Lekciju cikls iekļauts vairāku secīgu pasākumu programmā, un katrs savā veidā atsedz daļu no pārdzīvotajiem notikumiem.

Šogad muzejā atklāta pastāvīgā ekspozīcija par šo laiku, papildus tam ir veidotas vairākas izstādes. 2022. gadā Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas lielajā zālē norisinājās vērienīga konference, un pašlaik tiek gatavots rakstu krājums – turpinājums mūsu kopīgās pagātnes izzināšanai.

15. oktobrī Liepājas okupācijas muzejā norisinājās vēsturnieka, Mg. hist., Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pētnieka Valda Kuzmina lekcija ”Nopostītā Liepāja Otrā pasaules kara laikā. Leģendas un mīti”.

Valdis Kuzmins ir pētnieks, kurš plaši pazīstams ar darbu Latvijas 20. gadsimta militārās vēstures laukā. Vēsturnieks aktīvi piedalās diskusijās medijos un sabiedriskos pasākumos par vēstures un militārās piemiņas jautājumiem.

V. Kuzmins sniedz nelielu ieskatu savā priekšlasījumā: ”Liepāja bija pilsēta, kur Otrā pasaules kara karadarbība Latvijā 1941. gada 22. jūnijā sākās visātrāk un turpinājās visilgāk līdz pat 1945. gada 8. maijam. Tā apauga ar dažādām leģendām un mītiem.

Bet kā bija patiesībā, kā Liepājai, kura kļuva par visvairāk bombardēto pilsētu Latvijā, izdevās saglabāt savu gadsimtos veidoto tēlu.”

6. novembrī plkst. 14.00 notiks vēsturnieka, Latvijas Kara muzeja pētnieka, vēstures doktoranta Jāņa Tomaševska lekcija ”Gūsts – glābiņš vai posts? Latviešu karavīru gūsta gaitas Otrā pasaules kara un pēckara posmā”.

Jāņa Tomaševska zinātniskās intereses aptver vairākus svarīgus aspektus Latvijas vēsturē: Latvija Otrā pasaules kara laikā, īpaši militārās vienības vācu un PSRS bruņotajos spēkos; kolaborācija un pretošanās okupācijas režīmiem; Latvijas neatkarības ideju attīstība un valsts veidošanās procesi u.c.

J. Tomaševskis ieskicē savu priekšlasījumu šādi: ”Otrā pasaules kara gaitā un tā noslēgumā vairāk nekā 50 tūkstoši latviešu karavīru nonāca Rietumu sabiedroto armiju un padomju karaspēka gūstā. Karadarbība bija noslēgusies, taču bijušos karavīrus sagaidīja jauns un neparedzams dzīves posms gan Rietumos, gan jo īpaši Austrumos.”

Jānis Tomaševskis stāstīs par to, kā latviešu karavīri nonāca gūstā, kādi apstākļi viņus tur sagaidīja un kādas bija viņu izredzes un gatavība vēlreiz ņemt rokās ieročus, šoreiz jau cīņā par Latviju atbrīvošanu.

Savukārt 13. novembrī plkst. 14.00 vēsturnieks, skolotājs, daudzu grāmatu autors Valdis Klišāns stāstīs par jauniešu izvēlēm, nostāju un drosmi Padomju Savienībā (1970.–1980. gadi). Pielāgošanās un protests”.

Viņš sniegs atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, kā 1970. un 1980. gadu jaunieši uztvēra Latviju – kā savu republiku PSRS ietvaros vai okupētu valsti? Kāda bija attieksme pret tā saukto padomju īstenību un kā notika jauniešu ”bēgšana” un ”pretošanās” okupācijas režīmam.

Valdis Klišāns ir vēsturnieks un pedagogs ar ilggadēju pieredzi Latvijas izglītības sistēmā. Viņš pazīstams ar to, ka pedagoģijā cenšas izmantot ”vieglā valodā” rakstītu tekstu, lai jauniešiem vēstures sarežģītās tēmas būtu saprotamākas un saistošākas.

Daži no viņa nozīmīgākajiem darbiem: ”Latvijas vēsture no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām Baltijas, Eiropas un pasaules vēstures kontekstā” – plaša Latvijas vēstures pārskata grāmata hronoloģiskā secībā mūsdienīgā interpretācijā.

Tāpat V. Klišāns ir grāmatas ”Ievads Ukrainas vēsturē” autors. Šis darbs šobrīd ir ļoti aktuāls un palīdz izprast Ukrainas vēsturiskos procesus. Ļoti populāri un īpaši saistoši ir viņa radošie darbi ”Pieauguša puikas atmiņu klade” un ”Trakie deviņdesmitie”.