Novadu reforma

Novadu reforma un tajā paredzamā rajonu padomju reorganizācija šonedēļ jau izsauca viļņošanos valdības koalīcijā – Tautas partija pauda gatavību no tās izstāties, ja valdībai neizdosies īstenot administratīvi teritoriālo reformu, vēsta ziņu aģentūras. Zaļo un zemnieku savienība asi iebilst pret reformu tās pašreizējā izpildījumā.

Līdz šā gada beigām rajonu padomēm jābūt reorganizētām. Bet skaidrības par to, kas otrā līmeņa pašvaldību funkcijas uzņemsies pēc tam, vēl aizvien nav gandrīz nekādas.

Likumprojekts nāk kā pārsteigums

Satraukums valdības gaiteņos karstāk uzvirmoja pēc tam, kad trešdien Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atdeva izskatīšanai Saeimā rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma projektu. Pret šādu lēmumu iebilda Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāti Staņislavs Šķesters un Pēteris Hanka.

Īsumā – likumprojektā teikts, ka rajona padome pati līdz šā gada 31.decembrim izstrādā savas reorganizācijas projektu, bet Ministru kabinets iejaucas tikai tad, ja tā nespēj vienoties par rajona mantas un funkciju nodošanu novadiem. Reorganizācija būtībā nozīmē otrā līmeņa vēlēto pašvaldību likvidēšanu.

“Pirmkārt, likumprojekts ir galīgi zaļš,” redakcijai pēc Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdes sacīja bijušais Aizputes galva P.Hanka. “Mēs lūdzām, lai to vēl atliek, lai frakcijā varam to apspriest.” ZZS viedoklis ir, ka vismaz kādu laiku rajonu vai apriņķu līmenis jāsaglabā, līdz tas pats atmirs,” pauda deputāts. Partija arī vēlas diskutēt par citiem ar reformu saistītiem jautājumiem. “Piemēram, rajons paņēmis kredītu – kas to atmaksās?” viņš jautā. “Un tādi entie jautājumi ir.”

“Kurzemes Vārds” jau rakstījis, ka saistībā ar objektu un funkciju pārņemšanu no Rajona padomes topošo novadu veidotājiem ir daudz neskaidrību.

Reorganizācijas likumprojekta virzīšana uz Saeimu Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājam Aivaram Šilim trešdien bijis liels pārsteigums. Jo vēl dažas dienas iepriekš viņš “Kurzemes Vārdam” klāstīja, ka pašreiz darbs pie reorganizācijai nepieciešamās likumdošanas bāzes ir apstājies, darba grupas gan rosās, bet konkrētu rezultātu nav. 30.janvārī tikusies darba grupa, kur pārstāvēti visi plānošanas reģioni, norunāta nākamā tikšanās ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvjiem.

Visgrūtāk ar sabiedrisko transportu

Galvenā problēma, uzsver A.Šilis un Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš, ir – vai un kādas Rajona padomes funkcijas var pārņemt jaunveidojamie novadi, un kā tehniski šī funkciju pārdale varētu notikt. Viņi sprieda, ka šim nolūkam nepieciešami grozījumi Pašvaldību likumā un attiecīgi Ministru kabineta noteikumi. Tiem, pēc pašreizējās likumdošanas, būtu jānāk klajā līdz šā gada 1.jūnijam, līdz 31.decembrim rajonu padomēm jāapstiprina reorganizācijas plāns. Pēc 2009.gada 30.jūnija rajona padomju funkcijas sāktu pildīt novadu domes.

Katram rajonam ir savas specifiskas funkcijas, ko tas līdz šim veicis. A.Šilis un I.Ozoliņš uzskata, ka Liepājas Rajona padome uzņēmusies arī lietas, ko likums par pašvaldībām nemaz nemin kā tās funkcijas, bet tā vairāk palīdzējusi pašvaldībām. Taču tagad tas, iespējams, vēl vairāk apgrūtinātu novadu reformas gaitu Liepājas pusē.

Par nopietnāko problēmu, ar ko reorganizācijas gaitā būtu jāsaskaras, Rajona padomes amatpersonas nosauc sabiedriskā transporta un pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu. Tā kā maršruti ved pāri novadu robežām, šķiet visai sarežģīti šo funkciju sadalīt starp novadiem. Pašlaik tiek spriests, ka šo uzdevumu varētu uzņemties Kurzemes plānošanas reģions, zem kura ir visas Kurzemes pašvaldības. Taču A.Šilis nav pārliecināts, ka tas tiks ar šo uzdevumu galā.

Arī plānošanas reģiona administrācijas direktora Kristiāna Godiņa balsī jaušamas šaubas. “Tas saistīts ar likumdošanas sakārtošanu, ar finansējuma piešķiršanas kārtību, atskaitēm…” Šonedēļ K.Godiņš tikšoties ar Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, lai par šo jautājumu vēlreiz runātu. Bet 28.februārī Cesvainē notiks visu Latvijas plānošanas reģionu sadarbības padomes sēde, kurp dosies arī Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs, gatavs aizstāvēt rajona pašvaldību tiesības ne tikai uz kārtību pasažieru pārvadājumu jomā, bet arī uz finansējumu ceļu remontdarbiem. Arī par naudas piesaisti ceļu remontam līdz šim cīnījusies Rajona padome. Bet kas ar to nodarbosies pēc gada? “Taču situācija ir kritiska,” A.Šilis saka par šejienes ceļiem.

“Tādu lietu ir daudz, par kurām nav īsti padomāts,” piebilst I.Ozoliņš.

Konkrētas atbildes nesaņem

Arī izglītība, sports, veselības aprūpe rajonā ir jomas, par kuru likteni pēc reformas īstas skaidrības nav ne pašvaldību, ne Rajona padomes vadītājiem, ne Kurzemes plānošanas reģionam, kuram valsts it kā varētu uzticēt kādas no pašreizējām otrā līmeņa pašvaldību funkcijām.

“Kultūras ministrija varētu finansēt cilvēku, kas reģionā savilktu kopā rajona kultūras inspektorus, bet tas vēl tikai tā, runāšanas līmenī,” “Kurzemes Vārdam” saka K.Godiņš tajā pašā dienā, kad lēmums par rajona padomju reorganizāciju jau akceptēts izskatīšanai Saeimā. Par Izglītības pārvalžu un mūžizglītības programmu iespējamo likteni – viena ministrija gribot tās redzēt plānošanas reģionu pārraudzībā, kamēr cita – atdot novadiem. Par citām rajonu padomju funkcijām vispār runāts netiekot. “Tā kā neskaidrības ir visaugstākajā līmenī,” secina K.Godiņš.

Tajā pašā dienā notika arī Kurzemes attīstības padomes sēde, kur piedalījās arī izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. “Konkrētu atbildi nesaņēmām ne uz vienu jautājumu,” A.Šilis ir strikts, raksturojot sarunu, kas arī bija veltīta novadu reformas lietām. Tātad nav zināms, kas sagaida abas Liepājas rajona speciālās skolas un internātskolu, ko pagaidām uztur valsts, bet par kuru nonākšanu pašvaldību pārraudzībā sarunas turpinās.

Grib atsvabināties no galvojuma

Deju kolektīvu atlases skates, rajona sporta sacīkstes, lielāki kultūras pasākumi, pansionātu darbs – Rajona padomes priekšsēdētājs un izpilddirektors uzskaita lietas, par kuru tālāku nākotni skaidrības nav. Tas pats ar naudas lietām: piemēram, ir skaidrs, ka finanšu izlīdzināšana starp pašvaldībām būs nepieciešama arī pēc reformas, bet nav zināms, kā tas notiks, jo līdzšinējais likums par finanšu izlīdzināšanas fondu būs spēkā tikai līdz nākamajam gadam. Bet skaidrība šajā ziņā novadiem būtu nepieciešama jau tagad, lai tie varētu plānot savu attīstību.

Rajona padomei ir kredītsaistības par Rokaižu pansionāta rekonstrukciju un atkritumu poligonu “Ķīvītes” Grobiņas pagastā. Pirmais aizņēmums lielas rūpes neradot, taču cita lieta ir ar “Ķīvītēm”, jo Rajona padome ir galvotāja par 1 miljona 200 tūkstošu latu kredītu. Ja novadu pašvaldībām neizdosies vienoties par galvojuma sadalīšanu uz galviņām, tas viss tiks uzvelts uz Grobiņas novada pleciem. “Bet tad šis miljons viņiem aiztaisa ciet durvis uz jebkādiem kredītiem un Eiropas naudu,” I.Ozoliņš skaidro, ka aizdevēji pirms kredīta izsniegšanas vienmēr izvērtē pretendenta esošās kredītsaistības. Tieši tādēļ viņš šaubās, vai pārējie novadi būs ar mieru dalīt ar grobiņniekiem šo nastu, jo pašiem jau ir savi kredīti. Pašlaik tiekot mēģināts panākt, lai galvojumu par “Ķīvītēm” uzņemtos valsts.

Pievienoties var kaut vai nakts vidū

“Tur, kur visas pašvaldības apvienojās vienā novadā, tur situācija ir vienkārša, bet, kur ir divi un vairāk novadu, tur tā ir pavisam citāda,” saka A.Šilis. “Mēs sakām: valstij vajadzētu iesaistīties dažās sfērās, bet tie, kuriem nav šādu problēmu, saka pretī: kā, jūs gribat valstij atdot pašvaldību funkcijas, centralizētu valsti gribat?!” I.Ozoliņš norāda uz pretrunām pašu Rajonu pašvaldību starpā.

Pēc pašreizējās novadu kartes Liepājas rajonā būs astoņi novadi. Vēl vairāk – trīspadsmit – ir vienīgi Rīgas rajonā. Gulbenes un Ventspils novados apvienojušās visas rajona pašvaldības. Tas tādēļ, ka tur ir izteikti centri, uz kuriem tiekties, un pagasti spēja vienoties, bet mums ir piecas pilsētas, skaidro Rajona padomes pārstāvji. Galvenokārt pašreizējās rajonu teritorijas sadalītas divos vai trīs novados.

Liepājas rajonā Grobiņas novads, protams, ir potenciāli spēcīgāks par, piemēram, Vaiņodes un Embūtes savienību. Pērn, kad gari un plaši diskutēts par novadu veidošanu, apmēram puse pašvaldību atbalstījušas viena novada veidošanu, bet rajona pilsētas nav vēlējušās šādu lietu virzību.

“Daudzi rajoni cīnījās par mazākiem novadiem nekā pašlaik kartē iezīmētie,” saka I.Ozoliņš. “Mums izdevās visas vēlmes tur dabūt iekšā. Bet – varbūt dzīve parādīs, ka vēlāk būs nepieciešama vēl viena apvienošanās kārta.” Tālāku apvienošanos pēc kāda laika pieļauj, piemēram, topošie Pāvilostas un Nīcas novadi. “Bet jaunu sistēmu vieglāk ir ieviest mazākā teritorijā,” uzskata Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis. “Pievienoties kādam var kaut vai nakts vidū.”

Uzziņai

Novadu reforma Latvijā ilgst jau vairāk nekā 10 gadu.

Vairāki līdz šim sagatavotie un valdības akceptētie reformas plāni iestrēguši, atlikti, mainīti un pārstrādāti.

Pēdējais variants paredz līdz 2009.gada pašvaldību vēlēšanām izveidot 103 novadus un 9 republikas pilsētas.

Saeimai nodotais rajonu pašvaldību reorganizācijas likuma projekts paredz: par rajona padomes reorganizācijas pabeigšanu atbildīgo novada pašvaldību nosaka Ministru kabinets.

Šim novadam 2009.gada jūlijā tiks 50 procenti Rajona padomes budžeta un uzdevums atbilstoši pabeigt darba attiecības ar padomes darbiniekiem, kā arī tikt galā ar tās aprīkojumu.

Ministru prezidents Ivars Godmanis: “Ja novadi nespēs pārņemt rajonu funkcijas, tas nozīmē, ka šie novadi izveidoti nepareizi.”

Valsts prezidents Valdis Zatlers: “Reģionālā reforma ir viens no nopietnākajiem Latvijas iekšpolitikas jautājumiem, kas jāatrisina līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām.”

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Viens no darbiem, ko līdz šim Liepājas Rajona padome veikusi, ir centieni piesaistīt finansējumu ceļu sakārtošanai. Tagad nav zināms, kas padomi pašu gaida aiz ceļa līkuma.

No kreisās: Liepājas Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš, padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis, Nīcas pagasta galva Agris Petermanis un Grobiņas domes priekšsēdētājs Jānis Neimanis. Pašvaldību darbinieki domā, ka reorganizācijas sakarībā par daudz ko nav padomāts.