Trešdiena, 20. janvāris Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Liepājā šovasar kā milzu būvlaukumā

Liepājā šovasar kā milzu būvlaukumā
02.08.2006 10:41

0

Atslēgvārdi

Šķiet, ka šobrīd, gada karstākajā būvniecības sezonā, pilsētas ielas un laukumi burtiski dun vienotā celtniecības ritmā, daudz kur tiek slieti jauni objekti, rekonstruēti līdzšinējie, uzskaistināti vecie. Vai turpinās pagājušā gada pozitīvā tendence būvniecības apjomu pieauguma ziņā un, ja tā, vai tas liecina, ka Liepājas attīstība iegājusi jaunā fāzē un pilsēta pārvarējusi vairākus gadus ilgušo saguruma periodu?


Vecais spīķeris ostmalā tiek rekonstruēts par sabiedrisku celtni ar jahtklubu, boulinga zāli, darbosies restorāns, mākslas galerija, tajā varētu vietu rast arī mūzikas klubs.

Būvniecība – attīstības indikators

 Kā atzīst ekonomikas speciālisti, būvniecība neapšaubāmi ir viens no galvenajiem attīstības indikatoriem. Ja tiek celti jauni objekti – ražotnes, dzīvojamās mājas, sabiedriskās celtnes, tiek uzlabota infrastruktūra, tas nenoliedzami nozīmē, ka iedzīvotājiem, biznesmeņiem un arī pašvaldībai parādījušies lielāki līdzekļi, ko ieguldīt celtniecībā, vai vismaz iespēja izmantot kredītresursus.

Šā gada sākumā, izvērtējot iepriekšējā gada statistikas rādītājus, jau ziņojām, ka pagājušais gads pilsētai būvniecības ziņā bija veiksmīgs gan ar daudziem īstenotiem, gan uzsāktiem, gan vēl tikai plānotiem objektiem. 2005.gadā tika būvēts par 21,5 miljoniem latu vairāk nekā 2004.gadā. Kopējie būvniecības apjomi pērn mūsu pilsētā sasniedza 40,7 miljonus latu.

Kā gan būs šogad? Izskatās, ka arī šosezon aktīvi būvētāji ir gan privātais sektors, gan pašvaldība, kas šogad no budžeta atvēlējusi ievērojamus līdzekļus dažādiem būvniecības un remonta darbiem. Pilsētas domes apstiprinātā kapitālinvestīciju programma šogad paredz īstenot 47 pilsētas attīstības projektus, kam no valsts budžeta paredzēts piesaistīt 8,2 miljonus latu, no ES fondiem ­– 5,5 miljonus latu, pašvaldības līdzfinansējums paredzēts 3,2 miljonu latu apmērā, kredītlīdzekļi – 4,8 miljoni latu. Visvairāk – 36,5 procenti – līdzekļu atvēlēts pilsētas infrastruktūras projektu īstenošanai. Tādējādi jau bija gaidāms, ka, ieguldot tik lielus līdzekļus, darbus manīsim ik uz soļa. Visvairāk tas attiecas uz apjomīgajiem ielu rekonstrukcijas darbiem, kas, kaut arī apgrūtina iedzīvotāju pārvietošanos pilsētā, tomēr pēc neērtību pārciešanas sola labākas ielas un brauktuves nākotnē, kas Liepājai ir tik ļoti nepieciešams.

Liepājas Būvvaldes vadītāja Agrita Kulvanovska pagaidām gan ir visai piesardzīga provizoriski salīdzināt šā gada iespējamos būvapjomus ar iepriekšējo gadu. Pēc viņas teiktā – lai arī cik dīvaini tas būtu, bet ik gadu statistiski reģistrētie lielākie būvapjomu rādītāji ir gada nogalē, nevis vasaras sezonā, kad norit visaktīvākā darbība objektos. Jo, kā norāda Būvvaldes vadītāja – tieši gada beigās visvairāk objektu tiek nodoti ekspluatācijā. Šobrīd daudzi objekti ir celtniecības stadijā, bet tas nenozīmē, ka līdz gada beigām tie tiks pabeigti. Kopējo ainu var vērtēt tikai gada nogalē, kad zināmi visi realizētie būvobjekti.


