ielas pagalmos, Ezermalas ielā notika gaisvadu un balstu nomaiņa, gaismekļi mainīti Turaidas, Zirņu ielā, Jūrmalas parkā utt. Šogad pavisam uzlikti 305 jauni gaismekļi. Ierīkoti 25 jauni fotoreleji. A.Bražis precizēja, ka tagad lielāko daļu ielas apgaismojuma Liepājā ieslēdz, izmantojot fotorelejus. Tas ir, tie vakarā reaģē uz tumsu, bet no rīta – uz gaismu, ieslēdzot un izslēdzot apgaismojumu. Nav vairs tā, kā bija agrāk, ka reizi nedēļā bija noteikts konkrēts laiks, kurā pie pults ieslēdza gaismu, tagad tas notiek automātiski. Pagaidām gan vēl visa pilsēta apgaismojumu automātiskajā režīmā nesaņem. Releju ierīkošanai vajadzīga nauda.

Kāpēc atkal tumšs?!

Iedzīvotājus, protams, maz interesē, kādēļ viņu pagalmā vai pie mājas dega lampa, bet tad vienubrīd tā ir tumša. Speciālisti skaidro, ka lielākā daļa ikdienas uzturēšanas darbu saistīta tieši ar bojāto spuldžu nomaiņu. To izdegšanai dažādi iemesli – vējš, lietus, nolietojums, bojāti kabeļi, īssavienojums utt. Tagad, kur vien iespējams, sabojātās spuldzes nomainot, tiek izmantotas nātrija gāzes jeb tā saucamās ekonomiskās lampas. Protams, ir tik veci gaismekļi, kuros šīs jaunās lampas vienkārši nevar ieskrūvēt. Taču aprēķini rāda, ka apmēram divu gadu laikā, kopš ielu apgaismojuma tīklu pārņēmusi pašvaldība un tiek izmantotas ekonomiskās spuldzes, elektroenerģijas patēriņš samazinājies par 15 procentiem. Ja tiktu nomainīti visi esošie vecie kabeļi, stabi un līdz ar to lampās varētu ieskrūvēt ekonomiskās spuldzes, elektroenerģijas patēriņš Liepājā būtu vēl mazāks.

Nav noslēpums, ka spuldžu likteni mēdz ietekmēt arī vandaļi, kas tās tīšuprāt izdauza. Vietās, kur veic ielu apgaismojuma sistēmas rekonstrukciju, uzstāda lampas, kurās spuldzes tiek pasargātas ar pietiekami stipru stiklu. Svarīgi arī tas, cik apgaismes stabi augsti. Liepājā to augstums ir no 3 līdz pat 10 metriem.

Tumsas iestāšanos vietās, kur vēl nesen bija gaišs un dega lampas, ietekmējot arī dažādi rakšanas darbi. Piemēram, nereti ielās remontē kanalizācijas vai apkures sistēmu un, atrokot ielu, tiek pārrakts, pārcirsts apgaismojuma kabelis. Tad jāmeklē postījuma vieta, jo vainīgie visbiežāk nesteidzas par notikušo paziņot labprātīgi. Kā stāstīja A.Bražis, sākot remontēt vienu šādu postījuma vietu, parasti atklāj, ka jāiegulda krietni vairāk līdzekļu, nekā bija plānots, jo visa kabeļu sistēma gandrīz sabrukusi.

Saprotami ir iedzīvotāju jautājumi, kādēļ ielu apgaismojuma sistēmas remonts prasa tik daudz naudas. Lielā daļā pilsētas apgaismojuma kabeļi ir ieguldīti zemē un, gribot tos remontēt, nomainīt, ir jārēķinās ar rakšanas darbiem. Tas nozīmē uzlauzt ielas, ietves, bruģa, zaļās zonas u.c. segumu, izrakt tranšeju, nomainīt kabeļus, nomainīt zemē nostiprinātos apgaismes stabus, pēc tam atkal segumu atjaunot.

Ja savu māju kārto un pieskata pats saimnieks, tas vienmēr ir labāk, nekā tad, ja to dara starpnieks. Liepājas ielu apgaismošanas sistēma, kopumā vērtējot, vēl labu laiku nebūs nevainojama. Bet ir veikts esošās situācijas audits, tiek plānoti darbi nākamajam gadam, situācija tiek kontrolēta, speciālisti labi zina šās nozares stiprās un vājās puses. Būs nauda – būs gaisma. Tā nu tas 21.gadsimtā notiek, jo pie ugunskuriem vairs nesildāmies, skalu gaismā vairs nevakarējam un, tumšajā laikā braucot, ejot pa ielām, bez gaismas iztikt nevaram.

Uzziņai 

Iedzīvotāji redakcijai ziņojuši par šādām tumšām vietām:

Ugāles un Vaiņodes ielas stūrī abas laternas nedeg.
Dunikas ielā, sākot no kafejnīcas “Pakavs”. Arī jaunajā bērnu rotaļu laukumā pulksten 19 jau tumšs.
Starp bērnudārzu “Dzintariņš” un “Salu XL”, pie veļas mazgātavas.
“Ezerkrastā-2”, Daugavas ielā 12, bērnudārza apkaimē.
Aldaru ielā 21 un Baterijas ielā 12 – pagalmā.
Vaļņu ielā 25 – uz ielas.
Centrālkapos – centrālais ceļš.
Šķēdes ielā 11 – ap māju, Piltenes ielā.
Starp mājām Sūnu ielā 2 un 2a laternas stabā tumšas.
Reiņu meža ielā 16 un 18.
Zaļajā birzī, Durbes ielā 14, 16, 18.
O.Kalpaka ielā 84. Ieeja ir tikai no sētas puses, kur tumšs.
Raiņa un Pīlādžu ielas stūrī.
Ganību ielā 191, 193 un M.Ķempes ielā 2. Vidū ir liels pagalms ar bērnu rotaļu laukumu.
Dzērves ielā 15 – pagriezienā no poliklīnikas uz ezera pusi.
Salmu ielā 9 jāieskrūvē spuldze.
Ganību ielā 73/75 u.c., Dorupes ielā pie “Kalvas”, pagalmā.
Riekstu ielā – no Salmu līdz Ezera ielai.
Jūras ielā 5, 3 un Lielajā ielā 2 pagalms.
3.autobusa galapieturā un tās apkārtnē, Karostā.
Baltijas ielā 9.
Dārza ielā 46, kur ieeja ir no Rudbāržu ielas puses.
Spīdolas ielas nepāra numuru mājas.
K.Ūliha ielā 35/37 – pieturā.
Tramvaja galapieturā pie “Liepājas metalurga”.
Caunu iela posmā no Zāļu līdz Priežu ielai.
Ausekļa, Vītolu un Toma ielā.

Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

3.maršruta autobusa galapunktā Karostā vakaros un naktīs ir tumšs, jo šī vieta vēl tikai gaida rekonstrukciju.