Piektdiena, 23. oktobris Daina, Dainida, Dainis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Mašīnu skaits palielinās, brauktuves sašaurina

Mašīnu skaits palielinās, brauktuves sašaurina
06.08.2007 18:53

0

Atslēgvārdi

Autovadītājiem jāsavelk jostas

Turpinām saņemt sašutušo autovadītāju viedokļus par to, ka, rekonstruējot ielas, daudzās vietās pilsētā tiek veidotas lamatas braucējiem. Laikā, kad pilsētā palielinās satiksmes intensitāte, ielas tiek sašaurinātas, un dīvainie veidojumi – saliņas un izbīdījumi ielu malās – apgrūtina pārvietošanos.

Bremzes agresīvajiem braucējiem

Ceļu policijas darbinieki atzīst, ka šī problēma ir sava veida runga ar diviem galiem. Laikā, kad transportlīdzekļu skaits strauji palielinās un satiksme kļūst aizvien intensīvāka, ielu sašaurināšana nav labākais variants, kā organizēt satiksmes plūsmu pilsētā.

Taču ir arī cits aspekts. Norobežojot joslas ar saliņām, esot vairāki ieguvumi, uzsvēra Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes Ceļu policijas priekšnieks Madars Kleinbergs. Pirmkārt, vieglāk saprotams, kā krustojumi izbraucami. Otrkārt, drošāka pārvietošanās ir visneaizsargātākajai satiksmes dalībnieku daļai – gājējiem. Treškārt, tā saucamās kabatas ielu malās, kas paredzētas automašīnu novietošanai, liedz veidoties situācijai, kā tas līdz šim bija Brīvības ielā, kur malējā josla braukšanai gandrīz nebija izmantojama, jo tajā stāvēja mašīnas.

Un, ceturtkārt, saliņas un izbīdījumi, kas norobežoti ar paaugstinātām apmalēm, piebremzē agresīvos braucējus, kuri horizontālos apzīmējumus uz brauktuves ignorē. Likumsargi, salīdzinot ielas mūsu pilsētā ar brauktuvēm ārpus Latvijas, norāda, ka arī ārzemēs ielas nelīdzinās lidlaukiem.

Mūsu pilsētā lielākā problēma, kādēļ veidojas sastrēgumi, ir tā saucamais smilšu pulksteņa variants – pilsētas centrs ir sašaurinājums, kuram jātiek cauri, uzskata M.Kleinbergs. Citās lielajās pilsētās, arī Klaipēdā, šī problēma jau sen atrisināta, satiksmi no vecpilsētas novirzot pa apvedceļu. Mums tāda diemžēl nav – lai no Rīgas dotos Lietuvas virzienā, ir jāizbrauc cauri Liepājas centram.

Nodeva drošībai

Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks, taujāts par to, vai viņam kā autobraucējam pārvietošanās pilsētā šķiet gana ērta, apelēja pie drošības aspekta. Viņš teica: “Ielu rekonstrukcija nenozīmē tikai ceļu seguma nomaiņu. Mūsdienu prasības liek vienlaikus īstenot drošības un braukšanas ātrumu ierobežojošus pasākumus. Šādiem mērķiem kalpo, piemēram, saliņas uz brauktuvēm un krustojumos vai gulošie policisti. Saliņu izveide platās ielās kalpo galvenokārt gājēju drošībai, piemēram, šķērsojot sarežģītus vai platus krustojumus. Savukārt uz ielu sašaurināšanas rēķina, piemēram, kā tas izdarīts pie uzņēmuma “Lauma”, var izveidot autostāvvietas ielu malās.”

Liepājas galva atzīst, ka steidzoties šādi šķēršļi dažkārt var būt kaitinoši, bet: “Liepāja, tāpat kā citas Eiropas pilsētas, arvien vairāk veicinās sabiedriskā transporta nozīmi vieglākai un ērtākai pārvietošanās kustībai pilsētā.”

Neņem vērā braucējus

CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieks Gvido Ķirsons neslēpj, ka viņā kā satiksmes dalībniekā notiekošais rada izbrīnu. Viņš teica: “Iepriecina tas, ka ielas tiek labotas. Taču nesaprotu, kāpēc sašaurina brauktuves tajā laikā, kad mašīnu skaits strauji palielinās un satiksmes plūsma kļūst aizvien saspringtāka. Turklāt tas notiek ielās ar visintensīvāko satiksmi.”

