Pirmdiena, 5. decembris Sabīne, Sarma, Klaudijs
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Nolietotās riepas Liepājā – nevis atkritumi, bet resursi

Vides izglītības projekts ”Zaļa pilsēta zaļai nākotnei” sadarbībā ar Kurzemes Radio turpina iepazīt dažādus ilgtspējīgus saimniekošanas risinājumus nākotnes pilsētām un 23. novembrī runājām par nolietoto riepu pārstrādes iespējām, kontekstā ar plāniem, ka arī Liepājā drīzumā varētu šos atkritumus pārvērst vērtīgās izejvielās.

Nolietotās riepas Liepājā – nevis atkritumi, bet resursi
Foto: Robert Laursoo on Unsplash
23.11.2022 14:56

Sarunā piedalījās Pasaules dabas fonda vadītājs Jānis Rozītis, uzņēmuma ”DG Termināls” izpilddirektors Ivo Tikums un SIA ”Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” vecākais konsultants vides aizsardzības jautājumos Raimonds Veinbergs.

Piedāvājam diskusijas kopsavilkumu, kā arī iespēju noklausīties tās ierakstu un piedalīties aptaujā, lai paustu savu viedokli par atkritumu pārstrādi Liepājā.

Kāpēc pārstrādāt ir labāk, nekā sadedzināt?

Gribam mēs to vai nē, ik dienas saražojam daudz lieka. Arvien biežāk visā pasaulē tiek meklēti risinājumi atkritumu pārstrādei, lai padarītu tos par otrreizējām izejvielām, veicinot aprites ekonomiku un maksimāli izvairoties no atkritumu noglabāšanas poligonos. Latvijā tiek veiksmīgi pārstrādātas PET pudeles un citi plastmasas veidi, taču ar riepām tik gludi nevedas. Rudens ir piemērots laiks, lai par to parunātu, jo drīzumā visiem transportlīdzekļiem jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, un daudzas vasaras riepas beigs savu karjeru un noguls garāžās, pagalmos vai, sliktākajā gadījumā, mežos. Globāli riepas veido 2–3% atkritumu, un to skaits ir mērāms triljonos; Latvijā nolietoto riepu uzkrājums ir apmēram 105 000 tonnu.

Pasaules dabas fonda vadītājs Jānis Rozītis: ”Kopš 1970. gada resursu patēriņš jeb produktu pirkšanas apjoms pasaulē ir četrkāršojies – no 28 miljardiem tonnu līdz 100 miljardiem tonnu. Tas, ko cilvēki pārsvarā dara, ir nemitīga atjaunīgo un neatjaunīgo dabas resursu ieguve un iepludināšana valstu ekonomikās. Taču pasaules iedzīvotāju skaits pieaug, un nekur nezudīs arī vēlme patērēt produktus. Visticamāk, pieaugs arī pirktspēja. Tāpēc agri vai vēlu mēs būsim spiesti meklēt produktu un pakalpojumu aprites risinājumus. Mēs domājam par stiklu, plastmasu un citām mikroiniciatīvām, bet piemirstam, ka arī riepas ir viens no aprites ekonomikas produktiem. ”Atkritumi” ir vārds no iepriekšējās paaudzes krājumiem. Mūsdienīgā sabiedrībā tie ir resursi un izejvielas, un būtu muļķīgi un netālredzīgi nemitīgi eksportēt šos resursus, ja varam tos pārstrādāt Latvijā, radot pievienoto vērtību – darbavietas, pienesumu ekonomikā utt.”

Videi draudzīgākais risinājums – pirolīze

”Sabiedrība pret riepu pārstrādi lielākoties izturas ar skepsi. Protams, ja ar savām nolietotajām riepām dodamies uz autoservisu un tur mums liek par to apsaimniekosanu samaksāt, kaut arī dabas resursu nodokli esam samaksājuši jaunu riepu iegādes brīdī, tas nemotivē iztīrīt garāžas un šķūņus. Un tad vēl jācer, ka riepas patiešām tiks nodotas pārstrādei. Taču jāsaprot arī tas, ka izmešana mežā nav risinājums. Riepas var pārstrādāt dažādos veidos: ar gazifikācijas, pirolīzes palīdzību, galu galā, vienkārši sadedzinot un iegūstot siltumenerģiju, kā to dara mūsu kaimiņi igauņi un arī daži uzņēmumi Latvijā. Kaut kādu ietekmi uz vidi, protams, rada katra metode, jautājums tikai vai tā ir samērīga. Šobrīd videi draudzīgākais pārstrādes veids ir pirolīze,” stāsta ”ELLE Group” vides aizsardzības eksperts Raimonds Veinbergs.

Uzņēmums ”DG Termināls”, kuram ir plaša pieredze jēlnaftas un dažādu naftas ķīmisko produktu apsaimniekošanā, šobrīd apsver iespēju izveidot videi draudzīgu riepu un citu plastmasas atkritumu pārstrādes ražotni Liepājas ostas industriālajā teritorijā. Kā skaidro ”DG Termināls” izpilddirektors Ivo Tikums: ”Izmantojot modernākās tehnoloģijas un atbildīgi organizējot visu procesu, dabai draudzīgākais riepu pārstrādes risinājums ir pirolīze, kas ir starptautiski atzīta kā perspektīvākais nolietoto riepu pārstrādes veids. Galvenā atšķirība no ierastās prakses ir tā, ka pirolīze paredz faktiski pilnīgu riepas pārstrādi, sadalot to vairākās vērtīgās sastāvdaļās. To dara, vispirms riepas sasmalcinot, atdalot metāla stieples un tad pakļaujot riepu materiālu ļoti augstai temperatūrai bez skābekļa, iegūstot vairākus pārstrādes produktus: pirolīzes eļļu, pirolīzes gāzi un melno oglekli. Gāze tiek patērēta ražošanas procesā, pārējo var realizēt tirdzniecībā. Sarežģītākais produkts ir melnais ogleklis, taču arī tam ir ļoti labs noiets jaunu riepu ražošanā. Savukārt pirolīzes radītās dūmgāzes tiek laistas caur trim filtriem – ogļu, ūdens un keramiskajiem, tāpēc vidē nonākošais izmešu apjoms ir niecīgs. Faktiski tāds pats, kā, piemēram, šķeldas koģenerācijas stacijai.”

Aicinām arī Liepajniekiem.lv lasītājus piedalīties nelielā aptaujā un izteikt savu viedokli par atbalstu jaunu atkritumu pārstrādes risinājumu ieviešanai Liepājā.

Eksperti norāda – ir pierasts, ka viss, kas lieks, nonāk izgāztuvē. Taču daudz tālredzīgāk būtu ieguldīt lieko jaunos, noderīgos produktos. Daudz plašāka riepu pārstrāde palīdzētu cīņā pret nelegālajām atkritumu novietnēm un veicinātu dažādus sadarbības projektus, piemēram, ceļu būvē, sniedzot vērtīgu ieguvumu visai sabiedrībai.

Latvijā vēsturiski ir izveidojies milzīgs riepu uzkrājums, piemēram, tepat, Kurzemē no Papes ezera joprojām tiek izcelts milzīgs daudzums padomju laika militārās tehnikas riepu. Pirolīze palīdzētu tās pārvērst vērtīgās izejvielās jaunu produktu ražošanai. Padarot atkritumu par resursu tiek veicināta tā apsaimniekošana un mainīta sabiedrības domāšana. Šādu ceļu ir gājušas arī daudzas Skandināvijas valstis – piemēram, Dānijā, Nīderlandē un Somijā pilsētas veido savas atkritumu pārstrādes ražotnes, kur modernas tehnoloģijas palīdz tās integrēt pilsētvidē. Ieguvēji ir visi – gan uzņēmēji, gan pašvaldība un iedzīvotāji, jo veidojas moderna un tīra vide izaugsmei.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz