Teritoriālā reforma

Straujiem soļiem tuvojas 2009.gads, kas ir administratīvi teritoriālās reformas gala termiņš. Tad pārtrauks darboties Rajona padome un līdz ar to arī vairākas otrā līmeņa pārvaldes iestādes. Sociālā, Sporta un Kultūras nodaļa. Rajona pašvaldību apvienotā Būvvalde. Izglītības pārvalde. Kam paliks pansionāts “Aizvīķi” un “Rokaiži”? Kas rūpēsies par Priekules slimnīcu? Lai ieskicētu, kā dzīve noritēs pēc Liepājas Rajona padomes likvidēšanas, tikās Reģionālās attīstības komitejas locekļi.

Ministrija ierosina aplamības

Reģionālās attīstības komitejā ir lielākā daļa Liepājas rajona pašvaldību valdītāju. Gan viņu, gan Rajona padomes darbinieku sarunās jaušamas rūpes par pašu nākotni. Novadu reforma nozīmē, ka likvidēs ne vienu vien vadošo amatu. Noteikts, ka reorganizācijas plānu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā nepieciešams iesniegt līdz 2008.gada beigām. Tādēļ esot vēlams, lai tas būtu gatavs līdz nākamā gada otrajai pusei.

“Vēl ir daudz neskaidrību, kas notiks, kad vairs nebūs, piemēram, Būvvaldes, Izglītības pārvaldes. Trūks speciālistu. Un, ja viņi ir jāmeklē, tad viņi bija jāmeklē jau vakar,” sacīja komitejas loceklis, Bunkas Pagasta padomes priekšsēdētājs Edgars Dargužis.

Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš skaidroja, ka pirmajā sarunā ir paredzēts tikai ieskicēt variantus, nevis izlemt, ko ar katru struktūrvienību iesākt. “Top Ministru kabineta regulējums,” viņš teica. Taču tajā manīts daudz aplamību. Esot arī kuriozi piedāvājumi, piemēram, lielākajiem novadiem pārņemt Rajona padomju štatu. Tas nozīmē, ka visi Liepājas Rajona padomes speciālisti turpmāk strādātu, piemēram, Grobiņas novadā.

No ministrijas nostādnēm esot skaidrs arī tas, ka daudz kas likvidācijas procesā būs uzvelts uz Rajona padomes pleciem.

Kredītsaistības var palikt pašvaldībai

Kredītsaistības RAPLM piedāvājot pārņemt novadam, kur nauda novirzīta, vai dalīt proporcionāli uz vairākiem novadiem, kas izmanto iestādes vai uzņēmuma pakalpojumu.

Vislielākās galvassāpes šajā sakarībā sagādājot SIA “Liepājas RAS” atkritumu poligons “Ķīvītes”, kas atrodas Grobiņas pagastā. Poligonam ir saistības viena miljona latu apmērā, un rajona pašvaldību galvojums beidzas tikai 2020.gadā. Arī pansionātam “Rokaiži” ir savas kredītsaistības, tiesa – ne tik lielas un uz 10 gadiem. “Ir pierādījies, ka “Ķīvītes” pelna pietiekami un uzņēmums pats var atmaksāt kredītu. Bet “Rokaižiem” tas ir reāls maksājums,” norādīja I.Ozoliņš.

“Ja Grobiņas novadam uzliek vienu miljonu latu lielas kredītsaistības, kāda vairs var būt runa par attīstību?” iebilda Grobiņas Pilsētas domes Attīstības nodaļas vadītāja Evija Kopštāle. Viņa ierosināja, ka kredītsaistības valsts varētu dzēst.

Būvvalde piedāvā dalīties pieredzē

Specifiska struktūra Liepājas rajonā ir pašvaldību Būvvalde – vairāku pilsētu un pagastu nodibinājums, tādēļ jāmeklē risinājums, ko katrs novads darīs pēc reformas. “Ar Būvvaldi problēma būs maziem novadiem,” paredz rajona Apvienotās būvvaldes arhitekts Jānis Grundbergs. Viņš norādīja, ka šajā ziņā problēmu neesot Nīcai, jo tai jau tagad ir šāda struktūrvienība. Arī Grobiņai ir sava Būvvalde, taču tās vadītājs privātās sarunās norādījis – ja pilsētai pievienos kaut vienu pašvaldību, viņš savu darbību pārtrauks. Patlaban viņš Grobiņā darbojoties, patriotisku jūtu vadīts.

“Sliecamies uz to, ka novadā jābūt vienam cilvēkam, kas pārrauga būvniecības aktu darbību. Mēs varētu darboties arī kā virsbūve,” J.Grundbergs pieļāva. Taču viena no lielākajām problēmām varētu būt kadru jautājums.

Pēc gada esot jābūt pilnīgai skaidrībai, kurš cilvēks katrā novadā šajā nozarē strādās. Arhitekts sacīja, ka “būtu jauki, ja šie cilvēki būtu apzināti līdz februārim, martam un sāktu strādāt pašvaldībā kaut pusslodzi”. “Mums ir uzkrāta milzīga pieredze, varam daudz ko pateikt priekšā, lai nebūtu vēlreiz jāizdomā velosipēds,” uzsvēra J.Grundbergs.

Izglītībā neskaidrību daudz

Lielākās problēmas pēc rajona mēroga iestādes likvidācijas radīšot to izglītības iestāžu liktenis, kuras izmanto vairākas pašvaldības, piemēram, Lažas, Purmsātu Speciālā internātpamatskola. Tāpat Skolēnu interešu centrs un Pieaugušo izglītības centrs, neklātienes vidusskola. Tā bāzējas vairākās rajona skolās, kas nodrošina mācības, taču tiek vadīta centralizēti. Arī Sporta skolas treniņu grupas ir izmētātas pa visu rajonu.

Izskanēja ierosinājums piedāvāt visas šīs struktūras pārņemt valstij. Taču kā pretarguments tika minēts tas, ka ministrijas pārziņā jau tagad ir profesionālās vidusskolas. Un tas, kas notiek, piemēram, Kazdangā, esot mērķtiecīgs ceļš uz to, lai skola pārtrauktu darboties. Ar katru nākamo gadu tiek samazināts uzņemamo audzēkņu skaits.

Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis bija norūpējies, kāds būs metodisko apvienību liktenis. Piemēram, Rucavas novadā, kur atradīsies tikai divas skolas, nebūšot jēgas, ja kopā sanāks divi fizikas skolotāji, lai iztirzātu problēmas un aktualitātes. Bet Kurzemes mēroga metodiskās apvienības sēdes, pēc A.Šiļa domām, nebūtu spējīgas funkcionēt pietiekami efektīvi, tajās būtu par daudz dalībnieku.

I.Ozoliņš norādīja, ka līdzīga problēma saistās ar skolēniem. Ne katrs ir gatavs piedalīties reģiona vai pat valsts mēroga olimpiādēs. Protams, var rīkot novada mēroga zināšanu pārbaudi. Taču problēmas rada pašvaldību apjoms. Tur, kur būs tikai divas skolas, Rajona padomes deputāti olimpiādēm nesaskata lielu jēgu. Tāda pati situācija ir arī skolēnu sporta jomā.

Baidās zaudēt sporta tradīcijas

“Rajonā ir labas tradīcijas pieaugušo sporta jomā. Cilvēki labprāt piedalās, atsaucība ir liela. Bet, ja neviens neorganizēs, pazudīs regularitāte. Un tad būs tā, ka reizi pa reizei viens novads izdomās aizbraukt pie otra kaut ko uzspēlēt,” nākotni bez Sporta nodaļas paredz I.Ozoliņš.

Sporta kompleksi varētu palikt to novadu īpašumā, kuros tie atrodas. Pašvaldību vadītāji uzskata, ka nevienai privātpersonai nevarētu būt interese nopirkt, piemēram, “Lejaskurzemes sporta” bāzi Aizputē, lai ļautu tur bez maksas sportot un rīkot sacensības. Taču esot iespēja kompleksu sadalīt ieinteresētajiem novadiem kapitāldaļās.

Šajā brīdī satraukumu par mazo skolu likvidāciju pauda Dunalkas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs: “Ja skolu likvidē, tai vietā iestājas pamirums. Jo no skolām nāk sportisti, dejotāji. Ja visi aizies mācīties uz Durbi, kas tad Dunalkā sportos?”

Par kultūru galva nesāp

Kultūras jomā problēmu it kā neesot tik daudz. Septembra Rajona padomes sēdē deputāti vienojās, ka Centrālo zinātnisko bibliotēku Liepājā veidos par reģiona bibliotēku. Līdz ar to Bibliotēku dienests varētu darboties tās paspārnē. “Varbūt ir jāpieņem lēmums par Bibliotēku dienesta likvidāciju un darbinieku novirzīšanu uz Centrālo zinātnisko bibliotēku?” ierosināja I.Ozoliņš.

Pēc reformas darbu pārtrauks arī Kultūras nodaļa. Tā pulcē rajona kultūras darbiniekus, lai informētu par aktualitātēm, jaunākajiem dokumentiem, organizē jau par tradīciju kļuvušus sarīkojumus, piemēram, Amatierteātru svētkus.

Priekules slimnīcu valstij neatdos

Arī par Sociālās nodaļas likvidēšanu galva tik ļoti nesāpot – naudu, kas iziet tai cauri, varot apsaimniekot arī novads pats.

Pansionāts “Rokaiži” pēc reformas varētu palikt tikai Aizputes novada pārziņā, bet varētu arī tikt sadalīts kapitāldaļās novadiem. Par pansionātu “Iļģi” un “Aizvīķi” likteni pagaidām neviens neko nezinot. Tie ir valsts paspārnē, bet Labklājības ministrija kavējas pieņemt lēmumu par abu iestāžu nākotni.

E.Kopštāle uzskata, ka abus pansionātus cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem Labklājības ministrijai vajadzētu paturēt pašai. Par rūpju bērnu atkal kļuvusi Priekules slimnīca, ko valsts gribēja likvidēt, tomēr tā tik ilgi cīnījās par darbības turpināšanu, līdz savu panāca. E.Kopštāle atzina, ka “to pazaudēt būtu smagi”.

E.Dargužis ieminējās: “Mēs reformu gribam iznest uz saviem pleciem, bet valsts no savas puses nav paredzējusi pilnīgi neko.” I.Ozoliņš savukārt iebilda – ja mērķis ir saglabāt Priekules slimnīcu, vai ir vērts atdot valstij, kas pēc pusgada to tāpat likvidēs. Arī reģiona līmenī uzskatītu, ka šo medicīnas iestādi nepieciešams likvidēt, viņam pievienojās A.Šilis. No malas izskatās – kādēļ vajadzīga vēl viena slimnīca, ja Kuldīgā un Liepājā pa vienai jau ir. Bet R.Balode pastāstīja, ka pieredzes braucienā uz Līvānu novadu dzirdējusi turienes pašvaldības vadītāja atzīšanos, ka Līvānu slimnīcas likvidācija bijusi liela kļūda.

Tā kā slimnīca apkalpo slimniekus, kas dzīvo arī aiz nākamā Priekules novada robežas, apkārtējiem novadiem varētu tikt izteikts piedāvājums kļūt par līdzīpašniekiem.

Visas problēmas izrunāt nepaspēj

Reģionālās attīstības komitejas locekļi atzina, ka sēdei atvēlētais laiks bijis par īsu, lai iztirzātu visas jomas. Bez nākotnes vadlīniju iezīmēšanas palika viena no lielākajām problēmām – sabiedriskais transports un ceļi. Vēl izskanēja jautājums, kas pēc reformas notiks ar policiju, un bažas, ka arī par drošību vajadzēs domāt pašiem. Tās tika pamatotas ar to, ka Aizputē un Grobiņā atrodas policijas iecirknis.

Par katru jomu sīkāk vajadzētu izrunāt attiecīgajās komitejās, nobeigumā atgādināja I.Ozoliņš. “Ir tikai viens jautājums – vai, atdodot kādu iestādi vai funkciju valstij, mēs kaut ko nezaudējam?”

1.novembrī ar Liepājas Rajona padomes pārstāvjiem tiksies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji, kas uzklausīs ieteikumus un pēc tam par pašvaldību nostādnēm runās ar citām ministrijām.

Ilze Lanka,
“Kurzemes Vārds”

Pēc reģionālās reformas daudzi kabineti Graudu ielas namā, kurā tagad atrodas daudzas Liepājas Rajona padomes struktūrvienības, paliks tukši.