Viņš atzīst, ka vizuāli brauktuves ar līkumiņiem un saliņām izskatās skaisti, taču no praktiskā viedokļa tas nav ērti. Pirmkārt, sīkās detaļas sarežģī manevru veikšanu, sevišķi lielgabarīta transportam. Otrkārt, brauktuves, sevišķi ziemas apstākļos, būs grūti kopt. G.Ķirsons gan izsaka cerību, ka saliņu un citu caku dēļ daudz braucēju negadījumos neiekulsies.

G.Ķirsons nepiekrīt ceļu policistu viedoklim, ka apmales palīdzēs savaldīt agresīvos braucējus. “Tad jau varbūt vajag joslas atdalīt ar sienām?” viņš ironizē.

Tāpat viņš pauž izbrīnu, ka uz ielu rēķina tiek paplašināta gājēju zona: “Protams, tas ir apsveicami, ka tiek domāts par gājējiem un velosipēdistiem. Taču vai tas ir labākais risinājums, ja to dara, sašaurinot ielas laikā, kad satiksme kļūst jo dienas, jo intensīvāka? Turklāt Jaunajā ostmalā, kur tas notiek, gājēju un riteņbraucēju pūļus vēl neesmu redzējis, vienīgi kādu vientuļu makšķernieku.” Amatpersona pieļauj, ka šāda veida brauktuvju izveidi rekonstrukcijas laikā prasa Eiropas Savienības regulas, jo remontdarbiem tiek izmantots ES finansējums.

Ar skatu nākotnē

Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Mārtiņš Jēkabsons paskaidroja, ka rekonstrukcijas un remontdarbus pilsētā pasūta pašvaldība, Komunālā pārvalde ir tikai to pārzinātāja. Arī finansējums lielākoties ir pašvaldības – gan budžeta līdzekļi, gan kredīts. Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums piesaistīts tikai atsevišķos projektos.

Taujāts par to, kādēļ, veicot rekonstrukcijas darbus, ielas tiek nevis vienkāršotas, bet gan sašaurinātas un sarežģītas, M.Jēkabsons pastāstīja, ka ikviens projekts tiek izstrādāts, vadoties no standartiem. Tie nosaka brauktuves platumu, un tas atkarīgs no ielas kategorijas. Piemēram, vienvirziena iela nedrīkstot būt šaurāka par 2,75 metriem. Savukārt citviet viena josla varot būt pat 4 metrus plata.

Jaunajā ostmalā, par ko visvairāk sūdzas braucēji, joslu skaits netikšot samazināts, pēc rekonstrukcijas vienīgi šaurākas tās būšot gan. Jo tiekot domāts par gājējiem un viņu drošību – šim mērķim veido saliņas: “Nevar domāt tikai par autovadītājiem. Nav noslēpums, cik grūti gājējiem iepriekš bija šķērsot Jauno ostmalu.” Platā gājēju un velosipēdistu zona Jaunajā ostmalā paralēli Tirdzniecības kanālam tiekot veidota ar perspektīvu, iepriekš izvērtējot gājēju intensitāti šajā vietā: “Izveidojot veloceliņu, šai vietai piesaistīs arī riteņbraucējus.” Projektu izstrādājot, tāpat esot ņemtas vērā arī ceļu uzturētāju intereses: “Protams, klaju lauku ir vieglāk notīrīt, taču brauktuve veidota tā, lai uzturētāju darbu nesarežģītu.”

Esot vairāki iemesli tam, ka gājēju zona tiek labiekārtota un paplašināta uz braucēju rēķina. Piemēram, Jaunajā ostmalā, kur joslas tagad tiek sašaurinātas, pat pusmetru būvētāji neesot varējuši pieķert klāt no zāliena. Zaļā zona esot jāsaglabā, jo pretējā gadījumā iebilstot zaļie.

Pirms pāris nedēļām pabijām Kuldīgā, kur arī pēdējā laikā veikti ielu rekonstrukcijas darbi. Izbūvēts arī apļveida krustojums. To redzot, radās sajūta, ka pie mums Liepājā ielas tiek veidotas pēc minimālisma principa – aplītis tik mazs, ka mazāku vairs nevar, ielas tik šauras, cik vien šauras atļauj standarti. M.Jēkabsons tomēr apgalvo, ka uz minimālismu gan netiekot iets: “Ielām atvēlētā vieta ir tik, cik tā ir, teritorija ir ierobežota, jo nereti ielu malās ir privātīpašumu teritorijas. Jāiekļaujas pašvaldības īpašumu teritorijā.”

Taču viņš ir optimists un domā, ka nākotnē neizveidosies situācija, kad, iebraucot pilsētā no Rīgas puses, automašīna būs jāatstāj jau Grobiņā, jo Liepājā iebraukt vienkārši nebūs iespējams. Tāpat M.Jēkabsons domā, ka nākotnē tiks atrisināts jautājums par Zirņu ielas attīstību, tādējādi atslogojot Ganību ielu, kā arī gadu desmitiem apspriestā iespēja būvēt apvedceļu. Pagaidām gan šīs iespējas vēl esot tikai apspriešanas līmenī.

Pagaidu variants

Projektus rekonstrukcijas darbiem Raiņa ielā un Jaunajā ostmalā izstrādāja SIA “E.Daniševska birojs”, kuras juridiskā adrese ir – Rīgā, Antonijas ielā. Elmārs Daniševskis atzina, ka ierosinājumus par to, kā veidot brauktuves šajās divās vietās Liepājā, iesniedzis viņš. E.Daniševskis teica: “Nav jāmeklē vainīgais, bet gan jāizvērtē, kādi būs ieguvumi. Krustojumā pie dzelzceļa pārbrauktuves bija daudz problēmu – pārbrauktuve, pie kuras veidojas sastrēgumi, pagriezieni. Tas ir piecu vai pat sešu ielu krustojums, un mūsu risinājums bija mēģinājums situāciju sakārtot, paaugstinot satiksmes drošību.”

Savukārt, runājot par Jauno ostmalu, E.Daniševskis uzsvēra, ka joslu skaits taču netiekot samazināts, tās tikai sašaurina: “Ir pietiekami, ja joslas platums ir 3,5 metri. Vācijā, piemēram, tie ir tikai 3 metri.” Ieguvums, sašaurinot joslas, esot tas, ka samazinās gājēju pāreju garums, kā arī tiek novērsta iespēja agresīvajiem braucējiem “švīkstināt riepas”: “Tas sakārto satiksmi.”

Taču kopumā šīs neērtības, kas liepājniekiem tagad jāpārcieš, esot tikai pagaidu variants – prelūdija dižām pārmaiņām nākotnē. Proti, E.Daniševskis sakās esam mūsu pilsētas tēviem piedāvājis nākotnes vīziju, kas paredz Raiņa ielu nākotnē pārveidot par vienvirziena ielu, bet Jauno ostmalu atslogot, veidojot nobrauktuvi no Jaunā tilta, kas izietu uz Zemnieku ielas krustojumā ar Parka ielu. “Nākotnē Raiņa iela plānota kā vienvirziena iela ar sabiedriskā transporta joslu. Savukārt Jaunajam tiltam būs turpinājums, pieslēdzoties Zemnieku ielai pie Parka ielas,” skaidroja projektētājs. Taču atzina, ka to gan nevarot pateikt, kad pienāks šī nākotne. Līdz tai liepājniekiem jāpaciešas.

E.Daniševskis turklāt ir pārliecināts, ka arī lielgabarīta transportam nevajadzētu būt problēmām ar pārvietošanos pilsētā: “Rādiuss kļūst par īsu, ja brauc par ātru. Ar 30 kilometriem stundā problēmas nerodas. Un pilsētas centrs nav tā vieta, kur jāgrozās kravas transportlīdzekļiem.” Viņš gan sola, ka situācija sastrēgumu jomā nedaudz uzlabošoties, kad tiks pabeigta Jaunās ostmalas rekonstrukcija, jo tad paredzētas izmaiņas satiksmes organizācijā Jūras un Lielās ielas krustojumā. Proti, paredzēts, ka nogriešanās no Jūras ielas uz Tramvajtiltu tiks organizēta divās joslās (no kreisās un vidējās, taisni un pa labi ļaujot braukt tikai no labās malējās joslas), tā palielinot caurlaidību.

Ita Cērmane,
“Kurzemes Vārds”

Var jau būt, ka pēc rekonstrukcijas pabeigšanas Jaunā ostmala būs ērti un vienkārši izbraucama. Taču pašlaik autobraucēji uz notiekošo skatās ļoti piesardzīgi.