Ikvienam roka jāpieliek, lai Rožu laukums skaists paliek!

Slienas jaunas sabiedriskās celtnes

Bet, lai arī ko gaida statistika, vienkāršam liepājniekam, pārvietojoties pa pilsētu, rodas iespaids, ka būvniecība sit augstu vilni. Visa Liepāja šovasar šķiet pārvērtusies par milzu būvlaukumu. Varbūt šo iespaidu paspilgtina tas, ka nopietnākie būvdarbi koncentrējušies pilsētas centrā un tā apkārtnē, kur tik tiešām dun vai ik uz stūra.

Lūk, bijušā kinoteātra “Liepāja” teritorijā tikko sākušies apjomīgi būvlaukuma sagatavošanas darbi, gatavojoties grandiozā projekta realizācijai – koncertzāles “Lielais dzintars” celtniecībai. Būvlaukumā rūc smagā tehnika, ceļas izrakto smilšu un bijušo ietvju seguma plāksnīšu kaudzes. Liepājas koncertzāles projekta realizācijas otrajā posmā līdz šā gada decembrim paredzēts izstrādāt koncertzāles tehnisko projektu, izstrādāt blakus esošo ielu izbūves 2.kārtas tehnisko projektu, īstenot inženiertīklu pārlikšanu, kā arī veikt blakus esošo ielu izbūvi koncertzāles vajadzībām. Paredzams, ka kopumā koncertzāles būvniecības izmaksas varētu sasniegt 14 miljonus latu. Plānots, ka 25 procentus ēkas būvniecības izdevumus segs Liepājas dome, pa 33 procentiem no valsts budžeta un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, savukārt 9 procentus veidos sponsoru nauda. Koncertzāle varētu būt gatava 2008.gada nogalē, un līdz tam šis neapšaubāmi būs vērienīgākais būvobjekts pilsētā.

Šogad paredzēts sākt arī Liepājas Olimpiskā centra multifunkcionālā sporta kompleksa rekonstrukciju, ja tas realizēsies, tad arī šis objekts prasīs daudz spēka un līdzekļu.

Tikmēr Liepājā turpinās arī citu sabiedrisko celtņu būvniecība. Turpat pāri ielai, pretī “Lielā dzintara” būvlaukumam atjaunotas aprises atgūst vecais spīķeris, kura rekonstrukciju paredzēts pabeigt šā gada nogalē. No sarkaniem ķieģeļiem mūrētās 19.gadsimta noliktavas ēkas apjoms pēc rekonstrukcijas dubultosies: kopā ar piebūvi un vēl viena stāva uzbūvi tas sasniegs 6000 kvadrātmetru. Tā paredzēta sabiedriska celtne, ar jahtklubu, boulinga zāli, tiks piedāvātas telpas birojiem, darbosies restorāns, mākslas galerija, tajā varētu vietu atrast arī mūzikas klubs. Restaurāciju pēc arhitekta Agra Padēļa-Līņa projekta veic SIA “Māja. Restaurācijas grupa”.

Savukārt Zivju ielā 3/Stendera ielā 14 vecās “Romas” viesnīcas kompleksa pārbūvi modernu biroju, veikalu un citu izīrējamo telpu vajadzībām veic SIA “Roma Plaza”.

Bet Ludviķa ielā 8/10 tikko tapusi vērienīga celtne – komplekss, kur viss paredzēts sieviešu daiļumam un labsajūtai. Te izvietos frizētavu, skaistumkopšanas salonu, masāžas kabinetus un citas ar skaistuma un veselības procedūrām saistītas telpas. Blakus ēkā izvietosies firmas “Tonus Elast” veikals, biroji.

Aktīva darbība notiek arī pilsētas galvenajā – Rožu laukumā. Kā turpinājums Zivju ielas rekonstrukcijai kopš jūnija uzsākta vērienīga Rožu laukuma labiekārtošana, kas ilgs līdz septembrim. Te paredzēts izveidot izturīgu zālienu, sakārtot apakšzemes komunikācijas, atjaunot celiņus, apmales, izveidot strūklaku. Rožu laukuma un Zivju ielas posma rekonstrukcija notiek, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu.


Koncertzāles “Lielais dzintars” būvlaukumā rūc smagā tehnika, ceļas izrakto smilšu un ietvju seguma plāksnīšu kaudzes.

Ražotnes, veikali, degvielas uzpildes stacijas

Jau pieminētajā Jūras un Radio ielas krustojumā, blakus “Lielā dzintara” sagatavošanas darbiem un spīķera rekonstrukcijai tikko kā uzslieta jauna apjomīga sanitārtehnikas veikala ēka. Tā ka šī teritorija tik tiešām pakļauta milzu pārvērtībām.

Otrs tikpat intensīvas būvniecības sektors atrodas Liepājas Pētertirgus apkārtnē. Te Zivju ielā 11/13 pēc SIA “Baritons” pasūtījuma notiek dzīvojamās mājas rekonstrukcija, turpat blakus, Malkas ielā tiek būvēti divi rūpniecības preču veikali. Viens no tiem, ko pasūtījusi SIA “L Investīcijas”, būs pat daudzfunkcionāla trīsstāvu ēka, kurā varētu izvietot noliktavas, nepārtikas preču veikalus, kafejnīcu, birojus, iespējams, tajā izvietos arī pilsētas bibliotēku. Abas celtnes projektējis “Arhitekta G.Vīksnas birojs”. Bet Pētertirgum otrā pusē, Kuršu ielā 3, pēc arhitekta Ulda Maisiņa projekta top tirdzniecības centrs.

Vērienīgākais veikala projekts pašlaik tiek realizēts Brīvības ielā 166, kur top būvmateriālu lielveikals “K-Rauta”. Veikala apbūvējamās teritorijas platība būs 21 527 kvadrātmetri, paša veikala kopējā tirdzniecības platība – 8974 kvadrātmetri. Jaunais lielveikals radīs Liepājā ap 80 jaunu darba vietu. Jāsaka, ka tā ir pirmā tik liela mēroga jauna celtne, kas iedzīvosies ārpus Liepājas apdzīvotās daļas un kā pirmā sagaidīs iebraucējus no Rīgas puses. Kaut gan – šī teritorija sākusi atdzīvoties arī citā ziņā, jo turpat blakus, Satiksmes ielā, spāru svētki tikko nosvinēti jaunajam firmas “Ford” autocentram. Tas būs lielākais “Ford” autocentrs Kurzemē. Celtniecībā plānots ieguldīt apmēram 1,1 miljonu latu. Bet netālu būvlaukums jau sagatavots kompānijas “Adam Auto” autosalonam, kur tirgos firmas “Opel” automašīnas. Liepājā rezervēta zeme arī citu autocentru būvniecībai kā, piemēram, uzņēmumam “Tehnoauto Liepāja”, kurš iecerējis būvēt “Renault” autocentru.

Aktivitātes vērojamas arī ražošanas sfērā. Tā šovasar logu, durvju un stikla konstrukciju ražotāja “Aile grupa” Pulvera ielas industriālā parka teritorijā nodeva ekspluatācijā vēl vienu ražotni, vērienīgus modernizācijas plānus realizē “Liepājas metalurgs.


Malkas ielā SIA “L Investīcijas” iecerējusi jaunu rūpniecības preču veikalu un biroju ēku.


Ar Liepājas Pētertirgu konkurēt centīsies jaunais tirdzniecības centrs tam blakus.

Iekustējies arī dzīvojamais sektors 

Patīkami, ka vērojamas aktivitātes jaunu daudzdzīvokļu māju celtniecībā, kā arī līdzšinējo rekonstrukcijā.

Šobrīd Liepājā jau tiek īstenoti vairāki jauno dzīvojamo māju projekti. Tā, piemēram, Ezerkrastā, E.Tisē ielā 83, SIA “Ravia” kapitāli atjaunotā deviņstāvu namā jau pārdod dzīvokļus. Rojas ielā 36 savukārt notiek piecstāvu nama rekonstrukcija, ko veic uzņēmums “Ezerkrasta nams”. Turpinās pērn uzsāktā ēkas Ganību ielā rekonstrukcija. Šobrīd namam jau tiek būvēts vēl viens, sestais stāvs. Ēkas atjaunošanas projekta autors – Liepājas uzņēmuma “Arka” arhitekts Uldis Ekšteins, projekta attīstītājs un būvētājs – Rīgas firma “Latcoals”. Bet SIA “Mēness nams” ķērusies pie pirmā daudzdzīvokļu deviņstāva nama celtniecības Ezerkrastā II, Reiņu meža ielā. Cerību, ka dzīvojamo māju un pat ciematiņu būvniecība turpināsies vēl plašākā mērogā, vieš tas, ka Liepājā ir rezervētas vairākas teritorijas šādu projektu realizācijai ­– gan privātmāju puduriem, gan rindu mājām.

Vai nedraud pārkaršana?

Protams, iepriekšminētie ir tikai daļa no būvobjektiem, kur Liepājā šobrīd norit aktivitātes. Vēl jau paliek neskaitāmie privātmāju būvniecības un remonta piemēri, daudzdzīvokļu māju atsvaidzināšanas projekti, kā arī pilnā sparā rit skolu, bērnudārzu, sociālo iestāžu remonti.

Kā atzina aptaujātie būvfirmu pārstāvji, šobrīd pilsētā darba pietiekot visiem celtniekiem, spēj tikai veikt. Viņi visi kā viens piekrita vērtējumam, ka šī vasara pilsētā būvniecības ziņā ir ļoti intensīva. Tika minēts, ka tas, visticamāk, banku labvēlīgās kredītpolitikas nopelns, kas ļauj ņemt kredītus būvniecībai un remontam. Iespējams, liepājnieki kļūst arī turīgāki. Kā galvenā problēma būvnieku ikdienā tika minēts kadru trūkums un būvniecības izmaksu straujā palielināšanās.

Pēc statistikas datiem, turpinoties straujam celtnieku darba samaksas kāpumam, būvniecības izmaksas gada laikā pieaugušas gandrīz par piektdaļu. Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2005.gada aprīli – jūniju, celtniecība Latvijā vidēji sadārdzinājusies par 18,3 procentiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Kā norāda Centrālā statistikas pārvalde, tik ievērojams būvniecības izmaksu kāpums, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, Latvijā nebija novērots kopš 1995.gada.

Visbūtiskāk inflāciju būvniecībā esot ietekmējusi celtnieku atalgojuma palielināšanās. Tiek prognozēt, ka šīs izmaksu pozīcijas sadārdzināšanās tuvākajā laikā vēl turpināsies. Šo procesu ietekmēs gan inženiertehnisko darbinieku un celtnieku trūkums, gan arī vispārējā inflācija valstī. Bet degvielas un citu energoresursu cenu pieauguma iespaidā turpina sadārdzināties arī pārējās celtniecības izmaksu pozīcijas.

Ekonomikas eksperti pēdējā laikā arvien skaļāk brīdina, ka būvniecība esot viena no nozarēm, kurā jūtama izteikta pārkaršana – pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Tas ietekmē kopējo situāciju ekonomikā. Viens otrs pat uzskata, ka neierobežotie kredīti veicina būvniecību spekulatīvos nolūkos. Pārkaršana ir drauds, tomēr, ja nav būvniecības, nav attīstības.  Un – kā sabalansēt būvniecības apjomus, ko veicina viegli pieejamie kredītresursi, ir politisks jautājums.

Sarmīte Pelcmane,
Kurzemes Vārds

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz