EMĪLS DĀRZIŅŠ. DIMANTOS APSLĒPTĀ SIRDS

11. maijā plkst. 15.00 koncertzāles Kamerzālē notiks Mātes dienai veltīts koncerts ar maigumu, jūsmu, rezignāciju, nostalģiju, drāmu un pāri visam – vienkāršu un līdz sirds dziļumiem skarošu daili –, skanot visām Emīla Dārziņa solodziesmām.

Par godu tautā iemīļotā komponista 150. jubilejas gadam ar dziedātājas Elīnas Šimkus ierosinājumu tapusi programma ar visām Dārziņa solodziesmām, ko papildina divas citas vērtības – ”Melanholiskā valša” pārlikums klavierēm un kordziesmas ”Minjona” aranžējums, ko darinājis pianists Vestards Šimkus.

Pie klavierēm šajā programmā būs Latvijas Nacionālās operas solistu koncertmeistare Ērika Millere, un līdzās Elīnai Šimkus stāsies Latvijas Nacionālās operas solists Rihards Millers. Muzikālo sniegumu papildinās Oresta Silabrieža etīdes par komponista radošās dzīves līkločiem.

Septiņu dziesmu teksta autors ir Dārziņa draugs un gara radinieks Jānis Poruks; citu dzejnieku vidū ir Rūdolfs Blaumanis, Helgi (jeb jurists, starptautisko tiesību speciālists, ilggadējs Latvijas Republikas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs pie Svētā Krēsla, Latvijas Universitātes vecākais docents Hermanis Albats), Zemgaliešu Biruta, Vilis Plūdons, Teodors Zeiferts, Andrievs Niedra un pirmā profesionālā latviešu gleznotāja Emīlija Gruzīte.

Te ir veltījums kādai Līnai Z., dāvinājums Pāvulam Jurjānam (likteņa ironija: tieši Pāvuls Jurjāns radīja apstākļu kopumu, kura dēļ Dārziņš iznīcināja savus simfoniskos darbus), Malvīnei Vīgnerei-Grīnbergai, Annai B. un sievai Marijai.

Raksturīgi ”Lielā dzintara” koncertsērijai ”Personīgi” – pēc koncerta 2. stāva galerijā klausītājiem būs iespēja tikties ar mūziķiem neformālā gaisotnē, lai aprunātos par viņu radošo ceļu, iedvesmas avotiem un izaicinājumiem. Pēckoncerta sarunas atbalsta mazumtirdzniecības veikalu tīkls “Elvi”.

VIVALDI. VENĒCIJA. DŽOVANNI SOLLIMA

24. maijā plkst. 19.00 koncertsērijas ”Pasaule Lielajā dzintarā” turpinājumā klausītāji varēs sajust Venēcijas gaisotni – pilsētu-mozaīku, kur kopš senseniem laikiem saplūdušas dažādas kultūras. Virtuozais itāļu čellists un komponists Džovanni Sollima (Giovanni Sollima) kopā ar vēsturiskā repertuāra meistariem – itāļu orķestri ”Il Pomo d’Oro” atskaņos īpašu koncertprogrammu, kurā atdzims Antonio Vivaldi pazudušie koncerti un skanēs Sollimas atklājumi Kipras un albāņu tautas mūzikā.

Itāļu čellists un komponists Džovanni Sollima ir klasiskās mūzikas mākslinieks ar rokzvaigznes statusu – viņu mēdz saukt par klasiskās mūzikas Džimiju Hendriksu, savukārt itāļu orķestris ”Il Pomo d’Oro” iemantojis pasaules līmeņa atzinību ar interpretācijām, kam piemīt neikdienišķs artistiskums, reljefa artikulācija un zeltains dienvidzemju mirdzums.

Šī spožā muzikālā savienība klausītājiem piedāvās programmu, kas veltīta Vēnēcijai – pilsētai, kur savulaik līdzās dzīvoja dažādas kopienas no visas Vidusjūras, no ziemeļu zemēm līdz pat Levantei. Šis raibums mūsdienās ir zudis, un uz pagātni norāda vairs tikai toponīmi: Grieķu bulvāris, Slāvu krastmala, Albāņu skvērs, Turku prečunams, Horvātu ieliņa, Mauru iela, Vācu laukums, Armēņu pasāža. Taču tā ir bijusi auglīga augsne mākslas uzplaukumam.

Džovanni Sollima ietekmējies gan no vēstures un filozofijas, gan literatūras un mākslas. Viņa skaņdarbi piemin gan senus filozofus, kā Empedoklu, gan māksliniekus un rakstniekus, piemēram, da Vinči, Pazolīni, Freidu, Vorholu, Mikelandželo un citus, un pat reaģē uz mūsdienu notikumiem, piemēram, mafijas noziegumiem Itālijā.

Viņš tic, ka jebkurš skaņdarbs, kas nāk no pagātnes, atdzimst atskaņojuma un klausīšanās tagadnē. Tieši tādēļ Sollima izvēlējies notraukt putekļus Venēcijas muzikālajam mantojumam un atjaunot to, kas zudis. Šajā koncertprogrammā izskanēs Džuzepes Tartīni gondoljeru dziesma, Sollimas oriģināldarbi un aranžijas Kipras tautas deju un arbarešu tautas melodijām.

Taču pavisam īpaša būs iespēja pieredzēt Vivaldi opusu – “Concerto perduto” (”Pazaudētais koncerts”) čellam, stīgām un basso continuo RV 787 un čellkoncerta “Per Teresa” (”Terēzei”) RV 788 – fragmentu iedzīvināšanu. No abiem šiem darbiem palikusi viena vienīga alta partija, un Sollima to papildinājis, radot unikālus skaņdarbus čellam un orķestrim, kur barokālā pagātne satiekas ar mūsdienu mūziku.

IZSTĀDE ”MĀRIS ULDRIĶIS. SMALKĀS MATĒRIJAS”

Līdz 8. jūnijam koncertzāles mākslas telpā ”Civita Nova” aplūkojama mākslinieka Māra Ernesta Uldriķa (1939–2017) zīmējumu, pasteļu un akvareļu izstāde ”Māris Uldriķis. Smalkās matērijas”. Izstāde ir nozīmīgs notikums Liepājas 400 gadu jubilejā, jo tā veltīta ievērojamā gleznotāja liepājnieka Teodora Uldriķa dēla daiļradei.

Mākslas pētnieki uzskata, ka Mārim Uldriķim ir piemitis īpašs talants, un raksturo viņa darbus kā konceptuālus, lakoniskus un reizē arī ļoti izsmalcinātus. Mākslinieks Aleksandrs Ņekrasovs, kas bija kvēls Uldriķa talantu apbrīnotājs, dēvēja viņu par vienu no ”mūsdienu Eiropas visaugstākā līmeņa māksliniekiem”.

Mārim Uldriķim raksturīgs smalkums, inteliģence, kas ir pamatā viņa klusai, ļoti personīgai un dziļi ieinteresētai sarunai ar pasauli, ar sejām, ar lietām. Tā ir iedziļināšanās gaismas starā, krāsu atspulgā, kurā mākslinieks ne mirkli neizrāda krāsu un līniju dāsnumu, tieši otrādi, viņš tver tikai būtisko, nepieciešamo un raksturīgo.

Izstādē skatāmi mākslas darbi, kuri pieder mākslinieka draugiem un kolēģiem. Izstādes idejas autore ir liepājniece Irina Tīre, kura Uldriķa pēdējos dzīves gados mudinājusi viņu turpināt aktīvi strādāt un piedalīties izstādēs. Izstādi papildina vizuālais materiāls, kas reproducēts no Māra Uldriķa mākslas darbu albuma (2017). Izstādes kuratore – Astrīda Rogule, dizaina autors – mākslinieks Ivars Pilips.

• Notikumus ar Liepājas pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu rīko SIA ”Lielais dzintars”.
• Biļetes uz koncertiem nopērkamas koncertzāles informācijas centrā, ”Biļešu paradīzes” kasēs un interneta vietnē www.bilesuparadize.lv.
• Koncertzāles darbalaiks: P–Pk: 11.00–17.00; S–Sv: 10.00–15.00.