Sestdiena, 2. marts Luīze, Laila, Lavīze
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Liepāja – ūdens, gaisa un zemes krustcelēs

Liepāja – ūdens, gaisa un zemes krustcelēs
13.09.2006 08:38

0

Atslēgvārdi

Iepazīstinot ar Liepājas ekonomisko situāciju un izaugsmes iespējām, bieži par vienu no lielākajām priekšrocībām min pilsētas izdevīgo ģeogrāfisko izvietojumu. Liepāja ir sasniedzama pa gaisa, zemes un jūras ceļiem, tā ka tranzītbiznesam vajadzētu attīstīties, tūristu pūļiem plūst uz mūsu pusi. Taču vai lieliskā iespēja tiešām tiek pilnvērtīgi izmantota?

Joprojām bez prāmja

Šomēnes paiet tieši gads, kopš Liepāja palika bez prāmju satiksmes. 2005.gada 30.septembrī pēdējo reizi no Liepājas ostas uz Kārlshamnu devās Vācijas – Dānijas kuģniecības kompānijas “Scandlines” prāmis, lai no 1.oktobra pamestu Liepāju un, tāpat kā iepriekš likvidētā līnija Liepāja – Rostoka, pārceltos uz Ventspili. Prāmju līnija Liepāja –Rostoka pastāvēja kopš 1994.gada februāra, savukārt līniju uz Kārlshamnu atklāja 1995.gada martā. Šobrīd prāmji turpina satiksmi ar Latviju, tikai – galapunkts ir Ventspils, ar kuru Liepājai acīmredzot – vismaz ostas ziņā –  grūti sacensties. Mūsu ostai prāmju zaudējums bija smags trieciens, tas ietekmēja ostas kravu apgrozījumu, kura samazināšanos veicinājis arī šis apstāklis.
Firmas “Baltic Logistic Group” līdzīpašnieks Andris Grīnis notikušo komentē: “Bizness paliek bizness, un, lai arī cik liels Liepājas patriots es būtu, ir jāatzīst, ka Ventspils osta tehnisko iespēju ziņā ir vismaz trīs soļus priekšā Liepājai. Žēl, jo no Liepājas kursējošie prāmji uzņēmējiem bija ļoti ērti. Tagad ir lieki izdevumi: ar automašīnām jāmēro papildus vairāk nekā 100 kilometru līdz Ventspilij utt. Domāju, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei ir pienākums piesaistīt mūsu pilsētai jaunu prāmja operatoru.”
Pirms gada, kad Liepāja palika pavisam bez prāmju satiksmes, pašvaldības un SEZ amatpersonas mierināja, ka nekas īpašs jau neesot noticis, un pauda entuziasmu drīz vien atrast citus prāmjus vietā.
“Liepāja bez prāmju līnijas nepaliks, nekāda pārrāvuma prāmju satiksmē nebūs,” toreiz optimistiski solīja Pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks. Viņš norādīja, ka kompānija “Scandlines” nav vienīgā, kas strādā Baltijas jūrā un tās paziņojums par prāmju līnijas slēgšanu Liepājai tikai radījis labvēlīgus apstākļus sarunām ar citiem prāmju operatoriem, jo līdz šim bijusi vienošanās ar “Scandlines”, ka tas netiks darīts.
Tomēr jau pagājis gads. Regulāri interesējoties, joprojām saņemam atbildi, ka notiekot pārrunas ar dažādiem operatoriem. Taču tikko Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš pavēstīja ko konkrētāku. “Šobrīd aktīvi strādājam ar Lietuvas kuģniecības operatorfirmu “Kuršiu līnija”, pārrunājam arī prāmja jautājumu,” viņš teica. Jau rakstīts, ka konteinerus apkalpojošā kuģniecības kompānija “Kuršiu līnija” ir pārtraukusi savu darbību Rīgas ostā un pašlaik tās kuģi kursē uz Liepājas ostu. Galvenie iemesli, kāpēc kompānija nolēmusi strādāt Liepājā, esot zemākas izmaksas un labāk sakārtota loģistikas sistēma ostā. Turklāt Islandes kravu transportēšanas kompānija “Eimskip” tikko iegādājusies 50 procentus daļu Lietuvas kuģniecības kompānijā.
Bez tam G.Krieviņš teica, ka šobrīd liepājnieki arī gaida, kā norisināsies izsludinātā kompānijas “Scandlines” privatizācija, jo no tās iznākuma esot daudz kas atkarīgs.
Jauna operatora meklējumos aktīvi iesaistījusies arī kompānija “Terrabalt”. Šim uzņēmumam tas ir sevišķi svarīgi, jo tā pamatbizness bija prāmju apkalpošana.  

Lidmašīna vēl turas

Toties septembrī aprit gads, kopš oficiāli atjaunoti tiešie avioreisi starp Liepāju un Rīgu. Pagājušais gads jaunajam maršrutam gan sanāca tikai tāda iešūpošanās, jo lidošanas posms bija īss. No 5.septembra līdz 14.oktobrim starp Rīgu un Liepāju notika 44 lidojumi, kuros kopumā pārvadāja 327 pasažierus – no Rīgas uz Liepāju lidoja 165, savukārt no Liepājas uz galvaspilsētu devās 162 pasažieri. Pērn reisā vidēji lidoja septiņi pasažieri.
Pēc ziemas pārtraukuma šogad 4.jūnijā aviokompānija “Air Baltic” atjaunoja regulāros lidojumus. Pirmajā reisā Liepājā ieradās deviņi pasažieri, bet uz Rīgu devās septiņi. Vasaras mēnešos vidējais pasažieru skaits nedaudz palielinājās. Šā gada astoņos mēnešos Liepājas lidostā apkalpotas 264 lidmašīnas un 1267 pasažieri, no kuriem 958 lidojuši regulārajā reisā Liepāja – Rīga vai Rīga – Liepāja. Pasažieru skaits vienā regulārajā reisā Liepāja – Rīga šogad vidēji palielinājies līdz desmit pasažieriem. Tomēr joprojām tas nav daudz “Fokker 50” tipa lidmašīnai, kurā ir 46 sēdvietas.
Neticīgākie iepriekš pauda viedokli, ka aktivitātes avioreisa atjaunošanā, tāpat kā šogad atklātajā dzelzceļa maršrutā starp Liepāju un Rīgu, saistāmas tikai ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, un prognozēja jaunajiem reisiem gan pa sliedēm, gan gaisā īsu mūžu. Tomēr vienu sezonu, lai arī nepilnu, avioreiss nu būs izturējis. Šā mēneša beigās lidmašīna pārtrauks lidojumus un ziemā nekursēs, bet nākamgad jau redzēsim, vai tā atsāks lidot.
 

Kam gan nepatīk lidot?

Tikmēr ir cilvēki, kaut arī nedaudzi, kuri nolemj pavadīt ceļā uz galvaspilsētu apmēram pusstundu gaisā un uzskata šo ceļojumu par piedzīvojumu. Piemēram, SIA “Liepājas tūre” izpilddirektore Kristīna Vuciņa ir sajūsmā par iespēju aizlidot uz Rīgu. Iepriekšējā nedēļā viņa to izmantojusi pirmo reizi un sapratusi, ka labprāt to darītu vēl. “Man diezgan bieži jānokļūst Rīgā. Parasti to daru ar savu automašīnu, bet ar laiku tas apnīk, braukšana šķiet ierasta un vienmuļa. Tāpēc, kad vajadzēja ātri nokļūt galvaspilsētā, izdomāju pārbaudīt izreklamēto lidojumu. Tiešām biju pozitīvi pārsteigta par šādu iespēju,” apgalvo Kristīna. Viņai bijis teikts, ka reklamētā biļetes cena – 10,50 latu – esot tikai reklāmas triks, ko papildināšot lidostas nodokļi, taču tā izrādījusies aplama informācija.
“Es pa tālruni lidostā iepriekš pasūtīju biļeti, un mani tikai palūdza stundu pirms izlidošanas apstiprināt šīs biļetes pieprasījumu. To arī izdarīju. Pati izlidošanas procedūra bija pavisam vienkārša. Izgāju caur lidostas skeneri un kopā ar citiem pasažieriem, kuru bija 10–12, devāmies uz lidmašīnu. Nekādas aizķeršanās,” aviosatiksmi slavē Kristīna.
Iepriekš šādu iespēju nokļūšanai galvaspilsētā izmantojušas viņas meitas. Kad Kristīna teikusi, ka jānopērk kāds žurnāls, ko lidmašīnā palasīt, meitas nosmējušās, ka viņa nepagūšot īsti attapties, kad jau būšot Rīgā. “Un tā arī bija – 25 minūtēs bijām galā.” Vienīgi pasažieriem varētu rasties zināmas problēmas ar nokļūšanu pilsētas centrā, jo autobuss turp brauc samērā ilgi, savukārt taksometrs maksā dārgi. Tāpēc iepriekš būtu vēlams sarunāt kādu paziņu ar automašīnu, kas lidostā sagaida.”
Lai arī kāda būtu avioreisa nākotne, Liepājas lidostas direktors Aldis Mūrnieks ir patiesi priecīgs, kamēr lidojumi turpinās. “Lidostai jebkurš regulārais avioreiss ir ļoti svarīgs,” viņš teica. “Tas ir ieguvums, jo prasa regularitāti no lidostas dienestiem. Tas nāk lidostai tikai par labu, jo visus dienestus uztur darba gatavībā. Ar čarterreisu apkalpošanu vien lidosta nevar pilnvērtīgi attīstīties. Lidostu esam uzturējuši daudzus gadus, pakāpeniski veicot tajā uzlabojumus, taču prasības lidostām arvien palielinās. Bet tie visi ir ieguldījumi, ko novērtēs nākamās paaudzes. Arī to, ka esam spējuši saglabāt lidostu, lai cik grūti tas dažkārt nācies.”
 

Vilciens ir pieprasīts

Tomēr šķiet, ka vislabāk klājas dzelzceļa satiksmē. Šā gada 31.martā akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” atkal atklāja vilciena maršrutu Rīga – Liepāja – Rīga. Statistika rāda, ka jau pirmajos mēnešos maršruts bijis pasažieru labi novērtēts un pieprasīts. Vilciena vidējā noslogotība bijusi 50–60 procenti, bet nedēļas nogalēs pārdotas visas biļetes.
Šobrīd, pastāstīja uzņēmuma preses sekretāre Zane Zajančkovska, tiek apkopoti pēdējie rādītāji, bet jau tagad skaidrs, ka vilciens ir noslogots un visas biļetes nu jau pārdod arī darbdienās. Šie rezultāti ievērojami pārsniedz Eiropas vidējos rādītājus optimālā pasažieru vilcienu satiksmes noslogotībā, lepojas uzņēmumā. Pagaidām gan nav paredzēts vagonu skaitu vai reisu biežumu palielināt, taču pilnīgi noteikti vilciena maršrutu neesot domāts pārtraukt, tā ka pasažieri var būt mierīgi, sacīja Z.Zajančkovska.
Maršrutā Rīga – Liepāja – Rīga kursē trīs paaugstināta komforta vagonu dīzeļvilciens “Kurzeme”, kas ar ikdienas reisiem savieno Rīgu un  Liepāju, pieturot tikai Jelgavas, Dobeles, Brocēnu, Saldus un Skrundas stacijā. Divi vagoni aprīkoti ar TV ekrāniem un DVD, vilcienā ir uzstādīts kafijas automāts. Ceļu starp Rīgu un Liepāju vilciens paveic trīs stundās un desmit minūtēs.
Studente Ilze Lanka, kura vairākkārt izmantojusi vilcienu, lai nokļūtu Rīgā uz mācībām Latvijas Universitātē, dzelzceļa satiksmi vērtē atzinīgi: “Vilciens neapšaubāmi ir ērtāks par autobusu. Kaut vai tāpēc, ka var izstiept kājas, nebaidoties kādam tās iebakstīt mugurā. Ja apnīk sēdēt, var pastaigāties. Vajadzības gadījumā iespējams izmantot tualeti, ko nevar autobusos. Lai gan es pati lielāko brauciena daļu noguļu, tomēr ļoti labi, ka ir iespēja paskatīties televīziju, gan jau daudziem tas noder. Mundrumam var iegādāties kafiju. Un viss šis serviss izmaksā lētāk nekā brauciens autobusā.”
Cita lieta, ka laika ziņā nekas netiek iegūts, jo apmēram tikpat ilgi, cik vilciens, līdz Rīgai brauc arī autobuss. Bez tam skats pa vilciena logu ir daudz vienmuļāks. “Tikai krūmi vien zib gar acīm. Tur nu nav ko redzēt,” atzīst Ilze. 


Atņem 50 pasažieru dienā

Ne tik pozitīvi konkurējošo vilcienu vērtē autobusu satiksmes pārstāvji. “Lidmašīnu mēs nejūtam, un tā mūs netraucē. Turpretī vilciens mums atņem pasažierus diviem agrajiem reisiem – pulksten 6.35 un 7,” apgalvo akciju sabiedrības “Liepājas Autobusu parks” direktors Rūdolfs Embutnieks. Kaut arī Autobusu parks šajos reisos sūta augstas klases autobusus, tomēr direktors lēš, ka ik dienu vilciena dēļ viņa vadītais uzņēmums zaudē ap 50 pasažieru. Biļetes cena līdz Rīgai ir četri lati un trīsdesmit santīmi, tāpēc nav grūti aprēķināt, ka mēneša laikā tie ir vērā ņemami zaudējumi.
“Es jau nebūtu pret vilciena satiksmi. Taču, lai tas ved pasažierus par normālu cenu. Šobrīd uzskatu, ka akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” meitasuzņēmums “Pasažieru vilciens” Liepājas virzienā pielieto dempinga cenas, jo nevienā citā valstī pasažieru pārvadāšana pa dzelzceļu nemaksā lētāk par autobusu satiksmi,” norādīja R.Embutnieks. Viņš arī atzīst, ka vispārējā inflācija, kas vērojama valstī, agrāk vai vēlāk liks atkal celt biļešu cenas. “Parasti norāda, ka biļešu cenu ietekmē degvielas cena. Taču tas ir tikai viens no faktoriem. Sadārdzinās visu energoresursu izmaksas, rezerves daļas, palielinās darba samaksa.”

Biļešu cenas maršrutā Liepāja – Rīga
“Air Baltic” lidmašīnā – Ls 10,50.
“Liepājas Autobusu parka” autobusā – Ls 4,30.
Pasažieru vilcienā “Kurzeme” – Ls 3,37. 


Vilcieni

1871.gadā atklāja dzelzceļa līniju no Liepājas uz Viļņu, 1873.gadā – caur Mažeiķiem un Jelgavu uz Rīgu.
1876.gadā dzelzceļa līnija Liepāju savienoja ar Romniem Poltavas guberņā.
1929.gadā sāka kursēt vilciens Liepāja – Glūda – Rīga.
1932.gadā sāka kursēt vilciens Liepāja – Alsunga.
Pēc tam izveidojās vēl vairāki iekšzemes maršruti, arī Liepāja –  Vaiņode, ko par spīti piketiem un sliežu barikādēm slēdza 1997.gadā.
Maršrutu Liepāja – Rīga – Liepāja slēdza 2001.gadā, bet atjaunoja šā gada pavasarī. 

Lidmašīnas
1937.gadā sākās regulārs pasažieru avioreiss Liepāja – Rīga – Liepāja, ko padomju varas valdīšanas pirmajos gados slēdza.
1958.gadā atjaunoja aviomaršrutu Liepāja – Rīga – Liepāja.
20.gadsimta 70.gados no Liepājas veda vairāk nekā desmit aviomaršrutu uz dažādām toreizējās PSRS pilsētām – Mineraļnije Vodi, Ļeņingrada, Maskava, Simferopole, Kijeva, arī Rīga u.c.
1983.gadā atklāja aviolīniju Liepāja – Daugavpils.
1999.gadā Liepājas lidosta zaudēja pēdējo regulāro reisu – uz Rīgu.
Bet 2005.gada rudenī atjaunoja regulāros avioreisus uz Rīgu un atpakaļ. 

Autobusi
1953.gadā Liepājā bija 5 starppilsētu autobusu līnijas, 6 tālsatiksmes līnijas. Vēlākos gados maršrutu skaitu strauji palielināja, ar autobusu no Liepājas varēja nokļūt daudzās bijušās PSRS pilsētās.
Šobrīd Liepājas Autobusu parkam ir 6 starppilsētu līnijas un 4 starptautiskie reisi – uz Kaļiņingradu, Belostoku, Klaipēdu, Skodu.  

Prāmji
Prāmju līnija Liepāja – Rostoka pastāvēja kopš 1994.gada februāra, līniju uz Kārlshamnu atklāja 1995.gada martā. Abas slēdza 2005.gadā.
 

Sarmīte Pelcmane, Viktors Ulberts
“Kurzemes Vārds”, 13.09.06.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz