Saruna

Šonedēļ parakstīts līgums starp Liepājas domi un starptautisko auditorfirmu “Ernst&Young” (tālāk – “E&Y”) par namu pārvaldes “Vecliepāja” kapitāla daļu privatizācijas noteikumu izstrādāšanu. Iespējams, jau pēc pāris mēnešiem pašvaldība varēs rīkot izsoli. Ir pēdējais brīdis noskaidrot, kādēļ pašvaldība  ķeras pie namu pārvaldes privatizācijas un ko tā nozīmēs liepājniekiem – “Vecliepājas” klientiem. Redakcija uzdeva jautājumus Liepājas domes izpilddirektoram Edgaram Rātam un izpilddirektora vietniekam Ronaldam Fricbergam, kurš atbild par to, lai firmai “E&Y” uzdotais uzdevums atbilst pašvaldības (un iedzīvotāju) interesēm.

Privāti dzīvokļi domei nav jāaprūpē

– Kāpēc “Vecliepāja” jāprivatizē?
E.Rāts: – Latvijā dzīvokļi tika privatizēti, bet ēka pazaudēta kā kopums. Tas dzīvokļu saimniecību stiprā mērā ir degradējis.

Latvijā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likums paredz termiņā nodibināt dzīvokļu apsaimniekošanas biedrības. Bet nekādu sankciju par biedrību nenodibināšanu nav. Turpretī Igaunijā, ja termiņā biedrība nav nodibināta, tiesa ieceļ mājas pārvaldnieku, un rodas persona, kura pārstāv ēku, vai tas iedzīvotājiem patīk vai ne.

“Vecliepājā” ir visvairāk privatizētu dzīvokļu – vairāk par 90 procentiem.

R.Fricbergs: – Lielākā daļa no pašvaldībai piederošajiem dzīvokļiem, ap 80 procentiem, ir gan vizuāli, gan tehniski neapmierinošā stāvoklī, lielākoties vecajā apbūvē, tās ir problēmu mājas.

E.R.: – Likums par pašvaldībām nosaka – privāto dzīvokļu apsaimniekošana nav pašvaldības funkcija. Pirms tika lemts par namu pārvaldes privatizāciju, firma “E&Y” noteica gan plusus, gan mīnusus, gan riskus. Šā gada 13.februārī dome nolēma vienu namu pārvaldi privatizēt.

Firma “E&Y” uzvarēja konkursā par privatizācijas noteikumiem un vērtējumu. Viņiem arī riski ir jāizvērtē. Viņi arī noteiks, cik namu pārvalde maksā. Privatizētājs saņems ne tikai apsaimniekošanas funkcijas, bet būs jāpārņem arī garantijas, ko pašvaldība ir devusi namu pārvaldēm, kādreiz aizņemoties naudu siltummezglu uzstādīšanai. Pašvaldības garantēts aizdevums “Vecliepājai” vēl ir 18,3 tūkstoši latu (uz 1.maiju).

Pārvalžu vadība dārga

E.R.: – Namu pārvaldes mūsu darbā ir visgrūtākā sfēra.  To darbība mūs neapmierina. Esam mēģinājuši dažādus ceļus, kā to mainīt. Ir mainīti darbinieki, uzdoti dažādi uzdevumi, bet diemžēl jāatzīst, līmeni uzlabot vēl vairāk – man vismaz nav zināmi ceļi, kā to varētu izdarīt. Apsaimniekošanas biedrības 99 procentos gadījumu strādā veiksmīgāk un nesalīdzināmi lētāk administrē. Biedrības daudz labāk zina ēkas problēmas. No 500 biedrībām man ir bijuši tikai trīs četri gadījumi, kad bijušas kādas iekšējas pretrunas un kaut kas apstājas. Domāju, ka pārvaldes privatizācija vēl vairāk rosinās veidot biedrības, un tur es neko sliktu nesaskatu.

R.F.: – Mēs visiem līdzekļiem rosinām veidot biedrības. Viens – energoefektivitātes pasākumi, kur dome pieņēma saistošos noteikumus, paredz, ka pie naudas var tikt tie, kas izveidojuši biedrības. Pašlaik mums Liepājā ir zināmi trīs alternatīvi, nelieli namu apsaimniekošanas uzņēmumi. Mūsu redzējums – lai Liepājā tādu būtu vairāk un nevienam nepiederētu monopols un lai tie varētu savā starpā veiksmīgi konkurēt.

E.R.: – Pašvaldība nav savā laikā rīkojusies pareizi, namu pārvaldes izveidojot tik lielas. It kā bija argumenti, ka lētāk administrēs, bet nedomāju, ka tas kādu milzu efektu deva. Tās nav tik tuvu ēku problēmai ne finansiāli, ne tehniski, ne cilvēciski. Nedomāju, ka tik lielā struktūrā iespējams daudz zināt par katru māju, kas iedzīvotājiem ir vajadzīgs.

– Kas tieši jūs neapmierina namu pārvalžu darbā?
E.R.: – Mūs neapmierina gan administrēšanas būtība, gan  izdevumi. Apsaimniekojamo māju skaits samazinās, bet administrēšanas izdevumi paliek aizvien lielāki pret kopējiem ienākumiem, kas samazinās. Grūti pateikt par morālo pusi.

– Jūs domājat godīgumu?
E.R.: – Nē, par to man pašlaik īpašu šaubu nav. Bet ir milzu rutīna izstrādājusies. Milzīga rutīna (ar uzsvaru) namu pārvalžu sistēmā. Varbūt mazāk “Karostā”. Darbinieki ir tik ilgi situšies ar problēmām, neko būtisku nav panākuši dažādu iemeslu dēļ. Turpina sisties, es domāju, arī paši vairs neredz vairāk… jā, iet, strādā un dara, lielākā daļa cenšas, bet es nedomāju, ka viņi spēj arī ieraudzīt to…

– Ja atmiņa neviļ, pirms vairākiem gadiem tika minēts, ka administrācijas izdevumi ir 6 procenti.
E.R.: – Tas ir jautājums, ko ieskaita, ko neieskaita administrācijas izdevumos. Tas ir bijis mākslīgi uztaisīts. Tik maz nav bijis nekad. Pašlaik lielākais procents ir “Vecliepājai”, mazākais “Karostai”.

R.F.: – Namu pārvaldēm ir viens liels mīnuss: tās nevar kredītlīdzekļus piesaistīt, jo ir pašvaldības uzņēmums. Lai ņemtu kredītu, vajag domes atļauju, un dome to nedod. Vai tad vienai mājai ieguldījumu segšanai dos kredītu? Ko tad darīs ar pārējām?

E.R.: – Tad pašvaldība garantētu kredītu tiem 90 procentiem privātu dzīvokļu.

R.F.: – Faktiski – ne savam īpašumam.

Risks: liekās mājas

E.R.: – Viens no lielākajiem riskiem – droši vien, ja privatizācija notiks, tad, visticamāk, interese būs no sliktajām mājām tikt vaļā. Tās ir mazās, koka, divstāvu. Gan ēku stāvoklis ir slikts, gan slikts sociālais stāvoklis tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo.

Gribot negribot tā namu pārvalde, kura paliks pēdējā, neprivatizētā, būs spiesta ņemt tās mājas, kuras neviens negrib apsaimniekot. Mums ir dati, ka apmēram 200 nelielu māju vairs nav remontējamas. Tā jau ir cita problēma: pašvaldībai jādomā par jaunu sociālo māju vai īres māju būvniecību, tas būtu risinājums. Jo vecajās nav jēgas ieguldīt. Tā ir nauda vējā.

Privatizēs pakalpojumu

– Internetā komentāros lasīts, cilvēki domā, ka tiks privatizētas viņu mājas. Ko īsti privatizēs?
E.R.: – Tas ir pilnīgi nepareizs priekšstats. Neviens cilvēkiem netaisās atņemt viņa privatizēto māju vai dzīvokli. Tas ir jāuzsver. Runa ir tikai par pakalpojuma privatizāciju.

R.F.: – Privatizētas tiks pašvaldībai piederošās SIA “Vecliepāja” kapitāla daļas. Arī pēc namu pārvalžu privatizācijas, jebkurā laikā, ja mājas iedzīvotāji izdomās, viņi varēs lemt par apsaimniekotāja maiņu vai veidot savu apsaimniekošanas biedrību.

Radīsies jauns apsaimniekotājs uz vecās bāzes, kuram būs ar sava pakalpojuma kvalitāti jāmēģina noturēt tirgus. Ja slikti strādās, tad ātri vien paliks bez klientiem – bez mājām.

Izsole būs atklāta

E.R.: – Saskaņā ar privatizācijas pabeigšanas likumu, jebkuram bija iespēja ierosināt sākt privatizāciju. Juridiski privatizācijas procesu nebija iespējams atteikt. Bet privatizācijas ierosinātājam priekšrocību nav absolūti nekādu. Tālāk process notiek pilnīgi atklāts.

R.F.: – Mēneša laikā firmai “Ernst&Young” jāizstrādā privatizācijas noteikumi. Tad tos izskatīs Finanšu komitejā. Pēc tam divās nedēļās firmai jāizstrādā līguma projekts par jaunā apsaimniekotāja attiecībām ar pašvaldību (jo arī pašvaldības dzīvokļi būs jāapsaimnieko), jāizstrādā kapitāla daļu pārdošanas procedūra un jānosaka kapitāla daļu cena. Pašvaldībai vēl nav prakses, kā pārdot kapitāla daļas.

Tālāk sekos atklāta izsole. Protams, par to lems deputāti.

E.R.: – Ja viss veiksies gludi, tad tas varētu notikt apmēram pēc diviem mēnešiem. Pieteikumus izvērtēs domes Iepirkumu komisija. Process netiks vilcināts, tam sekos domes lēmums.

– Vai tiks pārdots arī kāds nekustamais īpašums?
E.R.: – Nē, “Vecliepājai” tāda nav, strādā īrētās telpās. Tikai kustama manta. Biroja mantas, transports.

R.F.: – Lielākā vērtība ir apsaimniekošanas (īres) līgumi, kuri aizies mantojumā privatizācijas procesā, bet tas nenozīmē, ka apsaimniekošanas attiecības būs mūžīgas. Viss būs atkarīgs no tā, kā iedzīvotāji būs apmierināti ar jaunā apsaimniekotāja piedāvāto cenu un kvalitāti.

– Acīmredzot privatizētājs pārņems arī naudas plūsmas. Kā būs ar māju mīnusu un plusu bilancēm?
E.R.: – Nofiksēsies stāvoklis uz noteiktu datumu, un process turpināsies. Faktiski naudas plūsma ir viens no lielākajiem riskiem. Mums jātiek pie tāda apsaimniekotāja, kurš ar šo biznesu grib nodarboties. Nevar būt tā, ka viens nosacīti fiktīvs kantoris pārņem lielo naudas plūsmu un pazūd. Tas ir viens no lielākajiem riskiem. Bet tāpēc jau noteikumus izstrādā starptautiska auditorfirma, tā bija deputātu prasība. 

 R.F.: – Pretendentiem kritērijus izstrādās firma “E&Y”. Tos mazos, kam nav jaudas, jāmēģina atsijāt. Lai varētu izvēlēties no tādām firmām, kurām ir gan finanšu apgrozījums, gan pieredze. Privatizācijā iegūto naudu – nelolojam cerības, ka tā būs liela – mēs labprāt ieguldītu māju uzlabošanai.

– Vai redzat potenciālos privatizētājus starp firmām, kas jau strādā Liepājā?
E.R.: – Tie daži apsaimniekotāji, kas ir, strādā labi, bet pagaidām tie ir ļoti mazi uzņēmumi. Vai tie spēs veikt lielo apjomu?

– Vai privatizācijas riski, kurus firma “E&Y” min pētījumā, tiks novērsti privatizācijas noteikumos?
E.R.: – Es domāju, ka jā, bet kāds var arī palikt. Mēs jau nevaram uzspiest privatizētājam neveikt komunālo pakalpojumu piegādes nosacījumu izmaiņas, piemēram, līgumos ar “Liepājas enerģiju”. Nav teikts, ka viņam tas būs pieņemami.

R.F.: – Tagad namu pārvaldes ir centušās šos līgumus pildīt, bet pašlaik (6.maijā) “Karosta” un “Jaunliepāja” vēl nav samaksājušas 100 procentu apmērā. Bet cenšas.

– Jūsu ieteikums iedzīvotājiem?
E.R.: – Pirmām kārtām izvēlēties pašiem namu apsaimniekotājus vai veidot namu apsaimniekošanas biedrības. Arī biedrība varēs slēgt līgumu ar jauno apsaimniekotāju, ja vēlēsies. Maksimāli iedzīvotājiem censties vienoties.

Tam, kurš namu pārvaldi privatizēs, būs jācenšas biznesu noturēt. Privāts bizness nepārprotami ir efektīvāks par pašvaldības. Domāju, ka pakalpojums dārgāks nekļūs. Lielākais izaicinājums: kā māju uzturēt.

Galvenais ir siltināšanas procesi. Neredzu nekādas iespējas, ka siltumtarifs varētu samazināties, tas kāps un kāps uz augšu. Vienīgais veids, kā pret to cīnīties, ir mājas siltināt.

– Vai nav doma privatizēt namu pārvaldi pa daļām?
E.R.: – Ir tāda doma. Ja šis privatizācijas process paliks bez rezultāta, tad izpilddirekcijas nākamais priekšlikums būs tāds. Privatizējot mērķis nav nopelnīt, bet iegūt reālu apsaimniekotāju, kas šo funkciju var veikt.  

Uzziņai

Dzīvokļu saimniecība Liepājā
Pilsētā ir 5421 dzīvojamā māja, no tām
2170 daudzdzīvokļu māju ar 38262 dzīvokļiem (2006.gada dati).
Namu pārvalžu pārraudzībā pirms privatizācijas bija 1423 mājas ar 31760 dzīvokļiem.
Namu apsaimniekošanas biedrības: ap 500.

Namu pārvaldēm apsaimniekošanā 2008.gada 7.maijā bija 933:
“Karostai” 205;
“Vecliepājai” 418;
“Jaunliepājai” 310.

Privatizēti dzīvokļi:
“Vecliepājā” 90%;
“Jaunliepājā” 85%;
“Karostā” 75%.
Pašvaldībai vēl pieder ap 4700 dzīvokļu.

Administrācijas izmaksas:
“Vecliepājā” 20% (gadā uz vienu dzīvokli: Ls 781, raksta “E&Y”);
“Jaunliepājā” 18%;
“Karostā” 17%.

Gada apgrozījums tūkstošos latu, neskaitot iekasējamo naudu par apkures maksu “Liepājas enerģijai”:
“Vecliepājā” 2494;
“Jaunliepājā” 1803;
“Karostā” 819.

Īres/apsaimniekošanas maksa

“Karostā”: no 0,08 Ls/kvm mazām (somu) mājām, kuras izmanto tikai sētnieka pakalpojumus, līdz 0,74 Ls/kvm (vienai mājai uz trim gadiem, kurai nomainīts jumts); vidējā maksa: 0,30 Ls/kvm.

“Jaunliepājā”: no 0,29 Ls/kvm (30 mājām) līdz 1,04 Ls/kvm (mājai, kurai maina jumtu). Mājās, kurās veic nopietnāku remontu, maksa vidēji 0,55 Ls/kvm.

“Vecliepājā”: no 0,30 Ls/kvm līdz 1,90 Ls/kvm (vienai mājai, kurai mainīs jumtu). Mājās, kurās veic nopietnāku remontu, maksa vidēji 0,60 Ls/kvm uz laiku.

Avots: domes izpilddirekcijaPrivatizācijas ietekme uz apsaimniekošanas tirgu

Plusi: palielinās konkurence apsaimniekošanas tirgū; pašvaldībai neraksturīgas funkcijas nodod biznesam; pakalpojumu kvalitāte palielinās.

Mīnusi: daļēji pašvaldība zaudē kontroli pār apsaimniekošanas tirgu; iespējams, vajadzēs naudu, lai nodrošinātu pieprasījumu pēc pašvaldības dzīvokļiem.

Namu pārvalžu privatizācijas riski

Riski pašvaldībai: apsaimniekotāji var atteikties no nerentablajām mājām; debitoru parādu piedziņa vai ēku pasludināšana par avārijas mājām var radīt papildu pieprasījumu pēc pašvaldības palīdzības; var notikt tiesas procesi pret pašvaldību kā dzīvokļu īpašnieci par ieguldījumu neveikšanu.

Riski iedzīvotājiem: pakalpojumu kvalitātes kritums, apsaimniekošanas maksas pieaugums.

Avots: firmas “Ernst&Young” pētījums “Liepājas mājokļu attīstības un apsaimniekošanas politikas līdz 2015.gadam izstrāde” – pašvaldībai šis darbs izmaksāja 38810,20 latu, ieskaitot PVN.

Olga Kočujeva, manikīre, dzīvo namu pārvaldes “Vecliepāja” apsaimniekotā mājā:
– Runājot par namu pārvaldes “Vecliepāja” privatizāciju, man jau šķiet, ka nekas būtiski nemainīsies. Kā bija bardaks, tā būs. Par visu jau tik un tā maksās iedzīvotāji no savas kabatas. Ja vajadzīgs kāds remonts, tad tas notiek tikai par mūsu naudu, ne jau par svešu. Tie, kas namu pārvaldi privatizēs, taču nestrādās par velti, viņi gribēs kaut ko nopelnīt. Vai tad mēs, iedzīvotāji, varam ko mainīt vai ietekmēt, ja runa ir par privatizāciju? Bet skaidrs ir viens – bez tādas namu pārvaldes sistēmas arī neiztiksim.

Attieksme pret dzīvokļu privatizāciju citur Latvijā

Rīga: jāpārdod namu pārvalžu daļas

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinēvičs daļēji atkārto E.Rāta un R.Fricberga sacīto: namu pārvaldes nav pašvaldības funkcija, un tāpat min Igauniju par piemēru Latvijai.

J.Dinēviča sagatavotais namu pārvalžu privatizācijas priekšlikums paredz pārdot 49% pašvaldības kapitāla daļu namu pārvaldēs – Rīgā tādu ir 15, un pretendentu interese – pa trim četriem uz katru namu pārvaldi. Ja privatizācija netiks sākta, privatizācijas ierosinātāji pret domi var vērsties tiesā.

J.Dinēvičs sagaida, ka privatizācijā iegūtu 30 miljonus latu, kurus izmantošot to māju sakārtošanā, kurām ir apsaimniekošanas biedrības. Tā kā 51% kapitāla daļu paliktu pašvaldībai, J.Dinevičs uzskata, ka privatizācijā risku nav nekādu. Pašvaldībai svarīgi saglabāt kapitāla daļas, jo visi dzīvokļi vēl nav privatizēti. “Domāju, ka pakalpojums dārgāks nekļūs, jo apsaimniekošanas maksa ir vienošanās process,” saka J.Dinēvičs. “Galvenā izšķiršanās tagad – deputātiem.”

Talsi: privatizēt negrasās

Pašvaldības SIA “Talsu namu pārvalde” valdes loceklis Valdis Nemiers, kurš namu pārvaldi vadījis daudzus gadus, uzskata: “Nebūtu pareizi namu pārvaldi privatizēt. Ieguldītājs savu naudu grib dabūt atpakaļ. No kā? No dzīvokļu īpašniekiem. Tas nozīmē, ka maksa var palikt tikai dārgāka. Talsu namu pārvaldi nav neviens ierosinājis privatizēt.

Talsos namu apsaimniekošanas maksa nav mainījusies kopš 1997.gada – labiekārtotām mājām tā ir 0,15 Ls/kvm, bet no šā gada jūlija būs 0,25 Ls/kvm, līdz brīdim, kamēr to iedzīvotāji nenolems citādāk. Ir atsevišķas mājas, kuras maksā 0,35 Ls/kvm, kad iedzīvotāji paši to nolēmuši, jo jāveic lielāks remonts. Protams, šodien 15 santīmu vairs nav nekas. Administrācijas izmaksas ir apmēram 3 santīmi uz kvadrātmetru. Mēs apsaimniekojam 133 daudzdzīvokļu mājas. Pārvaldē strādā 57 darbinieki, no tiem 27 – sētnieki. Mums nav ne parādu, ne zaudējumu. Iespējams, ka mums līdz šim ir veicies tādēļ, ka nav kadru mainības, strādājam pēc labākās sirdsapziņas un cenšamies naudu taupīt. Remontdarbus veicam paši – iznāk lētāk.

Atdalīšanās no namu pārvaldes varētu būt laba lieta. Bet kas notiks pēc dažiem gadiem? Paredzēts, ka tad māju drīkstēs apsaimniekot tikai profesionāls namu apsaimniekotājs ar specialitāti “namu pārvaldnieks”.

Apsaimniekošanas piemērs

Talsos, Darba ielā 21, ir parasta 56 dzīvokļu māja. Tai, tāpat kā daudzām citām šajā pilsētā, līdz šim jau ir nosiltinātas gala ārsienas. Šo darbu veic divi namu pārvaldes strādnieki, kuru rīcībā ir uz jumta uzkabināms un pārvietojams lifts. Šīs mājas apsaimniekošana skaitļos:

ar īres maksu 0,15 Ls/kvm mājai 2008.gada 1.janvārī bija uzkrājums 5,7 tūkstoši latu. Lai veiktu siltināšanu vienai fasādei, vajadzīgi 15 tūkstoši latu. Iedzīvotāji nolēma, ka no maija viņi maksās 0,30 Ls/kvm. Tad līdz gada beigām uzkrājums būs 12,4 tūkstoši.

Šīs mājas obligātie apsaimniekošanas izdevumi gadā: nekustamā īpašuma nodoklis – 81,75 lati; deratizācija – 52 lati, lielo atkritumu savākšana un deponēšana – 110 latu, sētnieka darbs – 1500 latu; sētnieku darbu vadītājs – 380 latu; iekšējo tīklu uzturēšana, sanitārtehnikas darbi – 930 latu; administrācijas izdevumi – 800 latu. Gadā, maksājot par apsaimniekošanu 0,15 Ls/kvm, mājas ienākumi būtu 5303 lati, izdevumi – 3921 lats, atlikums – 1380 latu.

Nama dārgā uzturēšana

Ja pavērojam jebkura mūsu pašvaldības nama izdevumu bilanci, tad varam atrast daudz interesanta. Piemēra pēc paņēmām dokumentus, kas sagatavoti pēc pērnā gada vienpadsmit mēnešu rezultātiem O.Kalpaka ielas 103.namam. Pirmais, ko ievērojam, ir dārdzība.

Tas ir 56 dzīvokļu nams. Tarifs bija 24 santīmi par kvadrātmetru, tagad – 30. Aprēķinātā maksa par apsaimniekošanu – 8091 lats, faktiski nav saņemti 726 lati. Pēc tam šis parāds mazinājies. Izdevumi toties, ja ticam visiem datiem, bija 14118 latu. Kā tad tie sadalīti? Sanitārā aprūpe un apsaimniekošana – 1464 lati, tas ir 10,4 procenti no visas summas. Administratīvie pārvaldes izdevumi – 2719 latu jeb 19,3 procenti, kas, kopumā ņemot, ir visai daudz. Taču visvairāk līdzekļu patērēts sadaļā “Nama tehniskā uzturēšana” – 8749 lati jeb 62 procenti.

Lieta tāda, ka minētos skaitļus var interpretēt dažādi. Piemēram, administratīvajos izdevumos ietilpst jurista pakalpojumi. Nav skaidrs, kas tie tādi par pakalpojumiem, jo jurists saņem algu saskaņā ar štata sarakstu. Īpaši daudz jautājumu saistībā ar tehnisko uzturēšanu. Tie rodas tūdaļ pēc klāt pielikto atšifrējumu pārskatīšanas. Tūdaļ ir jautājums: bet vai šeit nav pierakstīšanas? Piemēram, tādi darbi kā siltummezgla telpas apskate, slēdziena izdarīšana, griestu apskate 40.dzīvoklī. Vai arī karstā ūdens piegādes pārtraukšana un atsākšana 12.dzīvoklī – vai tiešām tik grūti pagriezt ventili sākumā uz vienu, bet pēc tam uz otru pusi? Tiesa gan, šeit vēl nez kādēļ piepīta klāt atgaisošana. Un trīs reizes remontēta jumtalūka vienā no sekcijām. Iznāk, ka maksāja par brāķi.

Taču viskliedzošākā bija karstā ūdens apkures namu iekšējo tīklu piepildīšana 30.novembrī. Vispirms rodas jautājums: kurš un kādēļ šo ūdeni izlaidis? Par to it kā izņēmumam “Liepājas enerģija” samaksāti 805 lati. Otrkārt, tas ir, vairāk par tūkstoš kubikmetriem, treškārt, ir zināms, ka siltuma mezglu esamības gadījumā par apkuri mēs maksājam pēc skaitītāja. Vārdu sakot, šaubu atliku likām.

Nora Driķe,
Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”