49 komentāri

2007-08-07 10:39

Dr. Kex: Paciešamies bikiņ un nākotnē viss būs labi...tikai cik tālu tā nākotne??!:)

2007-08-07 11:22

Jurmalins: Nesapratu raksta galveno sāpi - ir slikti, ka pilsētā notiek ielu remontdarbi, jo, lūk, autobraucēji tagad vairs nevar tik ātri kā agrāk braukt. Tas taču ir sviests! Ja kāds grib ātri braukt, ir iespējams doties uz bijušo Vaiņodes lidlauku vai citām ātrumsacensību vietām.
Liepājā beidzot kļūt par modernu Eiropas pilsētu, jo satiksme visiem dalībniekiem - arī velosipēdistiem, gājējiem, mātēm ar bērniem ratiņos un invalīdiem - kļūst drošāka, pieejama, saprotama.

2007-08-07 11:24

ii-aaa: kādreiz jau nākotne bija - komunisms = horizonts, s'dien nākotne tas pats horizonts- tikai bez komunisma !

2007-08-07 11:25

Osipovs: Es jūs visus neieredzu!

2007-08-07 11:35

Prokurors: Riga mums grib ieriebt !Ka sku Jums.jauki jau irka kautkas notiekuz labo pusi domaju ka sakarto tas ielas , bet kautko sodiensamzinat jaunu gan nevajag. A 30km/h nu nav normals atrums pilsetas caurlaidibai tas jau velk uz sastregumiem. normali javirzas ar 50km/h protams nemot vera apstaklus luksaforus , parejas utt, ja brauksim uz 30 del ta teikt vijeboniem ko ridzenieki mums ta dasni davina tad talu netiksim, ko ta vini sev tadus nebuve ja tik labi :) pret agresiviem lai celu Policija cinas

2007-08-07 13:04

shoks: Lasot rakstu rodas jautājums:Vai tiešām tā ir cīņa par drošibu uz ielām?Vai arī prioritāte ir agresīvo vadītāju ierobežošana?
Kam tad ir domāta Ceļu Policija?
Tīrīšana ziemā arī nebūs no vieglajām,ņemot vērā,ka pilsēta nekad nav gatava ziemai un sniedziņš ir negaidīts pat decembrī.un cik tad būs ielās platums?:)

2007-08-07 13:18

Raimonds.: Stulbums!!! Rīga mums mācīs, ko darīt ar ielas braucamo daļu. Vai tiešām nav nemaz savas pašcieņas mums. Tā mēs Rīgas kungu pavadā nonāksim pajūgu laikos. Super tuvredzība!!! Kreisos pagriezienus uz tramvaja tilta no abām pusēm vajag divās joslās to Jums pateiks katrs šoferis, bet nē "ko Rīga teiks un Eiropa" Kam tās ganīkles vajag "Jaunā ostmalā" Tuvredzības kalngals!!!

2007-08-07 13:21

frukts: M.Kleinbergam - Paskaitiet tā saukto "visneaizsargātāko satiksmes dalībnieku daļu – gājēju" plūsmu un transporta plūsmu, un tad izlemiet cik platas taisīt ietves un cik platu braucamo daļu....

2007-08-07 16:47

to frukts: palasi labi tekstu - da ne jau Kleinbergs projektē un taisa:(((

2007-08-07 16:54

Kasitājs: SMIEKLIGI---("Liepāja, tāpat kā citas Eiropas pilsētas, arvien vairāk veicinās sabiedriskā transporta nozīmi vieglākai un ērtākai pārvietošanās kustībai pilsētā.")
Interesanti,kurs aizbrauks ar personigo autotransportu lidz piemeram JYSK veikalam un kaps pensionaru piesmirdusha autobusa,lai "ievizinaatos"centra!!!

2007-08-07 19:08

Ukis: Ko tur satraukties, pēc pus gada atkal visu pārraks un uzprojektēs savādāk! Tagad jau ta ir moderni!

2007-08-07 19:46

eikei: nē nu man nav ko teikt...tas ir vnk bulshits!!!
liels uzsvars ir uz agresīvajiem braucējiem.bet kāpēc tā? Laikam jau,ka tie agresīviem parādās aizvien vairāk,jo 1.dažadu projektu rezultātā rodas augoņi un ielām,kas liek vadītājam besīties, 2. vot kad visādi čurļiki pipelējas uz 30 vai 40 km/h pa centru vai kur citur,lai gan satiksme atļauj braukt ar normālu ātrumu, tad arī agresivitāte rodas ne maza... betr nu vispār ...bez komentāriem vai nu vnk ir jālamājas....dooh

2007-08-07 20:14

konga: praatin naac maajaas.kas buus ja uz taada sassaurinaajuma notiks avaarija, vai autinnss noslaaps. appbraukt ni un atpakall ar.

2007-08-07 21:39

Sandris: Uzskatu, ka tās visas ir atrunas - drošāka braukšana utt., kad uz tām saliņām sāks lekt un nogalināt ne tikai sevi, bet arī čupu ar gājējiem, tad paskatīsimies ko Jūs teiksiet - plānotāji un Eiropas redzētāji...

2007-08-07 21:41

to ukis: tas gan - un atkal CTB nopelnīs lielo piķi :) būvējot sakropļotos ielu projektus

2007-08-07 22:02

šoferis: ...tik kretīniskus uzlabojumus neesmu redzējis nekur eiropā, kā tik lielākas izmaksas, tad vairāk atlec gan pasūtītājam gan izpildītājam.
PS ..agresīvo braucēju kļūs noteikti vairāk un avāriju arī...

2007-08-08 00:08

erick: Liepajaa ir auto peRedastu pilseeta kur visi velkas uz 30... un tad mees kopiigi apspriezham, ka satiksme bliiva un sastreegumi! Ja visi normaali brauktu ar pieljaujamo aatrumu, tad arii nebuutu ***njas ar mashiinu rindaam. Labs piemeers ganiibu un rainja iela. + veel luksaforu situaacijas, kas iedegas zaljais un leenaam praatiigi saak braukshanu... varbuut var ierosinaat kaa eksaamenus kaarto tikai riigaa, lai saprastu kaa jaauzsaak braukshana. nerunaaju par agresivitaati bet norm braukshanu

2007-08-08 12:26

...: Bet kas kopumā darās ar pilsētas detālplānojumu? Varbūt ir jāskatās visas ielas kopumā? Nevar jau uztaisīt visas ielas par vienvirziena, tad galā sanāks, ka lai iebrauktu savā sētā būs jāpapūlas kādi 10 km, lai apbrauktu... Ir jādomā par Ūliha ielu, iespējams, pilsētas centra pārvietošanu, vai daudzstāvu attīstību pie Brīvības ielas, lai centrā notiktos pēc iespējas mazāk! Jauni pievadceļi un apvedceļi utt! Arī sabiedriskais transports, tramvajs un kā būtu ar troleibusu?

2007-08-08 12:31

...: Kas darās ar luksoforiem? Kad būs luksafors uz Tukuma/Ganību ielas, tad arī lēnītēm jādomā par luksaforiem uz Zirņu ielas, Zemnieku ielas. Kad pabeigs Karostas tiltu remontēt, tad jau arī šīs tas atrisināsies...

2007-08-08 13:30

eikei: Kad pabeigs Karostas tiltu remontēt, tad gar to tiltu jau čuk-čuk-bānīši braukās.
Konkursiņš,projetiņš,finansējums...rezultātā sašaurina ceļu ar nākotnes redzējumu, iebāž pāris štukas kabatā un ietaupa uz ceļa remonta nākamajos gados...jo kā nekā ceļš jau ir palicis šaurāks.

2007-08-08 14:35

Ilze: Interesanti, ko tas riteņbraucējs darīs, kad būs jāšķerso tilts? Vai tur arī paredzēti riteņbraucēju celiņi, jeb varēsim ar riteņiem braukāties gar kanālmalu šurpu turpu?

2007-08-08 14:45

se: a luksofori tagad paliks pa vidu trotuāriem???????,kas tiek papaltināti????
idiotisms!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

2007-08-08 15:31

Juris: Tā ir tīrākā kaitniecība un vainīgiem vajadzēt no darba ( domes ) aiiet labprātīgi. Ja nē tad tiesāt ar mantas konfiskāciju, jo šī afera nav bez mahināciju garšas.

2007-08-08 17:34

nu nu: Muļķības, agresīvos braucējus šādas lietas neapstādina, viņi "kruti" brauc jebkuros apstākļos.Taču normālie satiksmes dalībnieki vienmēr cieš pirmie.

2007-08-09 10:55

b: Mums Liepaajaa bij taadas platas un skaistas ielas (iipasji jau Ziemelju), ko vajadzeeja tik ik pa laikam noasfalteet, bet atnaaca Dome un visu sabojaaja .. kaa vienmeer .. :(

2007-08-09 18:59

Janka: Ranja ielaa luksoforus iesleedza - tizlaaks nekas nevar buut! Automashiinu rindas tagad liidz pusei Rainja ielaa un pa visu Flotes ielu! Kaads keems to tur izdomaaja uzlikt?

2007-08-10 08:37

sievietiite: Jaa, tie luksafori galiigs sviests uz Raineni!!! Es vakar ap 17 izbraucu no Laumas rajona, nogriezos un Flotes ielu, bet taa visa pilna ar mashiinaam... Arii Kalpaka iela pause bija pilna ar mashiinaam, griezos un braucu pa Pulvereni un Briiviibas ielu!!! Sviests kautkaads!!! Tie luksafori ir jaanovaac!!!!Tie i tur nekam neder uz Raina ielu!!

2007-08-10 11:45

vecais: CSDD cīnās pret motoru atgāzēm, par tīru gaisu, bet pilsētas dome par gaisa piesārņošanu, jo kas korķos veidoja par efektīvu tvanu un atgāzēm no pārkarsušiem motoriem!!!!!!

2007-08-10 15:53

:(: agresīvie braucēji!!.. mums joprojām ir 30% braucēju kas uzskata ka jo lēnāk viņš brauks jo lielāks malacis ir(arī pa 3 joslu)!. tas ka tie traucē citiem ..par to viņiem pat nojautas nav. lūk arī rodas agresīvs braucējs. daudz braukāju pa Eiropu un tur visi brauc žiperīgāk un pieklājīgāk.

2007-08-10 18:14

VARDS NEBUS: CTB ir žuļiki vinji krpaj naudu no cilveku algam (kas strada ctb) un halture ne pa jokam , lai tikai atrak nobeiktu objektu cukas ka uz raineni viri sabera ĶIEĢEĻUS lai nebutu biezaka karta ar melno zemiti jaliek , un sagrabjaas tos objektus bet cilveki iet prom jo nemaksa un tad sauc ''Aizputes Celjinieku'' paliga jo nu jau udens smeljas mute . tas kantoris ir ***!(ES PATS VEEL NESEN TUR STRADAJU)

2007-08-10 22:24

Incis: Visi runā tikai par agresīviem braucējiem,bet kā ar gājējiem?Viņi pa ceļu kur nav gājēja pārejas vienkārši pastaigājas un vel nav apmierināti,ja viņus pasteidzina.Es ja esmu gājējos vienmēr cenšos pēc iespējas ātrāk pāriet ielu,bet ko dara citi..

2007-08-11 13:16

b: tracina, ka nau gaajeeju paarejas apljveida krustojumaa uz juuras un radio ielas! Uz 3 brauktuveem ir, bet tiesji Hansabankas pusee, kur visvairaak paari tikt gribeetaaju, nezkaapeec nau! :(

2007-08-11 21:45

marss: pashaa centraa veidot piltuvi ?? no 2 joslaam atstaat 1 ???
kuram bij praats saskanjot kaut ko taadu .....

2007-08-12 16:28

Ormanis: Tāda paša bļaušana notika kad pārbūvēja laukumu pie Annas baznīcas. Nekur ātrāk jau netiksim, jo tilts nav daudz platāks.Zviedrijā ielas ir tikpat šauras, transports vairāk kā Liepājā un arī saliņas ir ļoti daudz.Vienīgi kas viņiem nav- autovadītāji ar šaurām pierītēm un svētās gājējgovis uz gājēju pārejām.Un pie katras skolas ir guļošais policists.

2007-08-13 16:29

Dara: Nu Seskam jau vienalga, bet.. cik parakstu jāsavāc, lai laikus aptureru buvēt tos "Liepajas murgus". Jā, tā sauc ciemiņi mūsu ielu remontus.
Un nav ko lielīties ar "Laumas" ielu remontu- tas ir stulbs -sākot ar lietus laikā neizbrienamo trotuāru un ar sašaurināto brauktuvi...

2007-08-13 22:38

ha: Tādā šaurībā velobraucējiem vispār nau ko darīt.Kur palika tā nauda veloceļam Ziemeļu ielā.Uz bedraina trotuāra novilka svītru pat bedres neaizlāpija.Bet lielās ka izveidojuši veloceļu.

2007-08-14 15:39

smilga: "Jāsmejas" par pilsētā notiekošo bardaku!
Lai visiem būtu labāk!
Nevajag jaukt ātru, agresīvu braukšanu ar normālu iespēju pārvietoties!
Un kur tad ir tie velo celiņi. Jau tā bail ar divriteni braukt pa Liepājas ielām, bet pa šīm jaunajām, šaurajām, tas ir tuvu pašnāvībai. "Laumas" veloceliņš joprojām tāds nepabeigts izskatās, lai gan naudiņa gan jau apgūta. Un arī katrai lūkai jaunizremontētajā Ziemeļu ielā jābrauc apkārt, jo tās nav vienā līmenī ar asfalta segumu!

2007-08-14 20:21

mushpapiirs: Ja veel paskataamies,kaa tas ielas ir noasfalteetas Briiviibas iela kaa pa juuras vilniishiem.pirms tam tak bija taisna un apmales ar kaa aknu desa salikta.taapat kaa ziemelene noasfalteeta uz sopkaam.Aizputes cel rulle .kas ar tiem viaduktiem buus kad koncertzaali uzstutees,jo auto busam izlociities pa to pauguru nav viegli.luuka jau tagad iebrukusi tai aplii.malachi celinieki-profi !!!liekas,ka taalaak pa poliju neviens nav bijis, tachu arii vini jau prot taisiit celus

2007-08-14 23:30

Riddick: OK, Raiņa - vienvirziena, pieļauju, O.Kalpaka virzienā.Bet atpakaļ? Pa 1905.gada- nevar, traucēs pretimnākošo plūsmu, pa aldara vai Kaiju it kā varētu, bet kā gan ar izbraukšanu uz Rīgas ielu un tālāk uz Jauno ostmalu? pirms tilta taču būs zīme "braukt pa labi", tātad, ja gribēšu tikt uz Jauno ostmalu, vajadzēs braukt pāri tiltam, pa labi pa Jūras ielu, pa apli (idiotiskas konfigurācijas) atpakaļ, uz tiltu un tad tikai pa labi uz ostmalu.Vai varbūt taisīs kaut kādus pārrgudros līkločus caur Lāčp

2007-08-14 23:33

Riddick: lēša vai Jelgavas ielu? Secinājums - Kads tur augšā domā AR DI-SU!!!

2007-08-14 23:39

Riddick: Starp citu, kādreiz ielu malās bija notekas,lai peļķes nekrājas . Vai mūsdienu arhitekti un ceļu būves inženieri (ja tādi vēl ir saglabājušies) ir STULBāKI PAR SENAJIEM ROMIEŠIEM? vai vienkārši - tāir lētāk (lasi- vairāk var iebāzt kabatā) !!!!!!

2007-08-14 23:50

Riddick: Jautājums E.Daniševskim - Vai jūsu (ar mazo j) uzņēmumā ir profesionāls izglītots ceļu arhitekts , ceļu inženieris, vai tikai Līvānu mājiņu stellētāji??

2007-08-15 08:31

es: Izskatās ka projektētājs nav liepājnieks,savādāk nebūtu tik stulbi un nav par daudz ko padomāts,bet kam tas rūp???

2007-08-15 17:44

šoferis: …. nu gan pat vislielākajam stulbenim jātop skaidrs ka visa tā ielu “rekonstrukcija un labiekārtošana” ir vistīrākā profanācija un nodokļu naudas izšķērdēšana.

2007-08-16 09:27

brok: Intrasanti kāds nezina tā idiota vārdu ,kas to visu projektē.Vēlams arī adresi.Gribētos papļāpāt .

2007-08-17 08:21

T4: Es arī varētu izstrādāt plānus ielu rekonstrukcijas darbiem par bargu samaksu un pilsētai, kurā pats iebrauktu labi ja reizi gadā. Sesks ar Jēkabsonu ir triecami no amatiem!

2007-08-19 22:17

***: No Jūras ielas uz Tramvaja tiltu nemaz 2 joslās nevar uzbraukt,tilts ir par šauru.Un traki ebraucēji liek virsū tādām apmalēm un saliņām,un trūkstošo vietu iegūst,stumjoties virsū citām mašīnām,un to var uzskatāmi redzēt 5 auto avārijā,a pa galvu vienalga dabūja tas,kas pēdējais(tramvajs).

2007-08-21 09:49

Inženieris.: Hm, man gan patīk jaunās ielas. Nav nekādu problēmu. Sastrēgumus jutu tikai remontu laikā.

2007-08-23 01:05

HRV: Osipov- sobaki lajut a karavan topajet daļše.

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz