Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Miers un kārtība rajonā ir pašvaldību rokās

Miers un kārtība rajonā ir pašvaldību rokās
07.05.2008 16:25

0

Sabiedriskā kārtība

Liepājas rajona pašvaldībās sabiedriskās kārtības nodrošināšanai ir cita specifika nekā Liepājā. Lielākoties tur pašiem uz vietas sava policista nav. Tādēļ visvairāk rūpju par mierīgas dzīves nodrošināšanu jāuzņemas pašvaldībai, no tās uzņēmības ir atkarīgs, kādus līdzekļus šim nolūkam izmantot.

Kā lai nesauc specvienību

Kādā pavasara naktī starpgadījums izvērsās starp Pāvilostas jauniešiem un apsardzes firmas “Spīdola” izsauktajiem Operatīvās reaģēšanas grupas policistiem. No redakcijas dzirdētajiem pāvilostnieku stāstiem izriet, ka jaunieši pēc pulksten 23 kādā sētā otrpus Sakas upei lietojuši alkoholu un muzicējuši. Kāds kaimiņš uz turieni saucis pilsētas pašvaldības policistu, bet viņš turp nav devies. Tad palīgā saukta apsardzes firma SIA “A.Spīdola” no Liepājas, ar kuru Pāvilostas dome noslēgusi līgumu par sabiedriskās kārtības un miera nodrošināšanu. Tā aicinājusi palīgā specvienību. Galu galā mazpilsētā ieradušies ar stekiem un citiem ieročiem bruņojušies kārtības uzturētāji, kuri jauniešus fiziski ietekmējuši.

Neņemoties izsvērt, cik taisnības kurai no iesaistītajām pusēm, laikraksts tikai uzklausīja viedokli, ka varbūt situācija būtu atrisināta daudz vieglāk, ja to nokārtot uzņemtos pašvaldības policists. “Tā ir problēma – pašvaldības policists bieži nav sadabūjams,” atzīst Pāvilostas vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā Daiga Jēkabsone.

Tikt galā ar 28 iereibušiem jauniešiem, no kuriem dažam pusaudzim alkohola daudzums asinīs sasniedzis pat divas promiles – kā lai divi “Spīdolas” darbinieki tur neaicina palīgā papildspēkus, ir pārliecināts Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons. Turklāt pēc šī notikuma pašvaldība sākusi domāt, ka kārtības sargātāju rīcībā būtu nododama ne tikai foto, bet arī video kamera, lai varētu apstākļus fiksēt un pēc tam tie neapaugtu ar izdomājumiem un sagrozījumiem.

Nīcā un Pāvilostā notiek atšķirīgi

“Sadarbība ar “Spīdolas” darbiniekiem mums ir ļoti laba,” saka U.Kristapsons. “Ja nebūtu viņu, būtu grūti ar kārtības uzturēšanu. Valsts policists ir tikai Aizputē.” Bet apsardzes firmas darbinieki ir mobili visu diennakti, iedzīvotāji zina viņu telefona numuru un to izmanto. Protams, atbildības jomas viņiem sakrīt ar pašvaldības policistu, ko arī dome algo. Arī pašvaldības policistam darba laiks esot nenormēts, viņu uz notikuma vietu varot izsaukt, kad vien vajadzīgs.

Pieredzi par sadarbību ar apsardzes firmu no pāvilostniekiem pārņēmusi arī Grobiņas dome, interesējoties arī citas pašvaldības. “Protams, tas no pašvaldības prasa līdzekļus, bet mēs zinām, par ko maksājam. Par labu mums runā arī statistika, kas rāda: Pāvilostā ir vislielākais atklāto noziegumu skaits rajonā,” piebilst U.Kristapsons.

“A.Spīdolas” operativitāti uzslavē arī Pāvilostas Novadpētniecības muzeja vadītāja Irina Kurčanova. Viņa nesen apsargiem zvanījusi, kad vakarā ap pulksten 21 iereibuši jaunieši trokšņojuši un dauzījuši pudeles pilsētas stadionā, ir informējusi viņus arī par kvadricikliem kāpās. Apsargi reaģējuši ātri, turklāt pēc tam vēl piezvanījuši un pateikušies par sniegto informāciju. “Man pret viņiem ir uzticība,” atzīst I.Kurčanova.

Tam, kāda situācija sabiedriskās kārtības jomā valda Nīcā, kur arī Pagasta padome algo pašvaldības policistu, plašāka sabiedrība pievērsa uzmanību pēc traģiskā notikuma aprīlī, kad dīķī pagasta centrā noslīka vīrietis. Ciktāl noskaidrots, pirms tam turpat netālu notikuši kārtējie kautiņi, kas gluži vai neizbēgami pavada ierasto alkohola lietošanu. “Kurzemes Vārds” pārliecinājies, ka pēc notikušā brīvdienu vakaru aktivitātes Nīcas centrā pieklusušas. Arī kafejnīca “Biz-biz”, kas atrodas tieši pretī Pagasta padomes ēkai, tagad darbojoties vairs tikai līdz pulksten 22. Līdz tam tā, būdama pagastā vienīgā tik plaši un bieži pieejamā atpūtas iestāde, pievilināja nemieru cēlājus kā medus mušas. Bieži vien tajā pulcējušies jaunieši, kam viens divlitru stiprais alus jau ribās, bet otrs azotē, stāstījuši nīcenieki. Tad nu kafejnīcā pie bāra letes paņemtais nereti kalpojis jumtiņa pilnīgai nocelšanai.

Šaubās, vai inspektors brauktu

Bet lielākoties rajona pašvaldībām savu policistu nemaz nav, apmēram reizi nedēļā turp dodas Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes iecirkņu inspektori. Tā ir, piemēram, Vērgales pagastā.

Agrāk vērgalniekiem bijusi tā priekšrocība, ka Policijas pārvaldes Grobiņas iecirkņa darbiniece turpat pagastā arī dzīvojusi. “Tad tomēr bija sajūta, ka policists ir tepat tuvumā un palīdzēs, ja kas notiks,” saka vērgalniece Liene. Viņas ģimenei gadījies, kad naktī mājas pagalmā ar auto iebraukuši iereibuši jaunieši, trokšņojuši, bijis pavisam neomulīgi. “Piezvanīju Baibai Kuļtenko, viņa pēc divdesmit minūtēm bija klāt un visu nokārtoja. Vai iecirkņa inspektors no Grobiņas brauktu? Nezinu,” viņa šaubās.

Taču Pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Vitrups ir apmierināts, kā izveidojusies sadarbība ar Valsts policiju. “Nav problēmu, mēs inspektoram vienmēr varam zvanīt,” viņš saka. Tiesa, reizēm ar kolēģiem tiekot spriests, ka vajadzētu pašvaldības policistu, taču tas prasītu papildu izdevumus. Turklāt pašlaik priekšā jau tā stāv daudzas pārmaiņas, ko nesīs nākamgad veicamā reģionālā reforma.

Vēl viens jautājums, ar kuru piekrastes pašvaldībām vienām grūti galā tikt, ir kāpu postīšana. Pašvaldības algotajam vides uzraugam vienam tas nav pa spēkam. Īpašnieki, kam zeme piekrastē, jau sapratuši, ka citādi nelūgtos viesus neapturēs kā vien ar kārtīgu akmeņu rindu ceļa galā. “Noejam ar meitu jūrmalā, bet tur – nesas vesels bars kvadriciklistu,” nodrebinās kāda ziemupniece. “Trakākā jau ir tā neaizsargātības sajūta, kad esi viens pret viņiem tādiem.”

Nevienu uz ielas neatstāj

“Mums nav tādu problēmu kā citur,” noteikti saka Aivars Admidiņš, Aizputes pašvaldības Dežūrdienesta vecākais. Tāpat jau gadoties gan bērni uz ielas, gan vēl kas, tomēr viss ir risināmas. Sabiedrisko kārtību nodrošinot visi kopā – Dežūrdienestam izveidojusies laba sadarbība ar Valsts policijas iecirkni. “Piemēram, ja ir parasts skandāls, tad paši tiekam galā, bet ja nē – tad vedam uz policiju, kur tālāk strādā iecirkņa inspektors,” skaidro dienesta vecākais.

Dežūrdienests pilsētā dara visu, apgalvo A.Admidiņš. “Palīdzam policijai, ja vajag kādu aizturēt, uzmanām, vai tiek nopļauta zāle un savākti gruži. Nevienam neatsakām. Piemēram, atnāk tante naktī un saka – krāns tek, viss noplūst. Ja cilvēkam vajag, mēs palīdzam.” Brīvdienās izsaukumu vairāk, bet vidēji dienā Dežūrdienests saņem trīs izsaukumus. Nācies glābt ne tikai cilvēkus, bet arī kaķus, gulbjus un stārķus. “Manā praksē visgrūtākais uzdevums bija palīdzēt iznest no mājas mirušo, kas jau bija sācis sadalīties,” piebilst Dežūrdienesta darbinieks Spodris Cīrulis. Viņš šeit strādā trešo gadu.

Visvairāk pārkāpumu Aizputē izraisa jaunieši uz ielas, kad viņi lieto alkoholu, trokšņo, skaļi muzicē. Daudz ir ģimenes skandālu. “Mēdz būt, ka cilvēks piedzēries guļ uz ielas – tad viņu pieceļam un nogādājam mājās. Ja ir agresīvs, vedam uz policiju. Bet nevienu cenšamies tāpat neatstāt,” saka A.Admidiņš.

Dežūrdienests strādā augu diennakti, maiņā ir divi darbinieki, daudz laika viņi pavada patrulējot.

Visi septiņi Dežūrdienesta darbinieki ir ārrindas zemessargi. Viņi visi ir aizputnieki, bet profesijām neesot būtiskas nozīmes – viss pašiem praksē jāapgūst. Bieži vien nākas vienkārši likt lietā spējas saprasties un sarunāt ar cilvēkiem. Bet to vislabāk iemācot pati dzīve, ir pārliecināts A.Admidiņš. Visiem esot atļauja nēsāt un lietot ieroci, bet to viņi kategoriski neizmantojot.

Vajadzētu lielākas pilnvaras

90.gadu sākumā Aizputē bija Municipālā policija, taču to likvidēja. Pilsētā notika pietiekami daudz nekārtību, tāpēc toreizējais domes priekšsēdētājs Pēteris Hanka aicināja palīgā Zemessardzi, un tā pilsētā nodibinājusi kārtību. “Tā mēs līdz šim brīdim te esam, pārkvalificējāmies, kā likums atļauj, par pilsētas Dežūrdienestu,” stāsta A.Admidiņš. Šādas struktūras citviet Liepājas rajonā nav, tādas neesot arī visā Latvijā.

Dienesta vecākais uzskata – viņa vīriem attiecības ar iedzīvotājiem lielā mērā veidojas vieglāk arī tādēļ, ka vārdam policija ļaužu prātos ne vienmēr skanējums ir pozitīvs. Turklāt ne vienmēr cilvēki grib rakstīt iesniegumu, bet, vēršoties policijā, tāds vienmēr nepieciešams. Dežūrdienests pakļaujas tikai Pilsētas domei.

“Gribētos tam dot vēl vairāk pilnvaru, lai tā darbinieki varētu, piemēram, vairāk sodīt par auto atstāšanu neatļautā vietā un zaļās zonas izbraukāšanu,” saka Aizputes domes priekšsēdētājs Juris Grasmanis. Viņš ar sabiedriskās kārtības uzturētāju darbu kopumā ir apmierināts. Pilsētas dome Dežūrdienestu apgādājusi ar vasaras un ziemas formastērpiem. Tagad tiekot domāts par alkometra iegādi.

Svarīgi ir arī tas, ka aizputnieki Dežūrdienesta vīrus pazīst ne tikai pēc formas tērpiem, bet arī sejā – tas ļoti palīdzot uzturēt pilsētā kārtību.

“Ne jau vienmēr ir svarīgi tūdaļ piemērot administratīvo sodu, kaut arī tādas tiesības dienestam ir,” piebilst pilsētas galva.

“Nevaru par puišiem teikt neviena slikta vārda, tie ir īstie cilvēki īstajā vietā,” saka Aizputes domes deputāte Jolanta Berga. Arī viņai šķiet, ka, lai dienesta darbu padarītu vēl efektīvāku, pašvaldībai vajadzētu domāt par tā pilnvaru palielināšanu.

Līdz ar Aizputes novada izveidošanu, iespējams, mainīsies Dežūrdienesta nosaukums un pilnvaras, taču pēc būtības tas noteikti saglabāsies, uzsver J.Grasmanis. Jau tagad tā pakalpojumus kārtības nodrošināšanai sarīkojumos reizēm izmantojot arī kaimiņu pašvaldības.

Uzziņai
– Valsts policija regulāri dodas reidos uz pašvaldībām. Reidus plāno pēc apstākļiem, pēc iedzīvotāju sūdzībām, pēc pašvaldību aicinājuma.
– Vasarā Liepājas pilsētas un rajona Policijas pārvalde sola vairāk vērības pievērst jūrmalai, lai nepieļautu kāpu izbraukāšanu un citus pārkāpumus.
– Liepājas Policijas pārvaldes Grobiņas iecirknim, kura teritorijā daudz ūdenskrātuvju, paredzēts iegādāt jaudīgu motorlaivu, lai kontrolētu kārtību uz ūdens.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Rūpēties par kārtību savā teritorijā nozīmē nepieļaut pašvaldībā arī tādu likumpārkāpumu kā nelegālu “mēslaiņu” veidošana.

Aivara Admidiņa vadītā Aizputes domes Dežūrdienesta telpas iekārtotas pagrabā zem bibliotēkas. Krāšņos sienu zīmējumus veidojuši Mākslas skolas bērni, pirms vēl dienests te apmeties.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz