Katram savas intereses

Vēl jau mazliet ir laika līdz pavasarim, vēl jau priekšā eksāmenu laiks, un tad sāksies lielais izvēles karuselis – 12.klašu beidzēji ar dokumentiem saujā dosies iekarot augstskolu virsotnes. Mēģinājām noskaidrot, kā jaunajiem cilvēkiem sokas ar izvēli, vai viņi jau ir skaidrībā par savām nākotnes iecerēm, vai arī tā viņiem pavasara miglā tīta, un par to, kas palīdz šo miglu kliedēt.

Katram savas intereses

1.ģimnāzijas 12.klašu audzēkņi šajās aukstajās ziemas dienās noskaņoti optimistiski un cerīgi raugās uz tuvajām skolas laika beigām.

–  Protams, ka esmu domājis, ko darīšu pēc ģimnāzijas beigšanas, – sacīja Artūrs Zvirbulis. Viņš pastāstīja, ka esot izteikti humanitārs cilvēks, tāpēc iecerējis iestāties Kultūras akadēmijā. Informāciju par prasībām, kuras izvirzītas nākamajiem studentiem, viņš uzzinājis internetā. Tā kā puisis vēlas kļūt par aktieri, viņš jau tagad interesējas par teātra vēsturi, darbojas Bērnu un jauniešu centra teātra studija “Karlsona bagāža” un saka, ka daudz ko viņam iemācījusi studijas vadītāja aktrise  Marita Lūriņa-Stelmakere. Zināmu pieredzi skatuves runā Arturs apguvis, piedaloties konkursa “Zvirbulis”.

– Man ir arī savi rezerves varianti, kur studēt, ja netikšu Kultūras akadēmijā, un tie saistīti ar Rīgas augstskolām, – sacīja jaunais ģimnāzists.

Viņa skolasbiedrs Arnis Opelts toties ir izteikti eksakts cilvēks, kuram tuvākas precīzās zinātnes. Viņš cer iestāties Rīgas Tehniskajā universitātē, studiju programmās, kas saistītas ar elektroniku vai elektroinženieriju, bet tikpat labi tā varētu būt kāda ārzemju augstskola, jo ar angļu valodas prasmi, kā sacīja Arnis, viņam neesot problēmu. Savulaik zēns sekmīgi piedalījies matemātikas olimpiādēs, tā ka viņam ir skaidrība par augstākas kvalitātes zināšanu pārbaudēm.

Kristīne Potocka ir sportiska meitene. Viņas nākotnes redzējums saistās ar Sporta pedagoģijas akadēmiju, piedevām vēl meitenei ir skaidrs, ka tās nebūs dienas nodaļas studijas, bet gan neklātiene. Jo viņai piedāvāts darbs par sporta aerobikas treneri, tā ka ir vēlme pēc skolas beigšanas strādāt un mācīties.

Dāvis Šveiduks studēs uzņēmējdarbību.

– Maniem vecākiem ir uzņēmums, tā ka man ir priekšstats, kādas zināšanas tas prasa. Studēšu vai nu Liepājā, vai arī tā varētu būt Lietuva, – paskaidroja Dāvis. Viņš jau tagad papildus mācās angļu valodu, kā arī matemātiku, jo tās ir zināšanas, kas noderēs, gan studējot, gan praktiskajā darbā.

Elīna Želve mācīsies Medicīnas koledžā, viņa saka, ka nekas cits nesaistot un medicīna interesējusi jau no bērnības. Bez tam šajā mācību iestādē iegūtās zināšanas viņai pavērs ceļu tālāk, lai kļūtu par kosmetoloģi vai masieri.

A.Puškina 2.vidusskolas vidusskolēniem tieši tagad rit projektu nedēļa. Puiši un meitenes prezentē izstrādātos projektus, kuros viņi var parādīt gan savas prasmes, gan izvērst padziļinātu interesi par kādu problēmu, nozari vai mācību priekšmetu. 12.klašu audzēkņi, kas dalās savās nākotnes iecerēs, ir nopietni, un tas rāda, ka viņi ir domājuši, ko darīs, kad aizvērs skolas durvis.

Svetlana Titova pastāsta, ka nolēmusi studēt kultūras vadību un darīs to Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Meitene aizgājusi uz Informācijas dienas pasākumu, lai pārliecinātos, vai tieši akadēmija ir tā vieta, kur īstenot ieceres. Un redzēja, ka tajā varētu apgūt profesiju turpmākajai dzīvei.

– Es darbojos baleta studijā “Harmonija”, esmu piedalījusies arī “Popielu” konkursos, un jūtu, ka man tuvs tas, kas saistās ar pasākumu rīkošanu un kultūras dzīvi, – saka Svetlana, kuru nebaida, ka mācības būs valsts valodā, jo latviešu valodas prasme viņai problēmas nesagādājot, to māca skolā, latviski viņa sarunājas ar pārējām baleta studijas meitenēm.

Viņas skolas biedrene Jeļena Romanova vēl mazliet šaubās par to, ko darīt.

– Nākotne mākoņos tīta, – viņa poētiski raksturo savu tagadējo noskaņojumu. Lai uzzinātu ko vairāk par studiju programmu piedāvājumu, arī Jeļena aizgājusi uz Liepājas Pedagoģijas akadēmijā rīkoto Informācijas dienu.

– Paņēmu informatīvos materiālus, noklausījos stāstījumus, –  pastāsta 2.vidusskolas 12.klases audzēkne. Viņa uzskata, ka piedāvātā datordizaina studiju programma varētu būt tā, kurā īstenot savu interesi par datordizainu, jo jau tagad viņa mājās aizrāvusies ar darbu pie datora.

Bet Aleksandrs Kozlovs par nākotni nešaubās. Puisis nolēmis studēt Rīgas Stradiņa Universitātē medicīnu un jau tagad nopietni gatavojas, mācās ķīmiju.

– Domāju, ka viegli nebūs, jo visas gudrības būs jāmācās latviski, sevišķi jau sākumā, taču ceru, ka tikšu galā, – saka Aleksandrs.

Ieceres un īstenība

Savu beidzēju nākotnes iecerēm un to īstenošanai seko līdzi skolas. Notiek kā pamatskolas, tā vidusskolas pēdējās klases skolēnu anketēšana mācību gada sākumā, lai uzzinātu, kur un par ko viņi vēlas studēt, un vēlāk viņus aptaujā rudens pusē, cik veiksmīgi viņi iestājušies izvēlētajās specialitātēs.

– Tas ļauj redzēt, kā turpmāk jāstrādā gan skolu karjeras izvēles konsultantiem, gan kādā līmenī skolās māca priekšmetus, – sacīja Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe jaunatnes jautājumos Aelita Antonova. Karjeras izvēles konsultanti skolās ir visai jauna specialitāte. Pašlaik konsultanta pienākumus veic klašu audzinātāji, arī sociālie pedagogi. Deviņdesmit pilsētas skolu skolotāju karjeras izvēles konsultantam nepieciešamās zināšanas apguva kursos.

– Ir svarīgi, ko jaunietis izvēlas un pēc kādiem principiem viņš atrod savu nākamo profesiju. Jāapzinās, ka pēc studiju beigām būs jāatrod vieta, kur iegūtās zināšanas likt lietā, jāapjauš, kāds ir stāvoklis darba tirgū, – sacīja Aelita Antonova.  

Pagājušajā mācību gadā skolās veiktajā aptaujā par saviem nākotnes nodomiem pastāstījuši 795 12.klašu skolēni. Viņu starpā populārākās augstskolas bija Latvijas Universitāte, Liepājas Pedagoģijas akadēmija, Rīgas Tehniskā universitāte, kā arī RTU Liepājas filiāle. No iepriekšējiem absolventiem augstākajās mācību iestādēs iestājās 567 skolēni – 71,9 procenti no kopējā absolventu skaita. Ja, skolas solā esot, viņi vēlējās doties prom no mājām un studēt vismaz Rīgā, tad skaudrā dzīves realitāte viņiem likusi izvēlēties augstskolas tuvāk dzīvesvietai, tas ir, Liepājas Pedagoģijas akadēmiju un RTU Liepājas filiāli.

Pēdējā laikā notikusī profesionālā orientācija, kuras laikā zēniem un meitenēm stāstīts par profesijām, kuras pieprasītas darba tirgū, atradusi dzirdīgas ausis, un absolventi izvēlējušies tādas studiju programmas kā uzņēmējdarbība un vadība, inženiertehnika, mehānika, mašīnbūve, enerģētika, ekonomika, finanses un grāmatvedība, kā arī transports, būvniecība, arhitektūra. Un tikai tad seko agrāk tik populārās studiju programmas, piemēram, komunikācijas un citas humanitārās zinības – vēsture un filozofija, pedagoģija (arī sporta), psiholoģija, tiesības (juristi, policisti), starptautiskās attiecības un sabiedriskās attiecības, tūrisms.

Ar mammas padomu par maz

­– Es gribu, lai mans bērns mācās uzņēmējdarbību, jo pati esmu pārliecinājusies, cik dzīve strauji mainās, kā mūsu ikdienā ienāk pavisam jauni jēdzieni un termini, – sacīja kāda vidusskolēna mamma. Viņa teica, ka diemžēl tagad vairs maz ko varot līdzēt un ieteikt, jo iepriekšējo paaudžu pieredze neder. –  Un tāpēc svarīgi, ka ir profesionāli karjeras izvēles konsultanti un dienesti, kur var saņemt informāciju un kur izvērtē bērna piemērotību izvēlētajai profesijai, teica mamma.

– Pati dzīve parādījusi, ka ir nepieciešamība pēc profesionāliem karjeras izvēles speciālistiem, – sacīja Liepājas Pedagoģijas akadēmijas studiju programmas “Karjeras konsultants” direktore asociētā profesore Ilze Miķelsone. Viņa uzsvēra, ka karjeras konsultanti nepieciešami kā skolās, lai profesionāli motivētu skolēnus apgūt valsts ekonomikai nepieciešamās profesijas, tā arī darbā ar pieaugušajiem, risinot pārkvalifikācijas un karjeras maiņas jautājumus. Skolēniem apzināt vēlmes un iespējas palīdz arī Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras Kurzemes reģionālā Informācijas un konsultāciju centra speciālisti.

Iestājušies augstākajās mācību iestādēs 

Daina Meistere,
“Kurzemes Vārds”

Kāpt kalnā visaugstākajā –  tajā zinību kalnā, kuru piedāvā augstskolas, – tagad gatavojas 12.klašu audzēkņi.