Rok, kaļ, asfaltē un pielāpa

Iestājoties siltākam laikam, mūsu pilsētā sākti vērienīgi ielu remontdarbi – rok, kaļ, asfaltē un pielāpa vai ik uz soļa. Autobraucēji saprot, ka viss, kas notiek, notiek uz labu – pašu ērtībām nākotnē vien jāpacieš tagadējās neērtības. Taču viņi nav apmierināti ar to, kā remontdarbi notiek – gliemeža tempā, kādā rit darbi, un ar paveiktā kvalitāti.

Redakcijai nemitīgi zvana lasītāji, lai paustu sašutumu par ielu remontdarbiem tajā vai citā pilsētas vietā. Pēc rakšanas darbiem Ganību ielā, kad šajā tranzīta maģistrālē izveidojās teju vai desmit padziļinājumu, kas bojāja automašīnas, ne viens vien braucējs zvanīja un taujāja: “Kad beidzot likvidēs tos guļošos policistus Ganību ielā? Ātrāk par 10 kilometriem stundā pa šo ielu braukt nav iespējams, lauž mašīnas. Un sastrēgumi ir visas ielas garumā.” Daļēja taisnība sašutušajiem bija – vai tiešām ir tik grūti saskaņot darbus, ka starp rakšanu un ielas frēzēšanu, kas nu paveikta, jāpaiet vairākām nedēļām?        

Šoferi ir neapmierināti arī par sistēmu, kādā notiek tā saucamā bedrīšu lāpīšana. “Izfrēzē teju vai pusi pilsētas ielu, un tikai pēc pāris nedēļām sāk bedrīšu lāpīšanu. Kāpēc nevar kā pie cilvēkiem – vispirms sakārtot vienu vietu, lai tad ķertos klāt nākamajai?” retoriski jautā autobraucējs Vitālijs.

Atsevišķs stāsts ir arī par paveiktā kvalitāti. Pilsētā vairākās ielās, kur tikai šopavasar paveikti remontdarbi, jau atkal ir bīstamas vietas. Viena no tām ir Nākotnes ielā, par ko “Kurzemes Vārds” jau vairākkārt rakstījis. Vairāk nekā pirms mēneša blakus kanalizācijas akai tieši brauktuves vidū iebruka asfalts un izveidojās bīstama bedre, apdraudot satiksmes dalībniekus. Pagāja diezgan daudz laika, līdz bedre tika aiztaisīta, taču drīz vien netālu no pirmās izveidojās nākamā bedre kanalizācijas akas otrā pusē.

Kāds autovadītājs, kurš dzīvo šajā ielā un katru dienu brauc garām šai vietai, ir pagalam nikns, jo remontstrādnieki bīstamajā ielas posmā aizlāpījuši mazās bedrītes, bet par prāvo caurumu brauktuvē nav likušies ne zinis. Pie bedres gan novietota brīdinājuma zīme, taču šoferis zina teikt, ka apkārtnes bērni to pārvieto, tādējādi maldinot braucējus.

Līdzīga situācija ir arī Kalvenes un K.Ukstiņa ielā. Kalvenes ielā tika aiztaisīta pērnruden radusies bedre, taču ielāpa mūžs bija īss – blakus kanalizācijas akai atkal ir caurums, bet pat brīdinājuma zīmes šajā vietā nav. Arī K.Ukstiņa ielā situācija ir bēdīga. Nesen aizlāpītajā vietā asfalta segums ir ieliecies un drīz iebruks. Par laimi, izvietotā brīdinājuma zīme ļauj braucējiem izvairīties no spēkratu sabojāšanas.

CSDD Liepājas rajona nodaļas priekšnieka vietnieks Arnis Jekste attaisno remontētājus gadījumos, ja zem brauktuves iet pušu ūdensvads, tādējādi izskalojot grunti un liekot ielas segumam iebrukt. Un tomēr viņš atzīst: diemžēl izskatās, ka institūcijas nesadarbojas – neziņo cita citai par plāniem un notiekošo. Un tādējādi notiek cīņa ar sekām, nevis tiek meklēti cēloņi un novērsti. Piemēram, veicot ielu frēzēšanu.

“Process notiek nesolīdi. Safrēzē un tad vairāk nekā nedēļu tur, ļaujot bedrēm pielīt. Vai tiešām nevarētu darbus plānot, darīt pakāpeniski? Protams, remontdarbi ielās ir vajadzīgi, viss notiek pašu autobraucēju ērtību labā, taču ikdienu tie noteikti sarežģī. Turklāt pašlaik, kad automobiļi aprīkoti ar vasaras riepām, ilgstoša braukšana pa nekvalitatīvu segumu bojā spēkratus,” saka A.Jekste. Viņš pieļauj, ka sabojāto mašīnu dēļ daudz darba būs apdrošinātājiem.

Rok, kam ir lāpsta

Rakšanas darbus pilsētas ielās var veikt, ja Būvvaldē ir saņemta rakšanas atļauja (ir gadījumi, kad rok arī nelegāli, bez saskaņotiem dokumentiem). Un visbiežāk, noņemot asfaltu, rokot tranšejas, ieguldot komunikācijas, ielās darbojas ne jau, kā daudzi uzskata, Komunālā pārvalde, bet gan apakšzemes komunikāciju turētāji. Iedzīvotāju zināšanai – Liepājas ielu ikdienas uzturēšanu, arī bedrīšu remontu, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem, veic divi uzņēmumi, kuriem ir remontdarbiem atbilstošā tehnika. Visā Jaunliepājas pusē, Karostā tas ir uzņēmums “Ceļu, tiltu būvnieks”, Vecliepājas pusē – “Aizputes ceļinieks”. Ja iedzīvotājiem ir pretenzijas par veikto darbu, tad tās var izteikt, arī zvanot uz konkrēto uzņēmumu. Turklāt, lāpot bedrītes, līgums paredz, ka darbs katrā objektā jāpabeidz dienas laikā, proti, uz nākamo dienu nedrīkst atstāt neaizpildītas bedrītes. Nevis vienu dienu bedres vietu nofrēzē un tikai nākamajā vai pēc vairākām dienām klāj asfaltu.

Komunālā pārvalde kā pašvaldības uzņēmums veic pasūtītāja un arī būvuzraudzības funkcijas, kā arī kopā ar projektētājiem izstrādā projektu dokumentāciju. Komunālā pārvalde izsludina konkursus un slēdz līgumus ar uzņēmējiem. Turklāt katrā noslēgtajā līgumā, piemēram, atbilstoši Liepājas asfaltbetona ielu rekonstrukcijas trīs gadu programmai tiek precīzi viss uzrakstīts: kas tieši jādara, darbu sākšanas un beigšanas laiks, garantijas, sankcijas nekvalitatīvi veikta darba gadījumā utt.

Komunālās pārvaldes ceļu nozares vadītājs Ēriks Niedols saka: “Var jautāt, kādēļ vienmēr viss nenotiek tā, kā pasūtītājs un darbu izpildītājs vienojušies līgumā? Viens no aspektiem, manuprāt, ir tas, ka uzņēmēji savu jaudu dēļ vienkārši netiek galā ar darbu apjomu, jo noslēgto līgumu, objektu ir daudz arī ārpus Liepājas. Un tad vienkāršāk ir samaksāt sankcijās paredzēto summu un darbu objektā padarīt tad, kad rodas iespēja.”

Jāgaida, kad iela nosēdīsies

Ne viens vien liepājnieks, autobraucējs ir nesapratnē, kādēļ ielā, kur nesen uzklāts asfalts, ātri vien rodas iesēdumi, jo asfalts iegrimst. Taču tas jau ir aizmirsts, ka pirms asfalta uzklāšanas šajā vietā notika zemes darbi, proti, kāds no uzņēmumiem izraka tranšejas, mainīja, remontēja savas apakšzemes komunikācijas. Pēc tam tranšejas aizbēra un ielas posmu noasfaltēja. Taču tādēļ, ka izrakto tranšeju vietā grunts netika pietiekami noblietēta, sākoties transporta kustībai, asfalts deformējās.

Tieši tādēļ pašlaik visai nepievilcīgs izskatās un autobraucējiem grūti izbraucams viens Ganību ielas posms, kura virskārta nofrēzēta. Ne tikai šā raksta sākumā pieminētais zvanītājs ar šo situāciju neapmierināts un nesaprot notiekošo. Vērts atcerēties, ka šajā vietā uzņēmums “Liepājas ūdens” šopavasar izraka tranšejas, lai remontētu savu kolektoru un veiktu ūdensvada pieslēgumus mājām. Tad tranšejas aizbēra un uzlika pagaidu asfalta kārtu. Tagad asfalts nofrēzēts un sāk uzklāt izlīdzinošo kārtu.

Kā teica Ē.Niedols, jaunā virskārta netiks klāta ātrāk kā pēc divām, trim nedēļām. Kādēļ? Tādēļ, lai tas materiāls, ar kuru tika aizbērtas tranšejas, kārtīgi nosēstos, jo, ja to darīs tagad, jaunajā asfaltā ātri var izveidoties iesēdumi, rievas. Vai vietās, kur aizber tranšejas, var grunti noblietēt tik pietiekami, lai asfaltu klātu tūlīt? Var, ja ir vēlēšanās, kvalificēts darbaspēks, atbilstoša tehnika un naudas līdzekļi. Kā labu piemēru šajā ziņā Ē.Niedols minēja Ventspils un Pulvera ielas krustojumu.

Caurumi pie kanalizācijas akām

Jā, var saprast iedzīvotāju izbrīnu, ka uz ielas, kur segumā izveidojies gan bīstams caurums pie apakšzemes komunikāciju akas vāka, gan vairākas bedrītes, tiekot aiztaisītas bedres, bet bīstamākajā vietā nekas tūlīt nenotiek. Tur pieliek tikai brīdinājuma zīmi, kas stāv nedēļām ilgi. Nenotiek, jo lielais caurums(-i) rodas apakšzemes komunikāciju avārijas dēļ, kad, piemēram, ūdens no plīsušajām caurulēm izskalo grunti un iebrūk asfalts. Šādas avārijas novēršanai komunikāciju turētājam vajadzīgs laiks, līdzekļi, cilvēkresursi utt., ja vēl ņem vērā, ka ļoti daudzviet “Liepājas ūdenim” piederošā zemzemes saimniecība ir nolietojusies un diezgan kritiskā situācijā, avārijas, kuru sekas redzamas ielās, nav retums.

Tieši tādēļ, ar pašvaldības atbalstu sākot vērienīgus ielu remontu projektus, visi apakšzemes komunikāciju turētāji (ūdens, kanalizācija, gāze, elektrība, telekomunikācijas, siltumtrases u.c.) tiek brīdināti un aicināti konkrētajā ielas posmā pirms remonta vai rekonstrukcijas veikt savas saimniecības remontu, ja tas nepieciešams. Jo noteikumi paredz, ka piecus gadus šajā vietā asfalta segumu nedrīkst kustināt. Bet, ja būs kāda zem zemes atrodošas komunikācijas avārija, vai to nedarīs? Darīs, protams. Un darīs tas, kuram pieder konkrētā avarējusī komunikācija. Ja tās visā pilsētā būtu perfektā kārtībā, protams, pie nesen uzliktā asfalta nekur nebūtu jāķeras klāt. Vispirms jānovērš ielas seguma bojājuma cēlonis un tikai pēc tam jāatjauno segums.

Vēl jāņem vērā, ka ielas tiek remontētas dažādi – sākot tikai ar vecās asfalta kārtas nofrēzēšanu un jaunās uzklāšanu, līdz rekonstrukcijai.

Nav nemaz tik vienkārši

Lai kādā ielas posmā uzsāktu rakšanas darbus, to veicējam ir jāsaņem atļauja no Būvvaldes un arī plānotie darbi jāsaskaņo ar visiem citiem apakšzemes komunikāciju turētājiem. Par padarīto atbild darbu izpildītājs, un rakšanas atļaujā ir minēts, kas būs tas uzņēmums, kas liks asfaltu. Vai darbs padarīts kvalitatīvi un visām normām atbilstoši, kontrolē Būvvaldes Būvinspekcijas speciālisti.

Tām ielām, kas tiek remontētas atbilstoši Liepājas asfaltbetona ielu remonta un rekonstrukcijas trīs gadu programmai, starp pasūtītāju un darbu veicēju līgumā ir paredzēts garantijas remonts, ja rodas tāda nepieciešamība. Garantijas laiks var būt no 2 līdz 4 gadiem un pat garāks. Vai ir veikti garantijas remontdarbi jau remontētajās ielās? Ir. Piemēram, Kuršu laukumā, Cukura ielā u.c.

Nobeigums

Pilsēta ir kā dzīvs organisms, un ielas – tās visvairāk izmantotā daļa. Viss tur notiekošais mums acu priekšā ir katru dienu, un labi pamanāmas kā nebūšanas, tā kārtība un ērtības. Šis raksts ir tikai daļa no tā lielā temata, kas saucas – “remonts ielās”. Un savs viedoklis noteikti būtu gan pašiem darbu izpildītājiem – būvniekiem, gan uzņēmumiem, apakšzemes komunikāciju turētājiem: kādēļ ir tā, kā ir šodien, un nav labāk. Labāk var būt, protams, bet, runājot par paveiktajiem, notiekošajiem remontdarbiem, iedzīvotājiem būtu jāpaļaujas un vairums arī paļaujas, ka darbu dara profesionāļi. Bet, ko tur noliegt, ja kaut kas nepatīk un ir nesaprotams, ir tik kārdinoši, vienkārši un ērti kritizēt otra darbu. Vienalga, vai tas būtu ārsts, tiesnesis, skolotājs, vai ielu remontā iesaistītais pasūtītājs vai izpildītājs. Katram savs darbs jādara pēc labākās sirdsapziņas, bet vai katrs var apgalvot, ka tas vienmēr tieši tā arī notiek?

Ita Cērmane,
Daiga Lutere,
“Kurzemes Vārds”

Ielāpa mūžs Kalvenes ielā bija īss – blakus kanalizācijas akai atkal ir caurums. Turklāt šajā vietā nav pat brīdinājuma zīmes.