Jau jubilejas gada sākumā Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē Kūrmājas pr. 16/18 bija skatāma ziemas noskaņās veidotā Liepājas muzeja krājuma mākslas darbu kolekcijas izstāde “Ziemas impresijas”, kur bija pārstāvēti 19 Liepājas autoru darbi.

Savukārt no februāra vidus līdz 10. martam Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē būs aplūkojami Liepājas muzeja dibinātāja un ilggadējā direktora Jāņa Sudmaļa (1887–1984) darbu izstāde, bet lielajā izstāžu zālē no marta vidus līdz 5. maijam būs skatāmi izcilākie darbi no muzeja mākslas kolekcijas, kas raksturo dažādus Liepājas vizuālās mākslas attīstības posmus un mākslinieku veikumu.

Jau tuvāk pašam muzeja dibināšanas jubilejas datumam, no novembra līdz 23. februārim, būs skatāma Liepājas zeltkaļu un sudrabkaļu darinājumu izstāde “Liepājas sudrabs”.

Liepājas muzejs ir dibināts 1924. gada 30. novembrī, taču pirmie centieni izveidot Liepājā muzeju saistās ar 19. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem.

Par to liecina rakstnieces un ceļotājas Minnas Freimanes (1853–?) darbība, kura aktīvi rosījās 1882. gadā nodibinātajā Liepājas Latviešu labdarības biedrībā. Nākamie muzeja veidošanas soļi saistās ar 20. gadsimta sākumu. Liels ir skolotāja un vēsturnieka Aleksandra Vēgnera (1863–1926) devums pilsētas muzeja izveidē.

Ar savu autoritāti un spēju pārliecināt viņš panāk, ka muzeja kolekcijas glabāšanai tiek iedalītas telpas meiteņu ģimnāzijā Zivju ielā 7. Pilsētas valde 1910. gada budžetā muzejam atvēl 300 rubļu. 1910. gada 11. martā laikrakstā “Libauscher Zeitung”tiek publicēts Vēgnera uzsaukums ar aicinājumu ziedot senlietas muzejam “pilsētas vēstures labā”.

Pirms tam viņš kopā ar kundzi jau apstaigājis tuvējo lauku apkārtni un par saviem līdzekļiem ieguvis muzejam tautastērpus. Tas ir sākums Dienvidkurzemes tautastērpu kolekcijai.

Kad 1911. gadā vācu pilsonība nodibina Liepājas Senatnes biedrību, Aleksandrs Vēgners kļūst par tās pirmo priekšsēdētāju. 1912. gada 9. aprīlī atļauju dibināt Liepājas Latviešu labdarības biedrības muzeju saņem biedrības biedrs Krišs Mentelis (1844–1926).

Būtiskākie notikumi, kas saistīti ar muzeja izveidi Liepājā, risinās līdz ar Latvijas Republikas nodibināšanu. 1922. gada 26. oktobrī notiek Kurzemes muzeja biedrības sapulce.

Par topošā muzeja mantzini ievēl skolotāju un mākslinieku Jāni Sudmali. Pagaidu mājvietu muzejs atrod Valsts tehnikuma telpās Vilhelmīnes (tagad K. Valdemāra) ielā 4.

1924. gada 30. novembrī Liepājas muzejs tika atklāts bijušās 8. latviešu pamatskolas ēkā Alejas (tagad Čakstes) laukumā. To izveidoja, apvienojot zem viena jumta četru biedrību krājumus: Kurzemes Muzeja biedrības, vācu Liepājas Senatnes pētīšanas biedrības, Liepājas Latviešu mākslas veicināšanas biedrības un Skolotāju arodbiedrības.

Jānis Sudmalis, mainoties amata nosaukumiem – mantzinis, vadītājs, pārzinis, direktors –, turpina Liepājas muzeju vadīt līdz 1958. gadam.

1935. gadā Liepājas pašvaldība muzejam iegādājas savrupnamu Kūrmājas prospektā 16. Agrākais Kacenelsonu dzimtas savrupnams Kūrmājas prospektā 16 celts 1900.–1901. gadā pēc Berlīnes arhitekta Ernesta fon Īnes skicēm.

Ēkas projektu izstrādājis un būvuzraudzību veicis Liepājas arhitekts Pauls Makss Berči. Gadu vēlāk tapa saimniecības ēka, kuras pirmajā stāvā atradās ratnīca, bet otrajā – dzīvojamās istabiņas kalpiem.

Nama fasāde veidota neogotiska, taču nama iekšpusē telpas ieturētas dažādos stilos. Vestibils veidots gotikas stilā, agrākā ēdamistaba – vācu renesanses stilā, bet abi saloni – baroka un rokoko stilā. Nama būvizmaksas bija augstas – tāme sasniedza 56 200 rubļu.

1937. gada 9. maijā pēc paveiktajiem remontdarbiem Liepājas muzejs svinīgi tika atklāts apmeklētājiem. 1939. gadā muzejs no Kurzemes Muzeja biedrības aprūpes pāriet pilsētas pašvaldības pārziņā. 1939. gadā muzeju pārņem Liepājas pilsētas pašvaldība, Jānis Sudmalis kļūst par tā direktoru.

Līdz mūsdienām saglabājušies sākotnējie interjeri muzeja ēkas kāpņu telpā, vestibilā un atsevišķās zālēs. 20. gadsimta 60. gados ēkai ziemeļu pusē piebūvēts divu stāvu korpuss.

Apbūves kompleksā ietilpst atsevišķs divu stāvu korpuss, kā sētnieka, sulaiņa dzīvokļi, ratnīca un saimniecības telpas. Pēc Otrā pasaules kara muzeja teritorijai pievienots gruntsgabals Kūrmājas prospektā 18, uz kura saglabājusies tirgotāja un dzirnavu īpašnieka Bērenda villas saimniecības ēka, kur pašlaik atrodas Liepājas muzeja administrācija.

Muzeja ekspozīcija iepazīstina ar Liepājas un Dienvidkurzemes pagātni. Iekārtota ekspozīcija arī par koktēlnieka Miķeļa Pankoka dzīvi un mākslu. Muzejs glabā unikālus arheoloģiskos priekšmetus un nozīmīgāko etnogrāfisko priekšmetu kolekciju Kurzemē.

Muzejā atrodas izstāžu zāles, kur regulāri skatāmas jaunas mākslas izstādes. Liepājas muzejs ir viens no lielākajiem novadu muzejiem Latvijā, nozīmīgs nacionālās kultūras mantojuma glabātājs un popularizētājs. Pašlaik muzeja krājumā ir vairāk nekā 130 000 muzeja priekšmetu.