Ceturtdiena, 6. oktobris Monika, Zilga, Zilgma
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Liepājas Jūrniecības koledža – tiem, kam jūra sirdī

Līdz pat vasaras beigām Liepājas Jūrniecības koledžā (LJK) norisinās uzņemšana – 9. un 12.klašu absolventi aicināti mācīties kādā no piedāvātajām programmām.

Liepājas Jūrniecības koledža – tiem, kam jūra sirdī
Foto: Ruslans Šuļga
25.07.2022 00:00

Apmaksāta informācija

  • 9. klašu absolventi LJK var četru gadu laikā iegūt vidējo profesionālo izglītību kuģu vadītāja vai kuģu mehāniķa profesijā.
  • Jūrskolu absolventi, kas ieguvuši vidējo profesionālo izglītību, divu gadu laikā var iegūt 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību kuģu mehāniķa vai kuģu vadītāja profesijā.
  • 12. klašu absolventi bez iepriekšējas jūrniecības izglītības var trīs gadu laikā iegūt 1.līmeņa profesionālo augstāko izglītību kuģu vadītāja vai kuģu mehāniķa profesijā.
  • Vēl 12.klašu absolventiem ir iespēja divu gadu laikā iegūt loģistikas speciālista izglītību.

Studijām iespējams pieteikties klātienē no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 10.00 līdz 16.00 un piektdienā no plkst. 10.00 līdz 14.00 vai arī attālināti mājaslapā https://ljk.lv/. Vairāk informācijas par uzņemšanas noteikumiem atrodama mājas lapā.

LJK piedāvā arī neklātienes studijas, kur uzņemšana turpināsies vēl rudenī. LJK direktora vietnieks administratīvajos jautājumos Jānis Džeriņš atzīst, ka neklātienes programmas tiek pielāgotas katram individuāli: ”Mēs pielāgojam mācību programmas gan iepriekš iegūtās izglītības līmenim, gan ņemam vērā katra iespējas un darba grafiku.”

Koledžā izglītojamiem tiek nodrošināta moderna, mūsdienīga mācību vide un zinoši mācībspēki. ”Koledžas mācību vides attīstībā un modernizācijā ir ieguldītas lielas investīcijas. Piemēram, izveidots mācību komplekss – virtuālais kuģis, kur zināšanas, savstarpēji sadarbojoties, apgūst gan mehāniķi, gan kuģu vadītāji.

Topošajiem jūrniekiem mācību procesā ir iespēja pieslēgties arī koledžas sadarbībās partnera Lietuvas Jūras akadēmijas virtuālajam kuģim un imitēt kuģu darbību jūrā, pietuvinātu reāliem apstākļiem. Piemēram, pagājušajā mācību gadā notika apmācības, kur tika simulētas glābšanas operācijas – situācijas, kur vajadzēja komunicēt ar studentiem no Lietuvas, lai darboties kopā,” stāsta J.Džeriņš.

Liela priekšrocība Liepājas Jūrniecības koledžas studentiem ir arī lielais kapteiņu un kapteiņu palīgu skaits pasniedzēju vidū, kuri joprojām turpina strādāt jūrniecībā, daloties savās zināšanās un praktiskajā pieredzē.

”Tas dod mūsu audzēkņiem iespēju ātri un nepastarpināti saņemt jaunāko informāciju par nozarē notiekošo, inovācijām un izmaiņām, ar kurām viņiem būs jāsaskaras, uzsākot patstāvīga darba gaitas. Pasaulē kuģi, tehnoloģijas un konvencijas mainās daudz straujāk nekā iespējams uzrakstīt jaunas mācību grāmatas, tādēļ mūsu studentiem neatsveramas ir tās ziņas par modernizācijas jaunumiem un pēdējām tendencēm jūrniecības industrijā, ar kurām viņus iepazīstina mūsu pasniedzēji pēc katras atgriešanās no darba jūrā. Līdz ar to viņi jau ir soli priekšā saviem konkurentiem, kas ir ļoti būtiski, piedāvājot sevi darba tirgū,” atklāj J.Džeriņš.

Viens no kuģu vadītāju nodaļas pasniedzējiem ir kuģu kapteinis Nauris Upenieks, kurš pats LJK pabeidza pirms sešiem gadiem un, paralēli darbam jūrā, sāka strādāt arī koledžā. ”Pabeidzot šo mācību iestādi sāku iet jūrā, bet saņēmu arī piedāvājumu strādāt par pasniedzēju. Daļa no pasniedzējiem ir aktīvie jūrnieki, kas savas zināšanas nepārtraukti papildina strādājot uz kuģa.”

Naura darba grafiks ir sešas nedēļas uz kuģa, pēc tam sešas nedēļas mājās, kas ļauj gūto pieredzi nodot tālāk izglītojamiem. ”Ja jūru iemīl, tā paliek sirdī un prom no tās vairs negribas. Man deviņu gadu vecumā pie ostas saplīsa velosipēds, ko kāda kuģa kapteinis laipni piedāvāja salabot. Tam sekoja ne vien ekskursija pa kuģi, bet arī izbrauciens ārpus ostas. Tad jūra man iekrita sirdī un es uzreiz zināju, ka pēc 9.klases iešu uz Jūrskolu,” stāsta N.Upenieks.

Viņš atzīst, ka šobrīd visā pasaulē trūkst jūrnieku: ”Jūrnieka profesijā nekad nav jābaidās, ka nebūs darba, jo nozarē trūkst profesionālu jūrnieku. Protams, arī peļņas ziņā tā ir labi apmaksāta profesija, kur atalgojums atkarīgs no katra vēlmēm, ambīcijām un spējām.”

Nauris četrus gadus pēc absolvēšanas saņēma kapteiņa diplomu. Jānis Džeriņš atzīst, ka pēc pamatskolas 10 gadu laikā ir iespējams kļūt par kapteini, un vidēji saņemt atalgojumu no 12 līdz 15 tūkstošiem eiro mēnesī.

”Kaut arī studenti ne vienmēr zina, ko grib, mēs cenšamies palīdzēt ikvienam. Es mācību procesu raksturotu kā draudzīgu,” stāsta Nauris. ”Mēs cenšamies skolēniem un studentiem nodrošināt individuālu pieeju. Tā kā paši nesen esam bijuši studentu vietā, mums ir sapratne par to, kāds atbalsts nepieciešams visvairāk,” skaidro Nauris.

Būtiska mācību procesa sastāvdaļa ir prakse. ”Nav noslēpums, ka izglītojamo prakses iespējas nereti nesakrīt ar programmā noteiktajiem prakses laikiem. Arī tad esam pretimnākoši un pielāgojamies, lai nākamajiem jūrniekiem prakses laikā būtu iespēja veltīt sevi jaunām prasmēm, nebaidoties, ka skolā kas tiks iekavēts,” stāsta Nauris.

Arī Jānis piekrīt: ”Mūsu laikmets pierāda, ka var mācīties arī attālināti, tādēļ sniedzam iespēju nodarbības noskatīties video ierakstos.”

Studenti, pēc prakses jūrā, saņem matroža kvalifikāciju – tas maina viņa atbildības līmeni uz kuģa un arī finansiālo stāvokli, jo arī praktikants jūrniecības profesijā saņem atalgojumu. ”Viņš apceļo pasauli, gūst vērtīgu pieredzi un par to vēl saņem atalgojumu,” skaidro Jānis. ”Studenti var izmantot arī apmaiņas programmas ”Erasmus+” sniegtās prakses iespējas, kur paralēli atalgojumam tiek saņemts arī ”Erasmus+” finansējums.”

Pandēmija ietekmēja dažādas jomas, bet jūrniecība bijusi izņēmums. Jānis stāsta, ka jūrnieki bez ierobežojumiem varēja turpināt strādāt savā profesijā. ”Pandēmija pozitīvi mainīja profesijas gājumu, jo, ja iepriekš jūrnieki varēja aizkavēties jūrā, tad pandēmija to izmainīja – visi iemācījās, kā efektīvāk strādāt ārkārtas apstākļos un ievērot jūrnieku darba grafiku.”

Kaut arī jūrnieka profesija visbiežāk tiek uzskatīta par vīriešu nodarbošanos, Jānis priecājas, ka viņiem izdodas šo stereotipu lauzt: ”Pie mums mācās arī meitenes, par ko ļoti priecājamies. Vairāk gan ir kuģu vadītāju programmā, taču, redzot citu valstu pieredzi, ir skaidrs, ka arī mehāniķu programmā var studēt meitenes, tādēļ ceram, ka kāda būs gatava kļūt par pirmo LJK mehāniķu programmas absolventi.”

25.07.2022 00:00

Apmaksāta informācija

Dalies ar šo ziņu
Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz